chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Electronic Platform for Adult Learning in Europe

 
 

Blog

Izglītojošas spēles kā mācību metode

05/05/2019
by Ginta Salmina
Language: LV

/en/file/gamificationjpg-0gamification.jpg

Mūsdienās cilvēki daudz runā par spēlēm un spēļu izmantošanu gan izglītojošās, gan profesionālajās, gan arī personiskajās aktivitātēs. Īpaši daudz aktivitātes notiek ārpus Latvijas, tomēr, arī Latvijā pēdējos 4 gados vērojamas aktivitātes spēļu izmantošanā un izstrādāšanā. Kāpēc cilvēki izvēlas spēlēt?  Vai spēļu izmantošana ir metode, kas der visiem?  Vai spēļu izmantošanai ir nepieciešama kāda īpaša apmācība? 

SEB bankas organizētajā konferencē “Ekonomika.Digitalizācija.Inovācijas”, kura notika 2019.gada 22.martā tika uzsvērts, ka spēja ātri iemācīties ir jaunā negodīgā priekšrocība. Ņemot vērā mūsdienu attīstības tempus, izmaiņas tehnloloģijās, procesos un profesijās, ir ļoti būtiski iemācīt cilvēkiem vēlmi mainīties.  Vēl viens būtisks aspekts ir radošums un eksperimentēšana, jo tie veicina izaugsmi un var nodrošināt labākus rezultātus, jo mūsdienās ir grūti prognozēt, tieši kas var strādāt labāk un nodrošināt panākumus. Konferencē “Ekonomika.Digitalizācija.Inovācijas” tika arī uzsvērts, ka uzņēmumi, kuri eksperimentē, sasniedz labākus rezultātus nekā tie, kas konstatnti plāno izaugsmi.

Uzskatam, ka spēles ir līdz galam neizmantots resurss un vēlamies, lai uz spēlēm cilvēki paskatās no cita skatu punkta. Katras spēles pamatā ir mācīšanās un, izstrādājot piemērotu spēļošanas algoritmu, iespējams panākt apzinātāku un mūsdienīgāku cilvēku mācīšanos. Spēļošana (gamification) ir spēles elementu izmantošana, lai veicinātu spēles veida domāšanas (game thinking) attīstīšanu un spēlē balstītu instrumentu izmantošanu stratēģiskā veidā. Šādā veidā labāk tiek attīstītas ne tikai cilvēku pamatprasmes/ kompetences, bet arī tiek veicināta aktīvāka iesaiste mācīšanās procesos.

Ir daži posmi, ko iesaka ievērot izstrādājot spēli, tie iekļauj spēles mērķu definēšanu, mērķauditorijas un tās īpatnību precīzu noteikšanu, mērķa grupai raksturīgo Spēlētāja tipu, izmaiņas, ko vēlies panākts ar spēli, notikumu scenārija izstrādi un visādus citus svarīgus aspektus. Par dažiem no tiem dalos arī ar jums.

 

Spēļu lietotāja tips

Cilvēks izvēlas spēli vai ieņem lomu spēlē atkarībā no tā, kāds Spēles lietotāja tips viņam ir vairāk raksturīgs. A. Marczewski piedāvāta tipoloģija Spēļu lietotājus iedala 6 pamatgrupās: socializētāji (socialisers), brīvdomātāji (free spirits), sasniedzēji (achievers), filantropi (philantropists), spēlētāji (players) un pārkāpēji (disruptors).

  • Socializētājus motivē attiecības. Viņi vēlas mijiedarboties ar citiem un veidot sociālās saites.
  • Brīvdomātājus motivē autonomija un pašapliecināšanās. Viņi grib veidot kaut ko jaunu un izzināt.
  • Sasniedzējus motivē meistarība. Viņi vēlas mācīties jaunas lietas un attīstīt sevi. Viņiem ir svarīgi izaicinājumi, ar kuriem tikt galā.
  • Filantropus motivē jēga un mērķis. Viņi ir altruisti, kas grib dot citiem cilvēkiem un padarīt citus laimīgus, neko negaidot pretī.
  • Spēlētājus motivē apbalvojumi. Viņi darīs visu, lai saņemtu apbalvojumu vai uzslavu no sistēmas. Viņi to dara priekš sevis.
  • Pārkāpējus motivē pārmaiņas. Viņi grib apiet sistēmu, lai ieviestu pozitīvas vai negatīvas pārmaiņas.

Ja vēl nezini, kāds spēlētāja tips ir raksturīgs tev, tad tu vari to noteikt šeit: 
http://gamified.uk/UserTypeTest/user-type-test.php#.Vkpo1nYrLIW

 

16 motivācijas avoti

Veidojot spēles un apmācību aktivitātes ar spēļu elementiem, mēs balstāmies ne tikai uz potenciālo spēlētāju vai dalībnieku tipu, bet arī motivējošiem faktoriem, kas cilvēkus ieinteresēs iesaistīties un piedalīties spēlē vai aktivitātē.

Amerikāņu psihologs un psihoterapeits Stīvens Raiss (Steven Reiss) savā motivācijas teorijā iezīmē 16 fundamentālās vajadzības, vērtības un dzinuļus, kas motivē cilvēku. To vidū ir atrodami sekojošie dzinuļi:

  • Pieņemšana – vajadzība būt novērtētam
  • Ziņkāre – vajadzība pēc zināšanām
  • Ēšana – vajadzība pēc ēdiena
  • Ģimene – vajadzība rūpēties par atvasēm
  • Gods un cieņa – vajadzība pēc sabiedrības lojalitātes
  • Ideālisms – vajadzība pēc sabiedriskā taisnīguma
  • Neatkarība – vajadzība būt atšķirīgam un pašpaļāvīgam
  • Kārtība – vajadzība pēc struktūras un sistēmas
  • Fiziskā aktivitāte – vajadzība pēc ķermeņa treniņa
  • Spēks – vajadzība pēc gribasspēka un ietekmes
  • Romantika – vajadzība pēc skaistuma un seksuālām attiecībām
  • Uzkrājumi – vajadzība pēc kolekcionēšanas
  • Sociālie kontakti – vajadzība pēc attiecībām ar citiem
  • Sociālais statuss – vajadzība pēc sociālā nozīmīguma
  • Sevis aizstāvēšana/atriebība – vajadzība pēc cīņas ar citu personu
  • Miers – vajadzība pēc drošības un aizsardzības

Protams, katram no mums viens motivators ir iedarbīgāks par citu. Ikviens apmācību un spēļu dalībnieks ir atšķirīgs un katram ir vairāki motivatori, kas būtu jāņem vērā, lai izstrādājot spēles vai interaktīvas aktivitātes treniņiem, tie piesaistītu dalībnieku uzmanību un iesaistītu viņu aktīvā darbībā un mācību procesā. Viena svarīga piezīmē, ko noteikti visi zinām: spēlēt spēlējam, bet atceramies, ka saturam ir liela nozīme!

 

Rakstu sagatavoja “Izglītojošo spēļu un metožu asociācija” Nataļja Gudakovska un Ginta Salmiņa
Raksta tapšanas procesā tika izmantoti personīgie novērojumi un pieredze, kā arī informācija no http://www.gamified.uk/.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Displaying 11 - 18 of 18
  • Beāte Lozberga's picture
    Spēles skolēniem sniedz iespēju interesantā veidā apgūt prasmes sadarboties, komunicēt ar apkārtējiem, iepazīt sevi un klasesbiedrus, gūt jaunus iespaidus, zināšanas un pieredzi. Spēles ir neatņemama pedagoģiskā procesa sastāvdaļa. 
  • Jūlija Timofejeva's picture
    Varu tikai piekrist tam, ka spēles ir viena no unikālajām mācīšanās formām, kas ļauj mācīšanās procesu padarīt interesantu un aizraujošu. Spēļu izmantošanai mācību procesā ir vairāk priekšrocību nekā trūkumu.
  • Sarmīte Glovecka's picture
    Mācībās noteikti ir jābūt spēlēm, jo tās reāli palīdz izglītojošiem mācīties. Taču spēlēm  jābūt tieši izglītojošām spēlēm ar nozīmīgu saturu, citādi no spēlēm nebūs nakādas jēgas. Manuprāt, [par to ir jāatceras un jāliek uzsvars. 
  • Sigita Upīte's picture
    Tā kā spēles ir viens no galvenajām mācību metodēm ,kas bērnu spēj aizraut un ieinteresēt , tās būtu jāsaglabā un jāturpina pielietot,jo ar šo spēļu palīdzību bērni galvenokārt attīsta socializēšanos, un tai pašā laikā daudzas citas svarīgas prasmes,lai bērns augtu un attīstītos normāli. 
  • Santa Lempa's picture
    Manuprāt, ar spēli un tās elementiem iepazīstamies jau bērnībā, jo tad rotaļāšanās un spēļu spēlēšana ir viena no galvenajām nodarbēm. Arī bērnu dārzā, izmantojot spēļu elementus, bērnus rosina uzzināt kaut ko jaunu. Arī skolā spēle var tikt izmantota kā metode jaunas mācību vielas apgūšanai, taču, attīstoties digitālajiem resursiem, spēli varētu izmantot, pielietojot dažādas digitālas ierīces. Interesanti šķiet rakstā minētie spēles lietotāja tipi. Radās ideja, ka, piemēram, strādājot ar bērniem klasē, tiem arī var piedāvāt līdzīgu testu, lai noteiktu, kuram tipam viņi pieder, izspēlēt vairākas spēles, kuras, piemēram, saistītas ar latviešu valodu un literatūru un secināt, vai skolēns tiešām jūtas šim tipam atbilstoši. Stunda izvērstos interesantāka un skolēniem saistošāka, jo datorspēles ir ļoti aktuālas jauniešu vidū. Savukārt, stundā tiktu izspēlētas spēles, kas saistītas ar jauno mācību vielu.  
  • Ingrida Pupina's picture
    Domāju, ka ir saprātīgi ieviest izglītojošas spēles kā mācību metodi. Bet, jāizvēlas tādas spēles, lai derētu vairums izglītojamo. Izgltības iestādēs ir izglītojošas spēles, bet tās ir kā pulciņi. Teiksim šaha nodaarbības ir labas, bet tās nav domātas visiem. Bet ir tādas spēles, kuras lieti noderētu sākumskolas matemātikas nodarbībās, kur jāmācās skaitīt, atņemt, reizināt. Atkarībā no spēles noteikumiem, mēs iemācamies spēlēt komandās, iemācamies zaudēt, iemācamies socializēties. 
  • Ilze Seglēre's picture
    Manuprāt, ar spēļu palīdzību var panākt vairākas svarīgas prasmes, kas attīsta cilvēkam ne tikai loģisko domāšanu un pielāgošanās spēju, bet arī reakcijas ātrumu. Kā piemēru varu minēt – bioloģijas stundās tiek izmantotas dažādas uz atmiņu balstītas spēles, kur skolēniem jāatrod otrs pāris kartītei (uz vienas no kartītēm dzīvnieks, uz otras kartītes dzīvnieka nosaukums vai piederība noteiktai dzimtai). Darbā ar skolēniem īpaši svarīgi ir attīstīt arī sadarbības prasmes, iemācīt, ka ne vienmēr ir iespējams uzvarēt, ko lieliski var pilnveidot ar spēļu palīdzību. Šo metodi var izmantot arī mācību stundu laikā, kad ir nepieciešams aktualizēt stundas tematu vai arī dažādot mācību procesu.
  • Aija Lāce's picture
    Spēles mūsdienās ir līdz galam neizmantots resurs. Gribētos , lai cilvēki biežāk spēlētu, jo spēlēs mūs māca. Tās ir mācīšanās pamats ne tikai bērniem, bet mums pieaugušiem arī. Spēles laikā cilvēkiem attīstās ne tikai pamatprasmes, bet arī tiek veicināta aktīva iesaiste mācīšanās procesā. Kā mācību metode super, es tikai par tās plašāku un biežāku izmantošanu ikdienā.