chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - e-Platforma za obrazovanje odraslih u Europi

Blog

Andragoģiskais universitātes izglītības modelis piedāvā risinājumus pieaugušo izglītojamo atbalstam

08/09/2020
po Aldis Lazda
Jezik: LV
Document available also in: ET EN RO SK FR

Šo emuāru oriģināli igauņu valodā publicēja Katrin Karu.


Mūsdienās ir dažādas iespējas pilnveidot profesionālās iemaņas un pilnveidot sevi – darbā, piedaloties atpūtas aktivitātēs, iesaistoties hobijos, ceļojumos un piedaloties tiešsaistes kursos. Neraugoties uz plašajām iespējām, cilvēki nāk studēt un gūt pieredzi universitātē, kur mācīšanās tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām mūžizglītības pieredzēm. Doktora disertācijā es pētīju studentu iespaidus par mācībām, mācīšanu un sevi kā izglītojamajiem.

 

Katrin Karu. Foto: erakogu

Foto: Privātā kolekcija – Katrina Karu.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, ko studenti piedzīvo, studējot universitātē, un kā viņi izprot savu pieredzi. Šajā gadījumā tipiskais students vairs nav 18-25 gadus vecs, bet drīzāk vecāks pieaugušais ar unikālu mācību, darba un dzīves pieredzi. Tas nozīmē, ka uz universitātes studijām tiek liktas lielākas cerības un lielāka atbildība nekā iepriekš – universitātei ir jāņem vērā studentu dažādība un jāatbalsta pieauguši izglītojamie, viņiem meklējot efektīvus mācīšanas veidus šajā īpašajā situācijā.

 

Andragoģiskā pieeja izglītojamajiem

Plānojot un īstenojot mācības, ir svarīgi balstīties uz andragoģijas teoriju, kas paredz priekšnoteikumus, kas jāņem vērā, izvēloties mācīšanas metodes pieaugušo izglītošanai:

  • pieauguša studenta vēlmes ir balstītas uz viņa pieredzi, tāpēc mācību procesā priekšroka dodama tādām pieredzes izglītības metodēm kā problēmu risināšana un diskusijas, lai apstiprinātu, paplašinātu vai pārveidotu iepriekšējo pieredzi;
  • pieauguši izglītojamie ir pietiekami autonomi, lai uzņemtos aktīvu lomu zināšanu iegūšanā, komunikācijā un sadarbībā un lai uzņemtos atbildību par savu mācīšanos;
  • šie studenti vēlas palielināt savu kompetenci un izmantot iegūtās prasmes un zināšanas, lai nekavējoties atrisinātu dzīves piedāvātās problēmas;
  • pieaugušais izglītojamais vēlas, lai viņu ciena un izturas pret viņu kā pret pieaugušo, kā viņš to ir ieradis citās sociālajās situācijās;
  • pieaugušajam, kas mācās, mācīšanās konkurē ar citām svarīgām lomām un darbībām viņa dzīvē;
  • mācību sākšana parasti pieaugušā vecumā ir brīvprātīgs lēmums, tāpēc cilvēks apzinās savas mācību vajadzības, kā arī motivāciju mācīties.

 

Vai universitātes izglītība atbilst pieaugušo izglītojamo iepriekšējai pieredzei, radot atbilstošas komunikācijas un sadarbības iespējas, un ļauj tās ievērot?

 

Kāda ir pieauguša studenta pieredze universitātē?

Pētījumā tika konstatēts, ka mācīšanās ļauj studentiem apgūt zināšanas un veidot personiskās nozīmes, bet viņi izjūt iesaistīšanos, saziņu un mijiedarbību mazāk. Skolēni vēlas būt pēc iespējas aktīvāki mācībās, būt uz sevi orientēti, kā arī uzņemties atbildību par to, ko ir apguvuši. Pieaugušie skolēni sagaida vienlīdzīgas attiecības, savstarpēju cieņu un iespējas mācīties viens no otra mācību procesā.

Jāatzīmē, ka mācīšana jāsaprot plašākā nozīmē, jo tā šeit nav vienpusēja darbība. Izglītojamie uzskata, ka mācību situācijas ir pretrunīgas, ja tās notiek, tikai lasot slaidus, ko diktē kāds eksperts, vai tiek uzspiesta viena veida izpratne, jo šādā veidā viņi paliek pasīva uztvērēja lomā. Drīzāk ir vēlme pēc divvirzienu mācību procesa, kurā arī izglītojamais var dot savu ieguldījumu, izmantojot savu iepriekšējo pieredzi, un sadarboties, jo tad viņi jūtas kā nozīmīgi partneri gan skolotājam, gan arī skolasbiedriem. Vecāka gadagājuma studenti sevi saprot caur sociālajām vajadzībām – tāpēc arī rodas vēlme būt par sadarbības partneri un kolēģi. Studiju grupās tiek augstu vērtēta šī savstarpējā ietekme, jo tā ļauj veidot uz jomu attiecināmas zināšanas un kļūt par profesionālas sabiedrības locekli. Pieaugušam cilvēkam izglītībai ir mācīšanās, līdzdalības un komunikācijas, piederības un sadarbības nozīme.

Ko var uzzināt no šiem rezultātiem?


Attēls: Universitātes izglītības modelis.

 

Andragoģiskais universitātes izglītības modelis

Pētījumu rezultātā tika pabeigts darbības modelis, kas apvieno sociāli konstruktīvu un sociāli kulturālu mācību pieeju un ir vērsts uz pieauguša izglītojamā vajadzībām.

Modeļa pamatā ir mācīšanās un mācīšana kā interaktīvs process, kas atbalsta gan individuālos, gan sociālos procesus. Plānojot un īstenojot izglītības pasākumus, tajos galvenie elementi ir izglītojamā individuālie, ar attiecībām saistītie un kolektīvie resursi. Ņemot tos vērā, jūs varat izdarīt izvēles, kurās novērtē izglītojamā iepriekšējo pieredzi, mudina izglītojamo mācību situācijās uzņemties lielāku atbildību, radīt iespējas iesaistīties, sazināties un sadarboties.

Šis modelis ļauj tiem, kas māca pieaugušos izglītojamos, izdarīt daudzveidīgākas izvēles, izmantot un kombinēt mācīšanas veidus, metodes, kas vairāk iesaista pieaugušos izglītojamos, integrēt ar jomu saistītu, dzīves un darba pieredzi, lai rastu problēmu un problēmu risinājumus, un atbalstīt izglītojamo pašapziņu un autonomiju. Tā arī novērtē grupas un studentu un mācībspēku mijiedarbību un veicina sadarbību. Turklāt tas palīdz studentiem saprast un novērtēt viņu kā izglītojamo pašu resursu esamību vai to trūkumu.

Pieaugušo izglītība ir dzīvi bagātinošs process, jo tā veicina personīgo, sociālo un profesionālo izaugsmi. Izglītības iestādēs varam radīt apstākļus, lai pieaugušie mācītos, balstoties uz andragoģijas atziņām.

 


 

Raksts publicēts arī izdevumā  'Educators' Newspaper' (Õpetajate Leht) 12.06.2020

 

Katrīna Karu (Katrin Karu) kopš 1997. gada strādā par lektori andragoģijas jomā Tallinas universitātē. Universitāte ir viena no andragogijas (3 + 2) studiju programmas radītājām un kopš 2016. gada ir bakalaura studiju programmas kuratore. Viņa ir viena no pasniedzējām un papildus specialitātes “Pieaugušo treneris” studiju programmas vadītāja, kas tika piedāvāta laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam. Laikā no 1997. gada līdz šodienai viņa ir strādājusi par pieaugušu pedagogu, mācot galvenokārt universitātes pasniedzējus, uzņēmumos strādājošos pasniedzējus un pieaugušo pedagogus.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
  • Slika korisnika Arta Zverova
    "Mācību sākšana parasti pieaugušā vecumā ir brīvprātīgs lēmums, tāpēc cilvēks apzinās savas mācību vajadzības, kā arī motivāciju mācīties." - students - pieaugušais vai jaunietis, ar domu studē par savu nākotni, tālāko izglītību. 
    Es vairāk piekrītu ka arī vecumā no 18-25 studentiem, jauniešiem ir savas problēmas un viņi arī var diskutēt un risināt. Palielināt kompetenci, pielietot iegūtās zināšanas, kā arī pilnveidot šīs zināšanas. 
    Studenti kuri studē no citām Latvijas pilsētām, nonāk Rīgā vai kādā citā augstskolā, kas ir tālāk no mājas, sākas socializēšanās ar citiem, kā arī mācīšanās un "pieaugušā dzīves" uzsākšana. 
    "Pieaugušam cilvēkam izglītībai ir mācīšanās, līdzdalības un komunikācijas, piederības un sadarbības nozīme. " - arī studentam kurš uzsāk mācības, tā ir izglītība un komuniācija kā arī pederība un darbība. 
  • Slika korisnika Teodor GHITESCU
    The most important goal of higher education for adults is to understand the purpose of education: to increase the standard of living of all citizens of the planet in harmony with nature or the private enrichment of a greedy and sadistic minority. This is not now clarified in Western higher education. The systemic approach to the pedagogy of children and adults is the path to well-being and balance. Here is a brief analysis: https://www.academia.edu/38067783/Presentation_The_Systemic_Pedagogy_and...
  • Slika korisnika Kristi Arendi
    Aitäh, @Katrin Karu, väärtusliku töö, tulemuste ja teadmiste eest! Inspireerid mind. Minu kujutluses muutus see mudel elavaks ja võimalusterohkeks edasiarendamiseks. Ühe variandina näen selle tagaküljel, nagu mündil on kaks külge ja kuna tegemist on kahepoolse protsessiga, pilti õpetaja minast, ressurssidest ja tegevustest ning keskel üles poole spiraalina liikuvat mõlema õppija ehk sh ka õpetaja isiksusearengu protsessi. Teise variandina tajun lõputut suhete võrgustikku ja kolmnurki, mis on pidevas muutumises ja arengus ning fraktaalse loomuga. Igal juhul põnev ja samas aukartust äratav, et kui palju me inimestena igapäevaselt tavasuhtluses ja koolitustel üksteist mõjutame. Tekkis küsimus ja kahtlus, et kas inimene ikka on ennastjuhtiv, kui ta on mõjutatav? :)
  • Slika korisnika Maria Cutajar
     Thank you @Katrin Karu for sharing this. This looks like an excellent study on the adult student experience of HE learning and teaching. My recent research also indicates that students favour the 2-way interaction and celebrate a spotlight thrown on their experiences in learning (and teaching) so concurring to your conclusions here. But the invitation to networked (and especially the more open instances of) learning and teaching practice led to hesitance, anxiety and wariness. But yes the need for more democratic attitudes in our learning ad teaching in HE emerges quite strongly
  • Slika korisnika Katrin Karu
    Thanks for sharing your thoughts, Maria! I agree that university studies can raise doubts and caution in the adult learner because the demanding learning environment creates opportunities for the transformation of the adult "I". This may mean giving up your current identity in order to develop a new personal and professional identity.