chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Plataforma electrónica dedicada a la enseñanza para adultos en Europa

 
 

Blog

El aprendizaje no formal en el lugar de trabajo: ¿reciben los adultos una formación de calidad?

01/09/2017
by Andrew McCoshan
Idioma: ES
Document available also in: EN DA HU FR DE IT PL LT LV CS HR

/es/file/non-formal-workplace-learningNon-formal workplace learning

Non-formal workplace learning

La mayor parte del aprendizaje que se produce en los lugares de trabajo no es de carácter formal. El coordinador temático de EPALE Andrew McCoshan analiza lo que se sabe y se desconoce a este respecto, así como cuestiones relativas a la calidad.

 

El aprendizaje en el lugar de trabajo ha adquirido una relevancia creciente en los últimos años, en especial gracias a la promoción y el desarrollo de la formación profesional a nivel europeo. No obstante, en la gran mayoría de los casos, el aprendizaje en el lugar de trabajo es de carácter no formal, y esta es una de las razones de que se sepa tan poco sobre esta cuestión.

¿En qué consiste el aprendizaje no formal?

Según las definiciones de la Unión Europea, el aprendizaje no formal es el derivado de actividades planificadas (en cuanto a objetivos didácticos y duración) y en el que existe alguna forma de apoyo al aprendizaje (como, por ejemplo, una relación entre estudiante y profesor). Puede abarcar programas para impartir capacidades laborales, alfabetización de adultos y la educación básica para personas que han abandonado la escuela prematuramente. Algunos casos muy comunes de aprendizaje no formal son la formación dentro de la empresa (a través de la cual las empresas actualizan y mejoran las capacidades de sus trabajadores, como el manejo de las tecnologías de la información y de la comunicación (TIC)), el aprendizaje en línea estructurado (por ejemplo, utilizando recursos educativos abiertos) y cursos organizados por organizaciones de la sociedad civil para sus miembros, su grupo destinatario o el público en general.

En cambio, el aprendizaje formal es el que tiene lugar en entornos organizados y estructurados, dedicado específicamente al aprendizaje, y por lo general da lugar a la concesión de una cualificación, normalmente en forma de certificado o de título, y abarca los sistemas de enseñanza general, de formación profesional inicial y de enseñanza superior.

Una función indispensable...

El aprendizaje no formal en el lugar de trabajo representa una fuente vital de aprendizaje para los adultos. Las estadísticas de la UE revelan que, de media, una tercera parte de la población activa ha participado en iniciativas de aprendizaje profesional no formal auspiciadas por los empleadores en cualquier periodo de doce meses y que casi un 71 % del número total de horas dedicadas por los adultos a la educación y la formación están relacionadas con el trabajo y promovidas por los empleadores, aunque existe un gran variación entre distintos países. 

No hay duda de que el aprendizaje no formal en el lugar de trabajo desempeña una función indispensable a la hora de dotar tanto a empleadores como a empleados de las competencias que requieren y que están directamente relacionadas con las labores que realizan. Asimismo, el hecho de que los empleadores promuevan gran parte del aprendizaje de adultos demuestra que los primeros están solventando carencias de personas que, de otra forma, quizás no pudieran recibir formación dado su coste.

 

Pero existen lagunas importantes

Sin embargo, las estadísticas dejan clara constancia de otras dos características:

  1. Existen diferencias de género: el 77 % de las horas dedicadas por los hombres adultos al aprendizaje no formal en los veintiocho países de la UE estaban relacionadas con el trabajo y fueron propiciadas por los empleadores, mientras que, en el caso de las mujeres, esta cifra era del 65 %. En algunos países este desequilibrio era mayor. Por ejemplo, en Italia y la República Checa las diferencias porcentuales se elevaron hasta diecinueve y diecisiete puntos, respectivamente, en el año 2011. Se desconocen los motivos que subyacen a estas diferencias. Podrían deberse a los patrones generales de participación en iniciativas de aprendizaje y/o de otra índole que se producen en los lugares de trabajo, tales como las diferencias de salario y condiciones entre hombres y mujeres.
  2. Existen diferencias en el nivel educativo: las personas con un nivel educativo alto son más proclives a recibir formación no formal auspiciada por los empleadores —alrededor de un 71 % de las personas con educación universitaria o secundaria superior, comparado con un 65,5 % de participación de personas con educación secundaria o inferior—. Esta diferencia es especialmente amplia en algunos países —en Polonia un 75 % y un 51 %, respectivamente, en Chipre un 68 % y un 49 %, por ejemplo—. También hay naciones en las que las proporciones son similares o incluso las diferencias se producen a la inversa —en Bulgaria un 85 % y un 95 %, en España un 66 % en el caso de ambos grupos, en Italia un 56 % y un 58 %, y en Portugal un 77 % y un 64 %—. Una vez más, no se conocen las razones de estos patrones.

 

Algunos aspectos cualitativos clave requieren de más investigación

La clave para el éxito de las iniciativas de aprendizaje no formal en el lugar de trabajo estriba en hasta qué punto las empresas comprenden correctamente sus necesidades en materia de formación. Desafortunadamente, tal y como se desprende de un informe Cedefop reciente, a menudo los empleadores desconocen las áreas en que deberían invertir en lo que respecta a su personal y carecen de estrategias de inversión en aprendizaje en el lugar de trabajo.

¿Cómo se imparte la formación? Gran parte de la enseñanza no formal en el lugar de trabajo suele ser impartida por las propias empresas o bien se encarga a entidades externas. La formación impartida en las empresas suele estar restringida a las empresas más grandes, que disponen de estrategias de recursos humanos, del personal necesario y de sistemas de calidad bien desarrollados. Por el contrario, las empresas de menor tamaño son más propensas a servirse de programas de formación breves —un mercado al alza— que se imparten a escala local o —cada vez más— en línea. Hay poca información sobre estos mercados de formación privada y sobre sus puntos fuertes y débiles. En esta clase de mercados no regulados es probable que exista una gran variabilidad en lo que a la calidad se refiere, y cabe preguntarse hasta qué punto le resultará fácil a las empresas encontrar formación de calidad que se adapte a sus necesidades.

 

Una oportunidad para los docentes de adultos

Se debe investigar mucho más para determinar el grado de calidad del aprendizaje no formal en el lugar de trabajo que se está poniendo a disposición de los adultos. Sin embargo, la parte positiva de este tipo de aprendizaje es que posibilita el desarrollo de las capacidades necesarias para empleadores y empleados. Además, para muchos adultos, supone la única opción de recibir alguna formación.

A su vez, existen cuestiones relevantes por esclarecer sobre cómo se distribuyen las oportunidades relacionadas con este tipo de aprendizaje entre hombres y mujeres, por un lado, y entre personas con diferentes niveles educativos, por otro. Asimismo, probablemente muchos empleadores —especialmente pymes— apreciarían muchos el hecho de recibir apoyo para definir sus necesidades de formación y de encontrar formadores de alto nivel.

A mi juicio, los docentes de adultos y las entidades del sector público dedicadas a este sector tienen mucho que ofrecer a este respecto gracias a sus aptitudes y experiencia. En algunos países, como pueda ser el Reino Unido, el diseño y la impartición de cursillos para empleadores ya suponen una parte importante de la labor que ejercen los docentes de adultos.


Andrew McCoshan se ha dedicado al ámbito de la educación y la formación durante más de treinta años. Lleva más de quince años realizando estudios y evaluaciones para la UE y, antes de eso, era consultor del Reino Unido. En la actualidad, Andrew ejerce de investigador y consultor independiente, también es experto del ECVET para el Reino Unido e investigador sénior asociado en el Centro de Desventajas Educativas de la Universidad de la Ciudad de Dublín (Irlanda).

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Mostrando del 1 - 10 al 11
  • Imagen de Jelena Kuzmina
    Uzskatu,ka darbinieku apmācība darbavietā ir ļoti noderīga. Jo tajā pašā laikā mēs varam ka paplāšināt  zināšanas savā profesionālajā jomā, ta arī mācīties no kolēgiem, piemēram, kuriem ir lielāka darba vai dzīves pieredze. Jo darba procesā ne katram no mums ir laiks apstāties un uzklausīt "gudra " cilvēka, kurš strādā blakus.
  • Imagen de Madara Kosolapova
    Neformālās izglītības nozīme mūsdienās strauji pieaug, jo tā ļauj salīdzinoši vienkārši iegūt papildus zināšanas, prasmes un attīstīt redzesloku. 
    Rakstā tiek pieminēts fakts, ka salīdzinoši vairāk vīriešu apgūst ar darbu saistītu noformālo izglītību, turklāt tādu, ko apmaksā darba devējs. Sievietēm šīs stundu skaits ir attiecīgi zemāks no visa kopā apgūto stundu skaitu. Jautājums - vai tiek analizēts vispārējais stundu skaits, kas tiek veltīts neformālajai izglītībai? Jo tieši sievietes bieži vien izvēlās apgūt papildus prasmes uz zināšanas, kas varbūt nav saistītas ar tiešo darba sfēru, ber sieviete izrādā interesi par šo tēmu hobija līmenī vai pat kā iespējamo nākotnes karjeru. Šobrīd nav nekas neparasts, ja darba mūžā tiek nomainītas pat vairākas jomas, kurās cilvēks attīsta savu karjeru. Bieži vien tieši neformālā izglītība var radīt šādu vēlmi un interesi izpētīt citas jomas piedāvātās iespējas. No darba devēja puzes neformālās izglītības mācības ir lieliskas veids kā apmierināt savu darbinieku v;elmi apgūt ko jaunu un sevi attīstīt, kā arī ar šādu iespēju neformāli mācīties var parādīt to, ka darbinieks tiek novērtēts un viņā ir vērt ieguldīt. No šī izriet arī rakstā pieminētai fakts, ka neformālās mācības tiek nodrošinātas darbiniekie ar augstāku izglītību. Šādi cilvēki jau ir pierādījuši, ka izglītība ir vērtība un neformālās apmācības tiks novērtētas un darba devējs atpakaļ saņems vērtīgu ieguldījumu sava uzņēmuma/iestāde auģsupejai. 
  • Imagen de Ilze Veinberga
    Mūsdienās lielākoties visas jomas saskaras ar strauju attīstību un izmaiņām, tāpēc katram uzņēmumam ir aktuāli nodrošināt iespēju darbiniekiem paplašināt savas zināšanas, lai izvairītos no stagnācijas un profesionalās kompetences trūkuma salīdzinājumā ar konkurentu uzņēmumiem.
    Šobrīd vairākas kompānijas piekopj praksi viedot kursus jaunajiem vai topošjaiem darbiniekie jomās, kas saistītas ar veicamajamiem pienākumiem. Tas paātrina jauno darbinieku iepazīšanās periodu ar darba struktūru un pielietojamajām metodēm.
  • Imagen de Violeta Ponomarjova

    Neformālā izglītība ir ieguvums gan darbiniekam, gan darba devējam, proti tai jābūt orientētai uz darbinieka esošo vai jauno zināšanu un prasmju papildināšanu. Uzskatu, ka jebkurā darba jomā darba vadītājam ir jāorganizē un jāsekmē savus organizācijas darbiniekus pilnveidot savas zināšanas un prasmes, ka arī celt savu kvalifikāciju vai pārkvalificēties. Ir ļoti lietderīgi organizēt neformālo izglītību pašā organizācijā, kur apmācību vada kolēģi, tādējādi tas sekmē saliedētību un sadarbību kolektīvā, ka arī tie darbinieki, kuri vada apmācību iegūst labu pieredzi, izmēģinot sevi citā no profesijas jomā (skolotājs), ka arī nostiprina un papildina savas zināšanas, gatavojoties vadīt apmācību. Arī ir lietderīgi organizēt neformālo izglītību ārpus iestādes, tādējādi darbinieki iepazīsies ar citiem speciālistiem savā jomā. Neformālā izglītība arī būs lietderīga ja abas puses (skolotājs un skolēni) būs motivēti un ieinteresēti šajā procesā.

  • Imagen de Kristīne Stulberga
    Neformālā izglītība noteikti palīdzētu darbiniekiem papildināt zināšanas un praktiskās iemaņas, pie tam tas ir ļoti vērtīgi, ja šī izglītošanās tiek organizēta iestādē uz vietas, lai kolektīvam nav jādodas ārpus iestādes. Tā ir arī savā ziņā savstarpējā sadarbība kolektīva vidē un saliedētība. Protams ir nepieciešams izglītoties arī ārpus iiestādes, satikt citus speciālistus un kolēģus! Galvenais, lai neformālās izglītības programma ir piemērota un izmeklēta un nepieciešama visiem darbiniekiem. Par to būtu jābūt pārliecinātam arī vadītājam, lai visiem darbiniekiem šīs neformālās programmas būtu noderīgas.
  • Imagen de Sabīne Petruseviča
    Nav jau vairs noslēpums, ka mūsdienu cilvēks savas dzīves laikā var mainīt līdz pat 2-3 profesijām. Bet nepieciešamība pēc izglītības darba vietā ir ieguvums gan darbiniekam, gan darba devējam. Tādējādi darba devējs iegūst kvalificētākus profesionāļus, bet darba ņēmējs rod sajūtu, ka viņš var būt vairāk novērtēts, viņam ir iespējas augt. 
    Nezinu, kāda ir Latvijas statistika, bet, pašai strādkuājot, paralēli studijām, varu novērot, ka darba devējs bieži vien nemaz nevēlas veidot apmācības, jo uzņēmumā pārsvarā strādā studenti, vidusskolas skolēni, kuru vidū novērojama bieža rotēšana gan interešu maiņas, gan zemās algas, gan necilvēciskās attieksmes dēļ. 
    Katrā ziņā, pilnveidojoties dažādos kursos, uzņēmumā ieguvēji ir visi, jautājums tikai, cik ieinteresēti tam ir darba devēji un darba ņēmēji. 
  • Imagen de Elīna Pļaveniece Kuļša

    Savā darba vietā arī bieži rīkoju mācības saviem darbiniekiem, kā arī Vecāku skoliņas, audzekņu vecākiem, kuras laikā piesaistu atbilstošās nozares specialistus, lai vecākus lekcijas laikā, informētu viņus par sev interesējošajiem jautājumiem, kā arī pēc tās veicinatu diskusijas, tādā veidā, viņi mēģina atrisināt bērnu audzināšanas jautājumus. Ļoti lietderīgas ir šādas lekcijas vecākiem.

    Kas attiecas uz darbinieku apmācību darba vietā, tas ir ļoti noderīgi, ja apmācības nepieciešamas visam kolektīvam, lai gan jāsaka,ka mūsu gadījumā bieds ir laiks, jo šādām apmācībām maksimums ir laiks 1,5h, kamēr ir pusdienlaiks, jo pārējais laiks jāvelta bērniem. Tādēļ gūti spriest par kvalitāti, jo tik īsā laikā, ir grūti iedot plašu informācijas apjomu, bet pašmācība jau ir katra paša atbildība.

    Bet uzņēmumi, kuri var atļauties rīkot vienas dienas apmācības vai seminārus, noteikti ir progresīvi un noderigi.

  • Imagen de Solvita Siliņa

    Izvēloties apgūt jaunas kompetences ar neformālās izglītības palīdzību, neapšaubāmi, tā ir iespēja ne tikai apgūt ko jaunu, bet arī daudzpusīgi attīstīt un pilnveidot personību. Tādēļ atbalsts, augsti kvalitatīvu neformālās izglītības piedāvājumu atrašanā, darba devējiem patiešām būtu nepieciešams, jo bieži kursu satura piedāvājums un realitātē sniegtais tikai daļēji atbilst gaidītajam rezultātam. 

  • Imagen de Dace Puriņa

    Aspekts, kas man šķiet interesants neformālās izglītības darbavietā kontekstā ir mācīšanās no kolēģiem (peer-learning), kas šajā rakstā ir nedaudz pieminēts lielo uzņēmumu kontekstā kā to salīdzinošā privilēģija. Minēto pieeju noteikti var izmantot ne vien lielie uzņēmumi, bet arī mazāki privātā sektora spēlētāji, kā arī noteikti valsts pārvaldes sektors.  Latvijā iespējas un pozitīvos rezultātus, ko var sniegt mācīšanās no kolēģiem, manuprāt, netiek pilnībā novērtēta un vēl mazāk mērķtiecīgi izmantota. 

  • Imagen de Jolanta Tāraude

    Neformālās izglītības programmas ir tik dažādas un noderīgas. Uzskatu, ka neformālā izglītība darba vietā var ne tikai sniegt labumu katram darbiniekam individuāli kvalifikācijas celšanas ziņā, bet arī uzlabot un nostiprināt sadarbības prasmes un attiecības kolektīva starpā, kas arī ir nozīmīgs faktors darbavietās.