chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Plataforma electrónica dedicada a la enseñanza para adultos en Europa

 
 

Blog

Igualdad e inclusión en la educación en competencias básicas de adultos

29/03/2018
por David Mallows
Idioma: ES
Document available also in: EN PL LV MT EL FR DE IT SL RO HU HR

/es/file/basic-skills-adult-educatorsBasic Skills adult educators

Basic Skills adult educators

David Mallows, coordinador temático de EPALE, reflexiona acerca de cómo los educadores en competencias básicas de adultos pueden conseguir que el aprendizaje de adultos sea más inclusivo.

Acortar la brecha mediante la educación en competencias básicas de adultos

La igualdad y la inclusión son elementos fundamentales para todas las personas que conforman la Red Europea de Competencias Básicas. Muchos de nosotros nos involucramos en esta área movidos por un compromiso con la idea de una sociedad más justa y equitativa, y por la convicción de que la educación en competencias básicas de adultos tiene un papel importante que desempeñar en la lucha contra la desigualdad y la exclusión social. La investigación llevada a cabo en estudios de cohortes en el Reino Unido, entre otros, ha demostrado la existencia de un estrecho vínculo entre la escasez de competencias básicas y las desventajas socioeconómicas:

Las personas con los niveles más bajos de alfabetismo habían tenido una vida familiar relativamente desfavorecida durante la infancia, tanto desde el punto de vista económico como en términos de niveles de educación y apoyo educativo ofrecido por los padres. Las familias que presentaban los niveles más bajos eran las que tenían más probabilidades de haber experimentado estas formas de desventaja.

Si bien soy consciente de que la correlación no es causal, sería justo presuponer que apoyar a las personas adultas para que mejoren sus competencias básicas (con el fin de seguir aprendiendo o de adaptarse a los cambios en el trabajo o en el hogar) contribuye a acortar las diferencias entre los grupos socioeconómicos, sobre todo si, gracias a ello, los participantes en la experiencia educativa también adquieren una mayor conciencia social y cultural.

Los profesionales poseen información valiosa que se puede aplicar a las políticas de divulgación

Para garantizar que todos los adultos disfruten de igualdad de oportunidades en el acceso a un aprendizaje adecuado y valioso a nivel personal, necesitamos, ante todo, un compromiso político. Fomentar ese compromiso e involucrar a las partes interesadas en asociaciones sostenibles y a largo plazo es la tarea de la Red Europea de Competencias Básicas (EBSN) y de sus miembros.

Sin embargo, los docentes a menudo no tienen la capacidad para comprometerse y cambiar las políticas que rigen la organización de los cursos de educación de adultos en los que trabajan. Desempeñan su labor dentro de los límites de un sistema sobre el que tienen un control limitado y su voz no se escucha con la suficiente frecuencia en los debates.

Estos profesores pueden proporcionar información sobre los grupos de estudiantes a los que cuesta más llegar, identificándolos y, por supuesto, apoyándolos para que avancen hacia el aprendizaje. Escuchando atentamente a sus alumnos y comprendiendo sus necesidades, pueden señalar a la dirección de los centros en qué ámbitos se encuentran los alumnos en desventaja y promover el cambio. Conocer la opinión de los estudiantes puede ayudarnos a comprender los obstáculos al aprendizaje, como el cuidado de los hijos o problemas relacionados con las conexiones de transporte, y a garantizar que las oportunidades de aprendizaje se encaucen eficazmente hacia quienes más las necesitan. Los docentes y demás personas involucradas en la educación de adultos se encuentran en una buena posición para captar ese conocimiento.

El cambio comienza en el aula

Enfoque adaptado

Sin embargo, es en la propia aula (o cualquiera que sea el entorno de aprendizaje) donde los profesores pueden ejercer la máxima influencia. Aquí, cada profesor puede hacer mucho por asegurarse de que todos sus alumnos tengan acceso al plan de estudios y a una oportunidad de éxito justa. Se trata de cosas sencillas, como garantizar que haya reglas de conducta claras pactadas por los propios alumnos y, posteriormente, reprobar cualquier actitud negativa o discriminatoria que se exprese. En su planificación, los profesores deben reflejar la diversidad del aula, tal vez identificando oportunidades para que los alumnos trabajen juntos en grupos diversos y, sobre todo, asegurándose de que se tengan en cuenta las diferentes experiencias vitales de los alumnos a la hora de diseñar el plan de estudios y la actividad del grupo. Este enfoque individual y adaptado en el diseño de las oportunidades de aprendizaje es fundamental para la creación de un aula inclusiva.

Material didáctico y evaluación

El material de aprendizaje utilizado también tiene una gran importancia: básicamente, este no debe discriminar a ningún grupo en particular ni presentar estereotipos culturales; los alumnos deben verse reflejados a sí mismos y a sus compañeros en el material que utilicen en clase. Esto no suele darse con el material comercial dirigido a un mercado muy amplio.

Lógicamente, la igualdad y la inclusión no son solo una cuestión de identidad cultural. Los profesores deberían asegurarse de utilizar diversos métodos de enseñanza para conciliar las diferentes maneras de aprender de las personas. También deberían utilizar diversos métodos de evaluación para que los alumnos demuestren sus progresos. Las evaluaciones de tipo escolar pueden resultar intimidatorias para los adultos con experiencias educativas anteriores negativas y los maestros deben plantearse si los medios tradicionales de evaluación, como las redacciones o las pruebas escritas, son la manera más justa de medir y entender los avances del alumno. Por encima de todo, los docentes deberían velar por que todo el mundo sienta que se valora su aportación y eso requiere por parte de estos una actitud proactiva a la hora de crear y mantener un entorno de aprendizaje integrador y alentador.

La igualdad y la inclusión son, estoy seguro, cuestiones fundamentales para muchos de quienes leen este artículo, y estoy igualmente convencido de que muchos de ustedes comparten mi creencia de que la educación en competencias básicas de adultos tiene un papel importante que desempeñar en la lucha contra la desigualdad y la exclusión social. Deberíamos recordar que no solo necesitamos más y mejor educación en competencias básicas de adultos con el fin de crear una sociedad más inclusiva, sino que, para lograrlo, también necesitamos que dicha educación sea lo más inclusiva posible.

Nos gustaría invitarle a participar en el debate en directo de EPALE sobre cómo garantizar una inclusión óptima en el aprendizaje de adultos a nivel de la oferta y las políticas. El debate tendrá lugar en inglés y en esta misma página el 22 de marzo de 2018. Estará moderado por el coordinador temático de EPALE, Simon Broek.

¡Esperamos contar con su presencia!


David Mallows posee treinta años de experiencia en educación de adultos como profesor, formador de profesores, responsable e investigador. Anteriormente fue director de investigación en el Centro Nacional Británico de Investigación y Desarrollo para la Alfabetización y la Competencia Matemática de Personas Adultas (NRDC) del Instituto de Educación del University College de Londres (UCL), y en la actualidad representa a la Red Europea de Competencias Básicas en EPALE como coordinador temático de Competencias vitales.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Mostrando del 1 - 9 al 9
  • Imagen de Revita Zariņa
    Pēc raksta rodas daudz pārdomu. Piekrītu autoram, ka cilvēka prasmju līmenis bieži saistīts ar cilvēka sociālekonomisko stāvokli. Man rodas jautājums, kā mudināt šos cilvēkus apmeklēt mācības! Esmu saskārusies ar situācijām, kur cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja izglītoties, bet viņi tam neredz nekādu jēgu, viņi to negrib. Šādās ģimenēs, kurās aug bērni šādu attieksmi pret izglītību manto arī bērni. Bieži šiem bērniem izglītības iestādē ir grūti iemācīt daudzas lietas, jo viņiem jau ir izveidojusies attieksme, kura mantota no viņu vecākiem!
  • Imagen de Alfrēds Mežulis
    Man šķiet, ka tas ir smalks un apjomīgs process — ir jādomā nevis kā mudināt indivīdu mācīties, bet gan kā pamudināt visu atbilstošo sabiedrības daļu novērtēt izglītības nozīmi un aktualitāti. Šķiet, ja sabiedrība domās par mācībām kā par prioritāti, tad arī dažiem no vecākiem mantotie uzskati lēnām, bet pamatīgi mainīsies, un tad būs jādomā nevis par to, kā piedabūt mācīties, bet gan par to, ko un kā labāk mācīt.
  • Imagen de Lelde Nakurte-Ruņģevica
    Piekrītu raksta autoram, ka viņa prasmju līmenis bieži arī nosaka kāds ir cilvēka sociālekonomiskais stāvoklis. Diemžēl, cik esmu novērojusi, cilvēki, kuriem ir zems sociālekonomiskais stāvoklis īsti nevēlas savu dzīvi mainīt, jo viņam ir labi tāpat. Ko viņam mainīt? Pabalsti viņam tiek piešķirti un viss ir labi. Bēdīgākais, ka šajās ģimenēs aug bērni un viņi redz kāda ir vecāku attieksme pret izglītību un darbu. Svarīgi ir, lai jaunā paaudze nekļūst par tādiem pašiem kā viņu vecāki. Bērniem ir svarīgi iemācīt izglītības un darba nozīmīgumu. Ir svarīgi, lai viņi saprastu, ka gan pamatprasmes, gan jebkuras citas prasmes, kuras dzīves laikā viņš iegūs, nāks tikai viņam par labu un nodrošinās labākus dzīves apstākļus nākotnē.
  • Imagen de Jānis Kairišs
    Piekrītu raksta autora par to, ka ir svarīgs šādu apmācību saturs un veids, kā tas tiek novadīts un izvērtēts. Nereti gadās kursi, pēc kuru apguves no izglītojamiem var dzirdēt tādas atsauksmes, kā, piemēram, apmācības nebija sasaistītas ar reālas dzīves situācijām, pasniedzēji nebija ieinteresēti mūs apmācīt, bet dara to "ķeksīša pēc". Pēc šādu kursu apmeklējuma var rasties negatīvas asociācijas ar apmācību programmām. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi pasniedzējam izveidot mūsdienīgus un uz reālas dzīves situācijām balstītus kursus, kuros ikviens var brīvi izteikt savu viedokli vai pieredzi, lai grupā veidotos viedokļu apmaiņa, kā arī padomāt par to, lai zināšanu pārbaude nenotiktu vienveidīgi, bet gan ar dažādām metodēm, jo katrs esam atšķirīgi un katram ir sava tuvākā metode, kā mācīties, gan arī kā pārbaudīt zināšanas. Vissliktāk ir tad, kad pasniedzējs neuzklausa citu viedokli, ja tas nesakrīt ar pasniedzēja, līdz ar to zūd vēlēšanās izteikties - nejūties novērtēts un saklausīts. Izglītoti cilvēki rada izglītotus cilvēkus. Ja indivīdam nav svarīga izglītība, kāpēc gan tā būtu svarīga bērnam? Izglītojamies un izglītojam apkārtējos!
  • Imagen de Elīna Kairiša
    Labdien, 
    Pēc šī raksta izlasīšanas rodas pārdomas par sabiedrības izglītības līmeni un kādēļ bērni mūsdienās aizvien mazāk un mazāk vēlas mācīties un uzzināt jaunu. Protams, ka nevar turpmāk rakstīto pieņemt kā 100% patiesību, taču šķiet, ka tas varētu likt aizdomāties. 
    Vecāki un viņu bērni ir cieši saistīti, vismaz veselīgā ģimenē tā vajadzētu būt. Ja vecākam nav pārāk liela izpratne par izglītības iegūšanu, prasmju racionālu un jēgpilnu pielietošanu, tad arī viņu bērniem tas nešķiet tik svarīgi. Esmu matemātikas skolotāja bērniem 6.klasē un esmu piedzīvojusi gadījumu, kad skolēns apgalvo, ka nav vajadzīgs aprēķināt, cik kvadrātcentimetru ir nepieciešams aplīmēt ar tapetēm (konkrētajā uzdevumā) tikai tādēļ, ka viņa mamma tā nedara. Skolēna ģimenē vecāki aiziet uz veikalu, nopērk nepieciešamo daudzumu uz sajūtām, ja paliek pāri noliek pagrabā vai kādā "stūrī" un par lieki iztērēto naudu nesatraucas. Šis varbūt ir tāds primitīvs piemērs, taču, manuprāt, ļoti spilgts, jo parāda ciešo saistību starp bērna viedokli un viņa vecāku viedokli. Skolēnam zūd motivācija mācīties, jo vecāks neprot dzīvē pielietot laukuma aprēķināšanas būtību. Ar šī piemēra palīdzību vēlējos akcentēt, cik būtiski ir vecākiem izprast pamatskolas sniegtās prasmes (pamatprasmes), lai viņu bērniem arī būtu vēlme izprast šīs lietas. 
    Pati esmu pārliecināta, ka mūžizglītība ir vienīgais variants attīstīties, pilnveidoties un nedegradēties. Pieaugušajiem būtu nepieciešama arī darba, sabiedrības vide, kura liecina, ka nepieciešams sevi pilnveidot, iegūt jaunu pieredzi, apskatīt jaunas metodas un iepazīties ar cita veida praksi jeb kādā jomā. 
  • Imagen de Rolands Marcinkevics
    Ideja laba, tomēr jāņem vērā, ka pieaugušajiem jau šobrīd ir dažādas iespējas pilnveidot savas prasmes pieaugušo tālākapmācībā. Protams šo iespēju izmanto galvenokārt tie pieaugušie, kuri jau ir izglītoti un vēlas sevi pilnveidot, viņus papildus pamudināt nav nepieciešams. Esmu sastapies ar cilvēkiem, kuriem tiek piedāvāts apgūt šādu pamatapmācību, ko apmaksā darba devējs, piedāvājot pēc apmācībām stabilu darbu, tomēr pieaugušais atsakās, jo vieglāk dzīvot sevi arī turpmāk nepiepūlot.
    Daudz svarīgāk šobrīd būtu iesaistīt tieši skolēnus savu prasmju apzināšanā un dzīves izveidošanā, lai neveidotos vēl viena paaudze, kas šo nevienlīdzību vēl vairāk palielina. Un tikai tad, kad visi bērni un jaunieši būs iesaistīti, izglītosies un sapratīs izglītības nozīmi, var sākt apmācīt pieaugušos. Savādāk tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām - mēs apmācām pieaugušos, kuri līdz šim nav apguvuši pamatprasmes, bet brīdī, kad tas ir izdarīts, ir izaugusi jauna paaudze, ar kuru jāsāk apmācība no sākuma...
  • Imagen de Guna Brenda Pogule
    Pilnībā piekrītu Rolandam par salīdzinājumu ar vējdzirnavām un sekojošo paskaidrojumu. Vissvarīgāk ir pievērsties jaunajai paaudzei, lai tā veidotos ar īstajām dzīves vērtībām un nodotu tās saviem bērniem. Jāatzīst, ka arī skolotājs visvairāk savu audzēkni var ietekmēt kā bērnu un jaunieša gados, jo tieši tajā vecumā viss vēl ir priekšā un personība tikai veidojas. 
    Vai pasniedzējs/skolotājs spēj ietekmēt jau pieaugušu cilvēku? Mani māc šaubas. Ja vien šis cilvēks ir tiešām motivēts izmainīt savu dzīvi vai pasniedzējs pamanās pateikt/parādīt kaut ko, kas otram liek aizdomāties. Vai tas notiek gana bieži, nezinu.
    Neesmu arī pārliecināta, vai ir iespējams piesaistīt tieši tos cilvēkus, kuru sociālais stāvoklis ir zemāks un kuriem būtu nepieciešama pamatprasmju izglītība. Ideja tiešām ir laba, bet realizēt to ir grūti.
  • Imagen de Etelberto Costa
    Hello. To enter the discussion from Portugal maybe i pick up this first point: 

    Change starts in the classroom! Maybe not (of course if only considering School environment we can agree).

    Family and the society is the critical point. There persists a far distance of inclusion of adults coming for instance from the VET courses or the NEET's more! 

    For nex week discussions: what is meaning for "classroom".! Adults learn more and better trough informal learning (EU papers emphasize that) and specially when joining networks and social media contexts.
    Only to put in question and not to forgot for next week discussions. The digital divide is the critical point for exclusion and inequality for the next years...not in the future, but nowadays happening.     

  • Imagen de Elena Trepule
    All adults despite their background need to feel that their experience is valued and may be a source of learning. We, adults, tend to see our own experience as the core of our identity. So if a teacher is neglecting my experience I feel he is neglecting the very me indeed. Inspiring teachers may help learners to see their experience as something of value...