chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Euroopa täiskasvanuhariduse veebikeskkond

 
 

Ressurss

OECD izglītības pārskats "Education at a Glance 2019: OECD Indicators"

Keel: LV

Postitaja Aldis Lazda

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs un partnervalstīs paziņoti ikgadējā starptautiski salīdzinošā izglītības pārskata "Education at a Glance 2019: OECD Indicators".

Ziņojums sniedz visaptverošu informāciju par visām izglītības pakāpēm un veidiem, sākot no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai, tomēr šī gada galvenais temats ir augstākās izglītības monitorings.

Vairāk nekā 100 tabulas un attēli raksturo izglītības sniegumu un izglītības ekonomiskos un sociālos rezultātus, izglītībā ieguldītos finanšu resursus, kā arī izglītības pieejamību, līdzdalību un tālāko virzību.

“Education at a Glance: OECD indicators” ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Pārskats sniedz datus par izglītības sistēmu struktūru, finansēm un sniegumu OECD dalībvalstīs un organizācijas partnervalstīs. Ziņojuma informācija ir būtiska nacionālās izglītības sistēmas uzlabošanas darbā, pētniecībā, kā arī izglītības praktiķu darbā. Ziņojums ļauj OECD dalībvalstīm un partnervalstīm savstarpēji salīdzināt savas izglītības sistēmas, kā arī izmantot ziņojuma datus efektīvas un sociāli taisnīgas izglītības politikas veidošanai.

 

Vairāk par pārskata rezultātiem var lasīt šeit:

Ar 2018. gada OECD izglītības pārskatu var iepazīties šeit.

 

Ressursi autor(id): 
OECD
Izglītības un zinātnes ministrija
Avaldamiskuupäev:
Esmaspäev, 16 September, 2019
Dokumendi keel
Sisestage ressurss: 
Uuringud ja aruanded
Riik:
Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Kasutaja Laura Kutra pilt
    Manuprāt, iemesli, kāpēc studiju pabeigšanas rādītāji Latvijā ir tik zemi (īsā cikla programmās 61%, bakalaura studiju programmās 48%), ir studentu motivācijas trūkums, naudas līdzekļu trūkums, studentu ģimenes pieaugums, neattaisnotās gaidas un cerības, uzsākot studijas konkrētajā studiju programmā, Latvijas darba atalgojuma sistēma, kas vismazāk motivē jaunos pieaugušos uzsākt un pabeigt studijas. Uzskatu, ka pētījums par studējošo atbiruma cēloņiem būtu lietderīgs ne tikai augstskolu studiju programmu docētājiem, pasniedzējiem, bet arī darba devējiem. 
  • Kasutaja Lelde Āre pilt
    Jā, var piekrist, ka augstskolu beidzēju procentu skaits ir maz. Dati gan norāda, ka absolventu skaits ir audzis. Manuprāt, absolventu skaits ir tik maz, jo daudzi skolēni izvēlas studēt tehnikumos, iegūstot profesionālo izglītību un sākot profesionālā darba gaitas, nedomājot par mācībām augstskolā. Droši vien, ja parādīsies vēlme, skolēni pēc pāris gadiem izdomās turpināt studijas augstākās izglītības iestādē.