chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Euroopa täiskasvanuhariduse veebikeskkond

 
 

Ajaveeb

Pieaugušo vienlīdzība un iekļaušana pamatprasmju izglītībā

23/03/2018
looja Aldis Lazda
Keel: LV
Document available also in: EN PL MT EL FR DE IT ES SL RO HU HR

/en/file/basic-skills-adult-educatorsBasic Skills adult educators

Basic Skills adult educators

 

EPALE tematiskais koordinators Deivids Malouzs dalās pārdomās par to, kā pasniedzēji, mācot pamatprasmes pieaugušajiem, var veicināt pieaugušo iekļaušanu izglītības procesā.

 

Kā caur pamatprasmēm sasniegt nesasniegtos

Vienlīdzība un iekļaušana ir pamatjautājumi visiem, kas iesaistīti Eiropas pamatprasmju tīklā. Daudzi no mums ir sākuši strādāt šajā jomā, lai padarītu sabiedrību godīgāku un vienlīdzīgāku, un ir pārliecināti, ka pamatprasmju izglītībai ir svarīga loma nevienlīdzības izskaušanā un sociālās iekļaušanas veicināšanā. Plašos Lielbritānijā veiktos pētījumos, cita starpā ir pierādīta saistība starp nepietiekamām pamatprasmēm un nelabvēlīgu sociālekonomisko stāvokli.

Pieaugušie ar zemu lasītprasmes līmeni bija uzauguši salīdzinoši sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošās ģimenēs gan ekonomiskā un izglītības līmeņa ziņā, gan arī attiecībā atbalstu, ko bērna izglītībā sniedza vecāki. Personām ar viszemāko pamatprasmju līmeni šādas nelabvēlīgas bērnības situācijas bija ļoti bieži sastopamas.

Kaut arī paturot prātā, ka šī situācija nav cēloņsakarība, būtu pamatoti uzskatīt, ka atbalstot pieaugušos pamatprasmju apguvē (lai iesaistītos mūžizglītībā vai pielāgotos izmaiņām darbā un mājās), būtu iespējams mazināt plaisas starp sociālekonomiskajām grupām, it īpaši, ja caur šādu izglītošanos kursu dalībnieki iegūst lielāku sociālo un sadzīves kultūras izpratni.

 

Praktiķi var sniegt vērtīgu pienesumu mērķauditorijas sasniegšanā

Lai nodrošinātu, ka ikvienam pieaugušajam tiek piešķirtas vienlīdzīgas iespējas iegūt atbilstošu un personīgi vērtīgu izglītību, mums vispirms ir nepieciešama politiska apņemšanās. Šīs apņemšanās piepildīšana un ieinteresēto pušu iesaiste ilgtermiņa sadarbības projektos ir Eiropas Pamatprasmju tīkla un tā dalībnieku uzdevums.

Jāatzīst, ka skolotāji ne vienmēr ir tiesīgi iesaistīties un mainīt sava darba devēja – pieaugušo izglītības nodrošinātāja rīcības politiku. Viņi strādā sistēmas ietvaros un viņiem ir maza kontrole pār šo sistēmu, un viņu balsi diskusijās pietiekami nedzird.

Skolotāji var sniegt ieskatu izglītojamo grupās, kuras sasniegt ir visgrūtāk – atrodot šos cilvēkus un, protams, palīdzot tiem atrast ceļu uz iesaistīšanos mācību procesā. Uzmanīgi uzklausot savus izglītojamos un izprotot viņu vajadzības, skolotāji var vadībai norādīt, kādās jomās izglītojamajiem trūkst zināšanu un iestāties par pārmaiņām. Izglītojamo balss var ļaut mums saprast šķēršļus mācību apguvē, tādus kā nepieciešamību aprūpēt bērnus, vai sarežģītu piekļuvi transporta ziņā, un nodrošināt, lai mācīšanās iespējas tiktu efektīvi reklamētas tiem, kam tās visvairāk nepieciešamas. Skolotāji un citas pieaugušo izglītībā iesaistītās personas atrodas izdevīgā situācijā, lai šādu informāciju iegūtu.

 

Pārmaiņas sākas auditorijā

Personalizēta pieeja

Tomēr vislielāko ietekmi skolotāji var panākt tieši savā auditorijā (vai citā reālajā mācību vidē). Šeit skolotājiem ir plašas iespējas nodrošināt, lai visiem izglītojamajiem ir iespēja sekot mācību programmai un sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Tās ir vienkāršas lietas, piemēram panākt, ka tiek ievēroti pašu izglītojamo nolemtie uzvedības noteikumi un katru reizi, kad tiek demonstrēta negatīva vai diskriminējoša attieksme, tiek darīts viss, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos. Plānojot nodarbības, skolotājiem jāņem vērā dažādais izglītojamo sastāvs auditorijā – iespējams, meklējot iespējas izglītojamajiem strādāt kopā dažāda sastāva grupās, un svarīgākais – nodrošināt, ka, sastādot programmu, tiek ņemta vērā dažādā izglītojamo dzīves pieredze un grupas aktivitāte. Šī izglītības iespēju nodrošināšanai individuāli pielāgotā programma ir pamatā iekļaujošas mācību vides izveidei.

Mācību materiāli un vērtēšana

Svarīga loma ir mācību materiāliem: vienkāršoti sakot, tie nedrīkst diskriminēt nevienu konkrētu grupu vai ietvert nekādus kultūras stereotipus – izglītojamajiem šajos materiālos ir jāspēj saskatīt sevi un savus studiju biedrus. Tā bieži ir problēma, jo komerciāli radītie materiāli ir paredzēti ļoti plašam tirgum.

Protams, ka vienlīdzība un iekļaušana nav tikai kultūras identitātes lieta. Skolotājiem ir jālieto dažādas metodes, lai tiktu ņemtas vērā dažādas mācīšanās pieejas. Tāpat viņiem ir jāizmanto arī dažādas vērtēšanas metodes, lai izglītojamie varētu nodemonstrēt apgūto. Skolai raksturīgās vērtēšanas sistēmas pieaugušajiem var radīt negatīvas asociācijas ar iepriekšējo skolas pieredzi, un skolotājiem ir jāizlemj, vai tradicionālā vērtēšana ar testu vai eseju palīdzību ir  objektīvākais veids, kā novērtēt un izprast izglītojamo progresu. Turklāt, skolotājam ir jāpanāk, lai izglītojamie jūtas novērtēti par viņu paveikto, kas savukārt skolotājam liek būt aktīvam un nodrošināt un uzturēt iekļaujošu un atbalstošu mācīšanās vidi.

Es esmu pārliecināts, ka vienlīdzība un iekļaušana ir svarīgi jautājumi arī jums, kas lasāt šo rakstu, un tāpat esmu pārliecināts, ka jūs, tāpat kā es,  uzskatāt, ka pamatprasmju izglītībai ir svarīga loma, lai pieaugušo vidū mazinātu nevienlīdzību un veicinātu iekļaušanu. Mums jāatceras, ka mums ne tikai ir nepieciešama labāks un plašāks pamatprasmju izglītības piedāvājums, lai radītu iekļaujošāku sabiedrību, bet arī pašai pamatprasmju izglītībai ir jābūt maksimāli iekļaujošai, lai šo mērķi panāktu.

 

Mēs vēlamies uzaicināt jūs pievienoties EPALE tiešraides diskusijai, lai nodrošinātu optimālu iekļaušanas līmeni pieaugušo izglītībā gan prakses, gan politikas līmenī. To vadīs EPALE tematiskais koordinators Saimons Broeks.

Uz tikšanos!


Deividam Malouzam ir 30 gadu pieredze pieaugušo izglītībā kā skolotājam, skolotāju izglītotājam, vadītājam un pētniekam. Iepriekš viņš bija Nacionālā Pieaugušo lasītprasmes un rēķināšanas prasmes izpētes un attīstības institūta zinātniskais direktors UCL Universitātes Izglītības institūtā Londonā. Šobrīd Deivids Malouzs kā dzīves prasmju tematiskais koordinators EPALE kopienā pārstāv Eiropas Pamatprasmju tīklu.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Kasutaja Revita Zariņa pilt
    Pēc raksta rodas daudz pārdomu. Piekrītu autoram, ka cilvēka prasmju līmenis bieži saistīts ar cilvēka sociālekonomisko stāvokli. Man rodas jautājums, kā mudināt šos cilvēkus apmeklēt mācības! Esmu saskārusies ar situācijām, kur cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja izglītoties, bet viņi tam neredz nekādu jēgu, viņi to negrib. Šādās ģimenēs, kurās aug bērni šādu attieksmi pret izglītību manto arī bērni. Bieži šiem bērniem izglītības iestādē ir grūti iemācīt daudzas lietas, jo viņiem jau ir izveidojusies attieksme, kura mantota no viņu vecākiem!
  • Kasutaja Alfrēds Mežulis pilt
    Man šķiet, ka tas ir smalks un apjomīgs process — ir jādomā nevis kā mudināt indivīdu mācīties, bet gan kā pamudināt visu atbilstošo sabiedrības daļu novērtēt izglītības nozīmi un aktualitāti. Šķiet, ja sabiedrība domās par mācībām kā par prioritāti, tad arī dažiem no vecākiem mantotie uzskati lēnām, bet pamatīgi mainīsies, un tad būs jādomā nevis par to, kā piedabūt mācīties, bet gan par to, ko un kā labāk mācīt.
  • Kasutaja Lelde Nakurte-Ruņģevica pilt
    Piekrītu raksta autoram, ka viņa prasmju līmenis bieži arī nosaka kāds ir cilvēka sociālekonomiskais stāvoklis. Diemžēl, cik esmu novērojusi, cilvēki, kuriem ir zems sociālekonomiskais stāvoklis īsti nevēlas savu dzīvi mainīt, jo viņam ir labi tāpat. Ko viņam mainīt? Pabalsti viņam tiek piešķirti un viss ir labi. Bēdīgākais, ka šajās ģimenēs aug bērni un viņi redz kāda ir vecāku attieksme pret izglītību un darbu. Svarīgi ir, lai jaunā paaudze nekļūst par tādiem pašiem kā viņu vecāki. Bērniem ir svarīgi iemācīt izglītības un darba nozīmīgumu. Ir svarīgi, lai viņi saprastu, ka gan pamatprasmes, gan jebkuras citas prasmes, kuras dzīves laikā viņš iegūs, nāks tikai viņam par labu un nodrošinās labākus dzīves apstākļus nākotnē.
  • Kasutaja Jānis Kairišs pilt
    Piekrītu raksta autora par to, ka ir svarīgs šādu apmācību saturs un veids, kā tas tiek novadīts un izvērtēts. Nereti gadās kursi, pēc kuru apguves no izglītojamiem var dzirdēt tādas atsauksmes, kā, piemēram, apmācības nebija sasaistītas ar reālas dzīves situācijām, pasniedzēji nebija ieinteresēti mūs apmācīt, bet dara to "ķeksīša pēc". Pēc šādu kursu apmeklējuma var rasties negatīvas asociācijas ar apmācību programmām. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi pasniedzējam izveidot mūsdienīgus un uz reālas dzīves situācijām balstītus kursus, kuros ikviens var brīvi izteikt savu viedokli vai pieredzi, lai grupā veidotos viedokļu apmaiņa, kā arī padomāt par to, lai zināšanu pārbaude nenotiktu vienveidīgi, bet gan ar dažādām metodēm, jo katrs esam atšķirīgi un katram ir sava tuvākā metode, kā mācīties, gan arī kā pārbaudīt zināšanas. Vissliktāk ir tad, kad pasniedzējs neuzklausa citu viedokli, ja tas nesakrīt ar pasniedzēja, līdz ar to zūd vēlēšanās izteikties - nejūties novērtēts un saklausīts. Izglītoti cilvēki rada izglītotus cilvēkus. Ja indivīdam nav svarīga izglītība, kāpēc gan tā būtu svarīga bērnam? Izglītojamies un izglītojam apkārtējos!
  • Kasutaja Elīna Kairiša pilt
    Labdien, 
    Pēc šī raksta izlasīšanas rodas pārdomas par sabiedrības izglītības līmeni un kādēļ bērni mūsdienās aizvien mazāk un mazāk vēlas mācīties un uzzināt jaunu. Protams, ka nevar turpmāk rakstīto pieņemt kā 100% patiesību, taču šķiet, ka tas varētu likt aizdomāties. 
    Vecāki un viņu bērni ir cieši saistīti, vismaz veselīgā ģimenē tā vajadzētu būt. Ja vecākam nav pārāk liela izpratne par izglītības iegūšanu, prasmju racionālu un jēgpilnu pielietošanu, tad arī viņu bērniem tas nešķiet tik svarīgi. Esmu matemātikas skolotāja bērniem 6.klasē un esmu piedzīvojusi gadījumu, kad skolēns apgalvo, ka nav vajadzīgs aprēķināt, cik kvadrātcentimetru ir nepieciešams aplīmēt ar tapetēm (konkrētajā uzdevumā) tikai tādēļ, ka viņa mamma tā nedara. Skolēna ģimenē vecāki aiziet uz veikalu, nopērk nepieciešamo daudzumu uz sajūtām, ja paliek pāri noliek pagrabā vai kādā "stūrī" un par lieki iztērēto naudu nesatraucas. Šis varbūt ir tāds primitīvs piemērs, taču, manuprāt, ļoti spilgts, jo parāda ciešo saistību starp bērna viedokli un viņa vecāku viedokli. Skolēnam zūd motivācija mācīties, jo vecāks neprot dzīvē pielietot laukuma aprēķināšanas būtību. Ar šī piemēra palīdzību vēlējos akcentēt, cik būtiski ir vecākiem izprast pamatskolas sniegtās prasmes (pamatprasmes), lai viņu bērniem arī būtu vēlme izprast šīs lietas. 
    Pati esmu pārliecināta, ka mūžizglītība ir vienīgais variants attīstīties, pilnveidoties un nedegradēties. Pieaugušajiem būtu nepieciešama arī darba, sabiedrības vide, kura liecina, ka nepieciešams sevi pilnveidot, iegūt jaunu pieredzi, apskatīt jaunas metodas un iepazīties ar cita veida praksi jeb kādā jomā. 
  • Kasutaja Rolands Marcinkevics pilt
    Ideja laba, tomēr jāņem vērā, ka pieaugušajiem jau šobrīd ir dažādas iespējas pilnveidot savas prasmes pieaugušo tālākapmācībā. Protams šo iespēju izmanto galvenokārt tie pieaugušie, kuri jau ir izglītoti un vēlas sevi pilnveidot, viņus papildus pamudināt nav nepieciešams. Esmu sastapies ar cilvēkiem, kuriem tiek piedāvāts apgūt šādu pamatapmācību, ko apmaksā darba devējs, piedāvājot pēc apmācībām stabilu darbu, tomēr pieaugušais atsakās, jo vieglāk dzīvot sevi arī turpmāk nepiepūlot.
    Daudz svarīgāk šobrīd būtu iesaistīt tieši skolēnus savu prasmju apzināšanā un dzīves izveidošanā, lai neveidotos vēl viena paaudze, kas šo nevienlīdzību vēl vairāk palielina. Un tikai tad, kad visi bērni un jaunieši būs iesaistīti, izglītosies un sapratīs izglītības nozīmi, var sākt apmācīt pieaugušos. Savādāk tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām - mēs apmācām pieaugušos, kuri līdz šim nav apguvuši pamatprasmes, bet brīdī, kad tas ir izdarīts, ir izaugusi jauna paaudze, ar kuru jāsāk apmācība no sākuma...
  • Kasutaja Guna Brenda Pogule pilt
    Pilnībā piekrītu Rolandam par salīdzinājumu ar vējdzirnavām un sekojošo paskaidrojumu. Vissvarīgāk ir pievērsties jaunajai paaudzei, lai tā veidotos ar īstajām dzīves vērtībām un nodotu tās saviem bērniem. Jāatzīst, ka arī skolotājs visvairāk savu audzēkni var ietekmēt kā bērnu un jaunieša gados, jo tieši tajā vecumā viss vēl ir priekšā un personība tikai veidojas. 
    Vai pasniedzējs/skolotājs spēj ietekmēt jau pieaugušu cilvēku? Mani māc šaubas. Ja vien šis cilvēks ir tiešām motivēts izmainīt savu dzīvi vai pasniedzējs pamanās pateikt/parādīt kaut ko, kas otram liek aizdomāties. Vai tas notiek gana bieži, nezinu.
    Neesmu arī pārliecināta, vai ir iespējams piesaistīt tieši tos cilvēkus, kuru sociālais stāvoklis ir zemāks un kuriem būtu nepieciešama pamatprasmju izglītība. Ideja tiešām ir laba, bet realizēt to ir grūti.
  • Kasutaja Etelberto Costa pilt
    Hello. To enter the discussion from Portugal maybe i pick up this first point: 

    Change starts in the classroom! Maybe not (of course if only considering School environment we can agree).

    Family and the society is the critical point. There persists a far distance of inclusion of adults coming for instance from the VET courses or the NEET's more! 

    For nex week discussions: what is meaning for "classroom".! Adults learn more and better trough informal learning (EU papers emphasize that) and specially when joining networks and social media contexts.
    Only to put in question and not to forgot for next week discussions. The digital divide is the critical point for exclusion and inequality for the next years...not in the future, but nowadays happening.     

  • Kasutaja Elena Trepule pilt
    All adults despite their background need to feel that their experience is valued and may be a source of learning. We, adults, tend to see our own experience as the core of our identity. So if a teacher is neglecting my experience I feel he is neglecting the very me indeed. Inspiring teachers may help learners to see their experience as something of value...