chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Euroopa täiskasvanuhariduse veebikeskkond

 
 

Ajaveeb

Pārdomas par pieaugušo izglītību un profesionālo pilnveidi

04/12/2018
looja Aldis Lazda
Keel: LV
Document available also in: EN SK ET BG LT FR FI SV RO DE NL HU SL EL ES IT PL CS

/en/file/career-development-and-adult-learningCareer development and adult learning

Career development and adult learning

EPALE tematiskais koordinators Saimons Broeks (Simon Broek) dalās pārdomās par pieaugušo izglītības lomu  profesionālajā pilnveidē.

Mēs visi saprotam, ka mūsdienās darba ņēmēji visu savu darba dzīves laiku nestrādās vienā darba vietā pie viena un tā paša darba devēja. Tā kā tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, nav iespējams balstīties tikai uz tām zināšanām, spējām un kompetencēm, kas iegūtas sākotnējā profesijas apguvē.

Ja mēs vēlamies darboties mūsdienu sabiedrībā, mums regulāri jāatsvaidzina savas zināšanas, spējas un kompetences. Šajā bloga rakstā es vēlētos paust savu viedokli par pieaugušo izglītību un karjeras attīstību

Pilnveidošanas nepieciešamība darbiniekiem ar zemu kvalifikāciju un karjeras attīstībā 

Parasti pieaugušo izglītība profesionālās karjeras laikā kļūst aktuāla divos gadījumos:

  1. Ja profesionālajā karjerā kaut kas nenotiek kā paredzēts un rodas kvalifikācijas deficīts. Persona zaudē darbu un, lai atrastu citu darbu, nepieciešamas apmācības, jāatsvaidzina zināšanas darbam ar datoru vai arī jāpārkvalificējas citam darbam.
  2. Ja karjera attīstās ļoti labi un darba devējs investē līdzekļus savu darbinieku kompetenču attīstībā, lai - kā uzņēmums - saglabātu savu konkurētspēju.

Parasti otrajā gadījumā investīcijas ir būtiski lielākas nekā pirmajā. Arī to avots ir cits. Otrajā gadījumā galvenais avots ir darba devējs; pirmajā gadījumā izdevumus uzņemas attiecīgā persona pati un valdība (nodarbinātības dienesti).

Otrajā gadījumā bez tam vēl pastāv atšķirība starp zemas kvalifikācijas un vidējas vai augstas kvalifikācijas darbiniekiem: augsti kvalificētiem darbiniekiem salīdzinājumā ar darbiniekiem ar zemu kvalifikāciju parasti tiek piedāvātas apmācības, kas tieši saistītas ar karjeras pilnveidi.  Bez tam nevienlīdzību veicina arī tas, ka augstu kvalificētu darbinieku rīcībā parasti ir vairāk līdzekļu, kas ļauj viņiem pašiem iegūt papildus izglītību (piemēram, absolvējot papildus izglītības programmas), tādēļ viņi ir labāk sagatavoti, ja karjera neveidojas kā iecerēts.

Līdz ar to pieaugušo izglītībā un karjeras attīstībā starp zemas un augstas kvalifikācijas darbiniekiem pastāv diezgan lielas atšķirības. Zemas kvalifikācijas darbiniekiem ir mazāk iespēju papildināt izglītību karjeras ietvaros, viņi biežāk zaudē darbu, viņiem ir mazāk līdzekļu  papildus izglītības finansēšanai, un bieži vien viņiem ir jāpiedalās savu kvalifikācijas celšanas apmācību līdzfinansēšanā, lai atkal iekļautos darba tirgū.

Šo iemeslu dēļ šķiet, ka pieaugušo izglītība un karjeras attīstība nevis likvidē, bet tieši pretēji- veicina nevienlīdzību.

Līdz ar to rodas šādi jautājumi:

Kā mēs varam uzlabot šo situāciju? Vai pastāv labi vadlīniju piemēri, kurās arī darbiniekiem ar zemu kvalifikāciju pieaugušo izglītība un karjeras attīstība notiek līdztekus?

Ir ļoti svarīgi, lai darba vide visiem darba ņēmējiem būtu arī mācību vide. Tas nozīmē, ka jābūt stimuliem, kas veicina mācīšanos (piemēram, karjeras attīstības iespējas), ka jāpiedāvā mācību iespējas (kursus, neformālu apmaiņu) un visbeidzot - darba uzdevumiem jārosina darba ņēmēji iegūt papildus izglītību. Pēdējais aspekts rosina pārdomas par to, ka darbinieki ar zemu kvalifikāciju bieži vien strādā vietās, kurās viņiem jāveic ierobežots uzdevumu apjoms, pie tam šie uzdevumi ir vienveidīgi un nerada stimulu jaunu spēju attīstīšanai.

No tā var secināt, ka darba devējam būtu jāpievērš lielāka uzmanība darbiniekam kā daudzpusīgai personai, kuras intelekts darbā ir jāattīsta, nevis jāredz viņā tikai objekts, par kura pakalpojumu tiek samaksāts.

No valdības viedokļa tas nozīmē, ka vairāk būtu jārūpējas par to, lai neizveidotos kvalifikācijas deficīts, lai šis deficīts nebūtu jānovērš, kad cilvēks zaudē darbu. To var panākt, atbalstot darba devējus mācību vides ierīkošanā un regulāri piedāvājot darba ņēmējiem karjeras un kompetenču pārbaudes pasākumus. 

Nīderlandes piemērs: attīstības konsultācijas un pilnveide mūža garumā 

Nīderlandē tiek veikti eksperimenti, kuros vairāk nekā 45 darba ņēmējiem tiek piedāvātas attīstības konsultācijas (Tijdelijke Subsidieregeling Ontwikkeladvies Vijfenveertigplussers). Šajā eksperimentā uzņēmumiem (un to vadībai) tiek sniegts atbalsts, lai tie radītu darbiniekiem labāku mācību vidi un iespējas karjeras attīstīšanai, savukārt darba ņēmējiem tiek rīkoti nepieciešamie eksāmeni. Ja nepieciešams, darba ņēmējiem tiek piešķirta finansiāla palīdzība konsultācijai (600 EUR), un uzņēmuma valde var saņemt finansiālu atbalstu 300 EUR apmērā papildus apmācībām, lai atbalstītu darbiniekus viņu karjeras plānošanā un turpmākajā attīstībā.

Eksperiments notiks līdz 2019. gada jūlijam. Tādēļ mums vēl mazliet jāpaciešas, līdz redzēsim rezultātus un varēsim izmantot iegūtās atziņas turpmākajā darbā. 

Par laimi vadlīniju attīstībai nav jāgaida novērtējums. Nesen tika publicētas jaunas valdības vadlīnijas mūžizglītībā (Leven Lang Ontwikkelen). Šajās vadlīnijās noteikts, ka jāattīsta pozitīva un stipra mācīšanās kultūra, kurā visi tiek mudināti un atbalstīti uzņemties atbildību par savu personīgo pilnveidi, un pirmkārt, tie, kuri ir visvairāk apdraudēti. Uzziniet vairāk par šīm vadlīnijām (nīderlandiešu valodā).

Vai Jūsu valstī ir līdzīgas vadlīnijas, kurās apskatīta šī tēma? Lūdzu, dalieties ar mums savos komentāros!!


Saimons Broeks (Simon Broek) ir piedalījies vairākos Eiropas pētījumu projektos par izglītības, darba tirgus un apdrošināšanas tēmām. Viņš ir konsultējis Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas aģentūras par izglītības politikas, mūžizglītības un darba tirgus aspektiem un ir institūcijas „Ockham Institute of Policy Support“ pārvaldošais partneris.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Kasutaja Silvija Karklina pilt
    We are eagerly waiting for the results of the experiment in the Netherlands, they might be pretty interesting, thanks for letting us know.
  • Kasutaja Julija MELNIKOVA pilt
    Asmeninės karjeros projektavimo ir valdymo gebėjimai itin svarbūs kiekvienam žmogui. Tai yra gebėjimai kryptingai siekti mokymosi ir profesinės veiklos sąsajų, planuojant savo esamą ir būsimą profesinį užimtumą. Manau, šie gebėjimai leidžia žmogui jausti pasitenkinimą savo gyvenimo ir profesinės veiklos kokybe. Jie turėtų būti efektyviai plėtojami jau bendrojo ugdymo institucijose siekiant žmogaus sėkmingos savirealizacijos gyvenime.