chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Electronic Platform for Adult Learning in Europe

 
 

Blog

Lifelong learning in the EU - an infographic guide to adult learning

22/10/2018
by David Mallows
Language: EN
Document available also in: LV FR SK NL

/en/file/lifelong-learningLifelong learning

Lifelong learning

 

Policy Analyst Denise Chircop from the European Parliamentary Research Service (EPRS) announced the EPRS’s latest interactive infographic that explores the learning universe from early childhood through to adulthood.

 

Did you know:

  • a really good way of improving your child’s chances of success at school is to continue your own education. Yet only 4 % of adults with a low level of education attend any training.
  • children from disadvantaged backgrounds who attend pre-school reap even greater benefits than other children later on at school. Yet the participation rate of young children is on average 7 % lower if parents have not received tertiary education and 13 % lower if children came from migrant families.
  • as an eighteen-year-old woman, you are more likely to be studying than a young man of your age.

With the start of the new school year around Europe, the time is right to take an in-depth look at the state of education in the Union. As the basis of a level playing field in the labour market, how can we make sure that all EU citizens can benefit from the opportunities provided by education? Do people make full use of learning opportunities in the work place? Do greater educational opportunities really increase women’s chances of success in the labour market?

European Parliamentary Research Service created an interactive infographic Lifelong learning in the EU that explores the learning universe from early childhood through to adulthood. The infographic does not just stop at our formal systems of education but looks at all forms of learning for a comprehensive insight into what is happening in each of the Member States inside and out of schools.

Do you know what qualifications you need to become a teacher in Europe? Who benefits from education and training and who is left behind? Is the European Parliament a real actor in education and training?

The interactive infographic allows you to view graphs according to the variable that interests you most, or to find out more about individual Member States and compare them with others. Links to the original sources are provided, most of which were financed by the European Union as a means to obtain comprehensive data upon which to formulate its policies.

Visit the interactive infographic ‘Lifelong learning in the EU’

 

Denise Chircop is a policy analyst at the European Parliamentary Research Service (EPRS) focusing on education, training, and youth. Previously, she worked for the European Economic and Social Committee and before that as a state school teacher and a visiting lecturer at the University of Malta. She graduated from the faculty of Education University of Malta and furthered her studies in Scienze dell’Educazione at the Universita degli Studi di Firenze.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Displaying 1 - 9 of 9
  • Rēzija Cela's picture
    Inforgrafikās ietvertā informācija bija apkopota viegli uzskatāmā veidā, ļaujot apskatīt problēmas būtību interesantā un informatīva veidā. Iepriekš nebiju iedziļinājusies mūžizglītības problēmu likumsakarībās, līdz ar to informācija bija ļoti noderīga. Paldies!
  • Anita Apine's picture
    Interaktīvā infografika ‘Mūžizglītība ES’,  sevī ietver ļoti daudz interesantas un noderīgas informācijas. Tā kā visvairāk saistīja Pieaugušo izglītība, tad jāsaka, ka atradu jaunu skatījumu. Lai atzīmējam kaut vai dažādos apmācību veidus pieaugušajiem: mācību grupas, kas nodarbojas ar zināšanu padziļināšanu par dažādiem jautājumiem, "nobriedušie" studenti universitātēs,  tālmācība, apmācība darba vietā un pārkvalifikācija, kursi, kas apvieno teoriju ar praksi, un nodarbības vai citas mācību aktivitātes, kas tiek veiktas, ņemot vērā īpašu interesi. Infografikā sameklēju Latvijas augstskolu jaunākos piedāvājumus, piemēram, Vidzemes Augstskola (ViA) piedāvā 4 jaunas maģistra līmeņa studiju programmas. “Studiju programma “Mediju un informācijas pratība” izstrādāta, sadarbojoties ar komunikācijas un mediju jomas ekspertiem. Programmā tiks iekļautas stratēģiskās spēles, simulācijas un citas metodes, kas palīdz integrēt teorētisko zināšanu potenciālu dažādu ar medijpratību un informācijas pratību saistītu, praktisku problēmu risināšanā. Līdzīgas inovatīvas metodes tiks izmantotas vēl vienā jaunā starpdisciplinārā maģistra studiju programmā “Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība”. Topošajiem maģistriem paredzēta arī jaunā studiju programma “Kiberdrošības inženierija”, kuras ietvaros studentiem būs iespēja pētīt un rast risinājumus problēmām, kas saistītas ar informācijas drošības risku mazināšanu e-produktos, e-pakalpojumos, informācijas sistēmā vai kibertelpā. Ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu saistīta arī jaunā studiju programma “Virtuālā realitāte un mobilās tehnoloģijas”. Studiju programma sniegs zināšanas par VR/AR tehnoloģijām, to pielietojumu un lomu inovācijās. Studentiem būs iespēja iegūt jaunas zināšanas, attīstīt reālas prasmes un kompetences, veicot trīsdimensiju satura pārvaldīšanu, programmēšanu, modelēšanu u.c.”. Vērtīgs materiāls pētīšanai un izmantošanai: http://www.europarl.europa.eu/thinktank/infographics/lifelonglearning/in...
  • Ieva Bērziņa's picture
    Rakstā tiek uzdots jautājums, vai lielākas izglītības iespējas patiesi palielina sieviešu izredzes gūt panākumus darba tirgū? Varētu tikai izteikt vēlējumu, lai dažādu izglītības, sociālo un ekonomikas politiku ietvaros šis jautājums tiktu skatīts daudz dziļāk un vispusīgāk, respektējot lielas daļas sieviešu vajadzības, intereses un dzīves prioritātes, ne tikai darba tirgus perspektīvā, bet arī ģimenes dzīves kontekstā. Tā, piemēram, 2014.gadā SKDS veica pētījumu  „Ģimene – ideāls un realitāte”, kurā 49% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka periodam, kad viens no vecākiem nestrādā, bet paliek mājās ar bērnu, ir jābūt līdz 3 gadiem, bet 18,3% uzskatīja, ka tiem jābūt 6-7 gadiem (līdz bērns sāk iet skolā), 3% - ka tiem jābūt 12 gadiem, savukārt viedoklim, ka vecākiem pēc iespējas ātrāk jāatgriežas algotā darbā, piekrita vien 0,8% respondentu (līdz pusgadam – 0,4%, līdz gadam - 2.8%). Līdzīgi arī  Eiropas Komisijas projekta „Family Patform” ietvarā 2010.gadā tika veikta aptauja „Mātes Eiropā” (Mothers in Europe), (sk. „Report: Realities of Mother in Europe” http://www.mmmeurope.org/ficdoc/FAMILYPLATFORM-Realities-of-Mothers-in-E... ). Šajā aptaujā 11% mātes izdarīja izvēli par labu pilna laika nodarbinātībai, 64% daļēja laika nodarbinātībai, lai varētus saskaņot darba un ģimenes dzīvi, bet 25% vēlējās visu laiku veltīt ģimenei. 80% no sievietēm, kuras izvēlējās nepilnu darba laiku, vēlējās pilnībā veltīt sevi ģimenes dzīvei bērnu vecumā no 0-3 gadiem. Nepietiekami novērtējot šīs sieviešu vajadzības, sabiedrības veselība un dzīves kvalitāte nenoliedzami tiek ietekmēta negatīvi. Ne viss ir izmērāms darba tirgus rādītājos.
  • Laima Kronberga's picture
    Piekrītu, ka bērns, kurš redz, ka arī vecāki mācās, dara to sekmīgāk un jēgpilnāk. Laiks, ko pavadu studējot, no bērnu puses tiek respektēts, jo ģimenē mācīšanās jēdzienam ir liela nozīme. Neatkarīgi, vai tie ir ikdienas skolā uzdotie mājas darbi, vai formālās pieaugušo studijas. Ļoti plašs  informatīvs materiāls par mācīšanās situāciju Eiropā. Noteikti to izmantošu  savu studiju kontekstā. Paldies!
  • Renārs Rapa's picture
    Tiešām interesanta un noderīga informācija. Uzreiz saskatu papildus motivāciju savām studijām, jo gribas izmantot šo iespēju (pašizglītošanos) lai uzlabotu bērna sekmes. 
    Apskatot infografikas, ievēroju, ka daudzās ES valstīs nav izglītības vadlīniju sākumskolai. Domāju tas ir labi, ka Latvijai tādas ir, tas rada iespēju visiem virzīties uz kopīgu mērķi, kopīgi nolemtu prasmju apguvi. Protams, ja tās ir kvalitatīvi sagatavotas.
    Paldies Eiropas savienībai par šo informāciju, noteikti atgriezīšos pie šī raksta, lai izpētītu apskatītos jautājumus sīkāk.

  • Liene Niedola's picture
    Paldies par plašo infografiku, kas sevī ietver ļoti daudz noderīgas informācijas. Ar lielu interesi to izpētīju!
    Ļoti patiesi ir pētījuma dati, ka skolēni, kuru vecāki ir ieguvuši augstāko izglītību ir motivētāki un uzrāda augstākus rezultātus. Domāju, ka tas skaidrojams ar to, ka šie bērni ir auguši izglītotā vidē, kurā vecāki tiecas uz tālakizglītību, sevis pilnveidi. Tiek izvirzīti mērķi, plānots, kā tos sasniegt. Nav pasīva dzīves dzīvošana, ar domu par eksistēšanu.
  • Laima Mitenberga's picture
    Piekrītu apgalvojumam, ka uzlabot sava bērna sekmes skolā ir turpināt pašiem savu izglītošanos. Manuprāt, sekojot vecāku piemēram, bērns var gūt motivāciju un jēgu izglītošanās procesam.
    Attīcībā uz faktu, ka bērni no sociāli nelabvēlīgas vides, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, vēlākā vecumā uzrāda pat lielāku ieguvumu nekā pārējie bērni, varētu teikt, ka šādi bērni ir motivētāki dzīvē sasniegt vairāk, lai izrautos no bērnības piespiedu apstāķliem un kļūtu veiksmīgāki. Šie bērni ir piedzīvojuši spiedīgus apstākļus, kā rezultātā viņos ir cīņasspars un rūdījums nepadoties grūtībām.
  • Agnese Zenfa's picture
    Bērni ir vecāku spogulis, tāpēc, ja vecāki rādīs priekšzīmi, ka mācīties ir labi un, ka iegūstot izglītību dzīvē klāsies labāk, tad arī bērns mācīsies un uzlabos savu izglītību.
    Reizēm arī vecāku vienaldzība dod stimulu dzīvē sasniegt ko vairāk kā ir, viss ir atkarīgs no situācijas un paša motivācijas.
  • Ināra Upeniece's picture
    Sniegts gan izglītojošs, gan plašs informatīvs materiāls par situāciju Eiropā tēmas ietvaros. Lasīju ar interesi!!!