chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Electronic Platform for Adult Learning in Europe

 
 

Blog

Health literacy: another skill you could measure, or even more?

28/11/2017
by EPALE Österreich
Language: EN
Document available also in: DE LV

/bg/file/blood-pressure-monitor-19529241920jpgblood-pressure-monitor-1952924_1920.jpg

 

The starting point – health

The focus of health literacy – "Gesundheitskompetenz" in German – is based on health, as demonstrated by its involvement in the concept of health-literate healthcare organisations (Konzept Gesundheitskompetenter Krankenbehandlungsorganisationen). Jürgen M. Pelikan, who jointly developed this concept, outlined health literacy as follows at the meeting of the Carinthia University of Applied Sciences in 2014 (Tagung der Fachhochschule Kärnten 2014): "Health literacy (HL) first appeared as a concept in 1974 and since then has had remarkable coverage through the health sciences, health care research, public health and health promotions […]. HL is the fruit of literacy research and therefore has a long tradition in measuring competence in the health sciences."

The educational aspect

The education aspect is more noticeable, at least in German terminology: "In German-speaking countries, the health literacy concept is replaced by terms such as 'Gesundheitsalphabetisierung', 'Gesundheitsbildung', 'Gesundheitsmündigkeit' or 'Gesundheitskompetenz'," explain Holger Penz, Hannes Martinz, Regina Klein and Karl Krajic. The primary focus is on information handling. On the one hand, how can we ensure that individuals are able to understand health-related information and, on the other hand, how can we guarantee that health system representatives communicate information in an understandable manner?

Health literacy of health professionals

Health professionals can contribute to health literacy, not only by communicating clearly but also by improving their literacy skills. The Women's Health Centre in Graz (Frauengesundheitszentrum Graz) notes that "health professionals are often unaware of the benefits of screening, which explains why the general public are sometimes misinformed". From their survey of numerical understanding and the risk literacy of health professionals in Austria, Nicole Jakob and Martin Sprenger recognise the need for action in the education and continuing education of health professionals.

Equal opportunities and self-determination in health matters

The Austrian health literacy platform (Österreichische Plattform für Gesundheitskompetenz) focuses closely on the information aspect, but goes beyond this: "Health literacy is an important cornerstone of health and equal health-related opportunities for everyone living in Austria. It should help the population to make personal decisions that contribute to a healthy lifestyle on a daily basis." The terms "equal opportunities" and "self-determined" are intrinsically linked with adult education.

Capacity building

The capability approach goes beyond the skill-orientated approaches to health literacy that have been outlined. Capacity building was developed back in the 1980s by Amartya Sen and Martha C. Nussbaum. According to this approach, a fair society can be recognised by its ability to enable individuals to develop skills not only through individual advancement but also by creating framework conditions conducive to the development of skills, including the ability to lead a healthy life.

Existing data

The first European Health Literacy Survey (HLS-EU) was carried out in eight European countries in the summer of 2011. The study found that the Austrians who were interviewed rated their health literacy as significantly worse than respondents in other countries. A correlation between health literacy and education was established. The study concludes that "people who are socially disadvantaged and less educated as well as older, chronically sick patients can benefit from supporting framework measures to a particularly high extent."

Further surveys will follow. Peter Nowak from Gesundheit Österreich GmbH explains: "A new population survey is in the pipeline as part of the Austrian health care reform, 'Zielsteuerung Gesundheit'. In 2018, an internationally approved survey will be prepared under the auspices of WHO/Europe. This will be carried out in 2019 and results are expected in early 2020."

In practice

The approaches to the topic of health literacy outlined here have found their way into Austrian adult education practices in many guises. Another blog post gives practical examples and identifies vulnerable groups that are difficult to reach with health literacy programmes.


More information in German:


References

Jürgen M. Pelikan (2014): „Gesundheitskompetenz in der Gesundheitsgesellschaft – eine Herausforderung für Gesundheitswissenschaften, Gesundheitsförderung und die Soziologie“ In: Holger Penz,  Hannes Martinz, Regina Klein, Karl Krajic: Tagungsband Health Literacy als Basiskompetenz (in) der Gesundheitsgesellschaft. Fachhochschule Kärnten 2014, S. 31-36.

Nicole Jakob und Martin Sprenger (2014): Erhebung des Zahlenverständnisses sowie der Risk Literacy von Health Professionals in Österreich. In: Holger Penz,  Hannes Martinz, Regina Klein, Karl Krajic: Tagungsband Health Literacy als Basiskompetenz (in) der Gesundheitsgesellschaft. Fachhochschule Kärnten 2014, S. 153-156.

Michael Tetzer (2014): Befähigt sein, ein gutes Leben führen zu können. In: Holger Penz,  Hannes Martinz, Regina Klein, Karl Krajic: Tagungsband Health Literacy als Basiskompetenz (in) der Gesundheitsgesellschaft. Fachhochschule Kärnten 2014, S. 29-30.


Text/Author of original article in German: Otto Rath/CONEDU

Redaktion/Editing: Karin Kulmer/CONEDU


Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Displaying 1 - 3 of 3
  • Rihards Mālmanis's picture
     Šobrīd valstī un visur pasaulē ir pārāk daudz informācijas par to, kas ir labi veselībai. Liela daļa informācijas ir tikai mārketings, kur kompānijas vēlas tikai nopelnīt. Palasot informāciju internetā, katrā vietā saka savādāku informāciju. Cilvēki īsti nezin vairs kam ticēt. Manuprāt, kvalitatīvu informāciju par veselības pratību būtu jānodrošina valstij ar dažādiem faktiem un pierādījumiem. Veselības pratība, jeb veselības izglītība ir ieguldījums nākotnē. Valstij izglītojot sabiedrību par to, kā labāk rūpēties par sevi un savu veselību, būs atbilstoši arī darbspējiga sabiedrība. Kā arī pašiem cilvēkiem būtu jābūt vēlmei rūpēties par savu veselību.
  • Darja Nikolajeva's picture
    Uzskatu, ka mūsū valstī veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem jāveicina veselības pratība bērniem un pieaugušajiem, bet sākumā viņiem pašiem jāizprot kas ir veselības pratība, kāda ir tai nozīme, kādi ir faktori. Sākumā veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem jābūt izglītotiem par veselības pratību un jāizvērtē kāds ir pratību līmenis savā aprūpes teritorijā. Un tad arī viņi pratīs pielietot piemērotākās pedagoģiskās metodes  sabiedrības veselības pratības  pilnveidošanā  dažādos indivīdu vecumposmos.

  • Amanda Melnalksne's picture
    Veselības pratību var skaidrot ļoti dažādi, taču visu šo definīciju galvenā doma ir ļoti līdzīga. Man vairāk patīk veselības pratību definēt kā  - zināšanas, kas ir cilvēkam, lai viņš spētu pilnvērtīgi rūpēties par savu veselību. Diemžēl ne vienmēr ar zināšanām vien pietiek, jo daudz kas prasa arī līdzekļus, piemēram, kvalitatīva veselīga pārtika bieži vien izmaksā daudz vairāk, profilaktisks ārstu apmeklējums utt. Šajā kontekstā gribētu pieminēt arī terminu veselības veicināšana (health promotion), kas ir dažādi pasākumi, kas tiek veikti, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu, mazinātu veselības nevienlīdzību starp dažādām sabiedrības grupām, kas, kā jau rakstā tika minēts, ir ļoti svarīgi, jo, piemēram, pastāv sakarība starp veselības pratību un izglītību. Varētu teikt, ka veselības veicināšanas mērķi varētu arī saistīt ar veselības pratības attīstīšanu, jo veselības veicināšanas pamatdarbības ir informācijas izplatīšana, cilvēku izglītošana, personisko iemaņu attīstīšana, dzīvesveida un paradumu maiņas veicināšana, lai uzlabotu sabiedrības veselības stāvokli. Latvijā veselības veicināšanā iesaistās aizvien vairāk pašvaldību - jau 112 Latvijas pašvaldību ir iesaistījušās Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā. 

    Manuprāt, veselības pratība ir svarīgākais nosacījums kvalitatīvam un ilgam mūžam.