chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Plateforme électronique pour l'éducation et la formation des adultes en Europe

 
 

Blog

L’apprentissage tout au long de la vie dans l'UE, un guide infographique sur l’éducation des adultes

16/11/2018
par David Mallows
Langue: FR
Document available also in: EN LV SK NL

/fr/file/lifelong-learningLifelong learning

Lifelong learning

Denise Chircop, analyste des politiques du Service de recherche du Parlement européen (EPRS) a dévoilé la dernière infographie interactive de l'EPRS qui explore l’univers de l’apprentissage, de l’enfance à l'âge adulte.

 

Saviez-vous que :

  • continuer votre propre éducation améliore les chances de réussite scolaire de votre enfant. Pourtant, seuls 4 % des adultes ayant un faible niveau d'éducation suivent une formation.
  • les enfants issus de milieux défavorisés qui fréquentent l'école maternelle en retirent des avantages encore plus importants que les autres à long terme. Pourtant, le taux de participation des jeunes enfants est en moyenne inférieur de 7 % si les parents n'ont pas fait d'études supérieures et de 13 % si les enfants sont issus de familles migrantes.
  • une femme âgée de dix-huit ans est plus susceptible de suivre des études qu’un homme du même âge.

Avec la rentrée scolaire qui commence en Europe, le moment est venu d'examiner en profondeur l'état de l'éducation au sein de l'Union. S’agissant de la base pour parvenir à une plus grande équité sur le marché du travail, comment pouvons-nous nous assurer que tous les citoyens de l'UE puissent bénéficier des opportunités offertes par l’éducation ? Les gens utilisent-ils pleinement les possibilités d'apprentissage sur leur lieu de travail ? De meilleures opportunités éducatives augmentent-elles réellement les chances de réussite des femmes sur le marché du travail ?

Le Service de recherche du Parlement européen a créé une infographie interactive (L'apprentissage tout au long de la vie dans l'UE) qui explore l’univers de l’apprentissage, de l’enfance à l'âge adulte. Cette infographie ne se cantonne pas à nos systèmes formels d'éducation, mais examine toutes les formes d'apprentissage afin de dégager une vue d’ensemble de la situation dans chacun des États membres, dans et hors l’école.

Connaissez-vous les qualifications nécessaires pour devenir enseignant en Europe ? Qui bénéficie de l'éducation et de la formation, et qui est laissé pour compte ? Le Parlement européen est-il un véritable acteur de l'éducation et de la formation ?

L'infographie interactive vous permet de visualiser des graphiques en fonction de la variable qui vous intéresse le plus, d'en savoir plus sur chaque État membre et de les comparer. De plus, elle mentionne des liens originaux, dont la plupart ont été financés par l'Union européenne dans le but de recueillir des données complètes qui permettront d’élaborer des politiques.

Visitez l'infographie interactive « L'apprentissage tout au long de la vie dans l'UE »

 

Traduction : Anglais-Français

EPALE France

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Affichage 1 - 9 sur 9
  • Portrait de Rēzija Cela
    Inforgrafikās ietvertā informācija bija apkopota viegli uzskatāmā veidā, ļaujot apskatīt problēmas būtību interesantā un informatīva veidā. Iepriekš nebiju iedziļinājusies mūžizglītības problēmu likumsakarībās, līdz ar to informācija bija ļoti noderīga. Paldies!
  • Portrait de Anita Apine
    Interaktīvā infografika ‘Mūžizglītība ES’,  sevī ietver ļoti daudz interesantas un noderīgas informācijas. Tā kā visvairāk saistīja Pieaugušo izglītība, tad jāsaka, ka atradu jaunu skatījumu. Lai atzīmējam kaut vai dažādos apmācību veidus pieaugušajiem: mācību grupas, kas nodarbojas ar zināšanu padziļināšanu par dažādiem jautājumiem, "nobriedušie" studenti universitātēs,  tālmācība, apmācība darba vietā un pārkvalifikācija, kursi, kas apvieno teoriju ar praksi, un nodarbības vai citas mācību aktivitātes, kas tiek veiktas, ņemot vērā īpašu interesi. Infografikā sameklēju Latvijas augstskolu jaunākos piedāvājumus, piemēram, Vidzemes Augstskola (ViA) piedāvā 4 jaunas maģistra līmeņa studiju programmas. “Studiju programma “Mediju un informācijas pratība” izstrādāta, sadarbojoties ar komunikācijas un mediju jomas ekspertiem. Programmā tiks iekļautas stratēģiskās spēles, simulācijas un citas metodes, kas palīdz integrēt teorētisko zināšanu potenciālu dažādu ar medijpratību un informācijas pratību saistītu, praktisku problēmu risināšanā. Līdzīgas inovatīvas metodes tiks izmantotas vēl vienā jaunā starpdisciplinārā maģistra studiju programmā “Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība”. Topošajiem maģistriem paredzēta arī jaunā studiju programma “Kiberdrošības inženierija”, kuras ietvaros studentiem būs iespēja pētīt un rast risinājumus problēmām, kas saistītas ar informācijas drošības risku mazināšanu e-produktos, e-pakalpojumos, informācijas sistēmā vai kibertelpā. Ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu saistīta arī jaunā studiju programma “Virtuālā realitāte un mobilās tehnoloģijas”. Studiju programma sniegs zināšanas par VR/AR tehnoloģijām, to pielietojumu un lomu inovācijās. Studentiem būs iespēja iegūt jaunas zināšanas, attīstīt reālas prasmes un kompetences, veicot trīsdimensiju satura pārvaldīšanu, programmēšanu, modelēšanu u.c.”. Vērtīgs materiāls pētīšanai un izmantošanai: http://www.europarl.europa.eu/thinktank/infographics/lifelonglearning/in...
  • Portrait de Ieva Bērziņa
    Rakstā tiek uzdots jautājums, vai lielākas izglītības iespējas patiesi palielina sieviešu izredzes gūt panākumus darba tirgū? Varētu tikai izteikt vēlējumu, lai dažādu izglītības, sociālo un ekonomikas politiku ietvaros šis jautājums tiktu skatīts daudz dziļāk un vispusīgāk, respektējot lielas daļas sieviešu vajadzības, intereses un dzīves prioritātes, ne tikai darba tirgus perspektīvā, bet arī ģimenes dzīves kontekstā. Tā, piemēram, 2014.gadā SKDS veica pētījumu  „Ģimene – ideāls un realitāte”, kurā 49% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka periodam, kad viens no vecākiem nestrādā, bet paliek mājās ar bērnu, ir jābūt līdz 3 gadiem, bet 18,3% uzskatīja, ka tiem jābūt 6-7 gadiem (līdz bērns sāk iet skolā), 3% - ka tiem jābūt 12 gadiem, savukārt viedoklim, ka vecākiem pēc iespējas ātrāk jāatgriežas algotā darbā, piekrita vien 0,8% respondentu (līdz pusgadam – 0,4%, līdz gadam - 2.8%). Līdzīgi arī  Eiropas Komisijas projekta „Family Patform” ietvarā 2010.gadā tika veikta aptauja „Mātes Eiropā” (Mothers in Europe), (sk. „Report: Realities of Mother in Europe” http://www.mmmeurope.org/ficdoc/FAMILYPLATFORM-Realities-of-Mothers-in-E... ). Šajā aptaujā 11% mātes izdarīja izvēli par labu pilna laika nodarbinātībai, 64% daļēja laika nodarbinātībai, lai varētus saskaņot darba un ģimenes dzīvi, bet 25% vēlējās visu laiku veltīt ģimenei. 80% no sievietēm, kuras izvēlējās nepilnu darba laiku, vēlējās pilnībā veltīt sevi ģimenes dzīvei bērnu vecumā no 0-3 gadiem. Nepietiekami novērtējot šīs sieviešu vajadzības, sabiedrības veselība un dzīves kvalitāte nenoliedzami tiek ietekmēta negatīvi. Ne viss ir izmērāms darba tirgus rādītājos.
  • Portrait de Laima Kronberga
    Piekrītu, ka bērns, kurš redz, ka arī vecāki mācās, dara to sekmīgāk un jēgpilnāk. Laiks, ko pavadu studējot, no bērnu puses tiek respektēts, jo ģimenē mācīšanās jēdzienam ir liela nozīme. Neatkarīgi, vai tie ir ikdienas skolā uzdotie mājas darbi, vai formālās pieaugušo studijas. Ļoti plašs  informatīvs materiāls par mācīšanās situāciju Eiropā. Noteikti to izmantošu  savu studiju kontekstā. Paldies!
  • Portrait de Renārs Rapa
    Tiešām interesanta un noderīga informācija. Uzreiz saskatu papildus motivāciju savām studijām, jo gribas izmantot šo iespēju (pašizglītošanos) lai uzlabotu bērna sekmes. 
    Apskatot infografikas, ievēroju, ka daudzās ES valstīs nav izglītības vadlīniju sākumskolai. Domāju tas ir labi, ka Latvijai tādas ir, tas rada iespēju visiem virzīties uz kopīgu mērķi, kopīgi nolemtu prasmju apguvi. Protams, ja tās ir kvalitatīvi sagatavotas.
    Paldies Eiropas savienībai par šo informāciju, noteikti atgriezīšos pie šī raksta, lai izpētītu apskatītos jautājumus sīkāk.

  • Portrait de Liene Niedola
    Paldies par plašo infografiku, kas sevī ietver ļoti daudz noderīgas informācijas. Ar lielu interesi to izpētīju!
    Ļoti patiesi ir pētījuma dati, ka skolēni, kuru vecāki ir ieguvuši augstāko izglītību ir motivētāki un uzrāda augstākus rezultātus. Domāju, ka tas skaidrojams ar to, ka šie bērni ir auguši izglītotā vidē, kurā vecāki tiecas uz tālakizglītību, sevis pilnveidi. Tiek izvirzīti mērķi, plānots, kā tos sasniegt. Nav pasīva dzīves dzīvošana, ar domu par eksistēšanu.
  • Portrait de Laima Mitenberga
    Piekrītu apgalvojumam, ka uzlabot sava bērna sekmes skolā ir turpināt pašiem savu izglītošanos. Manuprāt, sekojot vecāku piemēram, bērns var gūt motivāciju un jēgu izglītošanās procesam.
    Attīcībā uz faktu, ka bērni no sociāli nelabvēlīgas vides, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, vēlākā vecumā uzrāda pat lielāku ieguvumu nekā pārējie bērni, varētu teikt, ka šādi bērni ir motivētāki dzīvē sasniegt vairāk, lai izrautos no bērnības piespiedu apstāķliem un kļūtu veiksmīgāki. Šie bērni ir piedzīvojuši spiedīgus apstākļus, kā rezultātā viņos ir cīņasspars un rūdījums nepadoties grūtībām.
  • Portrait de Agnese Zenfa
    Bērni ir vecāku spogulis, tāpēc, ja vecāki rādīs priekšzīmi, ka mācīties ir labi un, ka iegūstot izglītību dzīvē klāsies labāk, tad arī bērns mācīsies un uzlabos savu izglītību.
    Reizēm arī vecāku vienaldzība dod stimulu dzīvē sasniegt ko vairāk kā ir, viss ir atkarīgs no situācijas un paša motivācijas.
  • Portrait de Ināra Upeniece
    Sniegts gan izglītojošs, gan plašs informatīvs materiāls par situāciju Eiropā tēmas ietvaros. Lasīju ar interesi!!!