chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Plateforme électronique pour l'éducation et la formation des adultes en Europe

 
 

Blog

Égalité et inclusion en matière d’apprentissage des compétences de base aux adultes

29/03/2018
by David Mallows
Langue: FR
Document available also in: EN PL LV MT EL DE IT ES SL RO HU HR

/fr/file/basic-skills-adult-educatorsBasic Skills adult educators

Basic Skills adult educators

 

Davis Mallows, coordinateur thématique chez EPALE, réfléchit à la façon dont les professeurs qui enseignent les compétences de base aux adultes peuvent rendre la formation pour adultes plus inclusive.

 

Combler le fossé par l’apprentissage des compétences de base des adultes

L’égalité et l’inclusion constituent des enjeux fondamentaux pour tous ceux qui font partie du Réseau européen des compétences de base (European Basic Skills Network – EBSN). Nombreux d’entre nous se sont intéressés à ce domaine en défendant l’idée d’une société meilleure et plus égalitaire, dans laquelle l’apprentissage des compétences de base des adultes joue un rôle important pour lutter contre l’inégalité et l’exclusion sociale. Les travaux des études de cohortes britanniques, notamment, ont montré de fortes corrélations entre des compétences de base insuffisantes et un désavantage socio-économique:

Les personnes dont le niveau d’alphabétisation est le plus bas ont été relativement désavantagées dans leur vie personnelle lors de leur enfance, à la fois économiquement et en termes de niveaux d’éducation et de soutien éducatif des parents. Un nombre croissant de familles d’individus ayant les niveaux les plus bas étaient les plus susceptibles, parmi toutes, d’avoir connu ces formes de désavantage.

Tout en sachant que la corrélation n’est pas synonyme de cause, il serait juste de supposer qu’apporter son soutien aux adultes afin d’améliorer leurs compétences de base (pour qu’ils poursuivent leur apprentissage ou s’adaptent aux changements au travail ou à la maison) contribuera à réduire les fossés entre les groupes socio-économiques; notamment si par le biais de cette expérience d’enseignement, les participants sont également plus au fait socialement et culturellement.

 

Les professionnels disposent d’informations utiles pour les politiques d’information

Pour nous assurer que tous les adultes bénéficient d’une égalité des chances en termes d’accès à une formation utile, personnalisée et appropriée, nous avons besoin, avant tout, de la participation des politiques. L’EBSN et ses membres ont pour mission d’encourager cette participation et d’impliquer les acteurs dans des partenariats à long terme et durable.

Cependant, bien souvent les enseignants n’ont pas les compétences pour s’engager et changer les politiques régies par l’organisation en charge des programmes de formation pour adultes qu’ils mettent au point. Ils œuvrent dans les limites étroites d’un système sur lequel ils ont un contrôle limité, et leur voix n’est pas assez souvent entendue lors des discussions.

Les professeurs peuvent partager leur expérience sur les groupes d’apprenants qui sont les plus difficiles à atteindre, en les identifiant, bien sûr, et en les aidant à se former. En écoutant attentivement leurs apprenants et en évaluant leurs besoins, ils peuvent signaler à la direction lorsque ces derniers se trouvent désavantagés et se mobiliser pour que la situation change. La voix des apprenants peut nous permettre d’évaluer les obstacles à l’apprentissage, tels que la prise en charge des enfants, ou bien l’insuffisance des moyens de transport, et de nous assurer que l’accès à la formation est disponible, dans la pratique, pour ceux qui en ont le plus besoin. Les professeurs et les personnes qui participent à la formation pour adultes sont bien placés pour enrichir ces connaissances.

 

Le changement commence en classe

Approche personnalisée

Mais c’est dans leur propre classe (ou quel que soit l’environnement d’enseignement) que les enseignants peuvent influencer le plus. Ici chaque professeur peut sensiblement contribuer au fait que tous leurs apprenants bénéficient d’un accès au programme et qu’ils disposent de bonnes chances de réussite. Il s’agit de choses simples, telles que s’assurer de l’existence de règles de conduite claires qui ont été négociées par les apprenants proprement dits, afin de contester l’expression de toute attitude discriminatoire ou négative. Dans leur programme, les professeurs doivent tenir compte de la diversité de la classe – peut-être en identifiant les opportunités pour les apprenants de collaborer aux côtés de groupes divers et surtout, en s’assurant que les expériences de vie différentes de chacun de ces individus  contribuent à la rédaction de programmes et à l’activité du groupe. Cette approche individuelle et personnalisée du plan d’accès à la formation est essentielle pour la création d’une classe inclusive.

Matériels pédagogiques et évaluation

Les matériels pédagogiques utilisés ont également une grande importance: en termes simples, ils doivent être non discriminatoires à l’égard d’un groupe quelconque ou ne pas présenter de stéréotypes culturels – les apprenants et leurs pairs doivent se reconnaître dans les matériels qu’ils utilisent en classe. Ce n’est généralement pas le cas avec les matériels commercialisés qui visent un marché très large.

Bien sûr, l’égalité et l’inclusion ne représentent pas seulement un enjeu d’identité culturelle. Les professeurs doivent veiller à utiliser des méthodes d’apprentissage variées afin de garantir la reconnaissance des divers moyens d’apprentissage. Ils doivent également se servir d’un éventail de méthodes d’évaluation pour permettre aux apprenants de démontrer leurs acquis. Les évaluations scolaires peuvent nuire aux adultes ayant des expériences précédentes négatives en matière d’enseignement. Il convient également pour les enseignants de se demander si les évaluations classiques sous la forme de dissertations ou de tests écrits sont le moyen le plus efficace d’évaluer les progrès des apprenants. Avant tout, les professeurs doivent veiller à ce que tous aient l’impression que leurs contributions importent, ce qui demande à l’enseignant d’être proactif dans la création et le maintien d’un environnement favorable et inclusif.

Je suis sûr que l’égalité et l’inclusion représentent des enjeux essentiels pour nombreux d’entre vous qui lisent cet article. Et je suis également persuadé que nombreux d’entre vous partagent ma conviction que l’apprentissage des compétences de base aux adultes joue un rôle important pour lutter contre l’inégalité et l’exclusion sociale. Nous devons nous rappeler que non seulement nous avons besoin de développer et d’améliorer l’apprentissage des compétences de base aux adultes pour créer une société plus inclusive, mais aussi que cet enseignement soit accessible à tous autant que possible pour y arriver.

 

Nous souhaitons vous inviter à rejoindre la discussion en temps réel dEPALE sur la façon de garantir une inclusion optimale en matière de formation pour adultes à léchelle politique et de sa mise en œuvre. Cette discussion sera en anglais et aura lieu sur cette page le 22 mars 2018. Elle sera animée par Simon Broek, coordinateur thématique chez EPALE.

Nous espérons que vous y participerez!


David Mallows bénéficie de 30 ans dexpérience dans la formation pour adultes en tant que professeur, formateur pour enseignants, directeur et chercheur. Auparavant, il a été directeur de la recherche au Centre national de recherche-développement  (CNRD) pour lalphabétisation des adultes (lecture, écriture et calcul) à lInstitut de formation UCL de Londres, et représente aujourdhui le Réseau européen des compétences de base (European Basic Skills Network – EBSN) dEPALE en tant que coordinateur thématique pour les Compétences de base.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Affichage 1 - 9 sur 9
  • Portrait de Revita Zariņa
    Pēc raksta rodas daudz pārdomu. Piekrītu autoram, ka cilvēka prasmju līmenis bieži saistīts ar cilvēka sociālekonomisko stāvokli. Man rodas jautājums, kā mudināt šos cilvēkus apmeklēt mācības! Esmu saskārusies ar situācijām, kur cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja izglītoties, bet viņi tam neredz nekādu jēgu, viņi to negrib. Šādās ģimenēs, kurās aug bērni šādu attieksmi pret izglītību manto arī bērni. Bieži šiem bērniem izglītības iestādē ir grūti iemācīt daudzas lietas, jo viņiem jau ir izveidojusies attieksme, kura mantota no viņu vecākiem!
  • Portrait de Alfrēds Mežulis
    Man šķiet, ka tas ir smalks un apjomīgs process — ir jādomā nevis kā mudināt indivīdu mācīties, bet gan kā pamudināt visu atbilstošo sabiedrības daļu novērtēt izglītības nozīmi un aktualitāti. Šķiet, ja sabiedrība domās par mācībām kā par prioritāti, tad arī dažiem no vecākiem mantotie uzskati lēnām, bet pamatīgi mainīsies, un tad būs jādomā nevis par to, kā piedabūt mācīties, bet gan par to, ko un kā labāk mācīt.
  • Portrait de Lelde Nakurte-Ruņģevica
    Piekrītu raksta autoram, ka viņa prasmju līmenis bieži arī nosaka kāds ir cilvēka sociālekonomiskais stāvoklis. Diemžēl, cik esmu novērojusi, cilvēki, kuriem ir zems sociālekonomiskais stāvoklis īsti nevēlas savu dzīvi mainīt, jo viņam ir labi tāpat. Ko viņam mainīt? Pabalsti viņam tiek piešķirti un viss ir labi. Bēdīgākais, ka šajās ģimenēs aug bērni un viņi redz kāda ir vecāku attieksme pret izglītību un darbu. Svarīgi ir, lai jaunā paaudze nekļūst par tādiem pašiem kā viņu vecāki. Bērniem ir svarīgi iemācīt izglītības un darba nozīmīgumu. Ir svarīgi, lai viņi saprastu, ka gan pamatprasmes, gan jebkuras citas prasmes, kuras dzīves laikā viņš iegūs, nāks tikai viņam par labu un nodrošinās labākus dzīves apstākļus nākotnē.
  • Portrait de Jānis Kairišs
    Piekrītu raksta autora par to, ka ir svarīgs šādu apmācību saturs un veids, kā tas tiek novadīts un izvērtēts. Nereti gadās kursi, pēc kuru apguves no izglītojamiem var dzirdēt tādas atsauksmes, kā, piemēram, apmācības nebija sasaistītas ar reālas dzīves situācijām, pasniedzēji nebija ieinteresēti mūs apmācīt, bet dara to "ķeksīša pēc". Pēc šādu kursu apmeklējuma var rasties negatīvas asociācijas ar apmācību programmām. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi pasniedzējam izveidot mūsdienīgus un uz reālas dzīves situācijām balstītus kursus, kuros ikviens var brīvi izteikt savu viedokli vai pieredzi, lai grupā veidotos viedokļu apmaiņa, kā arī padomāt par to, lai zināšanu pārbaude nenotiktu vienveidīgi, bet gan ar dažādām metodēm, jo katrs esam atšķirīgi un katram ir sava tuvākā metode, kā mācīties, gan arī kā pārbaudīt zināšanas. Vissliktāk ir tad, kad pasniedzējs neuzklausa citu viedokli, ja tas nesakrīt ar pasniedzēja, līdz ar to zūd vēlēšanās izteikties - nejūties novērtēts un saklausīts. Izglītoti cilvēki rada izglītotus cilvēkus. Ja indivīdam nav svarīga izglītība, kāpēc gan tā būtu svarīga bērnam? Izglītojamies un izglītojam apkārtējos!
  • Portrait de Elīna Kairiša
    Labdien, 
    Pēc šī raksta izlasīšanas rodas pārdomas par sabiedrības izglītības līmeni un kādēļ bērni mūsdienās aizvien mazāk un mazāk vēlas mācīties un uzzināt jaunu. Protams, ka nevar turpmāk rakstīto pieņemt kā 100% patiesību, taču šķiet, ka tas varētu likt aizdomāties. 
    Vecāki un viņu bērni ir cieši saistīti, vismaz veselīgā ģimenē tā vajadzētu būt. Ja vecākam nav pārāk liela izpratne par izglītības iegūšanu, prasmju racionālu un jēgpilnu pielietošanu, tad arī viņu bērniem tas nešķiet tik svarīgi. Esmu matemātikas skolotāja bērniem 6.klasē un esmu piedzīvojusi gadījumu, kad skolēns apgalvo, ka nav vajadzīgs aprēķināt, cik kvadrātcentimetru ir nepieciešams aplīmēt ar tapetēm (konkrētajā uzdevumā) tikai tādēļ, ka viņa mamma tā nedara. Skolēna ģimenē vecāki aiziet uz veikalu, nopērk nepieciešamo daudzumu uz sajūtām, ja paliek pāri noliek pagrabā vai kādā "stūrī" un par lieki iztērēto naudu nesatraucas. Šis varbūt ir tāds primitīvs piemērs, taču, manuprāt, ļoti spilgts, jo parāda ciešo saistību starp bērna viedokli un viņa vecāku viedokli. Skolēnam zūd motivācija mācīties, jo vecāks neprot dzīvē pielietot laukuma aprēķināšanas būtību. Ar šī piemēra palīdzību vēlējos akcentēt, cik būtiski ir vecākiem izprast pamatskolas sniegtās prasmes (pamatprasmes), lai viņu bērniem arī būtu vēlme izprast šīs lietas. 
    Pati esmu pārliecināta, ka mūžizglītība ir vienīgais variants attīstīties, pilnveidoties un nedegradēties. Pieaugušajiem būtu nepieciešama arī darba, sabiedrības vide, kura liecina, ka nepieciešams sevi pilnveidot, iegūt jaunu pieredzi, apskatīt jaunas metodas un iepazīties ar cita veida praksi jeb kādā jomā. 
  • Portrait de Rolands Marcinkevics
    Ideja laba, tomēr jāņem vērā, ka pieaugušajiem jau šobrīd ir dažādas iespējas pilnveidot savas prasmes pieaugušo tālākapmācībā. Protams šo iespēju izmanto galvenokārt tie pieaugušie, kuri jau ir izglītoti un vēlas sevi pilnveidot, viņus papildus pamudināt nav nepieciešams. Esmu sastapies ar cilvēkiem, kuriem tiek piedāvāts apgūt šādu pamatapmācību, ko apmaksā darba devējs, piedāvājot pēc apmācībām stabilu darbu, tomēr pieaugušais atsakās, jo vieglāk dzīvot sevi arī turpmāk nepiepūlot.
    Daudz svarīgāk šobrīd būtu iesaistīt tieši skolēnus savu prasmju apzināšanā un dzīves izveidošanā, lai neveidotos vēl viena paaudze, kas šo nevienlīdzību vēl vairāk palielina. Un tikai tad, kad visi bērni un jaunieši būs iesaistīti, izglītosies un sapratīs izglītības nozīmi, var sākt apmācīt pieaugušos. Savādāk tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām - mēs apmācām pieaugušos, kuri līdz šim nav apguvuši pamatprasmes, bet brīdī, kad tas ir izdarīts, ir izaugusi jauna paaudze, ar kuru jāsāk apmācība no sākuma...
  • Portrait de Guna Brenda Pogule
    Pilnībā piekrītu Rolandam par salīdzinājumu ar vējdzirnavām un sekojošo paskaidrojumu. Vissvarīgāk ir pievērsties jaunajai paaudzei, lai tā veidotos ar īstajām dzīves vērtībām un nodotu tās saviem bērniem. Jāatzīst, ka arī skolotājs visvairāk savu audzēkni var ietekmēt kā bērnu un jaunieša gados, jo tieši tajā vecumā viss vēl ir priekšā un personība tikai veidojas. 
    Vai pasniedzējs/skolotājs spēj ietekmēt jau pieaugušu cilvēku? Mani māc šaubas. Ja vien šis cilvēks ir tiešām motivēts izmainīt savu dzīvi vai pasniedzējs pamanās pateikt/parādīt kaut ko, kas otram liek aizdomāties. Vai tas notiek gana bieži, nezinu.
    Neesmu arī pārliecināta, vai ir iespējams piesaistīt tieši tos cilvēkus, kuru sociālais stāvoklis ir zemāks un kuriem būtu nepieciešama pamatprasmju izglītība. Ideja tiešām ir laba, bet realizēt to ir grūti.
  • Portrait de Etelberto Costa
    Hello. To enter the discussion from Portugal maybe i pick up this first point: 

    Change starts in the classroom! Maybe not (of course if only considering School environment we can agree).

    Family and the society is the critical point. There persists a far distance of inclusion of adults coming for instance from the VET courses or the NEET's more! 

    For nex week discussions: what is meaning for "classroom".! Adults learn more and better trough informal learning (EU papers emphasize that) and specially when joining networks and social media contexts.
    Only to put in question and not to forgot for next week discussions. The digital divide is the critical point for exclusion and inequality for the next years...not in the future, but nowadays happening.     

  • Portrait de Elena Trepule
    All adults despite their background need to feel that their experience is valued and may be a source of learning. We, adults, tend to see our own experience as the core of our identity. So if a teacher is neglecting my experience I feel he is neglecting the very me indeed. Inspiring teachers may help learners to see their experience as something of value...