/is/file/blood-pressure-monitor-19529241920jpgblood-pressure-monitor-1952924_1920.jpg

Sākumpunkts – veselība

Veselības pratība, vāciski "Gesundheitskompetenz", balstās uz veselību, kā norāda tās pieminēšana veselības pratību atbalstošu veselības aprūpes organizāciju konceptā. (Kompetento veselības aprūpes organizāciju koncepts (ārēja saite)). Jirgens M. Pelikans, kas sadarbībā ar citiem izveidoja šo konceptu, uzsvēra veselības pratības nozīmi, uzstājoties Karintijas augstskolā 2014. gadā  (Karintijas Lietišķo zinātņu universitātes konference 2014 (ārēja saite)): "Veselības pratība (VP) kā jēdziens pirmo reizi parādījās 1974. gadā, un kopš tā laika šis jēdziens ir plaši aprakstīts veselības zinātnēs, veselības aprūpes pētījumos un atbalstīts veselības veicināšanas pasākumos.  […]. VP ir pratības izpētes auglis un tāpēc veselības zinātņu jomā veselības pratības mērīšanai jau ir labi iedibinātas tradīcijas.”

Izglītojošais aspekts

Izglītības aspekts šeit ir labi pamanāms, vismaz vācu terminoloģijā: "Vāciski runājošās valstīs veselības pratības jēdziens ir aizvietots ar tādiem terminiem kā 'Gesundheitsalphabetisierung' (Veselības alfabēta veidošana), 'Gesundheitsbildung' (veselības izglītība), 'Gesundheitsmündigkeit' (veselības atbildība) vai 'Gesundheitskompetenz' (veselības kompetence)," skaidro Holgers Pencs, Hanness Martinzs, Regina Klaina un Karls Kradžics. Galvenā uzmanība tiek pievērsta rīcībai ar informāciju. No vienas puses, kā mēs varam nodrošināt, ka indivīdi spēj saprast ar veselību saistītu informāciju un, no otras puses, kā mēs varam garantēt, ka veselības sistēmas pārstāvji izplata informāciju saprotamā veidā?

Veselības nozares profesionāļu veselības pratība

Veselības nozares profesionāļi var veicināt veselības pratību ne tikai skaidri pasniedzot informāciju auditorijai, bet arī paši paaugstinot savas veselības pratības prasmes. Sieviešu veselības centrs Grācā  (Frauengesundheitszentrum Graz (ārējā saite)) norāda, ka “veselības nozares profesionāļi bieži neapzinās skrīningu noderīgumu, kas paskaidro, kāpēc sabiedrība kopumā dažkārt ir nepietiekami informēta.” Balstoties uz veselības nozares profesionāļu aptauju par skaitlisko rādītāju un riska izpratni Austrijā, Nikole Džeikoba un Martins Sprengers  atzīst nepieciešamību rīkoties, lai veicinātu veselības nozares profesionāļu izglītošanos un tālākizglītību.

Vienlīdzīgas iespējas un patstāvīga lēmuma pieņemšana  

Austrijas veselības pratības platforma (Österreichische Plattform für Gesundheitskompetenz (ārēja saite)) koncentrējas uz informēšanu, bet šīs darbības rezultāti sniedzas tālāk: “Veselības pratība ir svarīgs veselības un vienlīdzīgu ar veselību saistītu iespēju stūrakmens ikvienam Austrijas iedzīvotājam. Tai vajadzētu palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt personīgi svarīgus lēmumus, kas ikdienā veicina veselīgu dzīvesveidu." Termini "vienlīdzīgas iespējas" un “patstāvīga lēmumu pieņemšana" pēc būtības ir saistīti ar pieaugušo izglītību.

Kapacitātes paaugstināšana

Spēju pieeja sniedzas tālāk nekā uz prasmēm orientēta pieeja veselības pratībai. Kapacitātes paaugstināšanas pieeju divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados  izveidoja Eimartija Sena un Marta S. Nusbauma. Saskaņā ar šo pieeju, godīgu sabiedrību raksturo ne tikai tās indivīdiem piešķirtās iespējas individuālu panākumu gūšanai, bet ietvaru radīšana, kas veicina prasmju attīstību, tajā skaitā spēju ievērot veselīgu dzīvesveidu.

Esošie dati

Pirmā Eiropas veselības pratības aptauja  (HLS-EU) astoņās Eiropas valstīs tika veikta 2011. gada vasarā. Pētījumā tika konstatēts, ka intervētie austrieši novērtēja savu veselības pratību nozīmīgi zemāk nekā respondenti citās valstīs. Tika noteikts, ka pastāv sakarība starp veselības pratību un izglītību. Pētījumā tika secināts, ka (ārēja saite)"cilvēki no sociāli nelabvēlīgajām grupām un mazāk izglītotie, kā arī vecāki, hroniski slimi pacienti var gūt īpašu labumu no sistēmiskiem atbalstošiem pasākumiem.”

Arī turpmāk tiks organizētas šādas aptaujas. Peters Novaks no Gesundheit Österreich GmbH (ārēja saite) skaidro, ka: "tiek plānota jauna iedzīvotāju aptauja, kas būs Austrijas veselības aprūpes reformas “Mērķorientēta veselība” sastāvdaļa. 2018. gadā Pasaules Veselības organizācijas Eiropas nodaļā tiks sagatavota starptautiski apstiprināta aptauja. To veiks 2019. gadā un rezultāti ir gaidāmi 2020. gada sākumā."

Prakse

Šeit aprakstītie veselības pratības aspekti ir atraduši ceļu uz Austrijas pieaugušo izglītības praksi daudzos dažādos veidos. Citā emuārā ir aprakstīti praktiski piemēri un noteiktas sensitīvākās iedzīvotāju grupas, kuras ir grūti sasniedzamas ar veselības pratības izglītības programmām.

Vairāk informācijas vācu valodā:

• Veselības kompetence: Austrijas veselības kompetences platformas definīcija (ārēja saite)
• Veselības kompetence: Valsts veselības un sieviešu lietu ministrijas informācija (ārēja saite)
• Veselības pratības aptauja 2016 (ārēja saite)
• Ieteikumi starptautiski salīdzināmai veselības kompetences aptaujai Austrijā (PDF) (ārēja saite)
• Veselības pratība kā pamatkompetence veselības nodrošināšanas profesionāļu sabiedrībā: Austrijas, Vācijas un Šveices veselības nozares un medicīnas socioloģijas profesionālo apvienību kongresa rakstu krājums, 2014. g. septembris (PDF) (ārēja saite)
• Kristina Dīčere un Jurgens M. Pelikans: veselības pratībā kompetentas slimnieku aprūpes organizācijas – priekšizpētes dati (PDF) (ārēja saite)
• Piedāvājumi veselības kompetences veicināšanai Austrijā (PDF) (ārēja saite)

Atsauces

Jürgen M. Pelikan (2014): „Gesundheitskompetenz in der Gesundheitsgesellschaft – eine Herausforderung für Gesundheitswissenschaften, Gesundheitsförderung und die Soziologie“ In: Holger Penz,  Hannes Martinz, Regina Klein, Karl Krajic: Tagungsband Health Literacy als Basiskompetenz (in) der Gesundheitsgesellschaft. Fachhochschule Kärnten 2014, S. 31-36.

Nicole Jakob und Martin Sprenger (2014): Erhebung des Zahlenverständnisses sowie der Risk Literacy von Health Professionals in Österreich. In: Holger Penz,  Hannes Martinz, Regina Klein, Karl Krajic: Tagungsband Health Literacy als Basiskompetenz (in) der Gesundheitsgesellschaft. Fachhochschule Kärnten 2014, S.153-156.

Michael Tetzer (2014): Befähigt sein, ein gutes Leben führen zu können. In: Holger Penz,  Hannes Martinz, Regina Klein, Karl Krajic: Tagungsband Health Literacy als Basiskompetenz (in) der Gesundheitsgesellschaft. Fachhochschule Kärnten 2014, S. 29-30.

Oriģinālā vācu teksta autors: Otto Rats/CONEDU (ārēja saite)

Redaktore: Karīna Kulmere/CONEDU (ārēja saite)