chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Aikuiskoulutuksen eurooppalainen foorumi

 
 

Blogi

Enakost in vključenost pri poučevanju temeljnih spretnosti v izobraževanju odraslih

30/03/2018
, Maruša Bajt
Kieli: SL
Document available also in: EN PL LV MT EL FR DE IT ES RO HU HR

/fi/file/basic-skills-adult-educatorsBasic Skills adult educators

Basic Skills adult educators

 

EPALE tematski koordinator David Mallows predstavlja svoje misli o tem, kako lahko izobraževalci odraslih na področju temeljnih spretnosti prispevajo k večji vključenosti odraslih v izobraževanje.

 

Bridging the gap through adult basic skills education

Equality and inclusion are fundamental issues for all of those involved in the European Basic Skills Network. Many of us became involved in this area through a commitment to the idea of a fairer, more equal, society and a belief that adult basic skills education has an important role to play in addressing inequality and social exclusion. Research from the UK cohort studies, among others, has demonstrated strong correlations between poor basic skills and socio-economic disadvantage:

Those with the lowest levels of literacy, had a relatively disadvantaged home life in childhood, both economically and in terms of education levels and educational support offered by parents. More families of those with the lowest levels were the most likely of all to have experienced these forms of disadvantage.

While aware that correlation is not causation, it would be fair to assume that supporting adults to improve their basic skills (in order to engage in further learning, or adapt to changes at work or at home) will contribute to the narrowing of gaps between socio-economic groups; particularly if through that education experience participants also become more socially and culturally aware.

 

Practitioners have valuable input for outreach policies

To ensure that every adult is given equality of opportunity in terms of access to appropriate and personally valuable learning, we need, above all, political commitment. Nurturing that commitment and engaging stakeholders in sustainable, long-term partnerships is the task of EBSN and its members.

However, teachers do not often have the power to engage with and change the policies that govern the organisation of the adult education courses that they work on. They work within the confines of a system over which they have limited control and their voice is not heard frequently enough in discussions.

Teachers can provide insight into the learner groups that are hardest to reach – identifying them and, of course, supporting them in moving into learning. By listening carefully to their learners and understanding their needs, they can point out to management where learners are disadvantaged and advocate for change. Learner voice can help us to understand barriers to learning, such as childcare, or poor transport links, and to ensure that learning opportunities are effectively marketed to those who need them the most. Teachers and others involved in adult education are well placed to capture that knowledge.

 

Change starts in the classroom

Tailored approach

But it is in their own classroom (or whatever the learning environment is) that teachers can have the most impact. Here individual teachers can do a lot to ensure that all of their learners are given access to the curriculum and a fair chance of success. These are simple things, such as ensuring that there are clear rules of conduct negotiated by the learners themselves, and then challenging any negative or discriminatory attitudes that are voiced. In their planning, teachers should reflect the diversity of the classroom – perhaps by identifying opportunities for learners to work collaboratively in diverse groups and above all, making sure that the different life experiences of learners are drawn upon in designing the curriculum and the activity of the group. This individual, tailored approach to the design of learning opportunities is fundamental to the creation of an inclusive classroom.

Teaching materials and assessment

The learning materials used are also of great importance: on a simple level, learning materials should not discriminate against any particular groups or present cultural stereotypes – learners should see themselves and their peers in the materials they use in class. This is often not the case with commercially produced materials aimed at a very broad market.

Of course, equality and inclusion are not just an issue of cultural identity. Teachers should make sure that they use a variety of teaching methods to ensure that the different ways in which people learn are recognised. They should also use a range of assessment methods to allow learners to demonstrate their learning. School-type assessments can be threatening for adults with negative previous experiences of education and teachers should consider whether traditional assessments in the form of essays or written tests are the fairest way to measure and understand learner progress. Above all, teachers should ensure that everyone feels that their contributions are valued and that requires the teacher to be proactive in establishing and maintaining an inclusive and supportive learning environment.

Equality and inclusion are, I am sure, fundamental issues for many of you reading this article, and I am equally sure that many of you share my belief that adult basic skills education has an important role to play in addressing inequality and social exclusion. We should remember that not only do we need more and better adult basic skills education to create a more inclusive society, we also need adult basic skills education to be as inclusive as it can be to achieve that.

 

We would like to invite you to join EPALE’s live discussion on how to ensure optimal inclusion in adult learning on the provision and policy levels. The discussion will be in English and will take place on this page on 22 March 2018. It will be moderated by EPALE Thematic Coordinator Simon Broek.

We hope to see you there!


David Mallows has 30 years of experience in adult education as a teacher, teacher trainer, manager and researcher. He was previously Director of Research at the National Research and Development Centre for adult literacy and numeracy (NRDC) at the UCL Institute of Education, London and currently represents the European Basic Skills Network in EPALE as thematic coordinator for Life Skills.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Näytetään 1 - 9 9:sta
  • Käyttäjän Revita Zariņa kuva
    Pēc raksta rodas daudz pārdomu. Piekrītu autoram, ka cilvēka prasmju līmenis bieži saistīts ar cilvēka sociālekonomisko stāvokli. Man rodas jautājums, kā mudināt šos cilvēkus apmeklēt mācības! Esmu saskārusies ar situācijām, kur cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja izglītoties, bet viņi tam neredz nekādu jēgu, viņi to negrib. Šādās ģimenēs, kurās aug bērni šādu attieksmi pret izglītību manto arī bērni. Bieži šiem bērniem izglītības iestādē ir grūti iemācīt daudzas lietas, jo viņiem jau ir izveidojusies attieksme, kura mantota no viņu vecākiem!
  • Käyttäjän Alfrēds Mežulis kuva
    Man šķiet, ka tas ir smalks un apjomīgs process — ir jādomā nevis kā mudināt indivīdu mācīties, bet gan kā pamudināt visu atbilstošo sabiedrības daļu novērtēt izglītības nozīmi un aktualitāti. Šķiet, ja sabiedrība domās par mācībām kā par prioritāti, tad arī dažiem no vecākiem mantotie uzskati lēnām, bet pamatīgi mainīsies, un tad būs jādomā nevis par to, kā piedabūt mācīties, bet gan par to, ko un kā labāk mācīt.
  • Käyttäjän Lelde Nakurte-Ruņģevica kuva
    Piekrītu raksta autoram, ka viņa prasmju līmenis bieži arī nosaka kāds ir cilvēka sociālekonomiskais stāvoklis. Diemžēl, cik esmu novērojusi, cilvēki, kuriem ir zems sociālekonomiskais stāvoklis īsti nevēlas savu dzīvi mainīt, jo viņam ir labi tāpat. Ko viņam mainīt? Pabalsti viņam tiek piešķirti un viss ir labi. Bēdīgākais, ka šajās ģimenēs aug bērni un viņi redz kāda ir vecāku attieksme pret izglītību un darbu. Svarīgi ir, lai jaunā paaudze nekļūst par tādiem pašiem kā viņu vecāki. Bērniem ir svarīgi iemācīt izglītības un darba nozīmīgumu. Ir svarīgi, lai viņi saprastu, ka gan pamatprasmes, gan jebkuras citas prasmes, kuras dzīves laikā viņš iegūs, nāks tikai viņam par labu un nodrošinās labākus dzīves apstākļus nākotnē.
  • Käyttäjän Jānis Kairišs kuva
    Piekrītu raksta autora par to, ka ir svarīgs šādu apmācību saturs un veids, kā tas tiek novadīts un izvērtēts. Nereti gadās kursi, pēc kuru apguves no izglītojamiem var dzirdēt tādas atsauksmes, kā, piemēram, apmācības nebija sasaistītas ar reālas dzīves situācijām, pasniedzēji nebija ieinteresēti mūs apmācīt, bet dara to "ķeksīša pēc". Pēc šādu kursu apmeklējuma var rasties negatīvas asociācijas ar apmācību programmām. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi pasniedzējam izveidot mūsdienīgus un uz reālas dzīves situācijām balstītus kursus, kuros ikviens var brīvi izteikt savu viedokli vai pieredzi, lai grupā veidotos viedokļu apmaiņa, kā arī padomāt par to, lai zināšanu pārbaude nenotiktu vienveidīgi, bet gan ar dažādām metodēm, jo katrs esam atšķirīgi un katram ir sava tuvākā metode, kā mācīties, gan arī kā pārbaudīt zināšanas. Vissliktāk ir tad, kad pasniedzējs neuzklausa citu viedokli, ja tas nesakrīt ar pasniedzēja, līdz ar to zūd vēlēšanās izteikties - nejūties novērtēts un saklausīts. Izglītoti cilvēki rada izglītotus cilvēkus. Ja indivīdam nav svarīga izglītība, kāpēc gan tā būtu svarīga bērnam? Izglītojamies un izglītojam apkārtējos!
  • Käyttäjän Elīna Kairiša kuva
    Labdien, 
    Pēc šī raksta izlasīšanas rodas pārdomas par sabiedrības izglītības līmeni un kādēļ bērni mūsdienās aizvien mazāk un mazāk vēlas mācīties un uzzināt jaunu. Protams, ka nevar turpmāk rakstīto pieņemt kā 100% patiesību, taču šķiet, ka tas varētu likt aizdomāties. 
    Vecāki un viņu bērni ir cieši saistīti, vismaz veselīgā ģimenē tā vajadzētu būt. Ja vecākam nav pārāk liela izpratne par izglītības iegūšanu, prasmju racionālu un jēgpilnu pielietošanu, tad arī viņu bērniem tas nešķiet tik svarīgi. Esmu matemātikas skolotāja bērniem 6.klasē un esmu piedzīvojusi gadījumu, kad skolēns apgalvo, ka nav vajadzīgs aprēķināt, cik kvadrātcentimetru ir nepieciešams aplīmēt ar tapetēm (konkrētajā uzdevumā) tikai tādēļ, ka viņa mamma tā nedara. Skolēna ģimenē vecāki aiziet uz veikalu, nopērk nepieciešamo daudzumu uz sajūtām, ja paliek pāri noliek pagrabā vai kādā "stūrī" un par lieki iztērēto naudu nesatraucas. Šis varbūt ir tāds primitīvs piemērs, taču, manuprāt, ļoti spilgts, jo parāda ciešo saistību starp bērna viedokli un viņa vecāku viedokli. Skolēnam zūd motivācija mācīties, jo vecāks neprot dzīvē pielietot laukuma aprēķināšanas būtību. Ar šī piemēra palīdzību vēlējos akcentēt, cik būtiski ir vecākiem izprast pamatskolas sniegtās prasmes (pamatprasmes), lai viņu bērniem arī būtu vēlme izprast šīs lietas. 
    Pati esmu pārliecināta, ka mūžizglītība ir vienīgais variants attīstīties, pilnveidoties un nedegradēties. Pieaugušajiem būtu nepieciešama arī darba, sabiedrības vide, kura liecina, ka nepieciešams sevi pilnveidot, iegūt jaunu pieredzi, apskatīt jaunas metodas un iepazīties ar cita veida praksi jeb kādā jomā. 
  • Käyttäjän Rolands Marcinkevics kuva
    Ideja laba, tomēr jāņem vērā, ka pieaugušajiem jau šobrīd ir dažādas iespējas pilnveidot savas prasmes pieaugušo tālākapmācībā. Protams šo iespēju izmanto galvenokārt tie pieaugušie, kuri jau ir izglītoti un vēlas sevi pilnveidot, viņus papildus pamudināt nav nepieciešams. Esmu sastapies ar cilvēkiem, kuriem tiek piedāvāts apgūt šādu pamatapmācību, ko apmaksā darba devējs, piedāvājot pēc apmācībām stabilu darbu, tomēr pieaugušais atsakās, jo vieglāk dzīvot sevi arī turpmāk nepiepūlot.
    Daudz svarīgāk šobrīd būtu iesaistīt tieši skolēnus savu prasmju apzināšanā un dzīves izveidošanā, lai neveidotos vēl viena paaudze, kas šo nevienlīdzību vēl vairāk palielina. Un tikai tad, kad visi bērni un jaunieši būs iesaistīti, izglītosies un sapratīs izglītības nozīmi, var sākt apmācīt pieaugušos. Savādāk tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām - mēs apmācām pieaugušos, kuri līdz šim nav apguvuši pamatprasmes, bet brīdī, kad tas ir izdarīts, ir izaugusi jauna paaudze, ar kuru jāsāk apmācība no sākuma...
  • Käyttäjän Guna Brenda Pogule kuva
    Pilnībā piekrītu Rolandam par salīdzinājumu ar vējdzirnavām un sekojošo paskaidrojumu. Vissvarīgāk ir pievērsties jaunajai paaudzei, lai tā veidotos ar īstajām dzīves vērtībām un nodotu tās saviem bērniem. Jāatzīst, ka arī skolotājs visvairāk savu audzēkni var ietekmēt kā bērnu un jaunieša gados, jo tieši tajā vecumā viss vēl ir priekšā un personība tikai veidojas. 
    Vai pasniedzējs/skolotājs spēj ietekmēt jau pieaugušu cilvēku? Mani māc šaubas. Ja vien šis cilvēks ir tiešām motivēts izmainīt savu dzīvi vai pasniedzējs pamanās pateikt/parādīt kaut ko, kas otram liek aizdomāties. Vai tas notiek gana bieži, nezinu.
    Neesmu arī pārliecināta, vai ir iespējams piesaistīt tieši tos cilvēkus, kuru sociālais stāvoklis ir zemāks un kuriem būtu nepieciešama pamatprasmju izglītība. Ideja tiešām ir laba, bet realizēt to ir grūti.
  • Käyttäjän Etelberto Costa kuva
    Hello. To enter the discussion from Portugal maybe i pick up this first point: 

    Change starts in the classroom! Maybe not (of course if only considering School environment we can agree).

    Family and the society is the critical point. There persists a far distance of inclusion of adults coming for instance from the VET courses or the NEET's more! 

    For nex week discussions: what is meaning for "classroom".! Adults learn more and better trough informal learning (EU papers emphasize that) and specially when joining networks and social media contexts.
    Only to put in question and not to forgot for next week discussions. The digital divide is the critical point for exclusion and inequality for the next years...not in the future, but nowadays happening.     

  • Käyttäjän Elena Trepule kuva
    All adults despite their background need to feel that their experience is valued and may be a source of learning. We, adults, tend to see our own experience as the core of our identity. So if a teacher is neglecting my experience I feel he is neglecting the very me indeed. Inspiring teachers may help learners to see their experience as something of value...