chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

e-Platforma za obrazovanje odraslih u Europi

 
 

Blog

Radošums ir viss – ES projektā „CIM” veiktais pētījums

22/11/2019
po Aldis Lazda
Jezik: LV
Document available also in: DE

Autore: Zuzanna Latke (Susanne Lattke).

 

Erasmus+ projekta CIM – Promoting Creativity and Innovation Management in an innovative blended learning and validation programme at the interface between higher education and business mērķis ir, sadarbojoties augstskolām un uzņēmumiem, attīstīt inovatīvu, uz IKT balstītu kompetenču apguvi radošuma un inovāciju jomā. Pirmajā darba posmā projekta partneri izpētīja savās valstīs pieejamos tālākizglītības piedāvājumus. Šis raksts sniedz nelielu ieskatu šī pētījuma rezultātos.

 

Radošums kā galvenā kompetence

Mūsdienās radošums ir kļuvis par būtisku prasmi un kvalifikācijas apliecinājumu. Lai nodrošinātu uzņēmuma panākumus, tas tiek gaidīts ne tikai no māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, bet tiek pieprasīts visās nozarēs bez izņēmuma. Lai attīstītu inovatīvus piedāvājumus, radoši jāstrādā ne tikai produktu attīstītājiem. Tirdzniecības daļas darbiniekiem jāpārvalda radošas tirgzinības tehnikas, lai produktu veiksmīgi pārdotu klientiem, bet vadošiem darbiniekiem jābūt bagātai izdomai, lai ar radošām pārvaldības metodēm mērķtiecīgi veicinātu savu darbinieku radošumu.

Tomēr arī tas vēl nav viss. Ja cilvēks vēlas kaut ko sasniegt, viņam arī privātajā dzīvē jābūt radošam. Brīvā laika organizēšana, dzīvokļa iekārtošana, dāvanas… Mūsdienās atzinību sociālajā vidē var gūt tikai ar lietām un idejām, kam piemīt individualitāte un radošums. Turklāt parasti cilvēks ir apmierinātāks, ja viņš (ar panākumiem) veic radošu darbu.

Sociologs Andreass Rekvics (Andreas Reckwitz) uzskata, ka mūsdienu sabiedrību raksturo „dubults radošums”- cilvēks vēlas būt radošs un viņam tādam arī jābūt.

/lv/file/creative-7258111920jpg-0creative-725811_1920.jpg

be creative

 

 

Vai radošumu var apgūt?

Jautājums šķiet lieks, ja tālākizglītības datu bankā ieraksta vārdu „radošums”. Šis jēdziens tekstos atrodams gandrīz 16 000 reižu. Arī tad, ja neskaita kursus, kuri tiešā veidā neattiecas uz radošumu, bet piedāvā „tikai” īpašu māksliniecisku tehniku apgūšanu, piemēram, ikebanu vai gleznošanu ar eļļas krāsām, piedāvājumu diapazons ir milzīgs. „Radošumu var iemācīties”- vēsta kāds Tautas augstskolas plakāts, kas tūliņ noslāpē jebkuras šaubas. Bet kā to iemācīties? Piedāvājumi ir daudzveidīgi, tomēr pārsvarā sastopami vieni un tie paši atslēgvārdi un mācību veidi. Kursu piedāvājumos papildus mākslinieciskiem vaļasprieku kursiem un profesionālajai tālākizglītībai kopšanas, terapijas un pedagoģijas jomā dominē divi galvenie virzieni.

Pirmais ir uzņēmuma organizēts tālākizglītības seminārs, kas parasti ilgst vienu vai divas dienas un kurā uzņēmuma vadošie darbinieki un/vai līdzstrādnieki tiek apmācīti brīvi attīstīt un ieguldīt savu radošuma potenciālu uzņēmuma labā. Pārsvarā šeit tiek iepazītas un izmēģinātas dažādas radošuma tehnikas un metodes („prāta vētra”, 6 cepuru metode …), kurām darba ikdienā būtu jāpalīdz risināt problēmas vai attīstīt inovācijas. Šo semināru centrā parasti ir nevis atsevišķas personas, bet komandas radošuma veicināšana. Dažas tēmas ir īpaši bieži sastopamas. „Radošums ir vairāk nekā dizaina domāšana”- tāds semināra nosaukums nav nejaušs, jo tieši dizaina domāšanas metodes un to pielietojuma iespējas biznesā pašlaik ir ļoti aktuāla tēma. Iepriekš minētajā datu bankā par šo tēmu atrodami vairāk nekā 1 500 aktuāli ieraksti.

Līdztekus šādiem semināriem tiek piedāvāti trīs līdz piecu dienu ilgi mācību atvaļinājumi, kuros darbinieki apgūst prasmi ar radošām izpausmēm, piemēram, gleznošanu vai dejošanu, samazināt spriedzi, atgūt labu noskaņojumu un atjaunot iekšējo līdzsvaru. Šāda veida radošums palīdz pārvaldīt spriedzi un atrisināt problēmas, kas bieži vien rodas dēļ pastāvīgās prasības strādāt radoši.

 

Jaunas mācīšanās un mācīšanas metodes praksē

Šķiet, ka radošums ir atslēgvārds un līdzeklis visam un visiem. Tādēļ ir labi, ka par šo tēmu tiek piedāvātas tik daudzas tālākizglītības iespējas. Protams, to ir daudz vairāk, nekā šeit pieminētās, tostarp tiešsaistes piedāvājumi, piemēram, Bērklija Mūzikas koledža (Berklee College of Music) organizē semināru „Radošums un uzņēmējdarbība” (MOOC “Creativity & Entrepreneurship”), kurā tiek piedāvāta mūzikas tapšanas principu izmantošana uzņēmējdarbības sākotnējā posmā.

Tālākizglītības piedāvājumi radošuma izkopšanai atrodami gandrīz par jebkuru tēmu, vienīgā joma, ko līdz šim neatradu, ir „radoša grāmatvedība”.

 


Par autori:

Zuzanna Latke ir Vācijas Pieaugušo tālākizglītības institūta, Leibnica mūžizglītības centra Bonnā (Leibniz-Zentrum für Lebenslanges Lernen e.V.) zinātniskā līdzstrādniece.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Slika korisnika Ināra Skrodele
    Domājot par radošumu personas darbībā, tas noteikti ir jāattiecina kā uz vienu no pamatprasmēm, kas nepieciešamas cilvēkam 21.gadsimtā. Nenoliedzami, ka šādas īpašības attīstīšana būs kā priekšrocība konkurējot par labāku amatu vai sociālo statusu sabiedrībā. Taču, vai var iemācīt bērnu būt radošam tiešā nozīmē? Vai var likt cilvēkam, kurš atšķir krāsas un prot lietot zīmuli un otas, uzglezno šedevru? Un tas tiks darīts?! Grūti apgalvot, jo zinām, ka radošums ir cieši saistīts ar personas spēju radīt savu īpašo darbu, produktu, ne noskatītu, ne pēc dotā parauga. Tātad šeit vairāk ir jādomā par brīvas personas vispusīgu attīstību, par pašizpausmi, kas jebkuram bērnam ir jau dabiski dota. Un laba skolotāja spēkos ir veicināt šo attīstību, virzīt bērna pašizpausmi vēlamā virzienā pretī plānotajam rezultātam. Mācot radošumu, mēs mācām bērnam darba procesā justies brīvi, iedrošinām sadarboties arī ar citiem, apmainīties viedokļiem, būt tolerantam pret cita viedokli un vērtējumu, neierobežojot viņa izpausmi ne laikā, ne telpā, ne izmantojamās tehnikās, ja vien viņa darbība un gala rezultāts tiek virzīts uz nosprausto mērķi.
  • Slika korisnika Ieva Bērziņa
    Pasaulē tiek meklēti veidi, kā ieviest radošumu rutīnas darbā ar stingri noteiktiem termiņiem un birokrātiskajām procedūrām. Attīstīta pat vesela kustība - kreatīvā birokrātija. Arī Latvijā birokrātija ir sasniegusi apogejiskus apmērus, un tajā bieži vien pazūd gan jēga, gan pats cilvēks, lai gan politiskā līmenī tiek deklarēts tieši pretējais – cilvēks visa centrā. Mani vienmēr ir satraucis tas, cik, daudz intelektuālo resursu tiek iztērēti birokrātijas radīšanā, apkalpošanā un uzturēšanā, tā vietā, lai izdarītu ko patiešām pasaulei un dzīvei vajadzīgu un nozīmīgu.
  • Slika korisnika Paula Dauginoviča
    Manuprāt, mūsdienās bez radošuma, radošiem cilvēkiem neiztikt. Radošums ir nepieciešams jebkurā jomā, nozarē, un ne velti tas ir kļuvis par kvalifikācijas apliecinājumu. Piekrītu konkrētā raksta autoram, ka atzinību sociālajā vidē var gūt tikai ar lietām un idejām, kam piemīt, kas īpašs, citādāks, proti, individualitāte un radošums. Radošums neapšaubāmi ir līdzeklis visam un visiem, tāpēc ir labi, ka tiek piedāvātas tik daudz tālākizglītības iespējas, kuru laikā to var attīstīt. 
  • Slika korisnika Ingrida Muraskovska
    Ja radošums ir viss un viss ir radošums, tad jēdziens zaudē jēgu. Mūsu sasteigtajā pasaulē nav laika iedziļināties, un to aizstāj žonglēšana ar atslēgas vārdiem. Es tev par radošumu, tu man, un jā, mēs esam padiskutējuši. Bet kā ar izpratni? Izpratnei svarīgi vispirms noteikt, kādu problēmu mēs risinām ar jēdziena palīdzību, kādā kontekstā to skatām. Tam pakārtosies kritēriji un rādītāji, kuri ļauj identificēt un novērtēt atbilstošo parādību. Diez vai seminārā pavadīto dienu skaits vai norises vietas var raksturot radošuma pieaugumu mācību darbībā. Un, ja nav kritēriju,  darbības kļūst pašmērķīgas. Radošums nosaukumā, jauki pavadīts laiks un - ko tad īsti mēs attīstījām?
  • Slika korisnika MARIKA BUSOTE-UZULINA
    Strādājot mākslas skolā katru dienu saskaros ar radošumu. Jautājums rodas vai visi skolotāji ir radoši. Bieži saskaros ar darbiem, kur skolotājs uzsver ka darbs ļoti radošs, bet skatoties uz darbu es to neredzu. Kā mēs varam nomērīt, kur sākas un kur tas beidzas. Katram mums ir izveidojusies sava izpratne, uztvere par radošumu. Pēdējā laikā ir radušās pārdomas, mēs bieži lietojam dizains, ilgspējīgs, funkcionāls, radošs. Man visā tajā pietrūkst dvēseles. Radošumam vajag telpu, laiku, mieru...grāmatas, dabu. Bet varbūt es maldos.
  • Slika korisnika Inita Nagņibeda
    Radošums kā galvenā kompetence, manuprāt, piemīt ikvienam, kas savā dzīvē ir ko sasniedzis, pilnveidojis un ir nepārtrauktā attīstības ceļā uz pilnību. Radošumu, manuprāt, ir grūti iemācīt, jo tas vairāk saistās ar personības rakstura iezīmēm. To var trenēt, virzīt, attīstīt cilvēkiem, kuru darbība ir nepārtraukti saistīta ar radīšanas procesu. Un šeit neapšaubāmi līderos, manuprāt, vajadzētu būt pedagogiem, jo jaunu ideju realizācija, izaicinājumu pārvarēšana, elastīga piemērošanās pārmaiņām izglītībā, dažādu problēmu risināšana ir viņu darbības lauciņš. Radošums, manuprāt, nosaka arī dzīves kvalitāti, jo radošs cilvēks spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, adekvāti reaģēt uz krīzes situācijām, izvirzīt jaunus mērķus, meklēt ceļus to sasniegšanai. Tāpēc tālākizglītība radošuma apguvē ir vajadzīga un aktuāla. Šķiet, ir tik daudz tālākizglītības iespēju- semināru, kursu, praktisko darbnīcu- radošuma apguvē un attīstībā jebkuras sfēras pārstāvim, ka grūti piedāvājumos meklēt jaunas idejas un metodes. Lai izdodas arī atrast metodes, kā attīstīt radošumu grāmatvedības jomā!
  • Slika korisnika Anda Kušķe
    Mūsu  tuvākajā  un tālākajā  nākotnē ienāks roboti. Jau šobrīd mēs  nebrīnamies,ja kāds  "robots" kaut ko izdara mūsu vietā! Tāpēc  mums ir svarīgi virzīties tā,lai mēs saglabātu to ar ko mēs atšķiramies! Un pirmais,kas nāk  prāta  ir radošums, emocijas un vērtības! 
  • Slika korisnika Liene Feodorova
    Radošums mūsdienās ieņem lielu lomu. Cilvēki, kuri strādā radošās profesijās saņem augstāku atalgojumu. Uzņēmumos, kur notiek grupu saliedēšanas nodarbības, kurās ir dažādas radošas aktivitātes. Veidojas kolektīvs, kurš ir daudz atvērtāks jaunām idejām un spēj efektīvāk sadarboties savā starpā. Veicinot uzņēmumu attīstību.