chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Euroopa täiskasvanuhariduse veebikeskkond

 
 

Ajaveeb

Enakost in vključenost v izobraževanju odraslih na področju temeljnih spretnosti

29/03/2018
looja David Mallows
Keel: SL
Document available also in: EN PL LV MT EL FR DE IT ES RO HU HR

/et/file/basic-skills-adult-educatorsBasic Skills adult educators

Basic Skills adult educators

 

EPALE tematski koordinator predstavlja svoje videnje, kako lahko izobraževalci odraslih na področju temeljnih spretnosti prispevajo k večji vključenosti odraslih v izobraževanje.​

 

Premoščanje razkoraka s pomočjo izobraževanja odraslih na področju temeljnih spretnosti

Enakost in vključenost sta temeljni vprašanji za vse, ki sodelujejo v Evropski mreži za temeljne spretnosti (EBSN). Številni od nas smo se začeli ukvarjati s tem področjem zaradi svoje predanosti ideji o bolj pošteni, bolj enaki družbi in prepričanja, da ima izobraževanje odraslih pomembno vlogo v boju z neenakostjo in družbeno izključenostjo. Raziskave iz kohortnih študij v Združenem kraljestvu so med drugim pokazale na močno korelacijo med slabimi temeljnimi spretnostmi in družbeno ekonomsko prikrajšanostjo:

Tisti z najnižjimi stopnjami pismenosti so bili v svojem domačem življenju v otroštvu relativno prikrajšani, tako v ekonomskem smislu kot tudi v smislu dosežene stopnje izobrazbe kot v smislu izobraževalne podpore s strani svojih staršev. Pri družinah z najnižjimi stopnjami pismenosti je bilo tako  najverjetneje, da so izkusili takšne oblike prikrajšanosti.

Čeprav se zavedamo, da korelacija ni enaka vzročnosti, lahko razumno sklepamo, da bo podpiranje odraslih pri izboljšanju njihovih temeljnih spretnosti (da se lahko vključijo v nadaljnje učenje ali prilagodijo spremembam na delu ali doma) prispevalo k zmanjšanju razkoraka med družbeno-ekonomskimi skupinami, zlasti če izobraževalna izkušnja prispeva tudi k večji družbeni in kulturni osveščenosti udeležencev.

 

Praktiki imajo dragocene vhodne informacije za politike dosega

Če želimo zagotoviti, da imajo vsi odrasli enake priložnosti z vidika dostopa do primernega in osebno pomembnega učenja, potrebujemo na prvem mestu politično zavezanost in predanost. Ravno negovanje te zavezanosti in predanosti ter aktivacija deležnikov v trajnostnih, dolgoročnih partnerstev je naloga EBSN in njenih članov.

Vendar učitelji pogosti nimajo moči za sodelovanje pri oblikovanju ali spremembe politik, ki urejajo programe izobraževanja odraslih, v katerih delajo. Delujejo znotraj okvirov sistema nad katerim imajo omejen nadzor, njihov glas pa je v razpravah pogosto preslišan.

Učitelji lahko zagotovijo vpogled v skupine učečih se, ki jih najtežje dosežemo. Pomagajo pri njihovem prepoznavanju in, seveda, pri podpiranju njihove vključitve v učenje. Če pozorno prisluhnejo svojim učencev in razumejo njihove potrebe, lahko pokažejo vodstvom, kje so učeči se prikrajšani, in predlagajo spremembe. Glas učečih se nam je lahko v veliko pomoč pri razumevanju preprek za učenje, kot so varstvo otrok ali slabe prometne povezave, in pri zagotavljanju, da so priložnosti za učenje učinkovito predstavljene in posredovane tistim, ki jih najbolj potrebujejo. Učitelji in drugi, ki sodelujejo v izobraževanju odraslih, so na odličnem položaju, da takšne informacije »zajamejo«.

 

Sprememba se začne v razredu

 

Prilagojen pristop

Vendar lahko ravno v svojem razredu (ali kateremkoli učnem okolju) učitelji pustijo največji pečat. Tukaj lahko posamezni učitelji naredijo veliko, da zagotovijo dostop vseh svojih učencev do kurikula in poštene možnosti za uspeh. Obstajajo preproste stvari, kot je zagotavljanje jasnih pravil vedenja, ki jih določijo učenci sami in nato razreševanje kakršnihkoli negativnih ali diskriminatornih odnosov, ki pridejo na dan. Učitelji morajo pri svojem načrtovanju upoštevati raznolikost razreda – morda s prepoznavanjem priložnosti za sodelovanje učečih se v raznolikih skupinah – in, zlasti, pri oblikovanju kurikula in aktivnosti za skupino črpati iz različnih življenjskih izkušenj učečih se. Takšen individualni, prilagojen pristop za oblikovanje priložnosti za učenje je ključnega pomena za grajenje vključujočega razreda.

 

Gradivo za poučevanje in ocenjevanje

Pri tem je pomembno tudi uporabljeno učno gradivo: na osnovni ravni učno gradivo ne sme diskriminirati nobene določene skupine ali prisotnih kulturnih stereotipov – učeči se morajo v gradivu, ki se uporablja v razredu, »najti« sebe in svoje vrstnike. To žal pogosto ne drži pri komercialno dostopnemu gradivu, ki je namenjeno zelo širokemu trgu.

Seveda pri enakosti in vključenosti ne gre zgolj za vprašanje kulturne identitete. Učitelji morajo poskrbeti, da uporabljajo raznolike metode poučevanja, s katerimi zagotovijo priznavanje različnih načinov učenja posameznikov. Uporabljati morajo širok nabor metod ocenjevanja, da lahko učeči se prikažejo svoje pridobljeno znanje. Šolski pristop k ocenjevanju je lahko grozljiv za odrasle, ki imajo negativne predhodne izkušnje z izobraževanjem, zato morajo učitelji razmisliti ali je tradicionalno ocenjevanje v obliki esejev ali pisnih testov najprimernejši način za merjenje in razumevanje napredka učečih se. Predvsem pa morajo učitelji zagotoviti, da vsi čutijo, da so njihovi prispevki cenjeni, za kar mora učitelj prevzeti proaktivno vlogo pri vzpostavljanju vključujočega in podpirajočega učnega okolja.

Prepričan sem, da sta enakost in vključenost osnovni vprašanji pri številnih, ki berete ta članek, in tudi enako prepričan sem, da mnogi z mano delite mnenje, da ima izobraževanje odraslih na področju temeljnih spretnosti pomembno vlogo pri boju z neenakostjo in socialno izključenostjo. Vendar moramo upoštevati, da za vzpostavitev bolj vključujoče družbe ne potrebujemo samo več in boljšega izobraževanja odraslih na področju temeljnih spretnosti, vendar moramo za doseganje tega cilja tudi zagotoviti, da je takšno izobraževanje odraslih na področju temeljnih spretnosti vključujoče v največjem možnem obsegu.

 

 

David Mallows ima 30 let izkušenj na področju izobraževanja odraslih kot učitelj, izvajalec usposabljanja učiteljev, vodja in raziskovalec. V preteklosti je bil zaposlen kot direktor raziskav pri Nacionalnem razvojno-raziskovalnem centru za pismenost in matematično pismenost odraslih (National Research and Development Centre for adult literacy and numeracy (NDRC) pri UCL Institute of Education v Londonu, trenutno pa zastopa Evropsko mrežo za temeljne spretnosti na platformi EPALE kot tematski koordinator za področje življenjskih spretnosti.


Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Kasutaja Revita Zariņa pilt
    Pēc raksta rodas daudz pārdomu. Piekrītu autoram, ka cilvēka prasmju līmenis bieži saistīts ar cilvēka sociālekonomisko stāvokli. Man rodas jautājums, kā mudināt šos cilvēkus apmeklēt mācības! Esmu saskārusies ar situācijām, kur cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja izglītoties, bet viņi tam neredz nekādu jēgu, viņi to negrib. Šādās ģimenēs, kurās aug bērni šādu attieksmi pret izglītību manto arī bērni. Bieži šiem bērniem izglītības iestādē ir grūti iemācīt daudzas lietas, jo viņiem jau ir izveidojusies attieksme, kura mantota no viņu vecākiem!
  • Kasutaja Alfrēds Mežulis pilt
    Man šķiet, ka tas ir smalks un apjomīgs process — ir jādomā nevis kā mudināt indivīdu mācīties, bet gan kā pamudināt visu atbilstošo sabiedrības daļu novērtēt izglītības nozīmi un aktualitāti. Šķiet, ja sabiedrība domās par mācībām kā par prioritāti, tad arī dažiem no vecākiem mantotie uzskati lēnām, bet pamatīgi mainīsies, un tad būs jādomā nevis par to, kā piedabūt mācīties, bet gan par to, ko un kā labāk mācīt.
  • Kasutaja Lelde Nakurte-Ruņģevica pilt
    Piekrītu raksta autoram, ka viņa prasmju līmenis bieži arī nosaka kāds ir cilvēka sociālekonomiskais stāvoklis. Diemžēl, cik esmu novērojusi, cilvēki, kuriem ir zems sociālekonomiskais stāvoklis īsti nevēlas savu dzīvi mainīt, jo viņam ir labi tāpat. Ko viņam mainīt? Pabalsti viņam tiek piešķirti un viss ir labi. Bēdīgākais, ka šajās ģimenēs aug bērni un viņi redz kāda ir vecāku attieksme pret izglītību un darbu. Svarīgi ir, lai jaunā paaudze nekļūst par tādiem pašiem kā viņu vecāki. Bērniem ir svarīgi iemācīt izglītības un darba nozīmīgumu. Ir svarīgi, lai viņi saprastu, ka gan pamatprasmes, gan jebkuras citas prasmes, kuras dzīves laikā viņš iegūs, nāks tikai viņam par labu un nodrošinās labākus dzīves apstākļus nākotnē.
  • Kasutaja Jānis Kairišs pilt
    Piekrītu raksta autora par to, ka ir svarīgs šādu apmācību saturs un veids, kā tas tiek novadīts un izvērtēts. Nereti gadās kursi, pēc kuru apguves no izglītojamiem var dzirdēt tādas atsauksmes, kā, piemēram, apmācības nebija sasaistītas ar reālas dzīves situācijām, pasniedzēji nebija ieinteresēti mūs apmācīt, bet dara to "ķeksīša pēc". Pēc šādu kursu apmeklējuma var rasties negatīvas asociācijas ar apmācību programmām. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi pasniedzējam izveidot mūsdienīgus un uz reālas dzīves situācijām balstītus kursus, kuros ikviens var brīvi izteikt savu viedokli vai pieredzi, lai grupā veidotos viedokļu apmaiņa, kā arī padomāt par to, lai zināšanu pārbaude nenotiktu vienveidīgi, bet gan ar dažādām metodēm, jo katrs esam atšķirīgi un katram ir sava tuvākā metode, kā mācīties, gan arī kā pārbaudīt zināšanas. Vissliktāk ir tad, kad pasniedzējs neuzklausa citu viedokli, ja tas nesakrīt ar pasniedzēja, līdz ar to zūd vēlēšanās izteikties - nejūties novērtēts un saklausīts. Izglītoti cilvēki rada izglītotus cilvēkus. Ja indivīdam nav svarīga izglītība, kāpēc gan tā būtu svarīga bērnam? Izglītojamies un izglītojam apkārtējos!
  • Kasutaja Elīna Kairiša pilt
    Labdien, 
    Pēc šī raksta izlasīšanas rodas pārdomas par sabiedrības izglītības līmeni un kādēļ bērni mūsdienās aizvien mazāk un mazāk vēlas mācīties un uzzināt jaunu. Protams, ka nevar turpmāk rakstīto pieņemt kā 100% patiesību, taču šķiet, ka tas varētu likt aizdomāties. 
    Vecāki un viņu bērni ir cieši saistīti, vismaz veselīgā ģimenē tā vajadzētu būt. Ja vecākam nav pārāk liela izpratne par izglītības iegūšanu, prasmju racionālu un jēgpilnu pielietošanu, tad arī viņu bērniem tas nešķiet tik svarīgi. Esmu matemātikas skolotāja bērniem 6.klasē un esmu piedzīvojusi gadījumu, kad skolēns apgalvo, ka nav vajadzīgs aprēķināt, cik kvadrātcentimetru ir nepieciešams aplīmēt ar tapetēm (konkrētajā uzdevumā) tikai tādēļ, ka viņa mamma tā nedara. Skolēna ģimenē vecāki aiziet uz veikalu, nopērk nepieciešamo daudzumu uz sajūtām, ja paliek pāri noliek pagrabā vai kādā "stūrī" un par lieki iztērēto naudu nesatraucas. Šis varbūt ir tāds primitīvs piemērs, taču, manuprāt, ļoti spilgts, jo parāda ciešo saistību starp bērna viedokli un viņa vecāku viedokli. Skolēnam zūd motivācija mācīties, jo vecāks neprot dzīvē pielietot laukuma aprēķināšanas būtību. Ar šī piemēra palīdzību vēlējos akcentēt, cik būtiski ir vecākiem izprast pamatskolas sniegtās prasmes (pamatprasmes), lai viņu bērniem arī būtu vēlme izprast šīs lietas. 
    Pati esmu pārliecināta, ka mūžizglītība ir vienīgais variants attīstīties, pilnveidoties un nedegradēties. Pieaugušajiem būtu nepieciešama arī darba, sabiedrības vide, kura liecina, ka nepieciešams sevi pilnveidot, iegūt jaunu pieredzi, apskatīt jaunas metodas un iepazīties ar cita veida praksi jeb kādā jomā. 
  • Kasutaja Rolands Marcinkevics pilt
    Ideja laba, tomēr jāņem vērā, ka pieaugušajiem jau šobrīd ir dažādas iespējas pilnveidot savas prasmes pieaugušo tālākapmācībā. Protams šo iespēju izmanto galvenokārt tie pieaugušie, kuri jau ir izglītoti un vēlas sevi pilnveidot, viņus papildus pamudināt nav nepieciešams. Esmu sastapies ar cilvēkiem, kuriem tiek piedāvāts apgūt šādu pamatapmācību, ko apmaksā darba devējs, piedāvājot pēc apmācībām stabilu darbu, tomēr pieaugušais atsakās, jo vieglāk dzīvot sevi arī turpmāk nepiepūlot.
    Daudz svarīgāk šobrīd būtu iesaistīt tieši skolēnus savu prasmju apzināšanā un dzīves izveidošanā, lai neveidotos vēl viena paaudze, kas šo nevienlīdzību vēl vairāk palielina. Un tikai tad, kad visi bērni un jaunieši būs iesaistīti, izglītosies un sapratīs izglītības nozīmi, var sākt apmācīt pieaugušos. Savādāk tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām - mēs apmācām pieaugušos, kuri līdz šim nav apguvuši pamatprasmes, bet brīdī, kad tas ir izdarīts, ir izaugusi jauna paaudze, ar kuru jāsāk apmācība no sākuma...
  • Kasutaja Guna Brenda Pogule pilt
    Pilnībā piekrītu Rolandam par salīdzinājumu ar vējdzirnavām un sekojošo paskaidrojumu. Vissvarīgāk ir pievērsties jaunajai paaudzei, lai tā veidotos ar īstajām dzīves vērtībām un nodotu tās saviem bērniem. Jāatzīst, ka arī skolotājs visvairāk savu audzēkni var ietekmēt kā bērnu un jaunieša gados, jo tieši tajā vecumā viss vēl ir priekšā un personība tikai veidojas. 
    Vai pasniedzējs/skolotājs spēj ietekmēt jau pieaugušu cilvēku? Mani māc šaubas. Ja vien šis cilvēks ir tiešām motivēts izmainīt savu dzīvi vai pasniedzējs pamanās pateikt/parādīt kaut ko, kas otram liek aizdomāties. Vai tas notiek gana bieži, nezinu.
    Neesmu arī pārliecināta, vai ir iespējams piesaistīt tieši tos cilvēkus, kuru sociālais stāvoklis ir zemāks un kuriem būtu nepieciešama pamatprasmju izglītība. Ideja tiešām ir laba, bet realizēt to ir grūti.
  • Kasutaja Etelberto Costa pilt
    Hello. To enter the discussion from Portugal maybe i pick up this first point: 

    Change starts in the classroom! Maybe not (of course if only considering School environment we can agree).

    Family and the society is the critical point. There persists a far distance of inclusion of adults coming for instance from the VET courses or the NEET's more! 

    For nex week discussions: what is meaning for "classroom".! Adults learn more and better trough informal learning (EU papers emphasize that) and specially when joining networks and social media contexts.
    Only to put in question and not to forgot for next week discussions. The digital divide is the critical point for exclusion and inequality for the next years...not in the future, but nowadays happening.     

  • Kasutaja Elena Trepule pilt
    All adults despite their background need to feel that their experience is valued and may be a source of learning. We, adults, tend to see our own experience as the core of our identity. So if a teacher is neglecting my experience I feel he is neglecting the very me indeed. Inspiring teachers may help learners to see their experience as something of value...