chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

e-Platforma za obrazovanje odraslih u Europi

 
 

Blog

Jednakost i inkluzija u obrazovanju odraslih za sticanje osnovnih vještina

12/04/2018
by EPALE MONTENEGRO
Jezik: HR
Document available also in: EN PL LV MT EL FR DE IT ES SL RO HU

/hr/file/basic-skills-adult-educatorsBasic Skills adult educators

Basic Skills adult educators

 

EPALE tematski koordinator, David Mallows, govoro i tome na koji način nastavnici koji podučavaju osnovnim vještinama mogu da učine obrazovanje odraslih inkluzivnijim.

 

Premošćavanje jaza kroz obrazovanje za sticanje osnovnih vještina

Jednakost i inkluzija su osnovna pitanja za sve one koji su uključeni u Evropsku mrežu za sticanje osnovnih vještina EBSN. Mnogi od nas su postali uključeni u ovu oblast kroz posvećenost ideji za pravičnijim društvom jednakosti i vjerovanju da obrazovanje odraslih za sticanje osnovnih vještina ima značajnu ulogu u upućivanju na nejednakost i socijalnu isključenost. Istraživanje srodnih studija u Ujedinjenom Kraljevstvu, između ostalog, pokazalo je jaku korelaciju između osnovnih vještina i društveno-ekonomskih nepogodnosti.

Lica sa najnižim nivoom pismenosti, imali su prilično puno prepreka u djetinjstvu, i u ekonomskom smislu i u pogledu podrške prilikom obrazovanja od strane roditelja. Većina porodica lica sa najnižim nivoima pismenosti najvjerovatnije su iskusili ove oblike nepogodnosti.

Dok bivamo svjesni da ova korelacija nije uzrok, bilo bi pravedno pretpostaviti da će pružanje podrške odraslima da unaprijede svoje osnovne vještine (kako bi se uključili u dalji proces učenja ili prilagodili promjenama na poslu ili kod kuće) doprinijeti sužavanju jaza između društveno-ekonomskih grupa; naročito kroz takav vid obrazovanja učesnici postaju društveno i kulturno svjesniji.

 

Praktičari imaju dragocjen input za politike domašaja

Kako bi omogućili da je svakom odraslom licu data jednaka šansa u smislu pristupa odgovarajućem i lično vrijednom učenju, potrebna nam je, iznad svega, politička posvećenost. Podsticanje posvećenosti i angažovanje interesnih subjekata putem održivih, dugoročnih partnerstava zadatak je EBSN-a i njenih članova.

Međutim, nastavnici često nemaju moć da se uključe i promijene politike koje upravljaju organizacijom kurseva obrazovanja odraslih na kojima oni rade. Oni rade unutar sistema nad kojim imaju ograničenu kontrolu i veoma često njihov glas se ne čuje dovoljno često tokom diskusija.

Nastavnici mogu da omoguće uvid u grupe polaznika do koji je najteže doći – identifikujući i pružajući im podršku da pristupe učenju. Pažjivim slušanjem svojih polaznika i razumijevanjem njihovih potreba, oni mogu ukazati menadžmentu na to koje su njihove slabosti i zagovarati promjene. Glas polaznika nam može pomoći da razumijemo barijere u učenju, kao što su briga o djeci, ili slabe transportne veze, kao i omogućiti da se prilike za učenjem na efikasan način plasiraju na tržište za one koji ih najviše trebaju. Nastavnici i ostala lica koja su uključena u obrazovanje odraslih su na dobrom mjestu da usvoje to znanje.

 

Promjena počinje u učionici

Namjenski pristup

Nastavnici ipak imaju najviše uticaja u sopstvenoj učionici (ili bilo kojoj sredini za učenje). Ovdje pojedinačni nastavnici mogu mnogo toga učiniti kako bi obezbijedili da je njihovim polaznicima omogućen pristup kurikulumu i pravična prilika za uspjeho. Ovo su jednostavne stvari, kao što je postojanje jasnih pravila ponašanja koja se ispregovaraju sa samim polaznicima, zatim hvatanje u koštac sa svim negativnim ili diskriminativnim stavovima koji su prisutni. Prilikom planiranja, nastavnici treba da imaju na umu diverzitet u učionici – možda putem identifikovanja prilika za zajednički rad polaznika u raznolikim grupama a, iznad svega, obezbjeđujući da se različita životna iskustava polaznika uzmu u obzir prilikom osmišljavanja nastavnog plana i aktivnosti grupe. Ovaj individualni, namjenski pristup osmišljavanju prilika za učenje je od fundamentalnog značaja za stvaranje inkluzivne učionice.

Nastavni materijali i ocjenjivanje

Materijali za učenje koji se koriste su takođe od velikog značaja: jednostavno posmatrano, materijali za učenje ne treba da budu diskriminativne prirode u odnosu na bilo koju grupu niti da da predstavljaju kulturološke stereotipe – polaznici treba vide sebe i svoje vršnjake u materijalima koje koriste na času. Ovo često nije slučaj sa komercijalno proizvedenim materijalima koji imaju za cilj veliko tržište.

Jednakost i inkluzija nijesu samo pitanje kulturnog identiteta. Nastavnici treba da obezbijede da koriste raznovrsne nastavne metode kako bi osigurali da se različiti načini učenja prepoznaju. Oni takođe treba da koriste brojne metode ocjenjivanja kako bi omogućili polaznicima da demonstriraju ono što su naučili. Tipično školsko ocjenjivanje može biti prijetnja za odrasle sa prethodnim negativnim iskustvom u obrazovanju, a nastavnici treba da razmotre da li je tradicionalno ocjenjivanje u obliku eseja ili pisanih testova najpravičniji način da se izmjeri i razumije napredak polaznika. Iznad svega, nastavnici treba da obezbijede da svako osjeća da se njegov/njen doprinos vrednuje i da zahtijeva da nastavnik bude proaktivan u uspostavljanju i održavanju inkluzivne i podržavajuće sredine za učenje.

Jednakost i inkluzija su, siguran sam, osnovna pitanja za mnoge od vas koji čitate ovaj članak, i jednako sam siguran da mnogi od vas dijele moje mišljenje da obrazovanje odraslih za sticanje osnovnih vještina igra značajnu ulogu u upućivanju na nejednakost i socijalnu isključenost. Treba da zapamtimo da nam nije samo potrebno više i boljih vještina odraslih lica da stvorimo inkluzivnije društvo, takođe su nam potrebne osnovne vještine obrazovanja odraslih da budemo inkluzivni kako bismo to postigli.

 

Željeli bismo da Vas pozovemo da se pridružite uživo diskusiji na EPALE o tome kako da se obezbijedi optimalna inkluzija u učenju odraslih na nivou pružanja obrazovanja i na nivou politike. Diskusija će se odvijati na engleskom jeziku na ovoj stranici  dana 22. marta 2018. Moderator diskusije biće EPALE tematski koordinator Simon Broek.

Vidimo se tamo!


David Mallows ima 30 godina iskustva u obrazovanju odraslih kao nastavnik, trener nastavnika, menadžer i istraživač. On je prethodno bio direktor Centra za nacionalna istraživanja i razvoj za pismenost odraslih i numeričku pismenost (NRDC) na Institutu za obrazovanje, Univerzitetskog koledža u Londonu, a trenutno predstavlja Evropsku mrežu osnovnih vještina u EPALE kao tematski koordinator za životne vještine.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Slika korisnika Revita Zariņa
    Pēc raksta rodas daudz pārdomu. Piekrītu autoram, ka cilvēka prasmju līmenis bieži saistīts ar cilvēka sociālekonomisko stāvokli. Man rodas jautājums, kā mudināt šos cilvēkus apmeklēt mācības! Esmu saskārusies ar situācijām, kur cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja izglītoties, bet viņi tam neredz nekādu jēgu, viņi to negrib. Šādās ģimenēs, kurās aug bērni šādu attieksmi pret izglītību manto arī bērni. Bieži šiem bērniem izglītības iestādē ir grūti iemācīt daudzas lietas, jo viņiem jau ir izveidojusies attieksme, kura mantota no viņu vecākiem!
  • Slika korisnika Alfrēds Mežulis
    Man šķiet, ka tas ir smalks un apjomīgs process — ir jādomā nevis kā mudināt indivīdu mācīties, bet gan kā pamudināt visu atbilstošo sabiedrības daļu novērtēt izglītības nozīmi un aktualitāti. Šķiet, ja sabiedrība domās par mācībām kā par prioritāti, tad arī dažiem no vecākiem mantotie uzskati lēnām, bet pamatīgi mainīsies, un tad būs jādomā nevis par to, kā piedabūt mācīties, bet gan par to, ko un kā labāk mācīt.
  • Slika korisnika Lelde Nakurte-Ruņģevica
    Piekrītu raksta autoram, ka viņa prasmju līmenis bieži arī nosaka kāds ir cilvēka sociālekonomiskais stāvoklis. Diemžēl, cik esmu novērojusi, cilvēki, kuriem ir zems sociālekonomiskais stāvoklis īsti nevēlas savu dzīvi mainīt, jo viņam ir labi tāpat. Ko viņam mainīt? Pabalsti viņam tiek piešķirti un viss ir labi. Bēdīgākais, ka šajās ģimenēs aug bērni un viņi redz kāda ir vecāku attieksme pret izglītību un darbu. Svarīgi ir, lai jaunā paaudze nekļūst par tādiem pašiem kā viņu vecāki. Bērniem ir svarīgi iemācīt izglītības un darba nozīmīgumu. Ir svarīgi, lai viņi saprastu, ka gan pamatprasmes, gan jebkuras citas prasmes, kuras dzīves laikā viņš iegūs, nāks tikai viņam par labu un nodrošinās labākus dzīves apstākļus nākotnē.
  • Slika korisnika Jānis Kairišs
    Piekrītu raksta autora par to, ka ir svarīgs šādu apmācību saturs un veids, kā tas tiek novadīts un izvērtēts. Nereti gadās kursi, pēc kuru apguves no izglītojamiem var dzirdēt tādas atsauksmes, kā, piemēram, apmācības nebija sasaistītas ar reālas dzīves situācijām, pasniedzēji nebija ieinteresēti mūs apmācīt, bet dara to "ķeksīša pēc". Pēc šādu kursu apmeklējuma var rasties negatīvas asociācijas ar apmācību programmām. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi pasniedzējam izveidot mūsdienīgus un uz reālas dzīves situācijām balstītus kursus, kuros ikviens var brīvi izteikt savu viedokli vai pieredzi, lai grupā veidotos viedokļu apmaiņa, kā arī padomāt par to, lai zināšanu pārbaude nenotiktu vienveidīgi, bet gan ar dažādām metodēm, jo katrs esam atšķirīgi un katram ir sava tuvākā metode, kā mācīties, gan arī kā pārbaudīt zināšanas. Vissliktāk ir tad, kad pasniedzējs neuzklausa citu viedokli, ja tas nesakrīt ar pasniedzēja, līdz ar to zūd vēlēšanās izteikties - nejūties novērtēts un saklausīts. Izglītoti cilvēki rada izglītotus cilvēkus. Ja indivīdam nav svarīga izglītība, kāpēc gan tā būtu svarīga bērnam? Izglītojamies un izglītojam apkārtējos!
  • Slika korisnika Elīna Kairiša
    Labdien, 
    Pēc šī raksta izlasīšanas rodas pārdomas par sabiedrības izglītības līmeni un kādēļ bērni mūsdienās aizvien mazāk un mazāk vēlas mācīties un uzzināt jaunu. Protams, ka nevar turpmāk rakstīto pieņemt kā 100% patiesību, taču šķiet, ka tas varētu likt aizdomāties. 
    Vecāki un viņu bērni ir cieši saistīti, vismaz veselīgā ģimenē tā vajadzētu būt. Ja vecākam nav pārāk liela izpratne par izglītības iegūšanu, prasmju racionālu un jēgpilnu pielietošanu, tad arī viņu bērniem tas nešķiet tik svarīgi. Esmu matemātikas skolotāja bērniem 6.klasē un esmu piedzīvojusi gadījumu, kad skolēns apgalvo, ka nav vajadzīgs aprēķināt, cik kvadrātcentimetru ir nepieciešams aplīmēt ar tapetēm (konkrētajā uzdevumā) tikai tādēļ, ka viņa mamma tā nedara. Skolēna ģimenē vecāki aiziet uz veikalu, nopērk nepieciešamo daudzumu uz sajūtām, ja paliek pāri noliek pagrabā vai kādā "stūrī" un par lieki iztērēto naudu nesatraucas. Šis varbūt ir tāds primitīvs piemērs, taču, manuprāt, ļoti spilgts, jo parāda ciešo saistību starp bērna viedokli un viņa vecāku viedokli. Skolēnam zūd motivācija mācīties, jo vecāks neprot dzīvē pielietot laukuma aprēķināšanas būtību. Ar šī piemēra palīdzību vēlējos akcentēt, cik būtiski ir vecākiem izprast pamatskolas sniegtās prasmes (pamatprasmes), lai viņu bērniem arī būtu vēlme izprast šīs lietas. 
    Pati esmu pārliecināta, ka mūžizglītība ir vienīgais variants attīstīties, pilnveidoties un nedegradēties. Pieaugušajiem būtu nepieciešama arī darba, sabiedrības vide, kura liecina, ka nepieciešams sevi pilnveidot, iegūt jaunu pieredzi, apskatīt jaunas metodas un iepazīties ar cita veida praksi jeb kādā jomā. 
  • Slika korisnika Rolands Marcinkevics
    Ideja laba, tomēr jāņem vērā, ka pieaugušajiem jau šobrīd ir dažādas iespējas pilnveidot savas prasmes pieaugušo tālākapmācībā. Protams šo iespēju izmanto galvenokārt tie pieaugušie, kuri jau ir izglītoti un vēlas sevi pilnveidot, viņus papildus pamudināt nav nepieciešams. Esmu sastapies ar cilvēkiem, kuriem tiek piedāvāts apgūt šādu pamatapmācību, ko apmaksā darba devējs, piedāvājot pēc apmācībām stabilu darbu, tomēr pieaugušais atsakās, jo vieglāk dzīvot sevi arī turpmāk nepiepūlot.
    Daudz svarīgāk šobrīd būtu iesaistīt tieši skolēnus savu prasmju apzināšanā un dzīves izveidošanā, lai neveidotos vēl viena paaudze, kas šo nevienlīdzību vēl vairāk palielina. Un tikai tad, kad visi bērni un jaunieši būs iesaistīti, izglītosies un sapratīs izglītības nozīmi, var sākt apmācīt pieaugušos. Savādāk tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām - mēs apmācām pieaugušos, kuri līdz šim nav apguvuši pamatprasmes, bet brīdī, kad tas ir izdarīts, ir izaugusi jauna paaudze, ar kuru jāsāk apmācība no sākuma...
  • Slika korisnika Guna Brenda Pogule
    Pilnībā piekrītu Rolandam par salīdzinājumu ar vējdzirnavām un sekojošo paskaidrojumu. Vissvarīgāk ir pievērsties jaunajai paaudzei, lai tā veidotos ar īstajām dzīves vērtībām un nodotu tās saviem bērniem. Jāatzīst, ka arī skolotājs visvairāk savu audzēkni var ietekmēt kā bērnu un jaunieša gados, jo tieši tajā vecumā viss vēl ir priekšā un personība tikai veidojas. 
    Vai pasniedzējs/skolotājs spēj ietekmēt jau pieaugušu cilvēku? Mani māc šaubas. Ja vien šis cilvēks ir tiešām motivēts izmainīt savu dzīvi vai pasniedzējs pamanās pateikt/parādīt kaut ko, kas otram liek aizdomāties. Vai tas notiek gana bieži, nezinu.
    Neesmu arī pārliecināta, vai ir iespējams piesaistīt tieši tos cilvēkus, kuru sociālais stāvoklis ir zemāks un kuriem būtu nepieciešama pamatprasmju izglītība. Ideja tiešām ir laba, bet realizēt to ir grūti.
  • Slika korisnika Etelberto Costa
    Hello. To enter the discussion from Portugal maybe i pick up this first point: 

    Change starts in the classroom! Maybe not (of course if only considering School environment we can agree).

    Family and the society is the critical point. There persists a far distance of inclusion of adults coming for instance from the VET courses or the NEET's more! 

    For nex week discussions: what is meaning for "classroom".! Adults learn more and better trough informal learning (EU papers emphasize that) and specially when joining networks and social media contexts.
    Only to put in question and not to forgot for next week discussions. The digital divide is the critical point for exclusion and inequality for the next years...not in the future, but nowadays happening.     

  • Slika korisnika Elena Trepule
    All adults despite their background need to feel that their experience is valued and may be a source of learning. We, adults, tend to see our own experience as the core of our identity. So if a teacher is neglecting my experience I feel he is neglecting the very me indeed. Inspiring teachers may help learners to see their experience as something of value...