chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

e-Platforma za obrazovanje odraslih u Europi

 
 

Blog

Osnovni elementi za postizanje inkluzivnog učenja odraslih

29/03/2018
by EPALE MONTENEGRO
Jezik: HR
Document available also in: EN SL PL DE HU LV FR RO

/hr/file/ingredients-inclusion-adult-learningIngredients inclusion adult learning

Ingredients inclusion adult learning

 

Izazov u učenju odraslih jeste kako se približiti inkluzivnosti u kontektstu gdje polaznicima do kojih je najteže doći potrebna intenzivne i prilagođene intervencije. Teško je generalizovati šta mogu biti esencijalni elementi za ove intervencije. Međutim, sveukupno gledano, sadržaj na EPALE nas usmjerava ka brojnim pravcima.

Prije svega, treba da dođemo do onih ljudi koji imaju najmanje pristupa učenju odraslih. Naše ciljne grupe bi mogle imati negativne percepcije obrazovanja stečenog u školi, i mogu imati haotične stilove života trenutno. Takva potreba za dostizanjem treba da bude asertivne prirode i da ide izvan jednostavnog publiciteta da se angažuje sa ciljnim zajednicama.

Takođe treba da se fokusiramo na vještine koji ljudi zapravo posjeduju, a ne samo na one koje im nedostaju. Ne treba da posmatramo „lica sa slabim vještinama“ kao lica bez vještina; zaista, treba da prestanemo poistovjećivati ta dva termina. Treba da postoji pozitivan proces za podršku ljudima da identifikuju svoje skupove vještina i nedostatke na koje je potrebno uputiti. Pojedinačni polaznik je jedino lice koje zna šta može da radi, ali im je često potrebna pomoć da vještine izbiju na površinu i da ih identifikuju.

Naoružani znanjem o potrebnoj podršci za polaznike, možemo osmisliti programe na adekvatan način i takođe izabrati najadekvatnije pedagogije i identifikovati najodgovarajuće vrijeme i mjesto za učenje. Takođe možemo biti sposobni da započnemo proces uključivanja polaznika u formalnije načine obrazovanja i osposobljavanja kroz priznavanje prethodnog učenja, povezivanje vještina koje već imaju sa ishodima učenja u kvalifikacijama. Postoje brojni ovakvi pristupi, koji su raznovrsni širom Evrope, često unutar nacionalnih okvira.

Nije samo učenje ono što treba da nas brine. Takođe treba da obratimo pažnju na probleme koji mogu da utiču na šanse pojedinaca da se efektivno uključe u proces učenja, kao što su okolnosti kod kuće koje im mogu otežati pohađanje sesijama učenja ili njihovi inherentni  stavovi ili predispozicije. Podrška za ove ‘probleme koji nisu u vezi sa učenjem’ može biti od vitalnog značaja za inkluzivno učenje odraslih kao samo osmišljavanje procesa učenja.

Nadamo se da će takvi elementi biti od pomoći da se unaprijede šanse za pozitivnim rezultatima, možda da polaznici pronađu posao ili da nastave sa daljim učenjem. Kakvagod da je situacija, nastavljena podrška može biti od velikog značaja iako često postoji nedostajući dio slagalice. Postavlja se pitanje o tome ko je odgovaran za pružanje takve podrške – zajednica za učenje odraslih, ili druge organizacije ili organi vlasti. Kako je istaknuto u podcast-u ovog mjeseca, bitno je da srušimo zidove koji mogu postojati između organizacija kao dio pokretača inkluzije.

Sastavljanjem ovih elemenata, možemo izgraditi vrstu modela procesa koji je prikazan u grafikonu. Siguran sa m da postoje ostali djelovi koje bismo mogli dodati u ovu slagalicu.

/hr/file/elements-successful-intervention-inclusive-adult-learningElements of successful intervention for inclusive adult learning

Elements of successful intervention for inclusive adult learning

Iz ovoga je jasno da rješenja za inkluziju nipošto ne počivaju samo da na ramenima kadra u obrazovanju odraslih: ostalim javnim službama i grupama zajednica će svakako biti potrebna njihova ekspertiza. Kako je navedeno u drugom blog članku ovog mjeseca, nastavnici u obrazovanju odraslih imaju najviše uticaja u njihovoj učionici ili sredini za učenje. Zapravo, možda ono što praktičarima iz oblasti obrazovanja odraslih najviše treba jeste sljedeće:

  1. Sloboda da budu sposobni da osmišljavaju odgovarajući sadržaj i pedagogiju;
  2. Sposobnost da pristupe resursima i organizacijama koje će im pomoći da pokrenu programe u odgovarajuće vrijeme i mjesto;
  3. Resursi i ekspertiza za pružanje neophodne podrške polaznicima;
  1. Top-down podrška (koja dolazi sa rukovodećeg nivoa) i okviri u obliku fleksibilnih kvalifikacija i pristupa za priznavanje prethodnog učenja koje će im pomoći da nastave sa poslom.

Pitam se koliko nas osjeća da ovo već postoji?


Andrew McCoshan radi u oblasti obrazovanja i osposobljavanja preko 30 godina. Više od 15 godina, on sprovodi studije i evaluacije za EU, a prije toga je radio kao konsultant u UK. Andrew je trenutno nezavnisni istraživač i konsultant, ekspert za ECVET u UK, i viši saradnik za istraživanja na Univerzitetu Dublin City u Irskoj.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Slika korisnika Santa Pētersone
    Iekļaujošā izglītība jau kādu laiku ir kļuvusi nozīmīga problēma Latvijas izglītībā. Bērni, kuriem nepieciešama šāda veida palīdzība ir aizvien vairāk. Vecāku vēlme, lai bērns ir laimīgs un mācās vispārizglītojošā skolā un saņemt tādu pašu sabiedrības vērtējumu kā pārējā daļa. Esmu bijusi šādā skolā, kur skolēni ir iekļauti vidusskolā un no malas tas izskatījās ļoti mākslīgi. Protams, tā nav ne skolotāju/skolas vaina, viņi dara visu iespējamo no savas puses, tomēr tas neizskatās līdz galam pārdomāti, jo skolotāja palīgs nav pieejams visu laiku, papildus mācību līdzekļi visās klasēs nav pieejami. Lai iekļaujošā izglītība būtu sekmīgāka ir jāiesaistās pedagogiem, skolas vadībai, vecākiem, kā arī pašvaldībām. Tas ir ilgs process, kas nemitīgi attīstās, to nevar "pamest" un pievērsties citām izglītības problēmām. 
  • Slika korisnika M K
    Manuprāt nedrīkst vērtēt visus iekļaujošās izglītības mērķgrupas indivīdus vienādi. Vienmēr būs cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas mērķtiecīgi izglītotsies, bet nevarēs atrast darbu vides nepieejamības dēļ. Vai viņus vajag tālāk izglītot? Nē. Zinu jaunu sievieti, kurai bija stipri vien jānopūlās lai iegūtu pedagoga izglītību, jo neviena augstskola viņu negribēja uzņemt, tikai tādēļ, ka viņa sēž ratiņkrēslā. Realitāte ir tāda, ka viņa tāpat nevarēs strādāt skolā, jo reti kurā skolā ir lifts.
    Ir vesela grupa cilvēku ar garīgām un emocionālām problēmām, kas negrib, nemāk strādāt. Vai ir kāds līdzeklis, kas viņus motivētu strādāt pēc apgūtiem papildus kursiem specialitātē? Domājams, ka vairāk motivējoša ir NVA stipendija, ko var saņemt kursu laikā. Vai šie cilvēki vispār ir jāizglīto? Vai tā nav naudas izšķērdēšana? Ir pietiekami daudz brīvas darba vietas mazkvalificētiem darbiniekiem, kurās viņi varētu strādāt, ja vien vēlētos.
    Nodoms ir labs, bet šī problēma ir jāskata daudz plašāk.
  • Slika korisnika Revita Zariņa
    Jautājums kas ir atbildīgās instances, kas varētu noorganizēt to ka iekļaujošā izglītība tiek veidota pēc šādas shēmas. 
    Raksts ļoti labs liek paraudzīties uz situāciju no citas perspektīvas!

  • Slika korisnika Anželika Titova
    Tas viss man asociējas ar ar augu, kuram saknes sapuva, mēslojuma procesu. It kā darām labas lietas, bet pēc būtības rezultāts ir nulle. Ir jāsāk no tām pašam saknēm – labot pirmkārt skolas sistēmu, lai skolēni ar grūtībām mācībās netika atstumti no sabiedrības. Protams, ja es kaut ko nesaprotu un neviens man to izdarīt nepalīdz, man vairs nav intereses pret zināšanu ieguvi un mācībām. Ļoti labi, ka tomēr valsts šo problēmu pamanīja un skolās ieviesa projektu PUMPURS, kura ietvaros tiek atbalstīti skolēni ar grūtībām mācības un mācību pārtraukšanas risku. 
    Manuprāt, pieaugušus cilvēkus ir gandrīz neiespējami piespiest kaut ko darīt, it īpaši mācīties. Ar tādiem cilvēkiem ir jāstrādā milzīgai psihologu un sociālo darbinieku grupai, citādāk nekādas motivācijas neparadīsies un rezultāta “grūti gadījumi” tā pat paliks kaut kur maliņā – nevienam nevajadzīgi.
  • Slika korisnika Marta Zedina

    Šis lietas ir ļoti būtiskas, lai veidotu programmu priekš šiem cilvēkiem. Tiešām nevajag aizmirst par viņu grūtībām un domāt tik par izglītības programmām. Svarīgi arī risināt jautājumus, kas viņiem tieši tajā brīdī svarīgi ( emocionālie, mājas vides utt.) apstākļus. Bieži vien var būt,ka parastam cilvēkam ir grūti izglītoties, ja mājās nav tā kā vajadzētu būt. Taču šiem cilvēkiem divtik svarīgāk ir tas, kas noteik.
     Viņus vajag atbilstoši motivēt un tiešām atbalstīt. Protams viņus ir jāiepazīst, netikai to ko ne prot, bet arī to ko viņi spēj. Tas varētu būt pat kā viens no motivācijas veicinošiem faktoriem, lai šī persona turpinātu sevis pilnveides ceļu. Nevienam nepatīk, kad norāda uz viņa trūkumiem, bet gan tad kad viņu paslavē.
    Būtisks faktors, arī ir tas ka politiskie spēki iesaistās šajā procesā. Skolotājs jau var visu izdarīt, tikai ja viņam tiek dots nepieciešamais atbalsts no politiskajiem spēkiem pašam un personai, kas cenšas mācīties. 
    Nevajag aizmirst par šiem cilvēkiem. Kā arī nevajag domāt par to, ka pēc tam tie būs nepilnvērtīgi. Viņi ļoti zinoši un ļoti daudz spēj, tikai vajag mazliet palīdzības un atbalsta, lai kļūtu pilnvērtīgāki nekā tajā brīdī viņi ir.

  • Slika korisnika Liene Feodorova
    Piekrītu viedoklim, kad  nepieciešams liels sabiedrības, pašvaldības un valsts institūciju atbalsts, lai šo visu realizētu. Pirmkārt ir jāapzina šos cilvēkus, kuriem nepieciešama ierosme tālākizglītoties. Sociālajiem darbiniekiem  un ģimenes locekļiem ir jārada motivācija cilvēkiem atkal noticēt sev, savām spējām un radīt vēlmi atkal mācīties un pilnveidoties. Iesākumā ar dažādiem kursies, semināriem, lai paplašinātu cilvēka skatījumu uz lietām. Galvenais, lai cilvēkam, kurš ir apņēmies tālākizglītoties būtu cilvēki blakus, kas atbalsta nevis nosoda.
  • Slika korisnika Alfrēds Mežulis
    Es domāju, ka šis ir ļoti plašaptverošs projekts, iekļaujošas darba vides īstenošanai ir nepieciešams faktiski visu organizāciju un sociālo grupu atbalsts. Gan finansiāli, gan arī, protams, publiski atbalstot. Vispārējā sabierības nostāja spēlē milzīgu lomu šajā, un, manuprāt, ir jāsāk tieši ar sabiedrības uzskatu virzīšanu pareizajā virzienā, un tikai tad jāievieš iekļaujoša darba vide
  • Slika korisnika Iveta Murniece
    Ļoti svarīgi ar šiem īpašiem klientiem ir strādāt un atbalstīt , lai viņi justos sabiedrībai noderīgi.
    Būtu jāveido sociālā uzņēmējdarbība ,jauniešu mājas  un dienas centrus ar rehabilitācijas iespējām.
  • Slika korisnika Andželika Nellija Buņkovska
    Latvijā skolēni ar mācību grūtībam parasti tiek uzskatīti par nevajadzīgiem, jo pēc skolas skolēni taču nespēs strādāt vai mācīties tālāk, bet tā nav, šie skolēni daudzos gadījumos ir ļoti gudri kādā noteikta vai vairākās sfērās, bet Latvija tu neesi gudrs un nevari mācīties skolā, ja tu nepārzini visas nozares. Bet kādēļ šie skolēni nevarētu vairāk fokosēties uz to kas viņiem padodas, un pamata līmenī apgūt pārējās zināšanas, tad arī iestāšanās skolās pēc vidusskolas apguves būtu vienkāršāka, jo skolēni izvēlētos sev aktuālās programmas ar sev aktuālajiem priekšmetiem. Kamēr Latvijā šī problēma netiks apskatīta un no visiem tiks sagaidīts viens rezultāts nekas nemainīsies, un iekļaujošā izglītība paliks bērniem ne visai patīkama un pieejama.
  • Slika korisnika Karina Tambovska
    Manuprāt, svarīgi ir ne tikai dot iespēju pieaugušiem izglītoties, bet lai zināšanas un prasmes, ko pieaugušie saņem mācoties, realizējas dzīvē - darbā. Zinu vairāki gadījumi, kad pieaugušie cilvēki izmanto tālākizglītības iespējas tikai lai saņemt stipendiju, pilnveidot sevi, lietderīgi aizņemt brīvo laiku, vai apmeklē mācības jo Valsts to piedāvā un cili varianti. Zināšanas un prasmes ko saņem šie cilvēki paliek bez rezultāta un ar laiku aizmirsās jo nav lietojamas. Var būt lietderīgāk ir dod cilvēkam darba iespējas un atkarīgi no darba dod cilvēkam zināšanas un prasmes, tādā gadījumā cilvēks ir motivēts un mērķtiecīgi mācas, jo zina, kā zināšanas viņam būs nepieciešamas reālā darbā. Protams, to realizēt ir grūti, jo tad Valsts ir cieši jāsadarbojas ar darba devējām un vēl jārisina daudzi citi aspekti.