chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Plateforme électronique pour l'éducation et la formation des adultes en Europe

Blog

Umiejętność korzystania z mediów - kompetencja XXI wieku

27/09/2018
par Malgorzata Dybala
Langue: PL
Document available also in: EN DE SK LV BG ET SL HU EL SR

/fr/file/media-literacy-epaleMedia Literacy EPALE

Media Literacy EPALE

Gerhard Bisovsky zastanawia się, czym jest umiejętność korzystania z mediów i w jaki sposób mogłaby wzmocnić dorosłych uczących się.

Znaczenie mediów, a zwłaszcza nowoczesnych mediów internetowych, jest oczywiste. Wpływają na nasze codzienne życie, a także na politykę i społeczeństwo. W szczególności media społecznościowe dają wszystkim użytkownikom możliwość wyrażania siebie, udostępniania treści i komunikowania się w spersonalizowany sposób. Każdy użytkownik może być zauważony i udostępniany przez wiele innych osób.

  

Media społecznościowe są podatne na manipulację

Media społecznościowe umożliwiają automatyczne wysyłanie wiadomości, są przy tym podatne na manipulację. Badanie na temat zorganizowanej manipulacji mediami społecznościowymi zostało przeprowadzone na Uniwersytecie w Oksfordzie i obejmowało 48 krajów. W każdym z tych krajów zidentyfikowano przynajmniej jeden przypadek zorganizowanej manipulacji mediami społecznościowymi, przeprowadzony przez partię polityczną lub agencję rządową.

Dezinformacja nt. partii politycznych zazwyczaj ma miejsce podczas kampanii wyborczych; polaryzuje i podważa integralność procesów demokratycznych, wzbudza nieufność. Historycznie zdarzało się wiele przypadków manipulacji i dezinformacji, ale w mediach społecznościowych można dotrzeć w bardzo krótkim czasie do ogromnej liczby osób. Należy pamiętać, że większość komentarzy pochodzi od bardzo małej grupy użytkowników Facebooka, co wykazało austriackie badanie "głośnej mniejszości". Jedną z odpowiedzi na fakt manipulacji są "kontrolerzy faktów", w samej Europie już ponad 100 takich aktywnych grup: w redakcjach tradycyjnych mediów, w organizacjach pozarządowych i społeczeństwa obywatelskiego, donosi artykuł przygotowany przez Instytut Reutersa.

  

Umiejętność korzystania z mediów jest ważnym tematem w edukacji dorosłych

Nadmiar informacji, cyberprzemoc oraz nękanie dotykają ludzi w każdym wieku. Dlatego umiejętność korzystania z mediów jest tak ważna.

Umiejętność korzystania z mediów to „zdolność do komunikowania się w ich różnych formach, a także do uzyskiwania dostępu, rozumienia, analizowania, oceniania i uczestniczenia za pomocą obrazów, słów i dźwięków, które składają się na naszą współczesną kulturę mediów ", Tessa Jolls i Michele Johnsen piszą w dzienniku Hastings Law Journal.

Ludzie powinni być w stanie ocenić wszechobecne zagrożenie fałszywymi wiadomościami, cyber mobbingiem, radykalizacją, zagrożeniami bezpieczeństwa cybernetycznego i oszustwami, zgodnie z Komunikatem Komisji Europejskiej w sprawie planu działania w dziedzinie edukacji cyfrowej.

   

Umiejętność korzystania z mediów opiera się na krytycznym myśleniu

Moim zdaniem umiejętność korzystania z mediów jest ściśle związana z umiejętnością krytycznego i niezależnego myślenia, przeciwstawiania się ekstremistycznym przesłaniom, a także umiejętnością refleksji nad sobą i własnymi działaniami. W nocie informacyjnej Komisji Europejskiej ten rodzaj myślenia jest niestety głównie nieobecny u młodych ludzi, jednak w rzeczywistości dotyczy osób w każdym wieku.

W analizie umiejętności korzystania z mediów w UE-28 przeprowadzonej przez Europejskie Obserwatorium Audiowizualne Rady Europy, "myślenie krytyczne" jest zdecydowanym liderem wszystkich 547 ocenianych projektach i zostało opisane następująco:

Zrozumienie, jak działa przemysł medialny i jak budowane są wiadomości medialne; kwestionowanie motywacji w celu podejmowania świadomych decyzji dotyczących korzystania z treści; identyfikacja różnych rodzajów treści medialnych i ich ocena pod kątem dokładności, niezawodności i wartości; identyfikacja i zarządzanie zagrożeniami związanymi z bezpieczeństwie w Internecie.

   

Umiejętność korzystania z mediów oznacza krytyczne myślenie

Krytyczne myślenie jest szeroko akceptowanym celem edukacyjnym, we wszystkich sektorach systemu edukacji, dzieci, młodzieży i dorosłych.

Istnieje jednak wiele definicji, które są również wyrazem różnych podstawowych koncepcji. Czy krytyczne myślenie może być rozumiane jako podejście ogólne lub czy jest ono powiązane z podmiotem? Jakie zdolności i umiejętności obejmuje krytyczne myślenie? To tylko kilka pytań o podejście, które jest bardzo istotne dla pracy edukacyjnej. Artykuł z Encyklopedii Filozofii Standforda zajmuje się dokładnie krytycznym myśleniem.

W przypadku sektora edukacji kluczowe znaczenie ma to, w jaki sposób umiejętność korzystania z mediów można wdrożyć za pomocą krytycznego myślenia w proces uczenia się. Umiejętność korzystania z mediów ma większy związek z edukacją niż z mediami. Umiejętność korzystania z mediów oznacza myślenie krytyczne.

Moim zdaniem celem jest wzmocniona i odpowiedzialna populacja, która może identyfikować, zapobiegać i blokować dezinformację. Wiadomości należy rozumieć w zróżnicowany sposób, a ludzie powinni być w stanie zweryfikować, kto mówi, co i dlaczego, z naciskiem na kontekst przekazów medialnych we wszystkich ich formach.

Wreszcie, ważne jest zapewnienie ciągłości i dalszego rozwoju demokracji. Silna demokracja opiera się na wysokiej jakości wiadomościach i informacjach z niezależnych mediów, pluralistycznym klimacie opinii i umiejętności negocjowania szerokiego konsensusu.

Chcielibyśmy zaprosić Państwa do przyłączenia się do dyskusji EPALE na temat umiejętności korzystania z mediów w edukacji dorosłych. Dyskusja rozpocznie się się w języku angielskim na tej stronie 27 września 2018 r. Będzie moderowana przez koordynatora tematycznego EPALE, Markusa Palména.


Gerhard Bisovsky, Sekretarz Generalny Austriackiego Stowarzyszenia Centrów Edukacji Dorosłych (Volkshochschulen). 1996-2012 dyrektor wiedeńskiego Centrum Edukacji Dorosłych Meidling, 2009-2012 dyrektor sieci "Poradnictwo i doradztwo w zakresie edukacji w Wiedniu". 2012-2017 członek zarządu Europejskiego Stowarzyszenia Edukacji Dorosłych (EAEA). Redaktor naczelny Die Österreichische Volkshochschule

Kontakt: gerhard.bisovsky@vhs.or.at

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

Affichage 1 - 10 sur 13
  • Portrait de Jelena Kuzmina
    Manipulācijas gadījumi sociālajos medijos būs vienmēr, kamēr būs sabiedrība ar saviem likumiem. Kritiska domāšana , manuprat, tieši saistīta ar cilvēka izglītību.Jo vairāk cilvēks izglītots, jo mazāk ar viņu var manipulēt.
  • Portrait de Simona Dzirko
    Šeit tiek apskatīta aktuāla mūsdienu tēma, jo mēs dzīvojam informācijas pārblīvētā pasaulē. Mediji ir tie, kas ietekmē sabiedrības uztveri, arī valodu. Pilnīgi piekrītu, ka viena no mūsdienu svarīgākajām prasmēm būtu kritiski skatīties uz lielo daudzumu brīvi pieejamās informācijas. Domāju, ka skolēnu apmācībā tas vairāk vai mazāk tiek ievērots, tiek doti uzdevumi kritiskās domāšanas attīstībai. Arī pieaugušo izglītībā un atsevišķās darba vietās prasa kritiski vērtēt informācijas avotus. Taču joprojām ļoti daudz cilvēku uzskata, ka viss, kas ierakstīts grāmatā vai laikrakstā ir taisnība un nav apstrīdams, arī televīzijā raidītās ziņas vai izlgītojošie raidījumi netiek pilnvērtīgi analizēti. Noteikti jāpiemin arī cilvēku kopējais augstais neapmierinātības līmenis un zemais dzīves līmenis, kas neļauj adekvāti novērtēt situāciju, bet gan paļaujas uz provokācijām. Lai veidotos kritiski domājoša sabiedrība kopumā ir jāveicina arī cilvēku intelektuālā attīstība. Jo cilvēks vairāk zinās, jo vairāk spēs analizēt, saskatīt kopsakarības.
  • Portrait de Mārtiņš Šteins
    Dinamiskajā mūsdienu pasaulē, kurā apkārt visi runā par jaunām prasmēm, kas katram jāapgūst un jaunām profesijām, kuras vēl nemaz nav, bet kurām tiek gatavoti mūsdienu bērni, dzīves ritms liek visu laiku turēt rūpi par sevi pašu un apkārtējiem, lai viegli neiekristu tā saucamo "viltus ziņu" vai citu melu slazdos. 
    Šodien, kad par mediju var kļūt gandrīz katrs, medijpratība ir prasme, kas būtiski palīdzēs dzīvot un dažbrīd pat atvieglos dzīvi. 
    Daļa no medijpratības ir "viltus ziņu" atpazīšana. Tāpēc vērtīgi būtu vēlreiz apkopot ieteikumus, ko aktualizē Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa, kuras pārziņā ir pētījumu veikšana, tostarp "viltus ziņu" pētījumi.  
    Lai neiekristu viltus ziņu lamatās, patērējot informāciju, īpaša uzmanība jāpievērš sekojošām lietām: 
    1. medijam – vai tas šķiet uzticams? Vai tam ir norādīta redakcija, raksta/sižeta autors? 
    2. informācijas datumam – varbūt tā ir veca ziņa? 
    3. vai informācija ir reklāma, ziņa vai komentārs
    4. informācijas avotiem – vai un kādi tie ir (atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem cilvēkiem u. tml.).
    5. argumentiem – vai tiek izmantoti racionāli argumenti, vai arī kāds apelē tikai pie emocijām, dziļākajām bailēm un instinktiem? 
    6. Personu/priekšmetu/notikumu apzīmējumiem – vai tie ir neitrāli vai tendenciozi. 
    7. citātiem – vai citāts nav izdomāts? 
    8. virsrakstam, sižeta pieteikumam – vai tas izceļ ziņas galveno būtību, vai arī izveidots sensacionāls, lai pievērstu uzmanību. 
  • Portrait de Kinga Samburska
    Obecnie zarzuca się dzieciom, czy nastolatkom brak racjonalności w korzystaniu z mediów. Ale czy nie jest tak, że ludzie dorośli są tak samo jak dzieci podatni na manipulację? Czy nie słyszy się o przypadkach, kiedy dorośli ludzie podali np. hasło do bankowości internetowej, ponieważ dostali maila, w którym zostali o to poproszeni? Moim zdaniem krytyczne podejście do zasobów, szczególnie internetu, powinno być umiejętnością kształtowaną obowiązkowo u każdego człowieka dorosłego. Tylko wtedy, gdy ludzie dorośli będą świadomi zagrożeń związanych z mediami, będą mogli w odpowiedni sposób "uczulić" na nie młode pokolenia. 
  • Portrait de Jean Pierre Candiotti
    Following the conversation, learning, thinking and visualizing projects for educating in future needed skills.
    contact me to jeanpierrecandiottibustamante at gmail. com or in facebook name jeanpierrecandiotti bests from sweden
  • Portrait de Anda Tora
    Mūsdienu sabiedrībā bieži tiek runāts, ka izglītības jomā jārunā par "medijpratību", saistot ar kristisko domāšanu kā vienu no sadarbības formām. Taču bieži mēs to nonivilējam līdz ziņu kristiskai izvērtēšanai, to, ka pieaugušajiem un skolēniem neviens to nemāca, utt. stereotipiskiem jēdzieniem.
    Īstenībā mēs ikviens esam izmantojuši medijpratības prasmes skolā, jo ikviens esam skatījušies stundās video, veikuši skolotāju uzdotos uzdevumus, kuri ir saistīti ar konkrēto video.
    Tātad, tad jau esam skatījušies konkrēto video vai filmu ar kādu konkrētu uzdevumu. Tādēļ mums būtu jāsaprot arī mērķis, kāpēc lietot sociālos tīklus, ko tajos ievietot, kāpēc ievietot. Jebkurai darbībai, ko mēs darām, ir konkrēts mērķis, tādam būtu jābūt arī dažādu sociālo tīklu, arī druktāto un interneta vidē pieejamo mediju izmantošanā. Taču bieži vien mēs digitālajā vidē vairs neuzvedamies tā, kā to darām ikdienā.
    Samsung Skola pētījumā ir minēts, ka jaunieši interneta vidē rīkojas daudz citātāk, nekā to darītu, ja saziņa būtu jāveic cilvēku vidē.
    Lai runātu par medijpratības nozīmību izglītībā, mums pašiem ir jāizvērtē, ko zinām, ko varam izstāstīt par saviem medijpratības principiem. Domāju, ka liela daļa pieaugušo savos sociālo tīklu kontos ievieto tādu informāciju, kuru ikdienā neliktu savas ģimenes albumā.
    Savulaik, mācot skolēniem par medijpratības nozīmību, izmantoju toreiz populāra jauniešu blogera Kriša Kupruka teikto, ka darbība sociālajos tīklos ir tas pats, ko tu dari uz ielas. Šādā aspektā palūkojoties, skolēni sāka izvērtēt, ko publicē savos profilos.
    Bieži vien mums, pieaugušajiem, palīdz reāli piemēri, kas pamato to, ko mēs gribam saprast. Tāpēc, manuprāt, lai apgūtu medijpratības prasmi, būtu jāzina jau esošie materiāli, kurus var izmantot par uzskates līdzekļiem. (Piem., drossinternets.lv, Vispasaules Drošāka interneta dienai gatavotie video, grāmata "Pasaule tīmeklī" u.c.)
    Tie dod informāciju par dažādiem medijpratības jautājumiem, sniedz nepieciešamās zināšanas.
    Mūsu medijpratība ir paraugs jauniešu medijpratībai. To, ko mēs rādīsim un stāstīsim savā mācību procesā par medijpratību, to arī jaunieši izmantos tīmekļa gudrību pielietošanai, esot kritiski domājoši mediju lietotāji.
  • Portrait de Laima Mitenberga
    Masu mediju ietekme uz šodienas jauno paaudzi ( arī visu sabiedrību kopumā) ir ievērojama. Tas noteikti ir sava veida informatīvais izglītošanās avots dažādos jautājumos un sfērās.Viss jau būtu ļoti labi, ja masu mediji sniegtu tikai patiesu un pārabaudītu informāciju, bet, diemžēl, mēs ik dienu "uzņemam" tik daudz nepatiesas un manipulatīvas informacijas, kuru neprotam pareizi uztvert un "izfiltrēt". Tas var atstāt lielu ietekmi uz cilvēku emocionāli un arī psihiski.
    Kā pareizi analizēt un uztvert TV, internheta un avīžu sniegto informāciju ? Noteikti, viena no būtiskākajām  mūsdienu prasmēm tiem, kas saistīti ar izglītību,  ir kritiskā domāšana.  Protams, ne mazāk svarīga kritiskā domāšana ir arī  tādās jomās kā uzņemējdarbība, politika un nepieciešama ikvienam sadzīvisko jautājumu risināšanā. Kritiskā domāšana palīdz izkopt lēmumu pieņemšanas un problēmu risināšanas prasmi, tāpēc uzskatu, ka ir nepieciešama izglītošana mediju kompetencē tātec, ka veiksmīgas mediju lietotprasmes pamatā ir kritiskā domāšana,
  • Portrait de Ieva Bērziņa
    Kritiskā domāšana nav iespējama bez nopietnas zināšanu bāzes.  Piekrītu tiem izglītības jomas teorētiķiem un praktiķiem, kuri uzskata, ka zināšanas ir kritiskās domāšanas pamats un absolūts priekšnosacījums.    
    Tādēļ  kritiski :) uzmanīgu dara vispārējās izglītības satura reforma Latvijā, kura, vismaz vārdos, ļoti cieši seko tām 21.gs. izglītības zinātnes un filozofijas teorijām, kurās zināšanām vairs nav noteicošā loma izglītībā. Prevalē frāzes par to, ka pasaule mainās tik strauji, kā vēl nekad iepriekš, ka jaunā paaudze jāsagatavo profesijām, kuras vēl nemaz neeksistē u.tmldz.  Saturisko zināšanu vietā  prioritāri izvirzās pats mācīšanās process.  Vienlaikus 21.gs.mācīšanas autori uzsver kritiskās domāšanas nepieciešamību, tomēr nepietiekami novērtē to, ka, lai kaut ko spētu patiesi kritiski izvērtēt, ir jābūt labām pamatzināšanām par pašu tematu. Citādi var nākties no lāča bēgot, uz vilku krist. Interesentiem iesaku grāmatu  E. D. Hirsch Jr. “Why Knowledge Matters: Rescuing Our Children from Failed Educational Theories” (2016). 
  • Portrait de Jolanta_ Zastavnaja_
    Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
    Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
    otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
    sabiedrību. 
    Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
    sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
    kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi(link is external), kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
     savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
    Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.

  • Portrait de Jolanta_ Zastavnaja_
    Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
    Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
    otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
    sabiedrību. 
    Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
    sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
    kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi, kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
     savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
    Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.