chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Euroopa täiskasvanuhariduse veebikeskkond

Ajaveeb

Kas cilvēkam nepieciešams, lai dzīvotu…

31/08/2020
looja Aldis Lazda
Keel: LV
Document available also in: DE EN CS ET

Šo emuāru oriģināli vācu valodā publicēja Chantal PIERLOT.


 

Kas ir nepieciešams…

 

Kas cilvēkam nepieciešams, lai dzīvotu? Vai, izsakoties mazliet savādāk, kas ir nepieciešams, lai cilvēkam būtu laba dzīve? Ar to nav domāti materiāla rakstura nosacījumi vai ārēji faktori, jo īpašums, automašīna, vai – atkarībā no vēlmēm, arī jahta – ir patīkamas, pat ļoti patīkamas lietas, tomēr tās nav nepieciešamas labai dzīvei. Tās ir drīzāk rezultāts, nevis nosacījums. Kas cilvēkam sevī jāatrod, kādām prasmēm viņam jāpiemīt, lai varētu iegūt augstāk minētās, vai atkarībā no individuālajiem uzskatiem, varbūt pavisam citas lietas?

Cilvēkam ir jāpārvalda pamata prasmes, un tās viņam ir jāiemāca, lai viņam būtu reālistiskas iespējas iegūt labu darbu, lai viņš saprastu sabiedrības un pasaules funkcionēšanas kārtību, ne visos sīkumos, bet tādā līmenī, kas viņam nodrošinātu iespēju aktīvi un intensīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, nepadarot to par pienākumu.

  

Pamata prasmes 

 

Tēmai “Galvenie nosacījumi pamata prasmju apguvei” EPALE apņēmās pievērsties 2020. gada 3. ceturksnī. Nepretendējot uz pilnību, par pamata prasmēm tika atzītas piecas prasmes: Lasītprasme un rakstītprasme, izpratne par veselīgu dzīvesveidu, vispārēja finanšu izglītība, rēķināšana un digitālo prasmju pamati. Šo prasmju svarīgumam vajadzētu būt pašsaprotamam, tomēr vēlreiz īsi par tām atgādināsim:

  
– Lasītprasme un rakstītprasme – Pasaulē un sabiedrībā, kurā būtiska komunikācijas daļa notiek rakstveidā, rakstītprasmei un lasītprasmei ir ļoti liela nozīme. Kā jebkurā komunikācijas veidā, šeit notiek mijiedarbība. Komunikācijai ir nepieciešamas divas puses, un vienas puses spējai rakstīt šo cilvēku attiecībās nav nekādas nozīmes, ja otra puse nespēj rakstīto izlasīt. Līgumi, bankas dokumenti, rēķini, tās visas ir lietas, kas mūsu sabiedrībā tiek noformētas rakstveidā. Ja cilvēks kaut nedaudz neprot lasīt un rakstīt, viņam mūsu sabiedrībā nav iespējama autonoma un patstāvīga dzīve.

  

– Izpratne par veselīgu dzīvesveidu – Iespējams, ka šajā punktā nav saskatāma tieša kopsakarība ar prasmēm. Tomēr, gan katrai atsevišķai personai, gan cilvēku kopienai ir svarīgi, lai katram būtu vismaz pamata izpratne par to, kādā veidā personiskā izturēšanās ietekmē paša un citu psihisko vai fizisko veselību. Visspilgtākais piemērs šeit ir smēķētājs, kurš nodara būtisku kaitējumu savai fiziskajai veselībai un piedevām negatīvi ietekmē arī apkārt esošo cilvēku fizisko veselību. Tas pats attiecas uz alkohola lietošanu: ar to tiek nodarīts tiešs kaitējums paša lietotāja veselībai un netiešs kaitējums citu cilvēku veselībai, piemēram, ar sabiedrībā plaši izplatīto spiedienu, kas izpaužas teicienā “vienu jau var”. Veselības izglītības jomā ietilpst vēl citas svarīgas tēmas, piemēram, izpratne par regulāru fizisku aktivitāšu nozīmi, par uztura un ēšanas ieradumu ietekmi uz veselību un fiziskās un psihiskās veselības savstarpējo saistību.

  

– Vispārēja finanšu izglītība – Vispārējā finanšu izglītība ir būtiski svarīga, lai cilvēks varētu kontrolēt savu dzīvi. Ietekme uz apkārtējiem cilvēkiem šeit ir mazāka, tomēr to nevar pilnībā noliegt, ja atceras par tādu lietu kā parādi, jo cilvēks, kurš neatdod parādus, aizdevējam nodara finansiālu kaitējumu. Vispārējā finanšu izglītība nozīmē izpratni par to, ka izdevumi nedrīkst ilglaicīgi pārsniegt ieņēmumus un par to, ka pastāv absolūti nepieciešami izdevumi (uzturs, ūdens, elektrība) un luksusa izdevumi, no kuriem var atteikties vai tos vismaz atlikt. Bez tam finanšu izglītība nozīmē pamata izpratni par kapitālistiskās sabiedrības funkcionēšanu, nodokļu sistēmu un banku finansēšanas mehānismiem. Protams, ne katrs kļūs par grāmatvedi vai finanšu speciālistu, tomēr katram vajadzētu saprast atšķirību starp bruto un neto un zināt, ka, ņemot kredītu, būs jāatdod lielāka summa nekā tā, ko cilvēks ir aizņēmies.

  

– Rēķināšana – Šis punkts daudzējādā ziņā sakrīt ar vispārējo finanšu izglītību. Nepietiek ar zināšanām par to, ka ieņēmumiem jābūt lielākiem nekā izdevumiem, ja cilvēks neprot aprēķināt starpību. Ar skaitļiem mēs sastopamies daudzās dzīves situācijās, tādēļ katram būtu vismaz minimālā apmērā jāprot ar tiem apieties.

  

–  Digitālo prasmju pamati – Pasaule arvien vairāk digitalizējas. Rēķini vairs netiek sūtīti pa pastu, bet pa e-pastu, sapulces notiek virtuāli, internetā dažu sekunžu laikā var iegūt milzīgu informācijas un faktu apjomu, ja vien zina, kā to dara. Digitalizācijai nenoliedzami ir tiesības eksistēt un attīstīties, jo pa e-pastu nosūtīti rēķini ietaupa izlietotā papīra apjomu un virtuālas sapulces samazina oglekļa dioksīda emisijas. Tie ir fakti. Fakts ir arī tas, ka digitalizācijai nepieciešamas cilvēku izturēšanās veida, ieradumu un prasmju izmaiņas. Mūsdienu dzīves gandrīz neatņemama sastāvdaļa ir pieeja internetam, prasme ar to apieties, zināšanas par to, kā rīkoties ar elektronisko pasta kasti un kā reģistrēties tiešsaistes pasākumam.

  

Ko mēs ar to gribam pateikt 

  
Mēs šeit nerunājam tikai par pamata prasmēm. Mūs vairāk interesē noteikumi un vide, kurā būtu iespējams pamata prasmju iegūšanai, attīstīšanai un veicināšanai nepieciešamais mācību process. Kad cilvēks piedzimst, augstāk minētās prasmes viņam nepiemīt. Atkarībā no katra individuālajām spējām šo prasmju apguve ir vienkāršāka vai grūtāka, tomēr tās jāapgūst katram. Iedzimto inteliģenci nevar ietekmēt, bet var ietekmēt vidi. Ideālā gadījumā visas šīs prasmes vajadzētu iemācīt skolā, un lielākajā daļā gadījumu tā arī notiek.

Skola kā ideja ir sevi jau sen pierādījusi. Atklātas, sabiedrībai pieejamas skolas pastāv jau no 13. gadsimta, bet jau ilgi pirms tam – 4. gadu tūkstotī p.m.ē. – skolotāji nodeva zināšanas skolniekiem. Obligātā izglītība atkarībā no katras konkrētās valsts kopumā ir jauns koncepts (Vācijā tā pastāv kopš 1919. gada). Skolas ideja tātad pati par sevi nav slikta, tomēr ir cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ no šīs sistēmas “izkrīt”. Ko darīt ar tiem, kuru skolas laiks jau sen aiz muguras vai tiem, kuri dažas prasmes skolā nemaz nevarēja apgūt? Vai kāds var iedomāties, piemēram, digitālo apmācību pirms 50 gadiem? Citiem vārdiem sakot, kā lai pieaugušie apgūst pamata prasmes, kuras viņiem būtībā jau sen būtu vajadzējis apgūt? Šajā vietā jāiesaistās pieaugušo izglītībai.

  

Vēlēšanās mainīties

  
Pastāvīgi mainīgajā pasaulē nevar izvairīties no tā, ka arī cilvēkam pastāvīgi jāmainās, jāiegūst izglītība, jāattīstās. Ir jāiegūst jaunas zināšanas un jāatjauno vecās. Protams, pieaugušajiem ir grūtāk apgūt jaunas lietas, tas ir pierādīts. Tomēr tas nav neiespējami, arī tas ir pierādīts. Mūsu platuma grādos ir pieejama arī nepieciešamā infrastruktūra. Ir iespējams iegūt “otrās iespējas” vidusskolas izglītību, apmeklēt tālākizglītības kursus ekonomikā vai apgūt zināšanas privātā veidā. Tostarp iespējams, ka skolnieks “kļūst par skolotāju” un iemāca saviem vecākiem lasīt un rakstīt vai arī palīdz uzlabot šīs prasmes. Šajā gadījumā ne vienmēr būs iespējama formāla šo prasmju atzīšana, bet tā netiek izslēgta un uz to var tiekties. Tomēr lielāka nozīme ir faktam, ka minētās pamata prasmes tiek apgūtas, vienalga, kādā veidā.

  

Pieaugušo izglītība sākas tur, kur ir vēlēšanās. Pieaugušajiem nav pienākuma apmeklēt skolu vai piedalīties tālākizglītības kursos. Jebkurā gadījumā pieaugušo izglītība nav obligāta, un tas noteikti ir pareizi. Pieaugušo izglītība tiek piedāvāta, tiek nodrošinātas iespējas un radīti apstākļi, kuros var mācīties. Katram, kurš atklāj, ka viņam ir nepieciešamas papildus zināšanas, ir pašam jāizšķiras, vai viņš šos piedāvājumus pieņems vai nē.

  


Par autoru: Cedric Dümenil kopš 2018. gada novembra strādā Erasmus+ nacionālajā aģentūrā, kas darbojas Beļģijas vācu valodas kopienas jaunatnes birojā. Tajā viņš ir atbildīgs par projektu pieteikumu un izstrādāto projektu novērtēšanu un apstrādi vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības jomā. Bez tam viņš Trīras universitātē studē tieslietas. Brīvajā laikā viņš interesējas par valodām un literatūru.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
  • Kasutaja Betija Zoltnere pilt
    Šajā rakstā var labi saprast tās pieaugušo pamatprasmes, kuras ir nepieciešamas ikvienam pieaugušajam, kurš dzīvo patstāvīgu dzīvi un ir fiziski un mentāli spējīgs apgūt šīs prasmes. Ja kādas no šīm prasmēm nav apgūtas, vai arī ir apgūtas, bet ne mūsdienu pasaulei piemēroti, tad es uzskatu, ka sākumā šiem cilvēkiem ir jāmēģina sevi noskaņot uz to, ka ir nepieciešams šīs prasmes apgūt savām vajadzībām un, ka tas tiešām palīdzēs ikdienas dzīvē. Tāpat arī, piemēram, senioriem, kuriem ir sarežģīti ar mūsdienās nepieciešamajām prasmēm - digitālajām prasmēm - sākumā vajadzētu mēģināt pašam atrast nepieciešamību un motivāciju, lai attīstītu šo prasmi un to izdarīt ar palīdzēt arī mājinieki un tas pat varētu būt daudz efektīvāk!
  • Kasutaja Regīna Pro pilt
    Paldies par rakstu. Viennozīmīgi piekritu par pieaugušo izglītību, ka tur tiešām ir nepieciešama vēlme mācīties un iegūt zināšanas. Tomer uzskatu, ka šeit minētas prasmes tomēr būtu jāiemāca ģimenē. Skolā nav iespējams tik sīki apskatīt dažādas tēmas, tā varbut var sniegt ieskatu, taču ne pilnīgu informāciju.
  • Kasutaja Emīlija Ģēvele pilt
    Interesanti, cik strauji jaunais tehnoloģiju laikmets ievieš izmaiņas mūsu dzīvēs. Šobrīd patiešām izjūtu, ka digitālās prasmes ir vitāli svarīgas. Kaut vai apskatot tādu piemēru, kā rēķinu apmaksa: vairs neizmantojam kodu kartes, bet gan smart-id, kas palielina pieprasījumu pēc viedtālruņiem. 
    Pie nosacījuma, ka indivīdam piemīt pirmās 4 pamatprasmes, jānovērtē, vai tieši digitālās prasmes ir pietiekamā līmenī, un, likumsakarīgi, rodas jautājums, kurš to apguvi varētu nodrošināt maznodrošinātajiem sabiedrības locekļiem?
  • Kasutaja Arta Zverova pilt
    Uzskatu ka prasmes ir jāiegūst no ģimenes, nevis no skolas sola. Piekrītu, ka prasmes ko nodrošina skola ir nepieciešamas, bet, tomēr pamatprasmes nodrošina ģimene. Uzvedība dažādās iestādēs, kulturas iestādēs, restorānos u.c. Vide kurā piedzims, uzaug vai uzturas ilgstoši ietekmē prasmes ko nodod tālāk. 
  • Kasutaja Laura Dīriņa pilt
    Nenoliedzami pamatprasmju uzskaitījums ir būtisks labai dzīvei. Tomēr, manuprāt, kā tikpat būtiska jāmin vēlēšanās mācīties un sevi pilnveidot. Uzskatu, ka cilvēka mūžā nav tāda vecuma, kurā par to vairs nebūtu jādomā - mācīties un pilnveidot sevi nepieciešams visu mūžu.
  • Kasutaja Ieva Cekule pilt
    Pamatprasmes ir vienas no cilvēkam nepieciešamākajām prasmēm, lai dzīvotu un izdzīvotu mūsdienu pasaulē. Autors ir ļoti labi aprakstījis un uzsvēris gan to kādas tās ir, gan to kāpēc tās ir tik vajadzīgas. Mūsdienās ir grūti dzīvot, ja kādā no pamatprasmēm ir jūtams vājums vai arī, ja tās nav vispār, tāpēc ir svarīgi palīdzēt tiem, kuriem ar to apgūšanu iet grūtāk!
  • Kasutaja Elija Tiltiņa pilt
    Autors lieliski pamatojis to, kādēļ izglītībai un pašizaugsmei ir tik liela nozīme - šajā mainīgajā pasaulē arī cilvēkam pastāvīgi jāmainas un jāplūst līdzi laikam, tikai tā var sasniegt virsotnes. Un pamatprasmju attīstīšana un papildināšana ir labs veids kā to panākt! Tieši tik vienkārši, galvenais turpināt iesākto!
  • Kasutaja Annely Mängel pilt
    Tõepoolest, mitmete tänastele noortele iseenesestmõistetavate põhioskuste omandamine on paljudele täiskasvanutele, kelle kooliaeg jääb aastakümnete kaugusele, eluliselt oluline. Digitaalsed põhioskused on kindlasti üks valdkond, milles orienteerumine võimaldab täiskasvanul aktiivselt osaleda ühiskondlikus elus ja olla konkurentsivõimeline töises elus. SA Kutsekoja OSKA tööjõu- ja oskuste vajaduse analüüs (Eesti tööturg täna ja homme 2019 – 2017) toob oluliste valdkondadeüleste trendidena välja demograafilised ja tehnoloogilised muutused. Demograafilised muutused on teravalt kaasa toonud töötajaskonna vananemise ja tehnoloogiauuendused eeldavad töötajatelt keerulisemaid ja mitmekülgsemaid oskusi ning automatiseerimise toetamist. Ajaga kaasas käia aitab elukestva õppe strateegia, mis seab eesmärgiks kõigile täiskasvanutele õpivõimaluste loomise kogu elukaare jooksul, et tagada neile igakülgsed eneseteostuse võimalused. Ühelt poolt on see seotud ühiskonna sooviga hoida vananevat töötajaskonda aktiivselt kaasatuna, veel olulisem on aga täiskasvanute enda sisemine soov ja vajadus omandada uusi oskuseid ja teadmisi, et mitte tunda ennast väärtusetu ja kõrvaleheidetuna. On suurepärane, et Eesti ühiskonna hoiak on tugevalt suunatud võrdsete võimaluste ja elukestva õppe väärtustamisele.
  • Kasutaja Marija Elena Borg pilt
    The time when education ended with compulsory education is long gone. Adults today recognize that lifelong education is essential to both career and personal development. Moreover, it has been proven that such learning contributes to better physical and mental health, increases the likelihood of having higher paid jobs and becoming more active citizens.