chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Electronic Platform for Adult Learning in Europe

 
 

Blog

Pizzas, taxis and adult learning: developing careers in our online world

08/11/2018
by Andrew McCoshan
Language: EN
Document available also in: HR CS FR SL HU DE EL LV IT PL ES

/en/file/adult-learning-and-gig-economyAdult learning and the gig economy

Adult learning and the gig economy

 

EPALE Thematic Coordinator Andrew McCoshan looks at why adult learning needs to learn from the online taxi and pizza delivery companies that are revolutionising the way we work.

 

The ‘gig’ economy is a new way of organising work. Online platforms connect buyers and sellers of products and services; and individuals can sell their labour for short-term assignments or projects – ‘gigs’. Once, only musicians did gigs. But the digital revolution has made firms like Uber and Airbnb possible, opening up opportunities for greater self-employment. Online platforms provide opportunities for skilled professionals like designers, editors, programmers and sound professionals. Less skilled self-employment like taxi-driving or bicycle delivery is also enabled.

It’s not yet clear what this might mean for career development except that it may well change it in some important ways. We’ve known for a long time that there are no longer any guarantees of a ‘job for life’; nearly 25 years ago Charles Handy coined the phrase ‘portfolio working’. The number of self-employed people has barely changed since then, but attitudes have:

‘Today, consulting or freelancing for five businesses at the same time is a badge of honour. It shows how valuable an individual is ... Working at home or in cafes, starting businesses with teams of consultants and freelancers you’ve met only online … indicate “initiative,” “creativity,” and “adaptability,” which are very desirable traits in today’s workplace.’

Micha Kaufman – Co-Founder and CEO of Fiverr

Digital platforms also open up opportunities for entrepreneurs to enter markets very easily and, as Arun Sundararajan says, ‘because these platforms provide layers of trust, brand and expertise on demand, the need for specialising before you’re qualified to become a provider is reduced’. The gig economy can also mean businesses save resources in terms of benefits, office and training. 

 

The pros and cons

New forms of employment like the gig economy have pros and cons. Businesses save money by no longer having a full-time workforce to train; but then how do people get trained? You can become an online seller of your talent with just enough of the skills you need; but if you don’t have much underpinning knowledge how will your skills develop? Your way of working may give you valuable skills but how can you demonstrate them reliably?

How should adult learning respond to such challenges? Many of the issues thrown up by the advent of the ‘gig’ economy are not new, although the scale may prove to be different if it starts to affect large numbers of workers. Self-employed and part-time workers have always been at a disadvantage when it comes to training compared to people on permanent contracts: permanent employees may, in larger companies especially, benefit from human resources facilities and training. Much of the learning in the ‘gig’ economy is probably not formal, with people acquiring specific skills or knowledge to add to their portfolio of competences in order to complete an assignment successfully. 

Perhaps our biggest concern, however, should be the low skilled. As one author puts it:

'To the optimists, [the gig economy] promises a future of empowered entrepreneurs and boundless innovation. To the naysayers, it portends a dystopian future of disenfranchised workers hunting for their next wedge of piecework.'

The low skilled do less formal training than people with higher skills. And the type of employment involved in taxi-driving or pizza delivery probably reduces still further the chances of doing some form of formal training.

 

Adult learning: make like pizza delivery!

The good news is that adult learning has good experience of dealing with such issues. This experience now needs to be applied online.

Even though the gig economy is in its early stages, it’s pretty clear that adult learning has to use similar platforms and tools to meet the needs of these learners.

Just as these platforms connect buyers and sellers of pizzas, we need them to connect adult educators to learners. And we need to use them to create environments where adult educators can develop innovative approaches to meet new and emerging needs. 

Such approaches do not come cheaply. Investment and collaboration with other stakeholders are key. But at another level, we can also take smaller steps:

  • We could use digital technology to make it possible for people to access and get credit for small bits of learning at a time and place of their choosing.
  • We could develop online opportunities for workers to get their non-formal and informal learning validated: digital technology has great potential to support validation processes that have easy access and are simple to use.

And we also need to know more about how workers in new forms of employment might acquire and develop their skills. Projects like the CrowdLearn study being conducted by the University of West London and the Oxford Internet Institute, and funded by Cedefop, will help provide some of the answers. Adult learning has a chance not just to prepare itself for new forms of employment but to seize the opportunities they present.


Andrew McCoshan has worked in education and training for over 30 years. For more than 15 years he has conducted studies and evaluations for the EU, and before that was a consultant in the UK. Andrew is currently an independent researcher and consultant, an ECVET Expert for the UK, and Senior Research Associate at the Educational Disadvantage Centre at Dublin City University in Ireland.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Displaying 1 - 10 of 13
  • Ewa Maria Grzesiak's picture
    Barierą w kształtowaniu rynku pracy on-line są nie tylko przeszkody ze strony potencjalnych pracowników (jak np. brak umiejętności cyfrowych), ale również bariery ze strony firm (lepiej żeby pracownik siedział "przy biurku"). Ta mentalność powoli się zmienia, ale jeszcze daleka droga przed nami.
  • Sabīne Šķēle Stepanova's picture
    Lasot rakstu, radās pārdomas par to, vai un kā šadas idejas par veiksmīgas karjeras iespējām mūsdienu tiešsaistes pasaulē ir iespējams realizēt izglītības jomā. 
    Domājot par mūžizglītību un pieaugušo izglītību Latvijā, protams, šis varētu būt lielisks veids, kā ekonomēt laika un finanšu resusrsus cilvēkiem, kuri vēlas izglītoties, bet šādas iespējas ir tikai galvaspilsētā vai lielākajās pilsētās. Piemēram, ar tiešsaistes semināru, lekciju un prezentāciju mateiāliem varētu rīkoties arī tiešsaistē, kas būtiski samazinātu gan finansiālās izmaksas (braukšana ar transportlīdzekļiem), gan arī ceļā pavadītais laiks. No pieredzes saku, ka šāda veida piedāvājums krietni atvieglotu cilvēku izglītošanos ne tikai mūžizglītības kontekstā, bet arī dažādu interešu izglītības un platformu apguvē. Piemēram, ja cilvēks atrodas Apē, bet Līderības un vadības treniņnodarbība, kura ilgst apmēram 3h, norisinās Rīgā, nodarbību skaits 5reizes divu mēnešu garumā, kuras maksā apmēram 500eiro, šādam cilvēkam nešķitīs sasistošas nevis tādēl, ka viņš tās nevarētu atļauties apmeklēt vai intereses trūkuma dēļ, bet tās viņam nešķitīs saistošas lielo izmaksu un laika patēriņa dēļ. 
    Aizvien vairāk šie tiešsaistes mehānismi darbojas privātā biznesa jomā, bet oficiālajā mūžizglītības kontekstā novērojama krietni mazāk. 
    Domāju, ka ar laiku šādas funkcijas ieviesīsies arī izglītības jomā, jo, skatoties uz provincē esošajām problēmām - atrast sertificētus speciālistus (piemēram, fizikas, ķīmijas, matemātikas, tehniskās jaunrades pedagogus, utml.), nodrošināt pedagogaqm pilnas slodzes darbu un atalgojumu, veicinās šādas pārmaiņas, lai tos piesaistītu darbam ko var veikt tiešsaistē. 
    Manuprat, ikviena darba veicējam ir jābūt sava darba profesionālim, kurš neatkarīgi no darba vietas un apjoma, spēj savu darbu plānot un izpildīt atbilstoši saistībām, kuras ir uzņēmies. 
  • Sabīne Šķēle Stepanova's picture
    Lasot rakstu, radās pārdomas par to, vai un kā šadas idejas par veiksmīgas karjeras iespējām mūsdienu tiešsaistes pasaulē ir iespējams realizēt izglītības jomā. 
    Domājot par mūžizglītību un pieaugušo izglītību Latvijā, protams, šis varētu būt lielisks veids, kā ekonomēt laika un finanšu resusrsus cilvēkiem, kuri vēlas izglītoties, bet šādas iespējas ir tikai galvaspilsētā vai lielākajās pilsētās. Piemēram, ar tiešsaistes semināru, lekciju un prezentāciju mateiāliem varētu rīkoties arī tiešsaistē, kas būtiski samazinātu gan finansiālās izmaksas (braukšana ar transportlīdzekļiem), gan arī ceļā pavadītais laiks. No pieredzes saku, ka šāda veida piedāvājums krietni atvieglotu cilvēku izglītošanos ne tikai mūžizglītības kontekstā, bet arī dažādu interešu izglītības un platformu apguvē. Piemēram, ja cilvēks atrodas Apē, bet Līderības un vadības treniņnodarbība, kura ilgst apmēram 3h, norisinās Rīgā, nodarbību skaits 5reizes divu mēnešu garumā, kuras maksā apmēram 500eiro, šādam cilvēkam nešķitīs sasistošas nevis tādēl, ka viņš tās nevarētu atļauties apmeklēt vai intereses trūkuma dēļ, bet tās viņam nešķitīs saistošas lielo izmaksu un laika patēriņa dēļ. 
    Aizvien vairāk šie tiešsaistes mehānismi darbojas privātā biznesa jomā, bet oficiālajā mūžizglītības kontekstā novērojama krietni mazāk. 
    Domāju, ka ar laiku šādas funkcijas ieviesīsies arī izglītības jomā, jo, skatoties uz provincē esošajām problēmām - atrast sertificētus speciālistus (piemēram, fizikas, ķīmijas, matemātikas, tehniskās jaunrades pedagogus, utml.), nodrošināt pedagogaqm pilnas slodzes darbu un atalgojumu, veicinās šādas pārmaiņas, lai tos piesaistītu darbam ko var veikt tiešsaistē. 
    Manuprat, ikviena darba veicējam ir jābūt sava darba profesionālim, kurš neatkarīgi no darba vietas un apjoma, spēj savu darbu plānot un izpildīt atbilstoši saistībām, kuras ir uzņēmies. 

  • Jolanta_ Zastavnaja_'s picture
    No vienas puses, darbinieki, kas ilglaicīgi strādā vienā darbavietā un savu darbu veic izcili, savā ziņā tiek uzskatīti par lojālākiem nekā tādi darbinieki, kas maina savas darba vietas bieži. Tas , manuprāt , ir atkarīgs no darba vietas jomas un specifikas, kā arī darbinieka personībai. Mūsdienās mainās prasības pret darba ņēmēju. Kas kādreiz tika uzskatīts par stabilām vērtībām, kas nemainās,  tas mūsdienās 21.gs tiek uzskatīts ,ka pastāvēs, tas , kas mainīsies. Saistībā ar jaunā laikmeta prasībām, darba ņēmēji konkurētspējīgi ir tie, kuri izglītojas, mainās līdzi laikmetam, ir ar daudzpusīgu pieredzi. Kas nebūt neiet roku rokā ar piesaisti vienai darba vietai. 
  • Liene Niedola's picture
    21.gs. darbiniekam ir jābūt elastīgam un jāprot pielāgoties dažādām situācijām, darba vidēm. Uzskatu, ka Latvijā, kā postpadomju valstī vēl ļoti daudz ir dzirdami stereotipi par to, ka vienā darba vietā ir nepieciešams strādāt visu mūžu, ka darba vietas maiņa neko labu neliecina par darba meklētāju, bet es pilnībā nevēlos piekrist šiem stereotipiem, jo 21.gs. ir jomas, kurās darbinieki tiek piesaistīti uz konkrētiem projektiem, tāpat arī ir speciālisti, kuri veic gabaldarbus, strādā paralēli vairākās vietās, bet ne jau tādēļ, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli, bet gan, lai gūtu plašāku pieredzi un būtu augstāk kvalificējams darba tirgū, kur pieredze ir ļoti svarīga.
    Manuprāt, ir jāizskata individuāli iemesli, kādēļ cilvēki ilgstoši nepaliek strādāt vienā konkrētā iestādē. Mēs nevaram skatīties uz to caur padomju laiku prizmas, nepieciešams ir ņemt vērā darba tirgū ienākošo paaudžu īpatnības.
  • Renārs Rapa's picture
    Domāju, ka tas ļoti atkarīgs no nozares, kurā strādā. Pēc personīgās pieredzes strādājot izglītības nozarē un privātajā biznesā tirdzniecības jomā secinu, ka tieši pretēji, tiek novērtēts un godināts cilvēks, kurš ilglaicīgi strādā vienā darba vietā. Ir apguvis visus sīkumus un iedziļinājies niansēs, nevis darbs kaut kā izdarīts.  Man šķiet, ka bieža darba vietas maiņa attiecas uz zemāk kvalificētiem darbiem. Speciālistam vai jebkāda līmeņa vadītājam ir vajadzīgs laiks, lai iestrādātos savā amatā un radītu uzticības sajūtu, būt spēcīgam konkrētā darba vietā. Protams, tas atkarīgs no cilvēka. Ja man būtu jāstrādā vairākās darba vietās, domāju, ka darba kvalitāte, veltītais laiks sagatavojoties arī izdalītos, līdz ar to samazinātos ieguldītais darbs, enerģija katrai darba vietai.
  • Laima Kronberga's picture
    Šī ir pozitīva ievirze gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, jo paver neaptverami plašas iespējas. Mūsdienās tik tiešām ir daudzas profesijas, kurās darbiniekam ir iespējas izpaust savus talantus izmantojot digitālās platformas. Protams, cik lielā mērā cilvēks ir sagatavots šādam darba tirgum ir katra individuāla attieksme un pieredze attiecībā uz mūžizglītības un pašizglītošanās jēdzieniem kā tādiem. Ir neskaitami daudzi onlain kursi par visdažādākajām tēmām dažādās nozarēs. Pat skolotājiem un iestāžu vadītājiem tika sniegta iespēja apgūt kursu “Kompetenču pieeja mācību saturā” 7 nedēļas mācoties tiešsaistē. Arī es esmu izmantojusi šo iespēju, un vērtēju to ļoti pozitīvi.
  • Līga Vecvērdiņa's picture
    Mūsdienas iet uz priekšu, laiks un tehnoloģijas arī turpina iet uz priekšu. Manuprāt, kā darba devējam šī iespēja ir ļoti laba, jo kā jau rakstā tika minēts - nav jāapmāca pilna laika darbinieks, taču vajadzīgais darbs tiek izdarīts. Kā no darba ņēmēja puses man nepatiktu, ka nav šīs stabilitātes sajūtas, kāda ir kad strādā vienā darbā kā pilna laika darbinieks. Taču zinu cilvēkus, kuriem tieši pretēji patīk strādāt dažādās darbavietās un nebūt konkrēti vienā uzņēmumā. Tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka rakstura iezīmēm, dzīves interesēm. Šeit vēl ir kurp tiekties, jo lai tas izdodos ir nepieciešama nopietna ideja un programma par savu  kvalifikācijas celšanu tiešsaistē vai kādā citā programmā.
  • Elizabet Dobre's picture
    Érdekes, hogy manapság a felsőoktatási intézmények szépen lassan, de elkezdték átvenni a digitális technológia használatát, vagyis van olyan intézmény, akiknek már nincs szüksége a saját diákjaikkal személyes kontaktra, ehelyett kiküldik az előadásokat  videó formátumban a diákoknak a levetített diaanyagokkal együtt majd a legelső személyes találkozás a vizsgán történik a tanárral (vagy esetleg még akkor sem). Szerintem maga ez a fajta digitalizáció egy felsőoktatási intézmény esetén nem a legelőnyösebb tanulási formát eredményezi.