chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

e-Platforma za obrazovanje odraslih u Europi

 
 

Blog

Neformalno učenje na radnom mjestu – da li odrasli dobijaju kvalitetne rezultate?

27/12/2017
po EPALE MONTENEGRO
Jezik: HR
Document available also in: EN DA HU FR DE IT PL ES LT LV CS

/hr/file/non-formal-workplace-learningNon-formal workplace learning

Non-formal workplace learning

Veliki dio učenja na radnom mjestu nije formalan. EPALE tematski koordinator, Andrew McCoshan, sagledava ono šta znamo i šta ne znamo o tome, kao i probleme koji se javljaju sa aspekta kvaliteta.

 

Učenje na radnom mjestu se brzo počelo razvijati tokom preteklih godina ne samo kroz promovisanje i razvoj praktične obuke kod poslodavca na evropskom nivou. Međutim, veliki dio učenja na radnom mjestu je neformalne prirode, i to je razlog zbog čega veoma malo znamo o tome.

Šta je neformalno učenje?

Neformalno učenje, u skladu sa definicijama EU, označava učenje koje se odvija kroz planirane aktivnosti (u smislu ciljeva učenja, vremena učenja) gdje je prisutna neka vrsta podrške prilikom učenja (npr. odnos učenik-nastavnik); može pokrivati programe za vještine potrebne za rad, pismenost odraslih i osnovno obrazovanje za osipnike iz obrazovanja; veoma česti slučajevi neformalnog učenja obuhvataju obuku kod poslodavca, putem koje preduzeća osnažuju i unapređuju vještine svojih radnika kao što su IT vjetšine, strukturisano onlajn učenje (npr. korišćenjem otvorenih edukativnih resursa), kao i kurseve koje organizuju organizacije civilnog društva za svoje članove, ciljne grupe ili opštu javnost.

Nasuprot tome, formalno učenje označava učenje koje se odvija u organizovanom i strukturiranom okruženju, koje je naročito namijenjeno za učenje, a tipično vodi ka sticanju kvalifikacije, najčešće u obliku sertifikata ili diplome; obuhvata sisteme opšteg obrazovanja, inicijalnog stručnog obrazovanja i visokog obrazovanja.

Obavljanje značajne funkcije …

Neformalno učenje na radnom jestu jeste vitalni izvor učenja za odrasle. EU statistika pokazuje da tipično skoro jedna trećina ljudi koji su zaposleni učestvuje u neformalnom učenju koje finansira poslodavac, a koje se odnosi na njihovo radno mjestu tokom perioda od godinu dana, a da nekih 71 % od ukupnog broja sati koje odrasli provedu u neformalnom obrazovanju i osposobljavanju se odnose na posao i finansiraju ga poslodavci, iako postoje varijacije od zemlje do zemlje. 

Nema sumnje da učenje na radnom mjestu ima značajnu funkciju u osnaživanju poslodavaca i zaposlenih u smislu vještina koje su im potrebne, a koje se direktno odnose na njihov posao. Takođe, činjenica da veliki dio učenja odraslih sponzorišu poslodavci pokazuje koliko poslodavci popunjavaju prazninu za pojedince koji bi u suprotnom bili spriječeni da pohađaju obuke zbog finansijskog aspekta.

Međutim, postoje značajne praznine

Međutim, statistika pokazuje druge dvije jasne karakteristike:

  1. Postoji rodni jaz: 77% ukupnih sati koje odrasli muškarci u EU provode u neformalnom obrazovanju odnose se na posao i sponzorišu ih poslodavci, u poređenju sa 65 % među ženama. U nekim zemljama ovaj jaz je viši, npr. u Italiji i Češkoj, udio muškaraca je bio 19,0 i 17,1 % viši nego žena u 2011. godini. Razlozi za ovu nejednakost nijesu jasni. Mogu se odnositi na opšte šeme učešća u učenju i/ili drugim procesima na radnom mjestu, kao što je različit tretman muškaraca i žena u pogledu zarada i uslova rada.
  2. Postoji jaz u obrazovnim postignućima: Ljudi sa visokim obrazovnim postignućem češći su polaznici neformalnog obrazovanja koje sponzorišu poslodavci – oko 71% ljudi sa visokom ili višom stručnom spremom u poređenju sa 65,5% ljudi sa najvše srednjom stručnom spremom. Ovaj jaz je naročito veliki u nekim zemljama kao što su Poljska 75% odnosno 51%, Kipar 68% odnosno 49%; u drugim je to slično ili suprotno: npr. Bugarska 85% odnosno 95%, Španija 66% odnosno 66%, Italija 56% i 58%, Portugal 77% i 64%. Razlozi za ove šeme su i dalje nejasni.

 

A neki ključni aspekti kvaliteta zahtijevaju dalje istraživanje

Polazna osnova za uspjeh neformalnog učenja na radnom mjestu jeste opseg u kome preduzeća razumiju potrebe za obukom svojih zaposlenih. Nažalost, u Izvještaju Cedefopa ističe se da poslodavcima često nedostaju znanja „o oblastima u koje treba da ulažu kada su u pitanju njihovi zaposleni kao i o nedostatku strategija za ulaganje u učenje na radnom mjestu ".

A šta sa samim učenjem? Veliki dio neformalnog učenja na radnom mjestu najviše omogućavaju sama preduzeća ili angažuju spoljne provajdere. Omogućavanjem obuke kod poslodavca najvjerovatnije je sredstvo čuvanja zaposlenih u velikim preduzećima, onima koja imaju strategije ljudskih resursa kao i dobro razvijene sisteme kvaliteta. Manja preduzeća, nasuprot tome, češće se oslanjaju na rastuće tržište kraćih programa obuke, koji se izvode lokalno i sve više onlajn. Malo se zna o ovim privatnim tržištima obuka, njihovim snagama i slabostima. Međutim, na takvim neregulisanim tržištima, često je izvjesno da postoji varijacija u kvalitetu i možemo se zapitati koliko je lako za preduzeće da nađe kvalitetnu obuku koja ispunjava njegove potrebe.

Prilika za kadar u obrazovanju odraslih

Potrebno nam je mnogo više istraživanja kako bismo znali da li odrasli dobijaju kvalitetne rezultate od neformalnog učenja na radnom mjestu. Međutim, posmatrano s pozitivne strane, ova vrsta učenja omogućava razvoj vještina koje su potrebne i poslodavcima i zaposlenima, a za mnoge odrasle ono predstavlja jedinu priliku da učestvuju u učenju.

Istovremeno, postoje značajna pitanja na koja treba dati odgovor o tome kako se prilike za učenjem raspodjeljuju na radnom mjestu, između muškaraca i žena, kao i između lica sa različitim nivoom stručne spreme. Nadalje, mnogi poslodavci, naročito mala i srednja preduzeća, bi vjerovatno vrednovali podršku prilikom identifikovanja njihovih potreba za obukom i omogućavanja kvalitetnih pružaoca obuke.

Čini mi se da kadar u obrazovanju odraslih i pružaoci iz javnog sektora imaju mnogo da ponude u tom smislu, imajući u vidu njihove vještine i ekspertizu. U nekim zemljama, kao što je Ujedinjeno Kraljevstvo, osmišljavanje i omogućavanje kratkih kurseva za poslodavce već predstavlja značajn dio rada pružaoca obrazovanja odraslih.


Andrew McCoshan radi u oblasti obrazovanja i osposobljavanja preko 30 godina. Više od 15 godina, on sprovodi studije i evaluacije za EU, a prije toga je radio kao konsultant u UK. Andrew je trenutno nezavnisni istraživač i konsultant, ekspert za ECVET u UK, i viši saradnik za istraživanja na Univerzitetu Dublin City u Irskoj.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Slika korisnika Jelena Kuzmina
    Uzskatu,ka darbinieku apmācība darbavietā ir ļoti noderīga. Jo tajā pašā laikā mēs varam ka paplāšināt  zināšanas savā profesionālajā jomā, ta arī mācīties no kolēgiem, piemēram, kuriem ir lielāka darba vai dzīves pieredze. Jo darba procesā ne katram no mums ir laiks apstāties un uzklausīt "gudra " cilvēka, kurš strādā blakus.
  • Slika korisnika Madara Kosolapova
    Neformālās izglītības nozīme mūsdienās strauji pieaug, jo tā ļauj salīdzinoši vienkārši iegūt papildus zināšanas, prasmes un attīstīt redzesloku. 
    Rakstā tiek pieminēts fakts, ka salīdzinoši vairāk vīriešu apgūst ar darbu saistītu noformālo izglītību, turklāt tādu, ko apmaksā darba devējs. Sievietēm šīs stundu skaits ir attiecīgi zemāks no visa kopā apgūto stundu skaitu. Jautājums - vai tiek analizēts vispārējais stundu skaits, kas tiek veltīts neformālajai izglītībai? Jo tieši sievietes bieži vien izvēlās apgūt papildus prasmes uz zināšanas, kas varbūt nav saistītas ar tiešo darba sfēru, ber sieviete izrādā interesi par šo tēmu hobija līmenī vai pat kā iespējamo nākotnes karjeru. Šobrīd nav nekas neparasts, ja darba mūžā tiek nomainītas pat vairākas jomas, kurās cilvēks attīsta savu karjeru. Bieži vien tieši neformālā izglītība var radīt šādu vēlmi un interesi izpētīt citas jomas piedāvātās iespējas. No darba devēja puzes neformālās izglītības mācības ir lieliskas veids kā apmierināt savu darbinieku v;elmi apgūt ko jaunu un sevi attīstīt, kā arī ar šādu iespēju neformāli mācīties var parādīt to, ka darbinieks tiek novērtēts un viņā ir vērt ieguldīt. No šī izriet arī rakstā pieminētai fakts, ka neformālās mācības tiek nodrošinātas darbiniekie ar augstāku izglītību. Šādi cilvēki jau ir pierādījuši, ka izglītība ir vērtība un neformālās apmācības tiks novērtētas un darba devējs atpakaļ saņems vērtīgu ieguldījumu sava uzņēmuma/iestāde auģsupejai. 
  • Slika korisnika Ilze Veinberga
    Mūsdienās lielākoties visas jomas saskaras ar strauju attīstību un izmaiņām, tāpēc katram uzņēmumam ir aktuāli nodrošināt iespēju darbiniekiem paplašināt savas zināšanas, lai izvairītos no stagnācijas un profesionalās kompetences trūkuma salīdzinājumā ar konkurentu uzņēmumiem.
    Šobrīd vairākas kompānijas piekopj praksi viedot kursus jaunajiem vai topošjaiem darbiniekie jomās, kas saistītas ar veicamajamiem pienākumiem. Tas paātrina jauno darbinieku iepazīšanās periodu ar darba struktūru un pielietojamajām metodēm.
  • Slika korisnika Violeta Ponomarjova

    Neformālā izglītība ir ieguvums gan darbiniekam, gan darba devējam, proti tai jābūt orientētai uz darbinieka esošo vai jauno zināšanu un prasmju papildināšanu. Uzskatu, ka jebkurā darba jomā darba vadītājam ir jāorganizē un jāsekmē savus organizācijas darbiniekus pilnveidot savas zināšanas un prasmes, ka arī celt savu kvalifikāciju vai pārkvalificēties. Ir ļoti lietderīgi organizēt neformālo izglītību pašā organizācijā, kur apmācību vada kolēģi, tādējādi tas sekmē saliedētību un sadarbību kolektīvā, ka arī tie darbinieki, kuri vada apmācību iegūst labu pieredzi, izmēģinot sevi citā no profesijas jomā (skolotājs), ka arī nostiprina un papildina savas zināšanas, gatavojoties vadīt apmācību. Arī ir lietderīgi organizēt neformālo izglītību ārpus iestādes, tādējādi darbinieki iepazīsies ar citiem speciālistiem savā jomā. Neformālā izglītība arī būs lietderīga ja abas puses (skolotājs un skolēni) būs motivēti un ieinteresēti šajā procesā.

  • Slika korisnika Kristīne Stulberga
    Neformālā izglītība noteikti palīdzētu darbiniekiem papildināt zināšanas un praktiskās iemaņas, pie tam tas ir ļoti vērtīgi, ja šī izglītošanās tiek organizēta iestādē uz vietas, lai kolektīvam nav jādodas ārpus iestādes. Tā ir arī savā ziņā savstarpējā sadarbība kolektīva vidē un saliedētība. Protams ir nepieciešams izglītoties arī ārpus iiestādes, satikt citus speciālistus un kolēģus! Galvenais, lai neformālās izglītības programma ir piemērota un izmeklēta un nepieciešama visiem darbiniekiem. Par to būtu jābūt pārliecinātam arī vadītājam, lai visiem darbiniekiem šīs neformālās programmas būtu noderīgas.
  • Slika korisnika Sabīne Petruseviča
    Nav jau vairs noslēpums, ka mūsdienu cilvēks savas dzīves laikā var mainīt līdz pat 2-3 profesijām. Bet nepieciešamība pēc izglītības darba vietā ir ieguvums gan darbiniekam, gan darba devējam. Tādējādi darba devējs iegūst kvalificētākus profesionāļus, bet darba ņēmējs rod sajūtu, ka viņš var būt vairāk novērtēts, viņam ir iespējas augt. 
    Nezinu, kāda ir Latvijas statistika, bet, pašai strādkuājot, paralēli studijām, varu novērot, ka darba devējs bieži vien nemaz nevēlas veidot apmācības, jo uzņēmumā pārsvarā strādā studenti, vidusskolas skolēni, kuru vidū novērojama bieža rotēšana gan interešu maiņas, gan zemās algas, gan necilvēciskās attieksmes dēļ. 
    Katrā ziņā, pilnveidojoties dažādos kursos, uzņēmumā ieguvēji ir visi, jautājums tikai, cik ieinteresēti tam ir darba devēji un darba ņēmēji. 
  • Slika korisnika Elīna Pļaveniece Kuļša

    Savā darba vietā arī bieži rīkoju mācības saviem darbiniekiem, kā arī Vecāku skoliņas, audzekņu vecākiem, kuras laikā piesaistu atbilstošās nozares specialistus, lai vecākus lekcijas laikā, informētu viņus par sev interesējošajiem jautājumiem, kā arī pēc tās veicinatu diskusijas, tādā veidā, viņi mēģina atrisināt bērnu audzināšanas jautājumus. Ļoti lietderīgas ir šādas lekcijas vecākiem.

    Kas attiecas uz darbinieku apmācību darba vietā, tas ir ļoti noderīgi, ja apmācības nepieciešamas visam kolektīvam, lai gan jāsaka,ka mūsu gadījumā bieds ir laiks, jo šādām apmācībām maksimums ir laiks 1,5h, kamēr ir pusdienlaiks, jo pārējais laiks jāvelta bērniem. Tādēļ gūti spriest par kvalitāti, jo tik īsā laikā, ir grūti iedot plašu informācijas apjomu, bet pašmācība jau ir katra paša atbildība.

    Bet uzņēmumi, kuri var atļauties rīkot vienas dienas apmācības vai seminārus, noteikti ir progresīvi un noderigi.

  • Slika korisnika Solvita Siliņa

    Izvēloties apgūt jaunas kompetences ar neformālās izglītības palīdzību, neapšaubāmi, tā ir iespēja ne tikai apgūt ko jaunu, bet arī daudzpusīgi attīstīt un pilnveidot personību. Tādēļ atbalsts, augsti kvalitatīvu neformālās izglītības piedāvājumu atrašanā, darba devējiem patiešām būtu nepieciešams, jo bieži kursu satura piedāvājums un realitātē sniegtais tikai daļēji atbilst gaidītajam rezultātam. 

  • Slika korisnika Dace Puriņa

    Aspekts, kas man šķiet interesants neformālās izglītības darbavietā kontekstā ir mācīšanās no kolēģiem (peer-learning), kas šajā rakstā ir nedaudz pieminēts lielo uzņēmumu kontekstā kā to salīdzinošā privilēģija. Minēto pieeju noteikti var izmantot ne vien lielie uzņēmumi, bet arī mazāki privātā sektora spēlētāji, kā arī noteikti valsts pārvaldes sektors.  Latvijā iespējas un pozitīvos rezultātus, ko var sniegt mācīšanās no kolēģiem, manuprāt, netiek pilnībā novērtēta un vēl mazāk mērķtiecīgi izmantota. 

  • Slika korisnika Jolanta Tāraude

    Neformālās izglītības programmas ir tik dažādas un noderīgas. Uzskatu, ka neformālā izglītība darba vietā var ne tikai sniegt labumu katram darbiniekam individuāli kvalifikācijas celšanas ziņā, bet arī uzlabot un nostiprināt sadarbības prasmes un attiecības kolektīva starpā, kas arī ir nozīmīgs faktors darbavietās.