chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Plateforme électronique pour l'éducation et la formation des adultes en Europe

 
 

Blog

La formation des adultes en Europe : Quels enjeux pour demain ?

27/11/2017
par Isabelle Houot
Langue: FR
Document available also in: RO EN LV

Des trajectoires professionnelles de moins en moins linéaires dans un monde en mouvement, des mobilités professionnelles et géographiques davantage requises sur un marché du travail plus sélectif, des besoins de compétences nouvelles attachées à l’évolution du travail et de ses formes d'exercice, la raréfaction des emplois et la montée en nombre des demandeurs d'emplois et des travailleurs pauvres, autant de facteurs qui viennent bouleverser le monde de la formation professionnelle en Europe. 

Comment ce monde de la formation des adultes (VET) va-t-il prendre en compte ces évolutions ? Dans cette perspective, quatre enjeux paraissent fondamentaux :

1) En premier lieu, mieux prendre en compte les apprentissages "au travail" dans l'élaboration et la mise en œuvre des dispositifs de formation

Car si c'est, en effet, dans l'exercice même du travail que se développent les compétences, il s'agit dès lors pour la formation professionnelle de partir davantage des activités réelles des actifs (plutôt que des tâches prescrites) pour envisager des dispositifs de formation adaptés aux parcours professionnels et aux évolutions organisationnelles. Pour le dire autrement : Mieux analyser le travail pour améliorer les performances, assurer le maintien, le développement et le transfert des compétences. Le regain d'intérêt que nous pouvons actuellement constater à propos des formations en situations en situation de travail (FEST) semble aller en ce sens.

2) En second lieu, Aménager par et dans la formation les conditions du développement au travail

Car le développement des compétences au travail ne va pas sans conditions. Développement de l'activité et développement de la personne sont inséparables. Dans ce mouvement la prise en considération de l'expérience individuelle et collective apparait essentielle. En quelque sorte : assurer ou renforcer par la formation la transmission et la circulation des acquis, formels et non formels dans les organisations de travail. Les expériences, menées ici ou là, d'activité réflexive collective en situation de travail et en formation, les nouvelles formes de management (on parle aujourd'hui quelquefois d'entreprise libérée) ont bien montré combien "agir avec compétences" ainsi qu'"agir de manière autonome" étaient des comportements largement tributaires des environnements dans lesquels ils se déploient. Les dispositifs de formation ne peuvent raisonnablement faire l'impasse sur cet aspect.

3) Troisième enjeu : Assurer la reconnaissance des qualifications acquises au travail 

La possibilité d'afficher des signaux sociaux de qualification reconnaissables sur le marché du travail (national et / ou international) est un impératif pour pouvoir se mouvoir dans un environnement constitué de mobilités multiples, professionnelles, sectorielles, géographiques ….

L'enjeu ici est celui de la référentialisation des compétences dans des cadres communs nationaux et/ou européens afin de permettre au plus grand nombre d'accéder à une certification "crédible" et réellement "monnayable" .A cet égard, les dispositions de validation des acquis de l'expérience (France, Luxembourg) semblent montrer la voie

4) Enfin, dernier enjeu et non des moindres: garantir l'accès à la formation tout au long de la vie comme un droit.

Les évolutions du marché et de l'organisation du travail conduisent à des parcours plus heurtés, davantage susceptibles d'être remis en cause au cours d'une vie professionnelle et qu'ils convient –tous les pays européens s'accordent peu ou prou sur ces deux points - de "fluidifier" et de "sécuriser". Cela a pu mener à toute une série d'initiatives, locales, nationales et/ou européennes visant à apporter, par la formation professionnelle en particulier, des éléments de réponses aux situations repérées comme les plus critiques : l’accès au premier emploi, la mobilité dans l’emploi, les situations de rupture et les fins de carrières ….

Pour autant, si les apprentissages que nous réalisons tout au long de notre vie (lifelonglearning) concernent en grande partie notre vie au travail, ils ne s'y réduisent pas, ils constituent aussi notre ouverture au monde et à la culture, ils sont l'essence même de notre développement. La formation des adultes en Europe se doit aussi d'être garante de ce développement. Pour cela, la formation des adultes en Europe doit aussi rester une "éducation populaire". Pour cela, l'accès de tous à la formation est une question cruciale : Le droit individuel de se former, se développer, participer à la vie sociale et professionnelle, doit rester premier.

/en/file/veloensembleformaationjpg-0veloensembleformaation.jpg

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Affichage 1 - 9 sur 9
  • Portrait de Laura Kalniņa
    Es piekrītu, ka mūsdienu pasaulē karjeras izaugsmes ceļi kļūst arvien līkumaināki. Prasības aug vien augstāk un bieži vien darbu nespēj izpildīt kvalitatīvi, jo trūkst zināšanas. Lai situāciju uzlabotu mums būtu jāvērš lielāka uzmanība kā notiek apmācības darbavietā. Kā šī raksta autors ir minējis, galvenie 4 aspekti uz ko mums būtu jāpievērš uzmanība ir:
    • labāku iespēju nodrošināšana apmācībai darbavietā, izstrādājot mācību metodiku,
    • darba vidē balstītas attīstības apstākļu uzlabošana ar apmācības palīdzību,
    • nodrošināt, ka visas darbā iegūtās kvalifikācijas tiek atzītas,
    • jānodrošina, ka mūžizglītības pieejamība tiek uzskatīta par tiesībām.
    Nodrošinot pozitīvu un izaugsmes pilnu darbavietu cilvēkiem radīsies vēlme tur strādās un virzīties pa savām karjeras kāpnēm. Šāda vide spēs piesaistīt daudz cilvēkus. Tādu vidi es vēlētos savā sapņu darbā.

    Paldies autoram par savām domām un par spēju izcelt pašus svarīgākos aspektus kāpēc daudzi cilvēki pamet savu darbu vai pazaudē vēlmi strādāt.

  • Portrait de Reinis Vējiņš
    Piekrītu rakstā minētajiem četriem kritērijiem, kas veicina pieaugušo profesionālu izglītības pilnveidošanu. Ikdienā, tomēr reizēm nākas saskarties ar pretējo - formāliem kursiem, tālākizglītības veicināšanas semināriem, kas dažādu jomu pārstāvjiem jāapmeklē noteiktā laika intervālā. Būtiski, manuprāt, ir tieši akcentēt pilnveidot zināšanas darbā veicamajos uzdevumus, tas, protams, neizslēdz iespēju papildināt savas zināšanas arī kādā citā jomā. Iespējams, ja kursos, semināros aplūkotās tēmas būtu vairāk sasaistītas ar reālo procesu darba vidē, cilvēki būtu vairāk motivēti izmantot iespēju pilnveidot savas zināšanas. Tajā pašā laikā sabiedrībā daži uzskata, ka ar savu iegūto izglītību pietiek, lai būtu veiksmīgs karjeras izaugsmē, bet bieži vien nākas secināt, ka mūsdienu nemitīgajā procesā, kad viss mainās - arī savas zināšanas ir jāpapildina nemitīgi. Noteikti, ka daudz, kas slēpjas pašu cilvēku attieksmē pret tālākizglītību - to darīt tikai, lai iegūtu papīru un strādāt savā nozarē tālāk vai jēgpilni un lietderīgi pilnveidot sevi. Ceru, ka neatkarīgi no dažādiem apstākļiem - katrs spēj apzināties, cik svarīgi ir pilnveidot savas zināšanas nemitīgi!
  • Portrait de Inese Ulmane
    Daudzi pusmūža cilvēki tagadējā darba tirgū ir ieslēgti "apburtajā nolemtības lokā". Vairums profesiju pieprasa nemitīgu pašattīstīšanos, taču ne visas no tām ir labi atalgotas. No kā rodas jau vairākas dilemmas. Ģimenes cilvēks bieži vien nevar atļauties veltīt laiku sevis pilnveidei. Ne reti arī turīgās ģimenēs mēs redzam novārtā pamestus bērnus, gar kuriem nevienam nav daļas, kad darbs stāv pirmajā vietā.
    Darba devēji bieži vien ir ieinteresēti jaunos un ambiciozos darbiniekos, kuriem nav bērnu, kuri gatavi sevi pilnībā veltīt šai darba mašīnai. Ja nespēj turēt līdzi, vietā meklē jaunu, vēl morāli un fiziski neizspiestu darba spēku.
  • Portrait de Jānis Kairišs
    Ir svarīgi, ka darba devēji sniedz iespējas saviem darbiniekiem uzlabot savas profesionālās spējas gan savu atbildību robežās, gan arī plašāk, tādā veidā paaugstinot darbinieka profesionalitāti. Nedomāju, ka ir kāds darba devējs, kuram neinteresētu sava darbinieka izaugsme gan cilvēcīgi, gan profesionāli, tāpēc piekrītu par mūžizglītības nepieciešamību arī Latvijā. Kā jau rakstā minēts, būtu svarīgi, ka šīs apmācības notiek gan kolektīva ietvaros, gan arī individuāli, jo ir svarīgi prast sadarboties ar saviem darba kolēģiem, gan arī spēt pašam patstāvīgi pieņemt svarīgus lēmumus. Piekrītu arī tam, ka ir nepieciešams, lai šie profesionālās pilnveides kursi tiktu arī atzīti citu darba devēju acīs. Ja darbinieks ir apguvis jaunas prasmes, bet to nekā nevar apliecināt, uzrādot kādu dokumentu, tad jaunajam darba devējam nākas tikai paļauties uz darbinieka goda vārdu. Darba devējiem ir jāstimulē savi darbinieki uz turpmāko izaugsmi, jo viņu uzņēmums ir atkarīgs no tā, kādi ir viņu darbinieki. Ieguvēji būs abi - gan darbinieks, gan darba devējs - jo izglītotāks darbinieks, jo lielāka iespējamība, ka uzņēmumā būs kvalitatīvāk veikts darbs. Līdz ar to es piekrītu, ka mūžizglītība ir svarīga ikvienam - gan tiem, kas mācās, strādā un ir aktīvi darba meklētāji, gan arī tiem, kas jau ir gados un vairs nestrādā, jo tādā veidā vidējais izglītības līmenis valstī paaugstināsies.
  • Portrait de Elīna Kairiša
    Kādam var būt maldīgs priekšstats, ka, pabeidzot augstskolu, ar to nu izglītības ceļš ir beidzies. Iespējams, ka vairākus gadu desmitus atpakaļ tā vēl bija, bet tagad tā vairs nav. Mūsdienu straujā darba vides attīstība neļauj apstāties pie iegūtajām zināšanām augstskolā, ja vēlamies būt konkurētspējīgi darba tirgū. Darba devēji meklē cilvēkus, kuriem būtu plašs zināšanu loks un daudzpusīgas prasmes, lai mainīgajos apstākļos darbinieks spētu pielāgoties. Ir apsveicami, ka darba devēji saviem darbiniekiem piedāvā dažādas apmācības, lai viņi nestāvētu uz vietas, bet viņu profesionalitāte un prasmes tikai pieaugtu. Darba devēji piedāvā dažādus kursus, kuru laikā var iegūt nepieciešamās zināšanas, lai paceltu savu kvalifikāciju un notiktu amatu rotācija - uzsāktu darbu jaunā amatā vai citā uzņēmuma nodaļā.
    Pastāv uzskats, ka vienā darba vietā nevajadzētu strādāt ilgāk par pieciem gadiem, lai neapstātos profesionālā izaugsme un nerastos pieradums pie darba apstākļiem. Lai spētu nomainīt darba vidi, ir vajadzīga mūžizglītība, kas palīdz pilnveidot un attīstīt savas prasmes. Izglītības politikai vajadzētu nostādīt mūžizglītību kā vienu no prioritātēm, lai cilvēks visa mūža garumā varētu pilnveidot savas prasmes un būtu konkurētspējīgāks. Protams, bez iekšējās motivācijas nevar iztikt, bet to var mainīt, ja mūžizglītība tiek uztverta par normu - ka man ir jāpilnveidojas vienmēr, ka nevaru palikt uz vietas un stagnēt.
  • Portrait de Gaļina Capa
    Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Cilvēkam vajag nepārstāt pilnveidoties un attīstīties, jāattīsta jaunas zināšanas, prasmes, jo bez tā šobrīd ir grūti noturēties un palikt darba tirgū. Darba devēji lielāku uzmanību pievērš  "kvalitatīvam" savas profesijas pārstāvim, tomēr, jāatceras, ka darba devējam arī ir jāsniedz un jāpapildina savu darbinieku zināšanas un prasmes, jāiegulda darbiniekā arī kaut kas, lai viņš būtu vēl konkurētspējīgāks. Grūti jau uzsākt pirmās darba gaitas, ja nav kāds cilvēks, kas atbalsta, palīdz, tāpēc, jāpiekrīt arī, ka gribētos , lai darbiniekam būtu tāda uzticības persona- atbalsts, kā mentors. Tas būtu ne tikai ieguvums darbiniekam, bet arī darba devējam, jo tā darbinieks spētu integrēties darba vidē efektīvāk un ātrāk. 
  • Portrait de Inguna Zariņa

    Kopumā rakstā minētajam piekrītu. Papildinot vēlos minēt, ka indivīds caur nepārtrauktu profesionālo un personības attīstību spēj preventīvi nodrošināt savu konkurētspēju mūsdienās ļoti strauji mainīgajā darba vidē. Tomēr kritiski raugoties uz situāciju rodas vairāki jautājumi un pārdomas par to, kā atbildība ir rūpēties par nodarbinātību - personīgā, izglītības iestāžu, darba devēja vai valsts? No vienas puses valsts mērogā, protams, ir jābūt tādai politiskajai rīcībai, kas veicina iedzīvotāju nodarbinātību un tam nepieciešamo atbalstu. Tajā pat laikā uzņēmumu mērķis primāri ir gūt peļņu un ne vienmēr organizēt mācības esošajiem darbiniekiem ir izdevīgāk vai pat uzņēmuma straujas attīstības gadījumā iespējams, tomēr tieši darba devējiem ir plašas iespējas šo procesu ietekmēt – plānojot uzņēmuma attīstību, laicīgi paredzēt nepieciešamās izmaiņas darbinieku sastāvā, prasībās, novērtējot darbinieku kompetenci un sniegumu, regulāri pārrunāt karjeras izaugsmi un plānot atbilstošas mācības. Arī cilvēkam pašam ir jāspēj uzņemties atbildība par izdarītajām izvēlēm - par to, kādu izglītību, profesionālo kvalifikāciju iegūt, kādu darba vietu izvēlēties un kā patstāvīgi nodrošināt savas kompetences pilnveidi un konkurētspēju darba tirgū. Mūsdienās ir ļoti daudz iespēju bez maksas vai par salīdzinoši zemām izmaksām iegūt jaunas zināšanas, prasmes un kompetenci sevis izvēlētajā vai pilnīgi jaunā jomā.

  • Portrait de Dace Brinka
    Rakstā skaidri uzsvērta nozīme apmācībai, kas notiek darba vietā un kas saistīta ar darbā veicamajiem uzdevumiem. Bet, manuprāt, nozīmīga ir ne tikai formālā apmācība, bet pieredzes apmaiņa, ko nodrošina mentoru pieejamība darba vietā. Mentors, cilvēks ar pieredzi darba veikšanā un prasmēm motivēt, apmācīt jauno darbinieku, spēj nodrošināt tik ļoti nepiesiešamo pieredzes apmaiņu un palīdzību, kas nepieciešama ikvienam darbiniekam, kurš iekļaujas jaunā darba vietā vai izpilda citus darba pienākumus. 
  • Portrait de Rihards Parandjuks
    Uzskatu, ka mūžizglītības loma sabiedrības kopējā attīstība ir ārkārtīgi nozīmīga. Svarīgi ir saprast, ka tautai kopumā un katram indivīdam atsevišķi, ir nepieciešams patstāvīgi attīstīties un pilnveidoties. Šis process sevī iekļauj ne tikai jaunu kursu apmeklēšanu vai papildus zināšanu apguvi, bet gan pilnveidošanos kā personībai kopumā. Protams, arī valstiskā līmenī ir jāveicina visi nepieciešamie faktori, lai cilvēkiem, kas vēlas integrēties aizvien jaunās darbības sfērās, to būtu pēc iespējas vienkāršāk un efektīvāk izdarīt.