chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

e-Platforma za obrazovanje odraslih u Europi

 
 

Blog

Plava nije samo boja; Erasmus+ nije samo program!

22/10/2018
by EPALE MONTENEGRO
Jezik: HR
Document available also in: EN LV

Iako Erasmus najčešće  asocira na univerzitetske studente, Erasmus+ nudi brojne prilike za zajednicu obrazovanja odraslih; i za obrazovanje odraslih i za učenike i edukatore u stručnom obrazovanju.

U nastavku, Petar Dukic prati razvoj njegovog razumijevanja korijena i uloge Erasmus+ u Evropi. Petar je stekao diplomu mastera u oblasti sociologije i evropskih studija u njegovoj rodnoj Hrvatskoj, a zatim je radio u brojnim organizacijama za razvoj zajednice i ljudska prava. Počeo je da radi za Léargas početkom 2017. kao podrška za projekte a sada radi kao naš službenik za inkluziju i diverzitet.

Ima skoro godina dana otkako radim za Leárgas, a moj dosadašnji put je bilo impresivno učenje i rastuća prilika na čemu sam veoma zahvalan. Prije sedam godina, kada sam se prvi put sreo sa Erasmus+ kao student Erasmus programa, nisam imao jasnu ideju šta se stvarno dešava iza scene. Nisam čak mogao ni zamisliti koliko se istorije krije iza tog programa, niti koliko je brojnih društveno-političkih i ekonomskih promjena prošao. Otkako su prvi Erasmus studenti započeli ovaj program 1987. godine, imali smo sedam predsjednika Evropske komisije, a sami program je promijenio naziv i oblik više puta. Postojali su programi Sokrat, Program cjeloživotnog učenja, Comenius, Mladi u akciji …. sada, Erasmus+ je okupio brojne inicijative u jedan zajednički napor kao odgovor na društvene i političke potrebe širom Evrope koja se stalno mijenja.

‘Samo plavo’? Pogledajte bolje

Moje inicijalno ograničeno poznavanje Erasmus+ i njegove istorije podsjeća me na poznatu scenu iz film „Đavo nosi pradu“ u kome modna urednica Miranda Priestly kaže svojoj podređenoj da zapravo njen plavi džemper: “…nije samo plavi, nije tirkizni, nije lapis. To je zapravo plavetna boja ... koja se brzo pojavila u kolekcijama osam različitih dizajnera …ta plava boja predstavlja milione dolara i bezbroj poslova.” To je ono što ja mislim o Erasmus +; na prvi pogled mora izgledati kao „samo plava“, a zapravo to je nijansirana strateški stvorena inicijativa za porast znanja u Evropi, poslova i održivosti; Evropi u kojoj svaki građanin i građanka imaju pravo na obrazovanje, rad i slobodu kretanja.

Naše zajedničko ulaganje u budućnost

Erasmus+ nije samo prilika za lijepo putovanje i odmor. To je naše zajedničko ulaganje u budućnost koju želimo za nas i naredne generacije. Do ovog zaključka sam došao tokom pohađanja druge Sedmice evropskih vještina u Briselu prošlog novembra. Čitao sam knjigu koju je izdao Cedefop – Stari korijeni za nove puteve za razvoj programa, sa akcentom na stručnom obrazovanju i osposobljavanju. Bio sam obuzet činjenicom da je „prva razmjena mladih na privremeni rad u drugoj državi članici usvojena 1964. godine, ali je studentski pokret 1968. godine pokrenuo radikalno revidiranje obrazovanja, uključujući i njegove odnose sa tržištem rada” (str.18). Nakon toga sam pročitao da je tokom Hladnog rata Cedefop bio politički instaliran u Zapadnom Berlinu, a „njegova svrha bila je da prikaže da, uprkos odvojenosti Berlinskim zidom i okruženosti Istočnom Njemačkom,  je zapadno krilo bivše njemačke prijestonice bilo dio i Zapadne Njemačke i Evropske ekonomske zajednice” (str. 23).

Nediskriminacija putem obrazovanja

Ovo je naročito značajno u današnjem poimanju programa. Zašto? Prije nego što sam pročitao ovu knjigu, bio sam na godišnjoj eTwinning konferenciji na Malti. Tamo su eksperti iz cijelog svijeta radili na podizanju sposobnosti direktora škola kako bi upitili na tri glavna faktora isključivanja: kulturološke razlike, obrazovne poteškoće i geografske prepreke. Jedan od glavnih ciljeva bio je nastavak promovisanja nediskriminacije putem obrazovanja. Ovaj cilj je ključan u kontekstu današnje političke situacije u Evropi, sa izbjegličkom krizom; ali nije zapravo bila verzija programa  kojim se težilo postići nešto prije trideset godina? Lako je sabrati dva i dva i zaključiti da Erasmus+ (u svim svojim oblicima) kontinuirano radi na pružanju odgovora na društvene i političke promjene i na obezbjeđivanju da ovi odgovori uključujući različite glasove.

Mladi ljudi kao pokretači promjene

Najzad, posljednjih nekoliko dana 2017. godine, proveo sam vrijeme sa mojim kolegama iz Léargas i Evrope u Pragu na Laboratoriji za mlade: konferenciji koja je obrađivala teme kritičkog mišljenje, rada mladih, lažnih vijesti i društvenih medija. Ovo je naročito bilo značajno jer mladi ljudi mogu biti pokretači pozitivne promjene. Sreo sam se i razgovarao sa ljudima koji su strastveni da osnaže mlade ljude kao pokretače promjena, i lidere koji žele da unaprijede svoje kapacitete kao angažovani, odgovorni, empatični, vedri građani svijeta.

Evropa zajedničkih vrijednosti

Imao sam sreće što sam bio u jedinstvenoj poziciji da radim u nekoliko oblasti i da usvojim dragocjeno znanje o procesu EU integracija i globalnim odnosima. Bilo je nevjerovatno vidjeti na koji način, čak i fragmentisano kroz različite ključne aktivnosti, Erasmus+ i dalje biva ujedinjen i funkcioniše shodno zajedničkim prioritetima. Svaka oblast, od stručnog obrazovanja preko obrazovanja odraslih do mladih i školskog obrazovanja, promoviše zajedničke vrijednosti izgrađene i ponovno oblikovanje tokom istorije Evrope, koja nije uvijek bila u miru, inkluzivna i održiva.

Dakle, da li i dalje mislite da je plava samo boja, a da je Erasmus+ samo program ili finansijski mehanizam? Mislim da treba da razmotrimo naše znanje, pretpostavke i predrasude i da izgradimo Evropu u kojoj svaki građanin i građanka imaju pravo da budu dio procesa i jednako uključeni bez obzira na to gdje su rođeni, koja im je rasa, seksualna opredijeljenost ili religija.

Ovaj blog je prvobitno postavljen na internet stranici Léargas kao odjeljak za blogove: https://www.leargas.ie/blogs/

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Slika korisnika Artūrs Dimitrijevs
    Sākumā jāsaka paldies raksta autoram par dalīšanos ar savu pieredzi! Manuprāt, ir izdevies labi atspoguļot Erasmus+ plašo darbības spektru un nozīmi. Bet tas, kas man pievērsa uzmanību, lasot gan šo rakstu, gan lasot līdzīgus rakstus par veidiem kā notiek cīņa ar diskrimināciju, ir plaši izplatīts uzskats, ka jebkāda diskriminācija ir jāizskauž vai vismaz jācīnās ar to. Šeit es vēlos iebilst un teikt, ka visi racionāli cilvēki diskriminē, t.i. izšķir labo un ļauno, pieļaujamo un nepieļaujamo. Varētu pat teikt, ka diskriminācija sabiedrībā ir nepieciešama. Bet, protams, jautājums ir par diskriminācijas veidu. Ja mēs apskatām smagu noziegumu veicējus, piemēram, bērnu slepkavas, tad ir tikai dabiski, ja mēs stingri iestājamies par šāda ļaunuma diskriminēšanu. Bet, kad mēs skatāmies uz ne tik acīm redzamu ļaunumu, tad diemžēl mūsu viedoklis mēdz kļūt arvien pieļāvīgāks. Līdz ar to mūsos vajadzētu palikt aktuālākam jautājumam par veidu, kā noteikt robežu starp pieļaujamo un nepieļaujamo. 

    Raksta autors minēja, ka vēstures gaitā vērtību sistēma ir attīstījusies un mainījusies. Bet ne šeit, ne citās vietās visbiežāk netiek nemaz izvērtēts, vai šīs izmaiņas vispār ir bijušas pozitīvas. Ja arī turpmāk mēs būsim gatavi jebkādu ideoloģiju akceptēt, neizvērtējot tās tiešās vai netiešās sekas, tad varēsim vainot tikai paši sevi, ja kādā dienā pamodīsimies pasaulē, kurā neeksistē vairs nekādas vērtības. 
  • Slika korisnika Elīna Bogdanova
    Erasmus+ noteikti nav tikai zila krāsa. Tā ir lieliska izdevība, kas ir jāizmanto ikvienam, ja ir tāda iespēja. Pati šovasar izmantoju Erasmus+ prakses iespēju. Jūtos tikai ieguvusi. Pieredze ir vērtība, kuru neviens nekad Tev neatņems. Ir ļoti interesanti izzināt citu valstu institūciju darbību, konkrēti manā gaījumā sociālās institūcijas - veco ļaužu nami, bērnunami un iestādes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas gan nedaudz pavēra bēdīgu skatu uz Latvijas sociālo institūciju darbību, bet tāpēc jau arī ir jādodas uzzināt, kā ir citur, lai varētu ko mainīt šeit. 
    Neapšaubāmi, doties apmaiņas programmās ir jārēķinās ar finansēm, bet Erasmsus+ tādā ziņā ir liels atbalsts ar stipendijām. 



  • Slika korisnika Anastasija Jekarāševa
    Manuprāt, Erasmus+ ir lieliska iespēja ne tikai mainīt uz laiku studiju vietu un ar to arī vidi, kurā studēt, bet arī uzlabot savas valodu zināšanas, atrast jaunus draugus un arī ceļot! Pati izmantoju šo iespēju pirms gada un domāju, ka man, ka tājā laikā vēl topošajam svešvalodu skolotājam tas bija milzīgs ieguldījums manās svešvalodu zināšanās, kā arī bija iespēja salīdzīnāt studiju vides arzemēs un mana valstī un apmēklēt ārvalstu skolu, kas bija ļoti interesanta pieredze. Ja ir tāda iespēja braukt apmaiņas programmā, tad manuprāt tā noteikti jāizmanto! Par lieku noteikti nebūs :)
  • Slika korisnika Ieva Bērziņa
    Ieraksta autors uzdod retorisku jautājumu, pats arī atbildot, ka Erasmus+ programma nav vienkārši zilā krāsa, nav tikai finanšu instruments. Programma gadu laikā acīmredzami ir kļuvusi programmatiska. Andera Pirellli,  Eiropas politisko un vadības studiju maģistrs savā publikācijā vietnē Research Gate (2017) Erasmus + programmu visai precīzi raksturojis kā Eiropas Savienības maigās varas instrumentu.


    Emuārā lietotie atslēgas vārdi diskriminācija, dažādība, iekļaušana, seksuāla orientācija, politiskā vajadzība raisa asociācijas ar jēdzieniem neoliberālā ideoloģija, feminisms, dzimtes studijas, zilo jeb kvīru teorija u.c. konceptiem.  Šīm asociācijām arī ir noteikts pamats. Piemēram, 2014.gadā  Eiropas Komisija dokumentā  “Erasmus+ Inclusion and Diversity Strategy – in the field of youth”  kā labās prakses piemēru min projektu "Queer your mind": "This one year project aimed to increase the the knowledge among young people from  Belgium, Sweden, Norway, Denmark, Iceland, Finland, Estonia, Latvia, Lithuania and Poland on issues such as gender neutrality, heteronormativity, queer theory and breaking norms. Moreover, the project sought to explore how these ideas can be implemented in the lives of those who took part. The participants actively reflected on the mechanisms that lead to discrimination and how these can be changed. After one week of training and study visits in Stockholm, participants went back totheir local youth groups and communities to share their newly gained knowledge and skills with other people. The methods for this knowledge sharing consisted in giving workshops and organising events. The project challenged the participants' views on inequality and discrimination in order for them to become more active citizens that appreciate diversity and encourage other people to do the same".
    https://www.salto-youth.net/tools/goodpractices/project/queer-your-mind.2
    https://www.salto-youth.net/downloads/toolbox_tool_download-file-1482/Ac...

    PS maigā vara (a. soft power) - varas veids, kurā pārmaiņas varas objekta rīcībā/uzvedībā notiek varas subjekta kulturālās (ekonomiskās, harismātiskās, arī personiskās u. tml.) pievilcības, pausto vērtību vai ārpolitikas darbību dēļ. Šādas varas gadījumā varas objekts maina savu rīcību/uzvedību kooptācijas ceļā, nejūtoties piespiests darīt to, ko no tā grib panākt. (Latvijas terminoloģijas komisijas lēmums Nr.89 https://likumi.lv/doc.php?id=203800).

  • Slika korisnika Melita Dunce
    Man nav savas personīgās pieredzes ar Erasmus + programmu, taču pēdējā laikā aizvien vairāk mani draugi un paziņas ir sākuši izmantot šo iespēju, gan studiju ietvaros, dodoties praksēs, kā arī tie, kuri nestudē, piedalās dažādos projektos, piemēram, Sīrijas bēgļu veiksmīgākai integrācijai sabiedrībā, vai arī kādā projektā par vides piesārņojuma samazināšanu, vai kādas pilsētas apkārtnes uzlabošanu.

    Vairāk savu viedokli vēlos izteikt par Erasmus + projektiem, kuros tiek apmaksāti ceļa izdevumi, kā arī uzturēšanās izmaksas projektu laikā + tiek maksāta ikmēneša "kabatas nauda", kas, ja nemaldos, ir aptuveni 230 eiro apmērā (iespējams, šī summa ir atkarīga no katra projekta). Manuprāt, šis viss ir ļoti adekvāti un pieņemami, jo šo projektu ietvaros ir iespējams apmeklēt seminārus, konferences un citus pasākumus, kas saistīti ar projektam aktuālām tēmām, un, galu galā, tas ir ļoti labs ieraksts ikviena CV. Un protams, jāņem vērā arī emocionālā puse, piemēram, strādājot šajās bēgļu nometnēs - strādāt ar bērniem, kuri nezina, vai vēl kādreiz redzēs kādu no saviem vecākiem, radiniekiem. Viņi nezina, vai kādreiz vēl varēs atgriezties savā valstī.

    Manuprāt, tas ir ļoti apsveicami, ka jaunieši un pieaugušie iesaistās šāda veida projektos un brīvprātīgajā darbā, vismaz kaut nedaudz pieliekot savu roku tik lielu un globālu problēmu mazināšanai. Iespējams arī es pēc studiju beigšanas, gadījumā, ja būs grūti atrast darbu savā nozarē, iesaistīšos kādā projektā, vairāk gan intereses pēc, lai iegūtu savu Erasmus + pieredzi.