chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

e-Platforma za obrazovanje odraslih u Europi

 
 

Blog

Pice, taksi i učenje odraslih: razvoj karijere u našem onlajn svijetu

13/11/2018
by EPALE MONTENEGRO
Jezik: HR
Document available also in: EN CS FR SL HU DE EL LV IT PL ES

/hr/file/adult-learning-and-gig-economyAdult learning and the gig economy

Adult learning and the gig economy

 

EPALE tematski koordinator Andrew McCoshan istražuje zašto sektor učenja odraslih treba da uči od onlajn preduzeća za dostavu pica i taksi udruženja koji unose revoluciju u način na koji radimo.

 

Ekonomija „tezge“ je novi način organizovanja rada. Onlajn platforme povezuju kupce i prodavce proizvoda i usluga; a pojedinci mogu prodavati svoj rad za kratkoročne angažmane ili projekte – „tezge“. Nekada su samo muzičari imali tezge. Međutim, digitalna revolucija je učinila da firme poput Uber-a i Airbnb-a funkcionišu, otvarajući prilike za veće samozapošljavanje. Onlajn platforme pružaju prilike za kvalifikovane profesionalce kao što su dizajneri, urednici, programeri i stručnjaci za zvuk. Samozapošljavanje niže kvalifikovanih grupa kao što je vožnja taksi vozila ili dostava biciklom takođe je omogućena.

Još uvijek nije jasno šta ovo može značiti za razvoj karijere, osim da je može značajno promijeniti. Znamo već duže vrijeme da više nema zagarantovanog „posla za cijeli život“; prije skoro 25 godina Charles Handy je osmislio frazu ‘portfolio working’. Broj zamozaposlenih lica jedva da se promijenio od tad, ali stavovi jesu:

„Danas, konsultovanje ili samostalan rad za pet preduzeća istovremeno predstavlja orden počasti. To pokazuje koliko vrijedi jedan pojedinac... Rad kod kuće ili u kafiću, otpočinjanje biznisa sa timom konsultanata i freelancera koje ste samo virtuelno sreli ... ukazuje na „inicijativu“, „kreativnost“ i „prilagodljivost“ koje su poželjne osobine na radnom mjestu u današnje vrijeme.“

Micha Kaufman – ko-osnivač i glavni izvršni direktor preduzeća Fiverr

Digitalne platforme takođe otvaraju prilike za preduzetnike da lagano uđu na tržište i, kao što Arun Sundararajan kaže, ‘zato što ove platforme omogućavaju slojeve za povjerenje, brend i ekspertizu po zahtjevu, smanjuje se potreba za specijalizacijom prije nego što postanete kvalifikovani za provajdera’. Ekonomija tezge može značiti da preduzeća čuvaju resurse u smislu benefita, kancelarije i obuke. 

 

Za i protiv

Novi oblici zapošljavanja kao što je ekonomija tezge imaju svoje razloge za i protiv. Preduzeća čuvaju novac tako što više nemaju radnu snagu za obučavanje na puno radno vrijeme; ali, kako se onda ljudi obučavaju? Možete postati onlajn prodavac svog talenta sa dovoljno vještina koje su vam potrebne; ali ukoliko nemate potpornog znanja, kako će se razvijati vaše vještine? Vaš način rada vam može omogućiti dragocjene vještine, ali kako ih možete na pouzdan način predstaviti?

Kako učenje odraslih treba da odgovori na ove izazove? Brojna pitanja koja su postavljena pojavom ekonomije tezge više nijesu nova, iako se obim može dokazati drugačijim ukoliko počne da utiče na veći broj radnika. Zapozaposleni radnici i radnici koji ne rade puno radno vrijeme uvijek su bili u nepovoljnom položaju kada je u pitanju obuka, u odnosu na lica sa ugovorima o stalnom radnom odnosu: stalno zaposleni mogu, naročito u velikim kompanijama, imati benefita od objekata za razvoj ljudskih resursa i obuke. Veliki dio učenja u ekonomiji tezge vjerovatno nije formalne prirode, gdje ljudi stiču posebne vještine il znanje kako bi ih uvrstili u svoj portfolio kompetencija u cilju uspješnog obavljanja zadatka. 

Možda naša najveća briga, pak, treba da budu niskokvalifikovana lica. Kako jedan od autora navodi:

„Za optimiste, [ekonomija tezge] obećava budućnost osnaženih preduzetnika i bezgraničnih inovacija. Za protivnike, ona označava distopijsku budućnost obespravljenih radnika koji jure za njihovom narednom kriškom posla.“ Niskokvalifikovana lica pohađaju manje formalne obuke od visokokvalifikovanih lica. Vrsta zapošljavanja koju podrazumijeva vožnja taksija ili dostavljanje pice vjerovatno smanjuje dodatno šanse za bilo kojim oblikom formalne obuke.

 

Učenje odraslih: učiniti ga jednostavnim kao što je dostava pica!

Dobra vijest jeste ta da učenje odraslih ima dobro iskustvo u rješavanju problema. Ovo iskustvo sada treba primijeniti onlajn.

Čak iako je ekonomija tezge u ranom stadijumu, prilično je jasno da učenje odraslih treba da koristi slične platforme i alate kako bi odgovorilo na potrebe onih koji uče.

Isto kao što ove platforme povezuju kupce i prodavce pica, iste su nam potrebne da povežu edukatore za odrasle sa onima koji uče. Treba da ih koristimo za stvaranje okruženja u kojima edukatori za odrasle mogu razvijati inovativne pristupe za ispunjavanje novih i nastajućih potreba. 

Takvi pristupi nisu jeftini. Ulaganje i saradnja sa drugim stejkholderima su od ključnog značaja. Međutim, na drugom nivou, takođe možemo preduzeti manje korake:

  • Možemo koristiti digitalnu tehnologiju da omogućimo ljudima pristup i dobijemo kredit za učenje manjeg obima, kao i mjesto za njihov odabir.
  • Možemo razvijati onlajn prilike za radnike za potvrđivanje njihovog neformalnog i informalnog učenja: digitalna tehnologija ima veliki potencijal za podršku procesu potvrđivanja koji imaju jednostavan pristup i koji su jednostavni za upotrebu.

Mi takođe treba da znamo više o tome kako radnici u novim oblicima zapošljavanja mogu sticati i razvijati svoje vještine. Projekti kao što je CrowdLearn study koji sprovodi Oxford Internet Institute, a finansira Cedefop, daće neke odgovore. Učenje odraslih ima šansu ne samo da se pripremi za nove oblike zapošljavanja, već i da zgrabi prilike koji oni predstavljaju.


Andrew McCoshan radi u obrazovanju i osposobljavanju preko 30 godina. Više od 15 godina sprovodi studije i evaluacije za EU, a prije toga je radio kao konsultant u Ujedinjenom Kraljevstvu. Andrew je trenutno nezavisni istraživač i konsultant, ekspert za ECVET u UK i viši saradnik za istraživanja u Centru za obrazovanje ranjivih grupa na Univerzitetu grada Dabilna u Irskoj.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Slika korisnika Ewa Maria Grzesiak
    Barierą w kształtowaniu rynku pracy on-line są nie tylko przeszkody ze strony potencjalnych pracowników (jak np. brak umiejętności cyfrowych), ale również bariery ze strony firm (lepiej żeby pracownik siedział "przy biurku"). Ta mentalność powoli się zmienia, ale jeszcze daleka droga przed nami.
  • Slika korisnika Sabīne Šķēle Stepanova
    Lasot rakstu, radās pārdomas par to, vai un kā šadas idejas par veiksmīgas karjeras iespējām mūsdienu tiešsaistes pasaulē ir iespējams realizēt izglītības jomā. 
    Domājot par mūžizglītību un pieaugušo izglītību Latvijā, protams, šis varētu būt lielisks veids, kā ekonomēt laika un finanšu resusrsus cilvēkiem, kuri vēlas izglītoties, bet šādas iespējas ir tikai galvaspilsētā vai lielākajās pilsētās. Piemēram, ar tiešsaistes semināru, lekciju un prezentāciju mateiāliem varētu rīkoties arī tiešsaistē, kas būtiski samazinātu gan finansiālās izmaksas (braukšana ar transportlīdzekļiem), gan arī ceļā pavadītais laiks. No pieredzes saku, ka šāda veida piedāvājums krietni atvieglotu cilvēku izglītošanos ne tikai mūžizglītības kontekstā, bet arī dažādu interešu izglītības un platformu apguvē. Piemēram, ja cilvēks atrodas Apē, bet Līderības un vadības treniņnodarbība, kura ilgst apmēram 3h, norisinās Rīgā, nodarbību skaits 5reizes divu mēnešu garumā, kuras maksā apmēram 500eiro, šādam cilvēkam nešķitīs sasistošas nevis tādēl, ka viņš tās nevarētu atļauties apmeklēt vai intereses trūkuma dēļ, bet tās viņam nešķitīs saistošas lielo izmaksu un laika patēriņa dēļ. 
    Aizvien vairāk šie tiešsaistes mehānismi darbojas privātā biznesa jomā, bet oficiālajā mūžizglītības kontekstā novērojama krietni mazāk. 
    Domāju, ka ar laiku šādas funkcijas ieviesīsies arī izglītības jomā, jo, skatoties uz provincē esošajām problēmām - atrast sertificētus speciālistus (piemēram, fizikas, ķīmijas, matemātikas, tehniskās jaunrades pedagogus, utml.), nodrošināt pedagogaqm pilnas slodzes darbu un atalgojumu, veicinās šādas pārmaiņas, lai tos piesaistītu darbam ko var veikt tiešsaistē. 
    Manuprat, ikviena darba veicējam ir jābūt sava darba profesionālim, kurš neatkarīgi no darba vietas un apjoma, spēj savu darbu plānot un izpildīt atbilstoši saistībām, kuras ir uzņēmies. 
  • Slika korisnika Sabīne Šķēle Stepanova
    Lasot rakstu, radās pārdomas par to, vai un kā šadas idejas par veiksmīgas karjeras iespējām mūsdienu tiešsaistes pasaulē ir iespējams realizēt izglītības jomā. 
    Domājot par mūžizglītību un pieaugušo izglītību Latvijā, protams, šis varētu būt lielisks veids, kā ekonomēt laika un finanšu resusrsus cilvēkiem, kuri vēlas izglītoties, bet šādas iespējas ir tikai galvaspilsētā vai lielākajās pilsētās. Piemēram, ar tiešsaistes semināru, lekciju un prezentāciju mateiāliem varētu rīkoties arī tiešsaistē, kas būtiski samazinātu gan finansiālās izmaksas (braukšana ar transportlīdzekļiem), gan arī ceļā pavadītais laiks. No pieredzes saku, ka šāda veida piedāvājums krietni atvieglotu cilvēku izglītošanos ne tikai mūžizglītības kontekstā, bet arī dažādu interešu izglītības un platformu apguvē. Piemēram, ja cilvēks atrodas Apē, bet Līderības un vadības treniņnodarbība, kura ilgst apmēram 3h, norisinās Rīgā, nodarbību skaits 5reizes divu mēnešu garumā, kuras maksā apmēram 500eiro, šādam cilvēkam nešķitīs sasistošas nevis tādēl, ka viņš tās nevarētu atļauties apmeklēt vai intereses trūkuma dēļ, bet tās viņam nešķitīs saistošas lielo izmaksu un laika patēriņa dēļ. 
    Aizvien vairāk šie tiešsaistes mehānismi darbojas privātā biznesa jomā, bet oficiālajā mūžizglītības kontekstā novērojama krietni mazāk. 
    Domāju, ka ar laiku šādas funkcijas ieviesīsies arī izglītības jomā, jo, skatoties uz provincē esošajām problēmām - atrast sertificētus speciālistus (piemēram, fizikas, ķīmijas, matemātikas, tehniskās jaunrades pedagogus, utml.), nodrošināt pedagogaqm pilnas slodzes darbu un atalgojumu, veicinās šādas pārmaiņas, lai tos piesaistītu darbam ko var veikt tiešsaistē. 
    Manuprat, ikviena darba veicējam ir jābūt sava darba profesionālim, kurš neatkarīgi no darba vietas un apjoma, spēj savu darbu plānot un izpildīt atbilstoši saistībām, kuras ir uzņēmies. 

  • Slika korisnika Jolanta_ Zastavnaja_
    No vienas puses, darbinieki, kas ilglaicīgi strādā vienā darbavietā un savu darbu veic izcili, savā ziņā tiek uzskatīti par lojālākiem nekā tādi darbinieki, kas maina savas darba vietas bieži. Tas , manuprāt , ir atkarīgs no darba vietas jomas un specifikas, kā arī darbinieka personībai. Mūsdienās mainās prasības pret darba ņēmēju. Kas kādreiz tika uzskatīts par stabilām vērtībām, kas nemainās,  tas mūsdienās 21.gs tiek uzskatīts ,ka pastāvēs, tas , kas mainīsies. Saistībā ar jaunā laikmeta prasībām, darba ņēmēji konkurētspējīgi ir tie, kuri izglītojas, mainās līdzi laikmetam, ir ar daudzpusīgu pieredzi. Kas nebūt neiet roku rokā ar piesaisti vienai darba vietai. 
  • Slika korisnika Liene Niedola
    21.gs. darbiniekam ir jābūt elastīgam un jāprot pielāgoties dažādām situācijām, darba vidēm. Uzskatu, ka Latvijā, kā postpadomju valstī vēl ļoti daudz ir dzirdami stereotipi par to, ka vienā darba vietā ir nepieciešams strādāt visu mūžu, ka darba vietas maiņa neko labu neliecina par darba meklētāju, bet es pilnībā nevēlos piekrist šiem stereotipiem, jo 21.gs. ir jomas, kurās darbinieki tiek piesaistīti uz konkrētiem projektiem, tāpat arī ir speciālisti, kuri veic gabaldarbus, strādā paralēli vairākās vietās, bet ne jau tādēļ, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli, bet gan, lai gūtu plašāku pieredzi un būtu augstāk kvalificējams darba tirgū, kur pieredze ir ļoti svarīga.
    Manuprāt, ir jāizskata individuāli iemesli, kādēļ cilvēki ilgstoši nepaliek strādāt vienā konkrētā iestādē. Mēs nevaram skatīties uz to caur padomju laiku prizmas, nepieciešams ir ņemt vērā darba tirgū ienākošo paaudžu īpatnības.
  • Slika korisnika Renārs Rapa
    Domāju, ka tas ļoti atkarīgs no nozares, kurā strādā. Pēc personīgās pieredzes strādājot izglītības nozarē un privātajā biznesā tirdzniecības jomā secinu, ka tieši pretēji, tiek novērtēts un godināts cilvēks, kurš ilglaicīgi strādā vienā darba vietā. Ir apguvis visus sīkumus un iedziļinājies niansēs, nevis darbs kaut kā izdarīts.  Man šķiet, ka bieža darba vietas maiņa attiecas uz zemāk kvalificētiem darbiem. Speciālistam vai jebkāda līmeņa vadītājam ir vajadzīgs laiks, lai iestrādātos savā amatā un radītu uzticības sajūtu, būt spēcīgam konkrētā darba vietā. Protams, tas atkarīgs no cilvēka. Ja man būtu jāstrādā vairākās darba vietās, domāju, ka darba kvalitāte, veltītais laiks sagatavojoties arī izdalītos, līdz ar to samazinātos ieguldītais darbs, enerģija katrai darba vietai.
  • Slika korisnika Laima Kronberga
    Šī ir pozitīva ievirze gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, jo paver neaptverami plašas iespējas. Mūsdienās tik tiešām ir daudzas profesijas, kurās darbiniekam ir iespējas izpaust savus talantus izmantojot digitālās platformas. Protams, cik lielā mērā cilvēks ir sagatavots šādam darba tirgum ir katra individuāla attieksme un pieredze attiecībā uz mūžizglītības un pašizglītošanās jēdzieniem kā tādiem. Ir neskaitami daudzi onlain kursi par visdažādākajām tēmām dažādās nozarēs. Pat skolotājiem un iestāžu vadītājiem tika sniegta iespēja apgūt kursu “Kompetenču pieeja mācību saturā” 7 nedēļas mācoties tiešsaistē. Arī es esmu izmantojusi šo iespēju, un vērtēju to ļoti pozitīvi.
  • Slika korisnika Līga Vecvērdiņa
    Mūsdienas iet uz priekšu, laiks un tehnoloģijas arī turpina iet uz priekšu. Manuprāt, kā darba devējam šī iespēja ir ļoti laba, jo kā jau rakstā tika minēts - nav jāapmāca pilna laika darbinieks, taču vajadzīgais darbs tiek izdarīts. Kā no darba ņēmēja puses man nepatiktu, ka nav šīs stabilitātes sajūtas, kāda ir kad strādā vienā darbā kā pilna laika darbinieks. Taču zinu cilvēkus, kuriem tieši pretēji patīk strādāt dažādās darbavietās un nebūt konkrēti vienā uzņēmumā. Tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka rakstura iezīmēm, dzīves interesēm. Šeit vēl ir kurp tiekties, jo lai tas izdodos ir nepieciešama nopietna ideja un programma par savu  kvalifikācijas celšanu tiešsaistē vai kādā citā programmā.
  • Slika korisnika Elizabet Dobre
    Érdekes, hogy manapság a felsőoktatási intézmények szépen lassan, de elkezdték átvenni a digitális technológia használatát, vagyis van olyan intézmény, akiknek már nincs szüksége a saját diákjaikkal személyes kontaktra, ehelyett kiküldik az előadásokat  videó formátumban a diákoknak a levetített diaanyagokkal együtt majd a legelső személyes találkozás a vizsgán történik a tanárral (vagy esetleg még akkor sem). Szerintem maga ez a fajta digitalizáció egy felsőoktatási intézmény esetén nem a legelőnyösebb tanulási formát eredményezi.