chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

EPALE A felnőttkori tanulás elektronikus európai platformja

 
 

Blog

Pieaugušo izglītība Eiropā: kādas ir rītdienas likmes?

29/12/2017
létrehozta Aldis Lazda
Nyelv: LV
Document available also in: FR RO EN

Mūsdienu pasaulē karjeras izaugsmes ceļi kļūst arvien līkumaināki; izvēlīgajā darba tirgū biežāk un biežāk tiek pieprasīta profesionālā un ģeogrāfiskā mobilitāte un līdz ar veicamā darba un tā izpildes veida attīstību rodas pieprasījums pēc jaunām prasmēm; ir vērojams darbavietu trūkums un darba meklētāju skaita pieaugums, kā arī trūcīgi strādnieki. Tie ir tikai daži faktori, kas šobrīd ietekmē profesionālo izglītību Eiropā.

Kā šie faktori tiek ņemti vērā pieaugušo profesionālās apmācības jomā? No šī viedokļa raugoties, pastāv četri būtiski aspekti:

1) Pirmkārt, labāku iespēju nodrošināšana apmācībai darbavietā, izstrādājot mācību metodiku.

Ja ir nepieciešama darbā nepieciešamo prasmju uzlabošana, tad labāk būtu, ja apmācība sāktos no tā, ko darbinieks ikdienā dara, nevis no norādītiem uzdevumiem. Attiecīgi ir jāizstrādā profesionālās apmācības sistēmas, kas ir labāk piemērotas darbinieku karjeras attīstībai un organizācijas izaugsmei. Citiem vārdiem: jāveic labāka darba analīze ar mērķi uzlabot sniegumu un nodrošināt prasmju uzturēšanu, attīstīšanu un pārnesi. Šobrīd vērojamā atjaunotā interese par mācīšanos darbavietā šķiet attīstāmies tieši šajā virzienā.

 

2) Otrkārt, darba vidē balstītas attīstības apstākļu uzlabošana ar apmācības palīdzību.

Prasmju attīstība darbavietā nenotiek bez atbilstošiem apstākļiem: konkrēto darbību un personas attīstība notiek roku rokā. Attiecīgi, šķiet būtiski ņemt vērā gan individuālo, gan kolektīvo pieredzi. Tas ir saistīts ar formāli vai neformāli apgūto zināšanu nodošanu vai apriti darba organizācijās. Eksperimenti, lai arī kur tie notiktu; kolektīvas reflektējošas aktivitātes darba un profesionālās apmācības situācijās; jaunas vadības formas (šodien mēs dažkārt pieminam brīvo uzņēmumu): visi šie piemēri skaidri parāda, cik lielā mērā 'rīcība ar prasmēm’ un ‘autonoma rīcība’ ir uzvedības veidi, kas lielā mērā atkarīgi no vides, kur šāda rīcība notiek. Šo aspektu nedrīkstētu ignorēt mācību līdzekļos.

 

3) Trešais punkts: nodrošināt, ka visas darbā iegūtās kvalifikācijas tiek atzītas.

Lai spētu panākt progresu vidē, kurai raksturīga daudzlīmeņu profesionālā, sektoru, ģeogrāfiskā un cita veida mobilitāte, obligāti ir nepieciešama spēja darba tirgū saskatīt sociālos signālus, kas norāda uz atzīstamajām kvalifikācijām (vietējā un/vai starptautiskā līmenī).

Šeit rodas jautājums, kā izveidot prasmju ietvaru nacionālajā un/vai Eiropas kontekstā, lai nodrošinātu lielāko iespējamo uzticamo un piedāvājamo/ pieņemamo kvalifikāciju skaitu. Šajā jomā par paraugu var kalpot Francijas un Luksemburgas iegūtās pieredzes validēšanas sistēma.

 

4) Visbeidzot: jānodrošina, ka mūžizglītības pieejamība tiek uzskatīta par tiesībām.

Tirgus un darba organizācijas evolūcija ved pie daudz sarežģītāka karjeras ceļa ar lielāku varbūtību, ka darbinieks tiks pārbaudīts profesionālās dzīves gaitā, bet šis ceļš ir jāpadara gludāks un drošāks, tam piekrīt visas Eiropas valstis. Ir izveidotas daudzas vietēja, nacionāla un/vai Eiropas līmeņa iniciatīvas, kas, it īpaši ar profesionālās apmācības palīdzību, ir centušās reaģēt uz vissarežģītākajām situācijām: pirmās darbavietas atrašana, nodarbinātības mobilitāte, līguma pārkāpšana, profesionālās dzīves noslēgums u.c.

Apmācība, ko saņemam visā dzīves laikā (mūžizglītība) galvenokārt attiecas uz mūsu profesionālo dzīvi, tomēr ar to neaprobežojas – mūžizglītība veicina arī mūsu atvērtību pasaulei un kultūrai; tā ir mūsu attīstības būtība. Pieaugušo izglītībai Eiropā ir jākalpo par šādas attīstības garantu. Lai to panāktu, pieaugušo apmācībai Eiropā jāturpina būt par tautas izglītošanos. Šajā sakarā vispārēja mācību pieejamība ir ļoti būtiska: tiesībām mācīties, attīstīties un piedalīties sociālajā un profesionālajā dzīvē vienmēr ir jābūt prioritātei.

 

/hu/file/veloensembleformaationjpg-0veloensembleformaation.jpg

Tulkojums (no franču valodas angļu valodā): EPALE Francija

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

1 - 9/9 megjelenítése
  • Laura Kalniņa képe
    Es piekrītu, ka mūsdienu pasaulē karjeras izaugsmes ceļi kļūst arvien līkumaināki. Prasības aug vien augstāk un bieži vien darbu nespēj izpildīt kvalitatīvi, jo trūkst zināšanas. Lai situāciju uzlabotu mums būtu jāvērš lielāka uzmanība kā notiek apmācības darbavietā. Kā šī raksta autors ir minējis, galvenie 4 aspekti uz ko mums būtu jāpievērš uzmanība ir:
    • labāku iespēju nodrošināšana apmācībai darbavietā, izstrādājot mācību metodiku,
    • darba vidē balstītas attīstības apstākļu uzlabošana ar apmācības palīdzību,
    • nodrošināt, ka visas darbā iegūtās kvalifikācijas tiek atzītas,
    • jānodrošina, ka mūžizglītības pieejamība tiek uzskatīta par tiesībām.
    Nodrošinot pozitīvu un izaugsmes pilnu darbavietu cilvēkiem radīsies vēlme tur strādās un virzīties pa savām karjeras kāpnēm. Šāda vide spēs piesaistīt daudz cilvēkus. Tādu vidi es vēlētos savā sapņu darbā.

    Paldies autoram par savām domām un par spēju izcelt pašus svarīgākos aspektus kāpēc daudzi cilvēki pamet savu darbu vai pazaudē vēlmi strādāt.

  • Reinis Vējiņš képe
    Piekrītu rakstā minētajiem četriem kritērijiem, kas veicina pieaugušo profesionālu izglītības pilnveidošanu. Ikdienā, tomēr reizēm nākas saskarties ar pretējo - formāliem kursiem, tālākizglītības veicināšanas semināriem, kas dažādu jomu pārstāvjiem jāapmeklē noteiktā laika intervālā. Būtiski, manuprāt, ir tieši akcentēt pilnveidot zināšanas darbā veicamajos uzdevumus, tas, protams, neizslēdz iespēju papildināt savas zināšanas arī kādā citā jomā. Iespējams, ja kursos, semināros aplūkotās tēmas būtu vairāk sasaistītas ar reālo procesu darba vidē, cilvēki būtu vairāk motivēti izmantot iespēju pilnveidot savas zināšanas. Tajā pašā laikā sabiedrībā daži uzskata, ka ar savu iegūto izglītību pietiek, lai būtu veiksmīgs karjeras izaugsmē, bet bieži vien nākas secināt, ka mūsdienu nemitīgajā procesā, kad viss mainās - arī savas zināšanas ir jāpapildina nemitīgi. Noteikti, ka daudz, kas slēpjas pašu cilvēku attieksmē pret tālākizglītību - to darīt tikai, lai iegūtu papīru un strādāt savā nozarē tālāk vai jēgpilni un lietderīgi pilnveidot sevi. Ceru, ka neatkarīgi no dažādiem apstākļiem - katrs spēj apzināties, cik svarīgi ir pilnveidot savas zināšanas nemitīgi!
  • Inese Ulmane képe
    Daudzi pusmūža cilvēki tagadējā darba tirgū ir ieslēgti "apburtajā nolemtības lokā". Vairums profesiju pieprasa nemitīgu pašattīstīšanos, taču ne visas no tām ir labi atalgotas. No kā rodas jau vairākas dilemmas. Ģimenes cilvēks bieži vien nevar atļauties veltīt laiku sevis pilnveidei. Ne reti arī turīgās ģimenēs mēs redzam novārtā pamestus bērnus, gar kuriem nevienam nav daļas, kad darbs stāv pirmajā vietā.
    Darba devēji bieži vien ir ieinteresēti jaunos un ambiciozos darbiniekos, kuriem nav bērnu, kuri gatavi sevi pilnībā veltīt šai darba mašīnai. Ja nespēj turēt līdzi, vietā meklē jaunu, vēl morāli un fiziski neizspiestu darba spēku.
  • Jānis Kairišs képe
    Ir svarīgi, ka darba devēji sniedz iespējas saviem darbiniekiem uzlabot savas profesionālās spējas gan savu atbildību robežās, gan arī plašāk, tādā veidā paaugstinot darbinieka profesionalitāti. Nedomāju, ka ir kāds darba devējs, kuram neinteresētu sava darbinieka izaugsme gan cilvēcīgi, gan profesionāli, tāpēc piekrītu par mūžizglītības nepieciešamību arī Latvijā. Kā jau rakstā minēts, būtu svarīgi, ka šīs apmācības notiek gan kolektīva ietvaros, gan arī individuāli, jo ir svarīgi prast sadarboties ar saviem darba kolēģiem, gan arī spēt pašam patstāvīgi pieņemt svarīgus lēmumus. Piekrītu arī tam, ka ir nepieciešams, lai šie profesionālās pilnveides kursi tiktu arī atzīti citu darba devēju acīs. Ja darbinieks ir apguvis jaunas prasmes, bet to nekā nevar apliecināt, uzrādot kādu dokumentu, tad jaunajam darba devējam nākas tikai paļauties uz darbinieka goda vārdu. Darba devējiem ir jāstimulē savi darbinieki uz turpmāko izaugsmi, jo viņu uzņēmums ir atkarīgs no tā, kādi ir viņu darbinieki. Ieguvēji būs abi - gan darbinieks, gan darba devējs - jo izglītotāks darbinieks, jo lielāka iespējamība, ka uzņēmumā būs kvalitatīvāk veikts darbs. Līdz ar to es piekrītu, ka mūžizglītība ir svarīga ikvienam - gan tiem, kas mācās, strādā un ir aktīvi darba meklētāji, gan arī tiem, kas jau ir gados un vairs nestrādā, jo tādā veidā vidējais izglītības līmenis valstī paaugstināsies.
  • Elīna Kairiša képe
    Kādam var būt maldīgs priekšstats, ka, pabeidzot augstskolu, ar to nu izglītības ceļš ir beidzies. Iespējams, ka vairākus gadu desmitus atpakaļ tā vēl bija, bet tagad tā vairs nav. Mūsdienu straujā darba vides attīstība neļauj apstāties pie iegūtajām zināšanām augstskolā, ja vēlamies būt konkurētspējīgi darba tirgū. Darba devēji meklē cilvēkus, kuriem būtu plašs zināšanu loks un daudzpusīgas prasmes, lai mainīgajos apstākļos darbinieks spētu pielāgoties. Ir apsveicami, ka darba devēji saviem darbiniekiem piedāvā dažādas apmācības, lai viņi nestāvētu uz vietas, bet viņu profesionalitāte un prasmes tikai pieaugtu. Darba devēji piedāvā dažādus kursus, kuru laikā var iegūt nepieciešamās zināšanas, lai paceltu savu kvalifikāciju un notiktu amatu rotācija - uzsāktu darbu jaunā amatā vai citā uzņēmuma nodaļā.
    Pastāv uzskats, ka vienā darba vietā nevajadzētu strādāt ilgāk par pieciem gadiem, lai neapstātos profesionālā izaugsme un nerastos pieradums pie darba apstākļiem. Lai spētu nomainīt darba vidi, ir vajadzīga mūžizglītība, kas palīdz pilnveidot un attīstīt savas prasmes. Izglītības politikai vajadzētu nostādīt mūžizglītību kā vienu no prioritātēm, lai cilvēks visa mūža garumā varētu pilnveidot savas prasmes un būtu konkurētspējīgāks. Protams, bez iekšējās motivācijas nevar iztikt, bet to var mainīt, ja mūžizglītība tiek uztverta par normu - ka man ir jāpilnveidojas vienmēr, ka nevaru palikt uz vietas un stagnēt.
  • Gaļina Capa képe
    Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Cilvēkam vajag nepārstāt pilnveidoties un attīstīties, jāattīsta jaunas zināšanas, prasmes, jo bez tā šobrīd ir grūti noturēties un palikt darba tirgū. Darba devēji lielāku uzmanību pievērš  "kvalitatīvam" savas profesijas pārstāvim, tomēr, jāatceras, ka darba devējam arī ir jāsniedz un jāpapildina savu darbinieku zināšanas un prasmes, jāiegulda darbiniekā arī kaut kas, lai viņš būtu vēl konkurētspējīgāks. Grūti jau uzsākt pirmās darba gaitas, ja nav kāds cilvēks, kas atbalsta, palīdz, tāpēc, jāpiekrīt arī, ka gribētos , lai darbiniekam būtu tāda uzticības persona- atbalsts, kā mentors. Tas būtu ne tikai ieguvums darbiniekam, bet arī darba devējam, jo tā darbinieks spētu integrēties darba vidē efektīvāk un ātrāk. 
  • Inguna Zariņa képe

    Kopumā rakstā minētajam piekrītu. Papildinot vēlos minēt, ka indivīds caur nepārtrauktu profesionālo un personības attīstību spēj preventīvi nodrošināt savu konkurētspēju mūsdienās ļoti strauji mainīgajā darba vidē. Tomēr kritiski raugoties uz situāciju rodas vairāki jautājumi un pārdomas par to, kā atbildība ir rūpēties par nodarbinātību - personīgā, izglītības iestāžu, darba devēja vai valsts? No vienas puses valsts mērogā, protams, ir jābūt tādai politiskajai rīcībai, kas veicina iedzīvotāju nodarbinātību un tam nepieciešamo atbalstu. Tajā pat laikā uzņēmumu mērķis primāri ir gūt peļņu un ne vienmēr organizēt mācības esošajiem darbiniekiem ir izdevīgāk vai pat uzņēmuma straujas attīstības gadījumā iespējams, tomēr tieši darba devējiem ir plašas iespējas šo procesu ietekmēt – plānojot uzņēmuma attīstību, laicīgi paredzēt nepieciešamās izmaiņas darbinieku sastāvā, prasībās, novērtējot darbinieku kompetenci un sniegumu, regulāri pārrunāt karjeras izaugsmi un plānot atbilstošas mācības. Arī cilvēkam pašam ir jāspēj uzņemties atbildība par izdarītajām izvēlēm - par to, kādu izglītību, profesionālo kvalifikāciju iegūt, kādu darba vietu izvēlēties un kā patstāvīgi nodrošināt savas kompetences pilnveidi un konkurētspēju darba tirgū. Mūsdienās ir ļoti daudz iespēju bez maksas vai par salīdzinoši zemām izmaksām iegūt jaunas zināšanas, prasmes un kompetenci sevis izvēlētajā vai pilnīgi jaunā jomā.

  • Dace Brinka képe
    Rakstā skaidri uzsvērta nozīme apmācībai, kas notiek darba vietā un kas saistīta ar darbā veicamajiem uzdevumiem. Bet, manuprāt, nozīmīga ir ne tikai formālā apmācība, bet pieredzes apmaiņa, ko nodrošina mentoru pieejamība darba vietā. Mentors, cilvēks ar pieredzi darba veikšanā un prasmēm motivēt, apmācīt jauno darbinieku, spēj nodrošināt tik ļoti nepiesiešamo pieredzes apmaiņu un palīdzību, kas nepieciešama ikvienam darbiniekam, kurš iekļaujas jaunā darba vietā vai izpilda citus darba pienākumus. 
  • Rihards Parandjuks képe
    Uzskatu, ka mūžizglītības loma sabiedrības kopējā attīstība ir ārkārtīgi nozīmīga. Svarīgi ir saprast, ka tautai kopumā un katram indivīdam atsevišķi, ir nepieciešams patstāvīgi attīstīties un pilnveidoties. Šis process sevī iekļauj ne tikai jaunu kursu apmeklēšanu vai papildus zināšanu apguvi, bet gan pilnveidošanos kā personībai kopumā. Protams, arī valstiskā līmenī ir jāveicina visi nepieciešamie faktori, lai cilvēkiem, kas vēlas integrēties aizvien jaunās darbības sfērās, to būtu pēc iespējas vienkāršāk un efektīvāk izdarīt.