chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Plataforma electrónica dedicada a la enseñanza para adultos en Europa

 
 

Blog

Uz “jūs” ar melu ziņām jeb #FakeNews

29/01/2019
por Aldis Lazda
Idioma: LV

/es/file/fake-newsjpegfake-news.jpeg

Šobrīd reti kurš nebūs dzirdējis par mēģinājumiem ietekmēt sabiedrību, izmantojot interneta troļļus, robotus un melu ziņas jeb fake news. Par to zina dažādu valstu, arī Eiropas Savienības vadība, ir izveidotas speciālas struktūras, kuru uzdevums ir pētīt šos fenomenus un atrast iespējas pretdarboties tiem, jo melu ziņas un dezinformācija var apdraudēt demokrātiju.

Darmštates (Vācija) Tehniskās universitātes (TU) zinātnieki veica socioloģisko pētījumu par melu ziņu ietekmi uz Vāciju sabiedrība. Tajā tika aptaujāti 1023 cilvēki vecumā no 18 līdz 64 gadiem, aptauja veikta 2017. gada jūlijā. 84% aptaujāto uzskata, ka melu ziņas ir bīstamas, jo tās spēj ietekmēt sabiedrības uzskatus, 68% ir pārliecināti, ka tās apdraud demokrātiju. Apmēram puse aptaujāto ir saskārusies ar konkrētām melu ziņām sociālajos tīklos, bet tikai ceturtā daļa ir spērusi konkrētus soļus, lai ierobežotu melu izplatību, – cilvēki ir ziņojuši platformas administrācijai vai izdzēsuši attiecīgo ziņu.

 

Viltus ziņu ietekme varētu nebūt pārmērīgi liela

Tomēr Darmštates TU pētnieki secina, ka melu ziņu ietekme ir salīdzinoši neliela. Pat pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām 2017. gadā plašus sabiedrības slāņus sasniedzoša melu straume izpalika. Arī citi pētījumi liecina, ka tradicionālo mediju ietekme ir lielāka, nekā brīžiem šķiet, un otrādi – jauno informācijas avotu ietekme varētu būt mazāka, nekā domāts.

Tagad jau par īstu viltus ziņu klasiku kļuvušās 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas ir pamācošas arī šajā ziņā. 2018. gada sākumā ASV Senāta komisija izpētīja, cik liela bija tvitera profilu ietekme, kuros izplatīja dezinformāciju Krievijas uzdevumā. Pēdējo divu priekšvēlēšanu mēnešu laikā krievu roboti izsūtījuši vairāk nekā 2 miljonus tvītu, kuri tomēr veidoja tikai vienu procentu no visiem ar vēlēšanām saistītajiem tvītiem. Savukārt no visiem aplūkotajiem tvītiem krievu troļļu “ražojums” veidoja tikai pusprocentu. Tātad viņu iespaids nebūt nebija tik liels, kā to vēlētos Kremlī.

Pie līdzīga secinājuma ir nonākuši ziņu aģentūras “Reuters” un Oksfordas Universitātes pētnieki. Viņi secina, ka klasisko mediju ietekme ir daudz lielāka nekā alternatīvo kanālu. Piemēram, Francijā avīzei “Le Monde” ir 19% liela auditorija, “Le Figaro” – 22,3%. Savukārt no tā sauktajiem alternatīvajiem piedāvājumiem, kuru materiālu patiesības līmenis ir zems, tikai četri vispār pārsniedz 1% robežu.

Ko no tā var mācīties vidusmēra mediju patērētājs Latvijā? Acīmredzot Ilfa un Petrova definētais princips par to, ka “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās”, nav zaudējusi aktualitāti arī šodien – atbildīgam pilsonim arī pašam ir jācenšas izvērtēt izmantotā informācijas avota uzticamību, lai nekļūtu par manipulāciju upuri.

 

Iveta Buiķe, publiciste

 

Publicistes Ivetas Buiķes raksts pilnībā lasāms 28.01.2019. portāla LV publikācijā "Uz “jūs” ar melu ziņām jeb #FakeNews".

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Mostrando del 1 - 4 al 4
  • Imagen de Rihards Mālmanis
    Esmu patīkami pārsteigts par to, ka pētijumi ir pierādījuši, ka viltus ziņas ir samērā neliels procents, jo cilvēkiem ir iespēja nopelnīt vai gūt kādu labu no tā. Kaut arī pētījumi rāda, ka viltus ziņas ir salīdzinoši maz, būtu ļoti kritiski jāvērtē visa informācija, ko lasam vai dzirdam. Tāpat arī mūsu vietējie ziņu portāli nav ar tām labākajām atsauksmēm, tāpēc ir pozitīvi, ka ir valstīs speciālas struktūras, kuras kontrolē ziņu patiesumu. 
  • Imagen de Linda Titoviča
    Manuprāt, katram pilsonim būtu jāizvērtē ziņu patiesums, lai nekļūtu par viltus ziņu upuri. Katrs pats ir atbildīgs par to, kādas ziņas tiek patērētas, medijpratībā izglītots cilvēks ir spējīgs atšķirt viltus ziņas no īstām. Lai būtu pilnībā drošs, ziņām jānāk uzticamiem portāliem, un ja rodas šaubas, jāpārbauda tās pie citiem nesaistītiem avotiem.
  • Imagen de Dzintra Mihailova
    Pēc šī raksta secinu, ka ir ļoti jāizvērtē, ko tu lasi, kam uzticies. Un, kam uzticies tagad, vai varēsi uzticēties nākotnē. Parasti viltus ziņas ir vieglāk noteikt pēc aizraujošiem, skandaloziem, izsteiksmīgiem virsrakstiem. Un tas liek aizdomāties, vai tas tiešām tā ir? Tiem, kas ļoti vēlas tikt pie varas, vienmēr atradīs ar vien jaunus veidus, paņēmienus kā ietekmēt cilvēci. Mums kā šis informācijas lasītājiem ar vien biežāk, un biežāk nāksies izvērtēt informācijas patiesumu.
  • Imagen de Līga Jesineviča
    Interesants raksts, kurš rosina kritiski apdomāt, kādu informāciju ikdienā patērēju personīgi. Viltus ziņas parasti piesaista ar skaļiem virsrakstiem, tās visbiežāk ir bez autora, tām nav norādīti informācijas avotu, kā arī tādu pašu ziņu neizplata citi mediji. Svarīgi pievērst uzmanību šiem padomiem, kā atpazīt viltus ziņas, kā arī svarīgi ir rīkoties, lai apstādinātu viltus ziņu izplatību. Esmu par kvalitatīvu informāciju!