chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Aikuiskoulutuksen eurooppalainen foorumi

 
 

Blogi

Aikuisoppiminen ja epätasa-arvo: mitä huolia liittyy taitojen parantamisen ja urakehityksen suunnitteluun?

05/03/2018
by Jenni WESTÖ
Kieli: FI
Document available also in: EN DE FR LV ET EL IT PL ES HU HR

/fi/file/inequalities-and-adult-learningInequalities and adult learning

Inequalities and adult learning

Aikuisoppiminen mielletään laajasti yhteiskunnallisen osallisuuden edistäjäksi. EPALEn temaattinen koordinaattori Simon Broek on kuitenkin huolissaan – jos aikuiskoulutuksen kokonaisvaltainen toteuttaminen ei onnistu, lisää taitojen parantaminen todellisuudessa epätasa-arvoa.

Aikuisoppiminen on viime vuosikymmenten aikana tunnistettu Euroopan tasoisessa politiikassa aikuisväestön toiseksi mahdollisuudeksi ja tavaksi kuroa umpeen taitotasojen välisiä kuiluja. Se mielletään myös usein ratkaisuksi epätasa-arvoon ja koulutuksellisesti tai työelämässä eriarvoisessa asemassa olevien ihmisryhmien välisten mahdollisuuksien tasoittamiseen. Komission Taitojen parantaminen: uusia mahdollisuuksia aikuisille -aloitteessa koottujen tilastojen mukaan parhaillaan lähes 70 miljoonaa eurooppalaista kamppailee perustaitojen, kuten lukemisen, laskemisen ja arjen digitaalisten laitteiden käytön kanssa. Ilman näitä taitoja heidän riskinsä jäädä työttömäksi, köyhtyä ja syrjäytyä sosiaalisesti on korkea. Taitojen parantamisen aloitteen tavoitteena on auttaa tätä aikuisryhmää saavuttamaan luku- ja laskutaidon sekä digitaitojen minimitaso ja hankkimaan laajempi taitovalikoima etenemällä toisen asteen tai vastaavaan koulutukseen (tasot 3 tai 4 EQF-taitotasoasteikolla, kansallisista olosuhteista riippuen).    

Lisääkö aikuisoppiminen epätasa-arvoa?

On kuitenkin toinenkin näkökulma aikuisoppimiseen ja epätasa-arvoon – nimittäin aikuiskoulutuksen synnyttämä epätasa-arvo. Pureudutaan asetteluun tarkemmin.

Useat tutkimukset vahvistavat, että yksilön koulutustasolla on vaikutusta hänen yhteiskunnalliseen osallisuuteensa. Ne yksilöt, jotka ovat suorittaneet vähintään toisen asteen koulutuksen, osallistuvat kolme kertaa todennäköisemmin myös aikuiskoulutukseen. Samaa kumulaatiota edustaa Matteus-vaikutus: ne, joilla on mahdollisuuksia, saavuttavat enemmän, kun taas ne, joilla ei ole mahdollisuuksia, jäävät helpommin umpikujaan.

Työelämän automatisointi

Taloudellisen yhteistyön ja kehityksen järjestö (OECD) on tuottanut analyysin työstä ja työn automatisoinnista, jonka perusteella jo 15% kaikista nykytöistä voitaisiin suorittaa koneiden ja tietokoneiden avulla, ja 30%:a työpaikoista uhkaa merkittävä automatisoinnin riski.

Tulokset vaikuttavat hälyttäviltä, mutta kehitys ei ole epätavallinen – työntekijät ovat aina sopeutuneet, ja tulevina vuosina sopeutuminen jatkunee. Pystyäkseen sopeutumaan heillä tulee kuitenkin olla oikea valikoima taitoja, ja juuri tässä piilee aikuiskoulutuksen tuottaman epätasa-arvon ongelma.

OECD:n Kansainvälisen aikuistutkimuksen (PIAAC) perusteella toteutettu analyysi osoittaa, että automatisointi aiheuttaa todennäköisemmin työelämän syvempää polarisaatiota, työn toimintojen etääntymistä, kuin suurtyöttömyyttä. Niillä, joilla ei ole taitoja ja osaamista korkeamman tason työpaikkoihin, on tulevaisuudessa vähemmän mahdollisuuksia edetä urallaan ja elämässään.

Matalan osaamistason omaavat aikuiset osallistuvat koulutuksiin yleisesti vähemmän kuin ne, joiden koulutustaso on korkeampi. Lisäksi pienet ja keskikoon yritykset tarjoavat työntekijöilleen vähemmän koulutuksia kuin suuryritykset. Matalan osaamistason omaaville aikuisille tarjotut koulutusmahdollisuudet ovat siis taipuvaisia kasvattamaan polarisaatiota sen sijaan, että ne ratkaisisivat sen. Tähän vaikuttaa myös tosiasia, että työnantajille on kustannustehokkaampaa investoida jo koulutettuun henkilöstöön kuin aloittaa sopivan henkilöstön kouluttaminen ruohonjuuritasolta.

Taitojen parantaminen

Kuinka varmistetaan, että tulevat poliittiset linjaukset ja käytännöt ovat osa ratkaisua, eivätkä ongelmaa? Tähän kysymykseen tarvitaan vastauksia kansallisilta poliitikoilta ja päättäjiltä, vaikuttajilta sekä sidosryhmiltä samalla kun taitojen parantamisen suunnittelu etenee. On myös muita kysymyksiä, jotka tarvitsevat vastauksia, kuten:

  • Kuinka saavutettavaa aikuiskoulutus on kaikille aikuisille?
  • Mitä on vähäosaisten oppijoiden esteenä oppimispolulle pääsemisessä?
  • Mitä tukirakenteita heille on tarjolla?
  • Kuinka tehokkaita ulospäinsuuntautuvat toimintatavat niiden yksilöiden tavoittamisessa, jotka eniten tarvitsevat osaamista ja uuden oppimista?
  • Missä määrin oppimista kohdennetaan ja yksilöidään juuri niiden tarpeisiin, jotka sitä eniten tarvitsevat?

Taitojen parantamisen tavoitteena on tarjota urakehityksen mahdollisuuksia kaikille aikuisille. Tämä kuitenkin tarkoittaa, että koulutustoiminnan pitäisi tavoittaa juuri ne ryhmät, joita on vaikea tavoittaa, osallistaa ja sitouttaa oppimiseen. Työn mukana tulee kuluja, ja tulokset ovat epävarmat. Tästä syystä meidän tulee haastaa poliittisia malleja kurkottamaan helppoja tuloksia pidemmälle, luomaan järjestelmiä, joissa aikuiskoulutus on todellinen ratkaisu yhteiskunnalliseen epätasa-arvoon.


Simon Broek on ollut mukana useissa eurooppalaisissa tutkimushankkeissa koulutuksen, työelämän ja vakuutustoiminnan parissa. Hän toimii Euroopan komission, Euroopan parlamentin ja eurooppalaisten virastojen neuvonantajana koulutuspolitiikkaan, elinikäiseen oppimiseen ja työmarkkinakysymyksiin liittyen, sekä vastuunalaisena yhtiömiehenä Ockhamin Policy Support -instituutissa.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Näytetään 1 - 10 15:sta
  • Käyttäjän Ilze Biteniece kuva
    Uzskatu, ka nevienlīdzība cilvēku starpā vienmēr būs, un tas nav atkarīgs no tā vai cilvēkam ir atbilstoša izglītība. Jo izglītība nav tas kritērijs, kas raksturo cilvēka vienlīdzību. Ikvienam cilvēkam ir savs viedoklis, savi paradumi un uzskati, pēc kuriem viņš arī dzīvo. Manuprāt, mūsdienās ir daļa cilvēku, kas tikai spēj kritizēt un nosodīt citus, bet paši neko nevēlas apgūt un mainīt, tikai sūdzas par to cik viss ir slikti.
    Tas, kāds ir izglītības līmenis un arī prasmes cilvēkam ir atkarīgs no viņa paša. Cik viņš ir apņēmīgs un vai viņš vispār vēlas uzzināt un tiekties pēc jaunām zināšanām un prasmēm. Domāju, ka fakts, ka vairāki arodi tiks automatizēti nākotnē nemainīs to, ka daļa pieaugušie nav ar atbilstošu izglītību un prasmēm, jo, ja nav vēlmes izzināt un mācīties, tad arī iespēju apgūt izglītību viņi neizmantos. Kas gribēs, tas apgūs un mācīsies!
    Ir darbadevēji, kas ir ieinteresēti, lai viņu darbinieks apgūst prasmes, tāpēc nodrošina tiem izglītības iespējas, taču arī pašam darbiniekam ir jāizrāda vēlme un iniciatīva apgūt!

  • Käyttäjän Inese Ulmane kuva
    Šādos brīžos daudz atkarīgs no darba devēja un apkārtējiem cilvēkiem, no kuriem atkarīgas ikdienas gaitas. Nevienlīdzība vienmēr ir pastāvējusi un pastāvēs. Katram cilvēkam ir savas ambīcijas, vajadzības un vēlmes , cīņas gars vai vienkārši viņš "peld pa dzīves straumi".
    Svarīgs ir atbalsts no darba devēja puses, lai mazinātu šo sabiedrības plaisu. Ja darba devējs ir gatavs piedāvāt iespēju un atbalstu mazkvalificēta personāla zināšanu pilneidei un, iespējas, karjeras izaugsmes iespējas, tad arī, ne viesiem, bet vismaz daļai radīsies ne tikai iespēja, bet arī vēlme pašpilnveidošanai un ticība sevī.
  • Käyttäjän Anželika Titova kuva

    Manuprāt, nevienlīdzība cilvēku starpā vienmēr pastāvēs un pieaugušo izglītība nav tas vienīgais iemesls kā dēļ. Visi cilvēki jau pēc savas būtības nav vienādi, katram ir savi dzīves uzskati, pieradumi, viedokļi... Tāpēc izglītības līmenis un prasmju kopums ir atkarīgs tikai no cilvēka motivācijas kaut ko papildus uzzināt, apgūt un virzīties tālāk. Tie cilvēki, kuri papildus nemācas parasti iekšapzinā ir apmierināti ar savas dzīves situāciju, jo viņi tikai lamā un vaino visus apkārt, ka viņi ir tādi, kādi ir, bet paši, lai kaut ko mainītu, neko nedara. Es domāju, ka nav nekādas jēgas biedēt viņus ar to, ka vairāki amati tiks automatizēti nākotnē. Šādiem cilvēkiem ir jāpazaudē viss, lai iesāktu kaut ko darītu un virzītos uz priekšu. Es uzskatu, ka pieaugušo izglītība ir laba lieta. Tai, protams, ir jābūt pieejamai katram, bet nav naivi jādomā, ka visi šo iespēju izmantos – tā nebūs. Laba iespēja vienmēr sasniegs savu mērķauditoriju!

  • Käyttäjän Andželika Nellija Buņkovska kuva
    Lai gan pastāv nevienlīdzība darba tirgū neizglītotības dēļ, tomēr ir jāņem vērā aspekts, ka mūsdienā izglītība ir pieejam praktiski visiem, visi kas mācās ļoti labi saņem stipendijas, un mācās no valsts līdzekļiem, ir studenti, kas savieno mācības un darbu, lai iegūtu izglitību, kas palīdzēs turpmākajā dzīvē, un samazinās viņu nevienlīdzību starp pārējiem darba tirgū. Vienmēr var atrast iemeslus, lai nemācītos vai attaisojumus, kādēl tad nevar iegūt izglītību, bet visu var sasniegt ar gribas spēku. Pat bezdarbniekiem tiek piedāvāki neskaitāmi kursi visdažādākajās nozarēs, un pat cietumā ir iespēja iegūt izglītību. Mūsdienās nemācēt rakstīt un lasīt ir tiešām jāprot, jo tas ir vajadzīgs ikdienā, un bez tā nevar iztikt. Tāpēc, manuprāt, ir lieki ieguldīt papildus līdzekļus tajā, kas nav vajadzīgs, par šo naudu var piešķirt labāk stipendijas, lai to būtu vairāk, un lai sktudenti būtu motivētāki mācīties.
  • Käyttäjän Elīna Kairiša kuva
    Es piekrītu autora teiktajam par lielākas nevienlīdzības veidošanos risku. Es neteiktu, ka šis apgalvojums ir viennozīmīgi patiesība un nevar būt citādāk, taču risks noteikti pastāv. Cilvēkiem, kuriem ir zema izglītības, ir zemāka motivācija kaut ko mainīt, jo tas prasa piepūli - mācīties, apgūt, doties uz kursiem, laiks un varbūt pat kādi naudas līdzekļi. Ir tāds izteiciens "āķis lūpā". Gribas domāt, ka tiem, kuriem ir iegūta izglītība, vismaz pārsvaram noteikti, ir šis "āķis lūpā" un viņi saredz jēgu / nozīmi vēl citu prasmju iegūšanai, mācībām, izglītībai un kursiem. Visticamāk sabiedrības daļai, kurai ir šis zemais izglītības līmenis ir par sevi nepārliecinātība, ka spēs kaut ko sasniegt, neredz, ka prasmju apgūšana var uzlabot matisko un finansiālo dzīvi. 
  • Käyttäjän Jānis Kairišs kuva
    Piekrītu Saimona Broeka viedoklim, ka, ja pieaugušo izglītību neīsteno pareizi, tā var veicināt nevienlīdzību. Latvijai šī raksta jautājums ir aktuāls. Latvijas sabiedrība noveco, jo jaunie un talantīgie ir devušies dzīvot ārzemes. Tiek domāts, kā izglītot sabiedrību kopumā, kā veicināt pieaugušo izglītību, lai paaugstinātu zināšanu līmeni un veicinātu lielāku konkurenci uz darba vietām. Kamēr tiek šāda politika virzīta, ir jāatceras šajā rakstā uzdotie jautājumi - vai tiešām tiek aizsniegta pareizā mērķauditorija ar piedāvātajiem kursiem, vai maz tiek iedrošināti tie, kuriem patiesi ir nepieciešami papildus kursi un kādas atbalsta sistēmas ir pieejamas cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem? Ja netiek atbildēts uz šiem jautājumiem, var sanākt tā, ka šie procesi tieši veicina nevienlīdzību, jo nemācās tie, kuriem vajag, bet tie, kuri varētu bez tiem iztikt. Ir skumji noskatīties, ka daļai sabiedrības izglītības līmenis ir zems un tas turpina kristies, jo viņiem neinteresē papildus izglītība. Viņus interesē ātra peļņa bez lielu zināšanu iesaistīšanas. Tikmēr izglītotā sabiedrības daļa aizceļo uz valstīm, kur viņus novērtē un ir izveidoti atbilstoši apstākļi, kur viņi var pielietot savas zināšanas. Latvijā šis jautājums ir arī sarežģījies dēļ vēstures, jo Latvijā daļa pieaugušo nerunā latviski un angliski, tāpēc šeit papildus izglītoties un celt savu profesionālu kvalifikāciju ir sarežģīti. Šis būtu virziens, kurā vajadzētu lūkoties Latvijas politikas virzītājiem. Kā arī jāpievērš uzmanība tiem, kas strādā mazkvalificētu darbu, jo šīs darba vietas ar laiku tiks automatizētas un cilvēkiem vairs nevajadzēs to darīt. Viņu vietā to sāks darīt dators. Šie ir cilvēku, kurus jāaicina uz kursiem, lai viņi spētu atrast jaunas darba vietas un nepaliktu bezdarbniekos.
  • Käyttäjän harry carlos kuva
    Sveiki, esmu Dr Harry Carlos, privātais aizdevuma aizdevējs, sniedzu aizdevumu tiem, kuriem ir nepieciešams aizdevums, un tie, kuri vēlas uzsākt jaunu uzņēmējdarbību. Es izsniedzu personas aizdevumus, biznesa aizdevumus, studentu aizdevumus, uzņēmuma aizdevumus un visu veidu aizdevumi, ar interesējošo likmi 2% kontaktu šodien pie: harryloanfirm56@gmail.com
  • Käyttäjän Guna Brenda Pogule kuva
    Tas ir fakts, ka gandrīz visu "melno darbu" (ielu slaucīšana, darbi zemnieku saimniecībās, celtniecībā u. c.) ir vai būs iespējams aizstāt ar tehniku vai to krietni atvieglot, tomēr realitātē Latvijā ne zemniekiem, ne pilsētu pašvaldībām ir gana daudz līdzekļu, lai šīs tehnikas iegādātos. Tātad joprojām ļoti nepieciešams ir darbaspēks, kam tik ļoti svarīga nav izglītība ar īpašām prasmēm, bet gan vēlme strādāt (nesaku, ka izglītība nav nepieciešama - ir, lai cilvēks būtu inteliģents un pilnvērtīgi dzīvotu). Ja būs vēlme strādāt, tad arī - apgūt prasmes. Diemžēl tāpat kā zemniekiem nav līdzekļu tehnikai, tā arī nav līdzekļu, lai nodrošinātu atbilstošu atalgojumu pašreizējai dzīvei un cenām Latvijā. Tā tiek grauta vēlme strādāt. Kā var veidoties uzņēmība un vēlme strādāt un tāpat arī mācīties, ja atalgojums pat nespēs nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi? Lai pieaugušais atkal uzņemtos mācīties, kaut vai pašas pamatprasmes, kuras nepieciešamas darbā laukos, ir jābūt apziņai, ka viņa darbu novērtēs pienācīgi. Viens no mācīšanās iemesliem ir, lai būtu darbs. Ja nav vēlmes strādāt, diez vai būs vēlme mācīties. 



  • Käyttäjän Marin JOHNSON kuva
    Kas täiskasvanuharidus on pigem ebavõrdsuse süvendaja või leevendaja? Nii nagu Riinagi viitab oma kommentaaris ei lasu kogu "süü" siiski täiskasvanuharidusel ning oluline on vaadelda haridussüsteemi tervikuna. Millised on meie võimalused olnud alustades alusharidusest.  Täna nähakse poliitikakujundajate poolt, et imevahend ebavõrdsuse leevendamiseks ja kaasamiseks hariduses on just nimelt täiskasvanuhariduses. Kindlasti täiskasvanutele loodud õppimisvõimalused saavad osalt leevendada tekkinud puudujääke, kuid siiski kas see on piisav? 
  • Käyttäjän Gaļina Capa kuva
    Ir lietas, kas tiek darītas nepareizi un neizvērtējot pašas problēmas cēloni, tāpēc ir svarīgi uzzināt jau to pašu, pašu problēmas cēloni, lai zinātu, kādus vērtīgus un vajadzīgus pasākumus rīkot, lai šī problēma pamazām tiktu iznīcināta vai mazināta. Daļēji varētu piekrist tam, ka mazkvalificēti pieaugušie retāk piedalās apmācībās nekā augsti kvalificētie, jo, viņam ir radušies kaut kādi aizspriedumi vai bailes no citu viedokļa, bet tam visam vajadzētu būt atkarīgam no paša cilvēka motivācijas un vēlmes uzlabot savu dzīvi, pilnveidoties, attīstīties, mācīties un mācīties. Kāda nozīme, ko par to domās citi, tu pats vari ietekmēt savas dzīves kvalitāti kaut ko darot, nevis tikai runāt, ka viss ir slikti, nav darba, nav nekādu iespēju. Pietiks runāt, ir jādara kaut kas, lai uzlabotos tas viss, jāmeklē un jāseko līdzi jaunumiem, jo ir iespējas, ir dažādas programmas, tas viss tiek piedāvāts, vajag tikai to izmantot!