chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Aikuiskoulutuksen eurooppalainen foorumi

 
 

Blogi

Projekts „Mazās pašvaldības pret Eiroskepticismu” tuvojas noslēgumam

19/03/2019
, Marija Micķeviča
Kieli: LV

2017. gadā uzsāktā sadarbības projekta „Mazās pašvaldības pret Eiroskepticismu”, kurā piedalījās 9 valstis (Portugāle, Rumānija, Bulgārija, Rumānija, Ungārija, Horvātija, Latvija, Slovēnija, Maķedonija un Serbija) laikā 19 mēnešos tika organizēti 6 pasākumi. Latviju šajā projektā pārstāvēja Dagdas novada pašvaldība. Pirmā, oficiālā projekta atklāšana notika Horvātijā. Nākošie pasākumi tika strukturēti kā publiskas debates, un projekta dalībnieki pauda savu viedokli par ES. Pirmās debates notika Portugālē, otrās – Rumānijā, trešās – Maķedonijā un ceturtās – Slovēnijā. Projekta noslēguma pasākums un noslēguma konference atkal notika Horvātijā. Rakstā figurēs saīsinājums ES (Eiropas Savienība).

Savā rakstā iepazīstināšu jūs ar pasākumiem un secinājumiem, kas apkopoti no projekta dalībnieku viedokļiem. Debatēs piedalījās dažādi cilvēki: skolēni, studenti, zemnieki, pensionāri, kultūras darbinieki, jaunatnes darbinieki.

 

Zīmīgi, ka projekta semināros bija aicināti Eiropas parlamenta deputāti. Piemēram, Horvātijā, Novi Marof, piedalījās gan Eiropas Parlamenta deputāte Ivana Maletić un Zagrebas Politikas zinātņu fakultātes profesors Nebojša Blanuša. Ar savām prezentācijām par eiroskepticismu – iemesliem un pētījumu rezultātiem jau pašā sākumā tika sniegtas zināšanas un veidots stabils projekta pamats turpmākajai darbībai. Portugālē, Torre Novas seminārā Margarida Marques, Portugāles parlamenta deputāte, sniedza savus priekšstatus par galvenajiem faktoriem, kas izraisa eiroskepticismu: zināšanu trūkums, kas noved pie neuzticēšanās (ja cilvēki nezina, kas ES ir un ko tā dara), vietējās politikas un mediju ietekme (caur sliktām ziņām tiek manipulēta sabiedrības uztvere), migrantu krīze un bailes no teroristu uzbrukumiem, BREXIT un apjukums parējās ES valstīs aiz tā, ekonomikas krīze (tā kā ES nebija izstrādāti instrumenti izejai no krīzes, tad katrai ES dalībvalstij jāmēģina atrast iespējas un izeja kā pārvarēt krīzi pašai, korupcija, problēmas iekšzemes ražošanā un produkcijas noietā, solidaritātes trūkums krīzes laikā ( ne tikai starp iestādēm, bet arī starp cilvēkiem).

Tieši tikšanās Torre Nova bija īpaši vērsta uz Portugāli un viņu gudrību, kā vienu no vecākajām un pirmajām ES dalībvalstīm. Portugālei kopš iestāšanās ES bija grūts sākums. Daudzi uzskatīja, ka tās ir zaudētas iespējas, mazas ES naudas investīcijas un slikta politikas īstenošana. Portugāliešu uzticība ES strauji samazinājās, ņemot vērā cenu kāpumu krīzes laikā, algu samazināšanos un daudzu preču deficītu. Neskatoties uz to, portugāļi ir ļoti proeiropeiski. Mūsdienās Portugāles valdība cītīgi strādā ar sabiedrību, informējot viņus par to, kas tiek darīts un kāpēc. Šis seminārs bija ar nosaukumu „Lai jūsu balsis skan”. Projekta dalībnieki diskutēja par šādiem jautājumiem: Vai ES finansējuma iespējas ir pietiekamas un adekvāti sadalītas – Jā vai nē? Par ES finansējuma iespējām grupās izskanēja viedokļi, ka līdzekļi ir pietiekami, bet nepietiekami sadalīti. Tie ir pārāk centralizēti. Mazas lauku vietas saņem mazāku finansējumu, nekā lielās pilsētas. Bez šaubām arī mazajiem lauku apvidiem būtu jāpiešķir vismaz minimāls finansējums, lai būtu vienlīdzīgas iespējas attīstībai. Tika pieminēta arī kontrole, kas ir ļoti stingra attiecībā uz projekta mērķu īstenošanu. Piemēram, uzmanība tiek pievērsta faktam, ka tehniskais aprīkojums tiek nopirkts, bet jāpērk bieži vien lētākais (par kura kvalitāti) īsti neesi pārliecinājies pirms projekta uzsākšanas.

 

Vai ES mums ļauj pieteikamu politisko neatkarību?

Vai ES mums ļauj pietiekamu politisko neatkarību – Jā vai nē? Jautājumā par politisko neatkarību sadalīja dalībniekus divās grupās. Vienā bija tikai portugāļu dalībnieki. Otrā grupā tikai ārzemju dalībnieki.

Bija gan argumenti par JĀ: “Vairāk vai mazāk mums ir politiskā neatkarība, jo ES ir politiskas struktūras, kas ļauj mums paust savu viedokli. ES rīcībā ir mehānismi dažādu valstu pārstāvju ievēlēšanai, un ES komisijas tiek veidotas sadarbībā ar katras valsts Ārlietu ministrijām. Ir iespējama tieša dalībvalstu līdzdalība. ES ļauj mazajām dalībvalstīm piedalīties parlamentā ar lielāku deputātu skaitu salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās ir vairāk iedzīvotāju. Arī Padomes prezidentūra 6 mēnešus ir rotācijas stāvoklī starp ES dalībvalstīm. Horvātijas pārstāvji norāda, ka ES ietekme ir novedusi horvātus pie mazākās korupcijas un ekonomiskās izaugsmes. Tagad iestādes ir labākas nekā iepriekš.” Gan ”NĒ“. Portugāļu dalībnieku domas: Politisko neatkarību atbalsta ekonomiskā neatkarība, tātad nauda = lēmums. Pēdējos gados Portugālē tika pieņemti politiski lēmumu, kas mūsu finansiālo stāvokli pasliktināja. Naudas devalvācija, nekādu uzkrājumu. Ja ES kaut ko izlemj, mums tas ir jādara.

Uz jautājumu: Kā mēs varam mainīt negatīvo uztveri par ES? Tika sniegti daži risinājumi: labāka iedzīvotāju informēšana vietējā un ES līmenī, izmantojot plašsaziņas līdzekļus

Debates ar nosaukumu „Lai jaunos sadzirdētu” notika 2018.gada 6.un 7. Jūnijā Bistritā, Rumānijā. Šajās debatēs piedalījās vairāk nekā 90 dalībnieku. No Dagdas novada pašvaldības devās 8 dalībnieki. Vairums dalībnieku bija tieši no tām valstīm, kas pievienojās ES pēc 2000.gada. Konference sākās ar interesantu prezentāciju, ko sniedza Monika Murejana, Bistritas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja. Viņas prezentācija sniedza pārskatu, kāda Rumānija bija pirms un pēc iestāšanās ES un skaidri norādīja, ka ES uzlaboja dzīves uzplaukumu Rumānijā. Interesants fakts ir tas, ka jau pirms pievienošanās ES rumāņiem bija augstākā līmeņa uzticība ES. Saskaņā ar Eirobarometra datiem 2004. gadā rumāņiem bija vislielākā uzticība ES(74%), tai sekoja lietuvieši (68%) un ungāri (64%).Eiropas vidējais rādītājs ES 25 valstīs bija 51%. Latvijā 56% iedzīvotāju (par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gada. aprīlī) mūsu valsts dalību Eiropas Savienībā vērtē kā “labu lietu”.(Eirobarometra dati) Dagdas novadā un katrā no projekta dalībvalstīm tika aptaujāti 20 dalībnieki. Uz jautājumu „Kā Tu uztver ES nākotnē?” Dagdas novadā 10 respondenti atbildēja pozitīvi, 8 respondenti atbildēja: viss paliks kā līdz šim, 2 respondenti sniedza atbildi – negatīvi.

Pat tagad rumāņiem joprojām ir augsts uzticības procents ES. Murejanas kundze norādīja uz daudzām priekšrocībām, ko ir devusi dalība ES: iekšzemes kopprodukta augšana, Rumānijas ekonomikas struktūras uzlabošanās, Rumānijas produktu pieejamība Eiropas iekšējā tirgū, nozīmīgi uzlabojumi darba tirgus situācijā, iedzīvotāju skaita pieaugums: nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju uzlabojumi, bezdarba mazināšana, vides aizsardzība un ilgtspējīga attīstība, lauksaimniecība un lauku attīstība, brīva cilvēku apgrozība: jaunieši var studēt ārzemēs, Erasmus jaunajiem uzņēmējiem u.t.t. Semināra laikā dalībnieki sadalījās 2 grupās: eiroskeptiķi un eirooptimisti. Jautājums, par kuru notika debates, bija “Eiropas Savienība – vienota tautu kopiena!”. Vispirms bija jāuzstājas eiroskeptiķu grupai. Dalībnieki diskutēja par dzīves līmeņa dažādību un attīstības nevienlīdzību Eiropas Savienības valstīs/reģionos. Algu nevienlīdzība. Galvenais apgalvojums bija:“ Ja mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, kurā ir vienādi noteikumi, kāpēc mums visiem nav vienādi standarti un tiesības?” Tas liek cilvēkiem apšaubīt ES nepieciešamību, jo viņi neredz labumu tieši. Mums visiem jābūt vienlīdzīgiem kā ES pilsoņiem.” No otras puses, eirooptimisti pauda pozitīvu viedokli šajā jautājumā. Norādot, kā ES nevar būt atbildīga par valsts attīstību, nav iespējams diktēt katrai valstij tikai ES politiku. Katrai valstij ir savs progress. ES to var veicināt, nosakot dažādus vispārējas politikas tiesību aktus. Tika pievienots vēl viens komentārs par labu ES: “Pastāv tendence" sūdzēties " par to, kā ES uzspiež likumus un kā mēs zaudējam suverenitāti kā valsts. Galvenais komentārs, kas kļuva par galveno jautājumu pārējās debatēs, attiecas uz nepieciešamību gan pēc Eiropas optimisma un Eirokritikas. Lai ES būtu veiksmīga, mums jābūt kritiskiem pret sliktiem noteikumiem, lai redzētu, kas trūkst. No otras puses, mums jābūt atvērtiem un jāspēj saskatīt to pozitīvā ietekme. Tas ir pareizais veids, kā nodrošināt, ka pārmaiņas var notikt. Tomēr kritiķim ir jābūt visos līmeņos – vietējā, valsts un ES līmenī. Debates ar nosaukumu „Ar citu viedokli” notika 2018.gada 19. un 20.septembrī Kruševā, Maķedonijā.

Diskusijas bija par to vai Maķedonijai ir jābūt ES vai nē?

Galvenās atbildes par „JĀ” ietver: atvērtas robežas, atvērtu lielu tirgu precēm, lielāku ES līdzekļu pieejamību, iespējas cilvēkiem doties strādāt un studēt ārzemēs, vieglāku jaunu zināšanu un pieredzes apmaiņu un labāku infrastruktūras attīstību ar ES fondu palīdzību. NEVIENA grupa nenorādīja, ka tā ir pret Maķedonijas iestāšanos ES, bet gan pret jebkāda veida politikas veicināšanu, ņemot vērā galveno paziņojumu par to, ka Maķedonija ir spiesta mainīt savu nosaukumu. No 2018.gada rudens Maķedonija saucas par Ziemeļmaķedonijas Republiku. Strīds par Maķedonijas nosaukumu pastāvēja kopš 1991. gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, un ir saindējis kaimiņattiecības ar Grieķiju. Šī strīda dēļ Grieķija ir bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

 

Mēs visi esam kopā!

Debates ar nosaukumu „Mēs visi esam KOPĀ!” notika 2018. gada 7. un 8.decembrī Novo Mesto, Slovēnijā. Šajās debatēs piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku ar daudzām diskusijām, pieredzes apmaiņu. Milan Brglez, Eiropas Savienības Nacionālās asamblejas komitejas priekšsēdētāja vietnieks sniedza pārskatu par Slovēnijas vietu ES kontekstā. Dalībniekiem tika prezentēti 5 scenāriji par ES turpmāko attīstību, kas tiek saukti arī par Balto grāmatu. Pirmais scenārijs liek domāt, ka nekas nemainīsies. Otrs scenārijs ir par ES samazināšanu vienotajā tirgū. Trešais scenārijs ir darīt vairāk kopā, bet ceturtais mērķis ir darīt mazāk, bet efektīvāk. Piektajā scenārijā tiek runāts par neskaidrām lietām, kas notiek pašlaik ES. Turklāt pilsoniskās sabiedrības organizācijas ierosināja sesto scenāriju: ilgtspējīgu attīstību visiem. Kā svarīgi faktori ES nākotnei tika minēti miers, solidaritāte un labklājība, cilvēk – tiesības, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, drošība, aizsardzība un migrācija. ES nākotnē būs vēl liela saskare ar daudzām no šīm problēmām. Daudzi vecāka gadagājuma iedzīvotāji ir eiroskeptiķi, jo nesaprot ES. Tāpēc mums labāk jāinformē vietējie iedzīvotāji un arī vietējie politiķi var darīt daudz, stāstot par pozitīvajiem piemēriem. Neraugoties uz negatīvajiem faktoriem, ar jauno paaudzi ienāk arvien vairāk Eirooptimisma un cilvēki kļūst arvien pozitīvāki un saprotošāki attiecībā uz ES.

Katra semināra noslēgumā katra valsts rakstīja izvērtējumu. Lūk, ieraksts no Slovēnijas, Novo Mesto semināra: ES daudz deva Latvijas attīstībai, proti daudzi projekti. Man ir tik ļoti paveicies, ka mēs esam Eiropā. Šī tikšanās mums sniedz risinājumus tam, ko varam attīstīt savā valstī un ikdienas dzīvē mūsu pilsētā. Mēs, kā viena Latvijas pašvaldības komandām, ticam mūsu nākotnei Eiropā. Mēs, kā eiropieši, savu kultūru redzam kā demokrātijas vēsturi ar privilēģijām. Šis ir īstais laiks Eiropas pilsoņu tiešai līdzdalībai vienotas un demokrātiskas Eiropas nākotnes veidošanā. Es domāju, ka šis projekts nav gals, tas ir jaunu projektu sākums.”

Un te cits ieraksts: „Visvērtīgākā lieta, ko mēs vedīsim mājās, ir izpratne par to, cik tas viss ir atkarīgs no mums. Mēs visi esam daļa no ES, un katram no mums ir jāiesaistās. Tātad, ja mums izdodas beigās vai ne, atkarīgs no mūsu pašu attieksmes un neatlaidības. Mēs reizēm varam justies bezcerīgi, bet tas tā nav. Visu var mainīt, ja tikai pie tā strādājam un turamies kopā. Mums ir jāzina kādas pārmaiņas mēs gribam redzēt. Tas viss sākas ar mums.”

 

ES dalības pozitīvie un negatīvie aspekti

Debatēs tika ieskicēti ES dalības pozitīvie un negatīvie aspekti, realizētie ES projekti un to panākumi, radušās problēmas un sadarbība ar pilsonisko sabiedrību un iestādēm. Visa projekta gaitā bija vērojama jauniešu aktīva iesaistīšanās.

Ar pilsoņu, brīvprātīgo un citu pārstāvju palīdzību debates atklāja jautājumus par eiroskepticismu (iemesli, draudi, bažas, laba prakse utt.).

Projekta debatēs par Eiropu atklājās cilvēku viedoklis par to, kā iedzīvotāji to redz un ko viņi vēlētos nākotnē mainīt saistībā ar dzīves kvalitātes paaugstināšanu vietējā sabiedrībā.

Projekta noslēguma 6.seminārā Novi Marof tika apkopots praktiskais ieguvums no darbības projektā. Lai izveidotu pēc iespējas vairāk pozitīvisma par ES, masu plašsaziņas līdzekļiem jāsniedz vairāk pozitīvās ziņas, jāstāsta labās prakses piemēri, veiksmes stāsti saviem iedzīvotājiem.

Pēc iespējas vairāk organizēt pasākumus, lai cilvēki varētu iepazīties ar dažādām kultūrām un iepazīt tās. Ar to mēs paaugstinām savu toleranci. Rīkot konkursus cilvēkiem, lai pārbaudītu viņu zināšanas par ES un būt aktīvam Kampaņās iesaistīt arī citas iestādes pašvaldības iestādes (skolas, NVO, kultūras centrus, bibliotēkas), lai iedzīvotāji būtu vairāk informēti par to, kas ir un ko dara ES.

ES politiķi nevelta pietiekami daudz pūļu, lai ES tuvinātu cilvēkiem. No otras puses, trūkst pašu pilsoņu līdzdalības demokrātiskajos procesos. Abām pusēm būtu jāpieliek lielākas pūles, lai sadarbotos kopīgu ES mērķu realizēšanā. Iesaistot jaunas projekta dalībvalstis, esošais projekts tika papildināts, ieviestas daudzas korekcijas un ar nosaukumu „Esiet pārmaiņu – nākotnes nesēji” iesniegts projekta konkursam ES programmā Eiropa pilsoņiem.

Semināru un tikšanās laikā tika apmeklēts daudz jaunu un interesantu objektu, kas tika izveidoti piesaistot ES projektu naudu un katras pašvaldības līdzfinansējumu. Tāpat katra projekta dalībvalsts sniedza daudzu realizēto projektu pašvaldībā aprakstus un dalījās ar klātesošajiem dalībniekiem ar šo objektu priekšrocībām. Vairākkārt izskanēja doma, ka ir vajadzīga īpaša programma iedzīvotāju izglītošanai par viņu nacionālo identitāti un solidaritāti ES ietvaros. Uzmanība jāpievērš ne tikai jaunajiem, bet arī pieaugušajiem. Šī projekta lielākais iznākums ir tās dalībnieku tikšanas reizes, kad visiem bija iespēja atklāti un patiesi stāstīt par situāciju savā valstī. Tādas sarunas liecina par toleranci un uzticību, kas valdīja debašu laikā. Bez šaubām šīs projekts ir noslēdzis ar ilgtermiņa sadarbību un draudzību dalībnieku vidū.

Lai iegūtu papildu informāciju par projekta rezultātiem un notikumiem var uzzināt šajā EPALE resursā vai apmeklējot projekta mājaslapu: https://www.smug-eu.eu/

Klātienē debates bija iespēja apmeklēt 23 Dagdas novada pašvaldības dalībniekiem.

Projekts finansēts no Eiropas Savienības programmas ”Europe for Citizens” līdzekļiem.

 

Marija Micķeviča, projekta koordinatore,
Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn