chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - ríomhArdán d’Fhoghlaim Aosach san Eoraip

Blag

Mediju kompetence – 21. gadsimta kultūras kompetence

19/09/2018
ag Aldis Lazda
Teanga: LV
Document available also in: EN DE SK BG ET SL PL HU EL SR

/ga/file/media-literacy-epaleMedia Literacy EPALE

Media Literacy EPALE

 

Klasisko, bet jo īpaši moderno, uz interneta balstīto mediju nozīme ir neapstrīdama. Tie ietekmē gan mūsu ikdienas dzīvi, gan politiku un sabiedrību. Sociālie mediji visiem to lietotājiem sniedz iespēju izteikties, apmainīties ar viedokļiem un personalizēti sazināties. Katram lietotājam ir seja un balss, kuru uztver daudzi cilvēki.

 

Sociālie mediji ir atvērti manipulācijām un propagandai

Bez tam sociālie mediji tiek izmantoti automātiskai ziņu, propagandas un manipulāciju izplatīšanai. Oksfordas universitātē tika veikts pētījums par tēmu „Sociālajos medijos organizētās manipulācijas”, kas aptvēra 48 valstis. Katrā no šīm valstīm sociālajos medijos tika konstatēts vismaz viens manipulāciju gadījums, kuru organizēja kāda politiska partija vai valdības iestāde. 

Politisko partiju dezinformācijas gadījumi pārsvarā notiek priekšvēlēšanu cīņu laikā, tie veicina neuzticēšanos un polarizāciju un apdraud demokrātisko procesu integritāti. Vēsturē vienmēr ir bijuši manipulāciju un dezinformācijas gadījumi, tomēr mūsdienās ar sociālo mediju palīdzību īsā laikā var sasniegt ļoti daudzus cilvēkus. Tomēr saskaņā ar kādu Austrijā veiktu pētījumu par „skaļo mazākumu” jāņem vērā, ka lielāko komentāru daļu rada pavisam neliela Facebook lietotāju daļiņa. Viena no daudzajām atbildēm uz šo attīstību ir faktu pārbaudītāji (Fakten-Checker), kuriem Eiropas tradicionālo mediju telpā pastāv jau vairāk nekā 100 aktīvas grupas, daudzas no tām saskaņā ar Reuters Institute for the Study of Journalism ziņojumu ir arī NVO un civilajā sabiedrībā.

 

Mediju kompetence ir arī pieaugušo izglītības tēma

Informācijas plūdi, iebiedēšana un uzmākšanās tiešsaistē mūsdienās attiecas uz visām vecuma grupām. Tās ir lietas, kas cilvēkus biedē un apspiež, un kas ar viņiem manipulē. Tādēļ es atbalstu mediju kompetenci, kas cilvēkiem piešķirtu tiesības.

Mediju kompetence ir „spēja kompetenti komunicēt visos mediju veidos, kā arī lietot, saprast, analizēt un izvērtēt pārliecinošos attēlus, vārdus un skaņas, ar ko mūs pārpludina mūsdienu mediju kultūra” raksta Tessa Jolls un Michele Johnsen žurnālā Hastings Law Journal.

Cilvēkiem jāspēj izvērtēt un pārvarēt ikdienas apdraudējumu, ko izraisa viltotas ziņas, psiholoģiskā vardarbība un drošības apdraudējums tiešsaistē, radikalizācija un krāpšana, norādīts Eiropas Komisijas sniegtajā informācijā par digitālās izglītības darbības plānu.

 

Mediju kompetencei nepieciešama kritiskā domāšana 

Manā izpratnē mediju kompetence ir cieši saistīta ar spēju kritiski un neatkarīgi izdarīt secinājumus un pretoties ekstrēma rakstura ziņojumiem, kā arī ar spēju izvērtēt sevi un savu rīcību. Diemžēl Eiropas Komisijas sniegtajā papildus informācijā šādi izturības apsvērumi pārsvarā tiek attiecināti uz jauniem cilvēkiem. Tomēr tie attiecas uz visām vecuma grupām.  

Eiropas Padomes Audivizuālajā observatorijā veiktajā Mediju kompetenču analīzē ES-28 „kritiskā domāšana” tiek minēta visu 547 izvērtēto projektu augšgalā, un tā tiek aprakstīta šādi:

Izpratne par mediju jomas darbības un ziņu uzbūves principiem; jautājumu uzdošana par satura autora motivāciju ar mērķi pieņemt pamatotu lēmumu par satura izvēli un pielietošanu; dažādu mediju satura veidu atpazīšana un satura izvērtēšana no tā pareizības, ticamības un izdevīguma viedokļa; tiešsaistes drošības risku atpazīšana un pārvarēšana.

Kritiskā domāšana ir plaši atzīts izglītības mērķis, un mums jāpievērš uzmanība, lai tā nekļūst par daudz citētu svētdienas runu sastāvdaļu. Kritiskā domāšana attiecas uz visiem izglītības sistēmas sektoriem, uz bērniem, jauniešiem un arī pieaugušajiem. 

Pastāv daudzas definīcijas, kas raksturo dažādas ar tām saistītas koncepcijas. Vai kritisko domāšanu jāuztver kā vispārēju pieeju vai arī tā atkarīga no situācijas, uz kuru tā attiecas? Kādas spējas un prasmes aptver kritiskā domāšana? Tie ir tikai daži jautājumi, kas izglītības darbā ir ļoti svarīgi. Stanfordas Filozofijas enciklopēdijā publicētajā rakstā kritiskā domāšana tiek apskatīta pēc būtības un neparasti plaši. 

Izglītības sektoram ir svarīgi, kādā veidā mediju kompetenci un kritisko domāšanu pamatoti un ilgtspējīgi var realizēt mācību procesos. Mediju kompetence vairāk saistīta ar izglītību, nevis medijiem. Apmācības, izmantojot medijus, nav mediju kompetence, arī mediju produkti nav mediju kompetence; lai gan mediju kompetencei vajadzētu ietvert arī mediju produktus. Mediju kompetence nav mediju nosodīšana vai sagraušana, tomēr tā kritizē medijus. Mediju kompetence nozīmē domāt kritiski.

Pēc manām domām mērķis ir izglītoti un labi informēti iedzīvotāji, kuri atpazīst viltus informāciju, spēj to novērst un no tās atteikties. Ziņas visa veida medijos jāuztver dažādi, un cilvēkiem jāspēj pārbaudīt, kas un kādēļ kaut ko saka, pievēršot uzmanību mediju ziņu kontekstam visās tā izpausmēs. 

Galu galā šeit ir runa par demokrātijas turpmāku pastāvēšanu un attīstību. Stipra demokrātija balstās uz kvalitatīvi augstvērtīgām ziņām un informāciju, ko sniedz neatkarīgi mediji, uz plurālistisku domu apmaiņu un spēju panākt plašu vienprātību.


Gerhards Bizovskis (Gerhard Bisovsky), Austrijas Tautas augstskolu apvienības ģenerālsekretārs. No 1996. līdz 2012. gadam Vīnes Meidlingas Tautas augstskolas direktors, no 2009. līdz 2012. gadam tīkla „Izglītības konsultācijas Vīnē” vadītājs. No 2012. līdz 2017. gadam Eiropas Pieaugušo izglītības apvienības (EAEA) valdes priekšsēdētājs. Žurnāla „Die Österreichische Volkshochschule” galvenais redaktors.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

1 - 10 as 13 á dtaispeáint
  • Jelena Kuzmina's picture
    Manipulācijas gadījumi sociālajos medijos būs vienmēr, kamēr būs sabiedrība ar saviem likumiem. Kritiska domāšana , manuprat, tieši saistīta ar cilvēka izglītību.Jo vairāk cilvēks izglītots, jo mazāk ar viņu var manipulēt.
  • Simona Dzirko's picture
    Šeit tiek apskatīta aktuāla mūsdienu tēma, jo mēs dzīvojam informācijas pārblīvētā pasaulē. Mediji ir tie, kas ietekmē sabiedrības uztveri, arī valodu. Pilnīgi piekrītu, ka viena no mūsdienu svarīgākajām prasmēm būtu kritiski skatīties uz lielo daudzumu brīvi pieejamās informācijas. Domāju, ka skolēnu apmācībā tas vairāk vai mazāk tiek ievērots, tiek doti uzdevumi kritiskās domāšanas attīstībai. Arī pieaugušo izglītībā un atsevišķās darba vietās prasa kritiski vērtēt informācijas avotus. Taču joprojām ļoti daudz cilvēku uzskata, ka viss, kas ierakstīts grāmatā vai laikrakstā ir taisnība un nav apstrīdams, arī televīzijā raidītās ziņas vai izlgītojošie raidījumi netiek pilnvērtīgi analizēti. Noteikti jāpiemin arī cilvēku kopējais augstais neapmierinātības līmenis un zemais dzīves līmenis, kas neļauj adekvāti novērtēt situāciju, bet gan paļaujas uz provokācijām. Lai veidotos kritiski domājoša sabiedrība kopumā ir jāveicina arī cilvēku intelektuālā attīstība. Jo cilvēks vairāk zinās, jo vairāk spēs analizēt, saskatīt kopsakarības.
  • Mārtiņš Šteins's picture
    Dinamiskajā mūsdienu pasaulē, kurā apkārt visi runā par jaunām prasmēm, kas katram jāapgūst un jaunām profesijām, kuras vēl nemaz nav, bet kurām tiek gatavoti mūsdienu bērni, dzīves ritms liek visu laiku turēt rūpi par sevi pašu un apkārtējiem, lai viegli neiekristu tā saucamo "viltus ziņu" vai citu melu slazdos. 
    Šodien, kad par mediju var kļūt gandrīz katrs, medijpratība ir prasme, kas būtiski palīdzēs dzīvot un dažbrīd pat atvieglos dzīvi. 
    Daļa no medijpratības ir "viltus ziņu" atpazīšana. Tāpēc vērtīgi būtu vēlreiz apkopot ieteikumus, ko aktualizē Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa, kuras pārziņā ir pētījumu veikšana, tostarp "viltus ziņu" pētījumi.  
    Lai neiekristu viltus ziņu lamatās, patērējot informāciju, īpaša uzmanība jāpievērš sekojošām lietām: 
    1. medijam – vai tas šķiet uzticams? Vai tam ir norādīta redakcija, raksta/sižeta autors? 
    2. informācijas datumam – varbūt tā ir veca ziņa? 
    3. vai informācija ir reklāma, ziņa vai komentārs
    4. informācijas avotiem – vai un kādi tie ir (atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem cilvēkiem u. tml.).
    5. argumentiem – vai tiek izmantoti racionāli argumenti, vai arī kāds apelē tikai pie emocijām, dziļākajām bailēm un instinktiem? 
    6. Personu/priekšmetu/notikumu apzīmējumiem – vai tie ir neitrāli vai tendenciozi. 
    7. citātiem – vai citāts nav izdomāts? 
    8. virsrakstam, sižeta pieteikumam – vai tas izceļ ziņas galveno būtību, vai arī izveidots sensacionāls, lai pievērstu uzmanību. 
  • Kinga Samburska's picture
    Obecnie zarzuca się dzieciom, czy nastolatkom brak racjonalności w korzystaniu z mediów. Ale czy nie jest tak, że ludzie dorośli są tak samo jak dzieci podatni na manipulację? Czy nie słyszy się o przypadkach, kiedy dorośli ludzie podali np. hasło do bankowości internetowej, ponieważ dostali maila, w którym zostali o to poproszeni? Moim zdaniem krytyczne podejście do zasobów, szczególnie internetu, powinno być umiejętnością kształtowaną obowiązkowo u każdego człowieka dorosłego. Tylko wtedy, gdy ludzie dorośli będą świadomi zagrożeń związanych z mediami, będą mogli w odpowiedni sposób "uczulić" na nie młode pokolenia. 
  • Jean Pierre Candiotti's picture
    Following the conversation, learning, thinking and visualizing projects for educating in future needed skills.
    contact me to jeanpierrecandiottibustamante at gmail. com or in facebook name jeanpierrecandiotti bests from sweden
  • Anda Tora's picture
    Mūsdienu sabiedrībā bieži tiek runāts, ka izglītības jomā jārunā par "medijpratību", saistot ar kristisko domāšanu kā vienu no sadarbības formām. Taču bieži mēs to nonivilējam līdz ziņu kristiskai izvērtēšanai, to, ka pieaugušajiem un skolēniem neviens to nemāca, utt. stereotipiskiem jēdzieniem.
    Īstenībā mēs ikviens esam izmantojuši medijpratības prasmes skolā, jo ikviens esam skatījušies stundās video, veikuši skolotāju uzdotos uzdevumus, kuri ir saistīti ar konkrēto video.
    Tātad, tad jau esam skatījušies konkrēto video vai filmu ar kādu konkrētu uzdevumu. Tādēļ mums būtu jāsaprot arī mērķis, kāpēc lietot sociālos tīklus, ko tajos ievietot, kāpēc ievietot. Jebkurai darbībai, ko mēs darām, ir konkrēts mērķis, tādam būtu jābūt arī dažādu sociālo tīklu, arī druktāto un interneta vidē pieejamo mediju izmantošanā. Taču bieži vien mēs digitālajā vidē vairs neuzvedamies tā, kā to darām ikdienā.
    Samsung Skola pētījumā ir minēts, ka jaunieši interneta vidē rīkojas daudz citātāk, nekā to darītu, ja saziņa būtu jāveic cilvēku vidē.
    Lai runātu par medijpratības nozīmību izglītībā, mums pašiem ir jāizvērtē, ko zinām, ko varam izstāstīt par saviem medijpratības principiem. Domāju, ka liela daļa pieaugušo savos sociālo tīklu kontos ievieto tādu informāciju, kuru ikdienā neliktu savas ģimenes albumā.
    Savulaik, mācot skolēniem par medijpratības nozīmību, izmantoju toreiz populāra jauniešu blogera Kriša Kupruka teikto, ka darbība sociālajos tīklos ir tas pats, ko tu dari uz ielas. Šādā aspektā palūkojoties, skolēni sāka izvērtēt, ko publicē savos profilos.
    Bieži vien mums, pieaugušajiem, palīdz reāli piemēri, kas pamato to, ko mēs gribam saprast. Tāpēc, manuprāt, lai apgūtu medijpratības prasmi, būtu jāzina jau esošie materiāli, kurus var izmantot par uzskates līdzekļiem. (Piem., drossinternets.lv, Vispasaules Drošāka interneta dienai gatavotie video, grāmata "Pasaule tīmeklī" u.c.)
    Tie dod informāciju par dažādiem medijpratības jautājumiem, sniedz nepieciešamās zināšanas.
    Mūsu medijpratība ir paraugs jauniešu medijpratībai. To, ko mēs rādīsim un stāstīsim savā mācību procesā par medijpratību, to arī jaunieši izmantos tīmekļa gudrību pielietošanai, esot kritiski domājoši mediju lietotāji.
  • Laima Mitenberga's picture
    Masu mediju ietekme uz šodienas jauno paaudzi ( arī visu sabiedrību kopumā) ir ievērojama. Tas noteikti ir sava veida informatīvais izglītošanās avots dažādos jautājumos un sfērās.Viss jau būtu ļoti labi, ja masu mediji sniegtu tikai patiesu un pārabaudītu informāciju, bet, diemžēl, mēs ik dienu "uzņemam" tik daudz nepatiesas un manipulatīvas informacijas, kuru neprotam pareizi uztvert un "izfiltrēt". Tas var atstāt lielu ietekmi uz cilvēku emocionāli un arī psihiski.
    Kā pareizi analizēt un uztvert TV, internheta un avīžu sniegto informāciju ? Noteikti, viena no būtiskākajām  mūsdienu prasmēm tiem, kas saistīti ar izglītību,  ir kritiskā domāšana.  Protams, ne mazāk svarīga kritiskā domāšana ir arī  tādās jomās kā uzņemējdarbība, politika un nepieciešama ikvienam sadzīvisko jautājumu risināšanā. Kritiskā domāšana palīdz izkopt lēmumu pieņemšanas un problēmu risināšanas prasmi, tāpēc uzskatu, ka ir nepieciešama izglītošana mediju kompetencē tātec, ka veiksmīgas mediju lietotprasmes pamatā ir kritiskā domāšana,
  • Ieva Bērziņa's picture
    Kritiskā domāšana nav iespējama bez nopietnas zināšanu bāzes.  Piekrītu tiem izglītības jomas teorētiķiem un praktiķiem, kuri uzskata, ka zināšanas ir kritiskās domāšanas pamats un absolūts priekšnosacījums.    
    Tādēļ  kritiski :) uzmanīgu dara vispārējās izglītības satura reforma Latvijā, kura, vismaz vārdos, ļoti cieši seko tām 21.gs. izglītības zinātnes un filozofijas teorijām, kurās zināšanām vairs nav noteicošā loma izglītībā. Prevalē frāzes par to, ka pasaule mainās tik strauji, kā vēl nekad iepriekš, ka jaunā paaudze jāsagatavo profesijām, kuras vēl nemaz neeksistē u.tmldz.  Saturisko zināšanu vietā  prioritāri izvirzās pats mācīšanās process.  Vienlaikus 21.gs.mācīšanas autori uzsver kritiskās domāšanas nepieciešamību, tomēr nepietiekami novērtē to, ka, lai kaut ko spētu patiesi kritiski izvērtēt, ir jābūt labām pamatzināšanām par pašu tematu. Citādi var nākties no lāča bēgot, uz vilku krist. Interesentiem iesaku grāmatu  E. D. Hirsch Jr. “Why Knowledge Matters: Rescuing Our Children from Failed Educational Theories” (2016). 
  • Jolanta_ Zastavnaja_'s picture
    Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
    Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
    otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
    sabiedrību. 
    Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
    sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
    kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi(link is external), kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
     savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
    Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.

  • Jolanta_ Zastavnaja_'s picture
    Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
    Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
    otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
    sabiedrību. 
    Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
    sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
    kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi, kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
     savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
    Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.