chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Electronic Platform for Adult Learning in Europe

 
 

Blog

Adult education in Europe: what are the stakes for tomorrow?

12/12/2017
by Isabelle Houot
Language: EN
Document available also in: FR RO LV

Career paths becoming less and less linear in a world on the move; professional and geographical mobility required more and more in an increasingly selective labour market; the demand for new skills relating to the evolution of the work and the way it is carried out; the scarcity of jobs and the rise in the number of job-seekers; and poor workers: these are just some of the many factors which are affecting the world of vocational training in Europe.     

How does this world of adult training (VET) take these developments into account? From this perspective, four issues appear to be fundamental:

1) First of all, making better allowances for training 'at work' in the development and implementation of training devices.

Because if it is indeed exercising the work which develops the skills, then it would be better for vocational training to start from the employee's actual activities, rather than the tasks prescribed, and to devise training systems which are better suited to their career paths and organisational development. In other words: analysing the work better to improve performance and ensure the maintenance, development and transfer of skills. The renewed interest which we are currently seeing in workplace learning seems to be heading in this direction.

2) Secondly, improving the conditions of work-based development by and through training.

The development of skills at work does not happen without conditions: the development of the activity and the development of the person are inseparable. In this area, it seems essential to take both the individual and the collective experiences into account.  It’s about ensuring or strengthening the transmission and circulation of what is learned in both formal and non-formal training in work organisations. Experiments, whether conducted here or there; collective reflexive activities in work situations and in training; new forms of management (today we sometimes speak of free enterprise): these have all clearly shown how much 'acting with skills' as well as 'acting autonomously' are behaviours which depend largely on the environments in which they are deployed. Training devices cannot reasonably ignore this aspect.

3) Third point: ensuring that qualifications acquired at work are recognised 

The ability to view the social signals of recognisable qualifications on the labour market (national and/or international) is a must, to be able to progress in an environment consisting of multiple professional, sectoral, geographical, and other mobilities.

The issue here is that of the framing of the terms of reference for skills in the national and/or European common contexts in order to allow the greatest number to access  credible and 'bankable' qualifications. For this, the provisions of Validation of Acquired Experience (VAE) in France and Luxembourg seem to lead the way.

4) Last, but not least: ensuring that access to lifelong learning becomes a right.

The evolutions of the market and of the organisation of work lead to a more complex path, more likely to be challenged in the course of a professional life; but one which should be made – and all European countries more or less  agree on these two points - both 'fluid' and 'secure'. This has been able to lead to a whole series of local, national and/or European initiatives which, especially through vocational training, have aimed to bring responses to the situations identified as the most critical: access to first jobs, mobility in employment, breach of contract, the ending of careers, etc.

However, if the training that we carry out throughout our lives (lifelonglearning) mainly relates to our working lives, it is not confined to that: it also helps form our openness to the world and to culture; it is the very essence of our development. Adult education in Europe must also be the guarantor of this development. For that, the training of adults in Europe must also remain 'the people's learning'. For that, access for all to training is a crucial question: the right of the individual to learn, to develop, and to participate in social and professional life, must always come first.

 

/en/file/veloensembleformaationjpg-0veloensembleformaation.jpg

Translation (French to English) : EPALE France

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Displaying 1 - 9 of 9
  • Laura Kalniņa's picture
    Es piekrītu, ka mūsdienu pasaulē karjeras izaugsmes ceļi kļūst arvien līkumaināki. Prasības aug vien augstāk un bieži vien darbu nespēj izpildīt kvalitatīvi, jo trūkst zināšanas. Lai situāciju uzlabotu mums būtu jāvērš lielāka uzmanība kā notiek apmācības darbavietā. Kā šī raksta autors ir minējis, galvenie 4 aspekti uz ko mums būtu jāpievērš uzmanība ir:
    • labāku iespēju nodrošināšana apmācībai darbavietā, izstrādājot mācību metodiku,
    • darba vidē balstītas attīstības apstākļu uzlabošana ar apmācības palīdzību,
    • nodrošināt, ka visas darbā iegūtās kvalifikācijas tiek atzītas,
    • jānodrošina, ka mūžizglītības pieejamība tiek uzskatīta par tiesībām.
    Nodrošinot pozitīvu un izaugsmes pilnu darbavietu cilvēkiem radīsies vēlme tur strādās un virzīties pa savām karjeras kāpnēm. Šāda vide spēs piesaistīt daudz cilvēkus. Tādu vidi es vēlētos savā sapņu darbā.

    Paldies autoram par savām domām un par spēju izcelt pašus svarīgākos aspektus kāpēc daudzi cilvēki pamet savu darbu vai pazaudē vēlmi strādāt.

  • Reinis Vējiņš's picture
    Piekrītu rakstā minētajiem četriem kritērijiem, kas veicina pieaugušo profesionālu izglītības pilnveidošanu. Ikdienā, tomēr reizēm nākas saskarties ar pretējo - formāliem kursiem, tālākizglītības veicināšanas semināriem, kas dažādu jomu pārstāvjiem jāapmeklē noteiktā laika intervālā. Būtiski, manuprāt, ir tieši akcentēt pilnveidot zināšanas darbā veicamajos uzdevumus, tas, protams, neizslēdz iespēju papildināt savas zināšanas arī kādā citā jomā. Iespējams, ja kursos, semināros aplūkotās tēmas būtu vairāk sasaistītas ar reālo procesu darba vidē, cilvēki būtu vairāk motivēti izmantot iespēju pilnveidot savas zināšanas. Tajā pašā laikā sabiedrībā daži uzskata, ka ar savu iegūto izglītību pietiek, lai būtu veiksmīgs karjeras izaugsmē, bet bieži vien nākas secināt, ka mūsdienu nemitīgajā procesā, kad viss mainās - arī savas zināšanas ir jāpapildina nemitīgi. Noteikti, ka daudz, kas slēpjas pašu cilvēku attieksmē pret tālākizglītību - to darīt tikai, lai iegūtu papīru un strādāt savā nozarē tālāk vai jēgpilni un lietderīgi pilnveidot sevi. Ceru, ka neatkarīgi no dažādiem apstākļiem - katrs spēj apzināties, cik svarīgi ir pilnveidot savas zināšanas nemitīgi!
  • Inese Ulmane's picture
    Daudzi pusmūža cilvēki tagadējā darba tirgū ir ieslēgti "apburtajā nolemtības lokā". Vairums profesiju pieprasa nemitīgu pašattīstīšanos, taču ne visas no tām ir labi atalgotas. No kā rodas jau vairākas dilemmas. Ģimenes cilvēks bieži vien nevar atļauties veltīt laiku sevis pilnveidei. Ne reti arī turīgās ģimenēs mēs redzam novārtā pamestus bērnus, gar kuriem nevienam nav daļas, kad darbs stāv pirmajā vietā.
    Darba devēji bieži vien ir ieinteresēti jaunos un ambiciozos darbiniekos, kuriem nav bērnu, kuri gatavi sevi pilnībā veltīt šai darba mašīnai. Ja nespēj turēt līdzi, vietā meklē jaunu, vēl morāli un fiziski neizspiestu darba spēku.
  • Jānis Kairišs's picture
    Ir svarīgi, ka darba devēji sniedz iespējas saviem darbiniekiem uzlabot savas profesionālās spējas gan savu atbildību robežās, gan arī plašāk, tādā veidā paaugstinot darbinieka profesionalitāti. Nedomāju, ka ir kāds darba devējs, kuram neinteresētu sava darbinieka izaugsme gan cilvēcīgi, gan profesionāli, tāpēc piekrītu par mūžizglītības nepieciešamību arī Latvijā. Kā jau rakstā minēts, būtu svarīgi, ka šīs apmācības notiek gan kolektīva ietvaros, gan arī individuāli, jo ir svarīgi prast sadarboties ar saviem darba kolēģiem, gan arī spēt pašam patstāvīgi pieņemt svarīgus lēmumus. Piekrītu arī tam, ka ir nepieciešams, lai šie profesionālās pilnveides kursi tiktu arī atzīti citu darba devēju acīs. Ja darbinieks ir apguvis jaunas prasmes, bet to nekā nevar apliecināt, uzrādot kādu dokumentu, tad jaunajam darba devējam nākas tikai paļauties uz darbinieka goda vārdu. Darba devējiem ir jāstimulē savi darbinieki uz turpmāko izaugsmi, jo viņu uzņēmums ir atkarīgs no tā, kādi ir viņu darbinieki. Ieguvēji būs abi - gan darbinieks, gan darba devējs - jo izglītotāks darbinieks, jo lielāka iespējamība, ka uzņēmumā būs kvalitatīvāk veikts darbs. Līdz ar to es piekrītu, ka mūžizglītība ir svarīga ikvienam - gan tiem, kas mācās, strādā un ir aktīvi darba meklētāji, gan arī tiem, kas jau ir gados un vairs nestrādā, jo tādā veidā vidējais izglītības līmenis valstī paaugstināsies.
  • Elīna Kairiša's picture
    Kādam var būt maldīgs priekšstats, ka, pabeidzot augstskolu, ar to nu izglītības ceļš ir beidzies. Iespējams, ka vairākus gadu desmitus atpakaļ tā vēl bija, bet tagad tā vairs nav. Mūsdienu straujā darba vides attīstība neļauj apstāties pie iegūtajām zināšanām augstskolā, ja vēlamies būt konkurētspējīgi darba tirgū. Darba devēji meklē cilvēkus, kuriem būtu plašs zināšanu loks un daudzpusīgas prasmes, lai mainīgajos apstākļos darbinieks spētu pielāgoties. Ir apsveicami, ka darba devēji saviem darbiniekiem piedāvā dažādas apmācības, lai viņi nestāvētu uz vietas, bet viņu profesionalitāte un prasmes tikai pieaugtu. Darba devēji piedāvā dažādus kursus, kuru laikā var iegūt nepieciešamās zināšanas, lai paceltu savu kvalifikāciju un notiktu amatu rotācija - uzsāktu darbu jaunā amatā vai citā uzņēmuma nodaļā.
    Pastāv uzskats, ka vienā darba vietā nevajadzētu strādāt ilgāk par pieciem gadiem, lai neapstātos profesionālā izaugsme un nerastos pieradums pie darba apstākļiem. Lai spētu nomainīt darba vidi, ir vajadzīga mūžizglītība, kas palīdz pilnveidot un attīstīt savas prasmes. Izglītības politikai vajadzētu nostādīt mūžizglītību kā vienu no prioritātēm, lai cilvēks visa mūža garumā varētu pilnveidot savas prasmes un būtu konkurētspējīgāks. Protams, bez iekšējās motivācijas nevar iztikt, bet to var mainīt, ja mūžizglītība tiek uztverta par normu - ka man ir jāpilnveidojas vienmēr, ka nevaru palikt uz vietas un stagnēt.
  • Gaļina Capa's picture
    Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Cilvēkam vajag nepārstāt pilnveidoties un attīstīties, jāattīsta jaunas zināšanas, prasmes, jo bez tā šobrīd ir grūti noturēties un palikt darba tirgū. Darba devēji lielāku uzmanību pievērš  "kvalitatīvam" savas profesijas pārstāvim, tomēr, jāatceras, ka darba devējam arī ir jāsniedz un jāpapildina savu darbinieku zināšanas un prasmes, jāiegulda darbiniekā arī kaut kas, lai viņš būtu vēl konkurētspējīgāks. Grūti jau uzsākt pirmās darba gaitas, ja nav kāds cilvēks, kas atbalsta, palīdz, tāpēc, jāpiekrīt arī, ka gribētos , lai darbiniekam būtu tāda uzticības persona- atbalsts, kā mentors. Tas būtu ne tikai ieguvums darbiniekam, bet arī darba devējam, jo tā darbinieks spētu integrēties darba vidē efektīvāk un ātrāk. 
  • Inguna Zariņa's picture

    Kopumā rakstā minētajam piekrītu. Papildinot vēlos minēt, ka indivīds caur nepārtrauktu profesionālo un personības attīstību spēj preventīvi nodrošināt savu konkurētspēju mūsdienās ļoti strauji mainīgajā darba vidē. Tomēr kritiski raugoties uz situāciju rodas vairāki jautājumi un pārdomas par to, kā atbildība ir rūpēties par nodarbinātību - personīgā, izglītības iestāžu, darba devēja vai valsts? No vienas puses valsts mērogā, protams, ir jābūt tādai politiskajai rīcībai, kas veicina iedzīvotāju nodarbinātību un tam nepieciešamo atbalstu. Tajā pat laikā uzņēmumu mērķis primāri ir gūt peļņu un ne vienmēr organizēt mācības esošajiem darbiniekiem ir izdevīgāk vai pat uzņēmuma straujas attīstības gadījumā iespējams, tomēr tieši darba devējiem ir plašas iespējas šo procesu ietekmēt – plānojot uzņēmuma attīstību, laicīgi paredzēt nepieciešamās izmaiņas darbinieku sastāvā, prasībās, novērtējot darbinieku kompetenci un sniegumu, regulāri pārrunāt karjeras izaugsmi un plānot atbilstošas mācības. Arī cilvēkam pašam ir jāspēj uzņemties atbildība par izdarītajām izvēlēm - par to, kādu izglītību, profesionālo kvalifikāciju iegūt, kādu darba vietu izvēlēties un kā patstāvīgi nodrošināt savas kompetences pilnveidi un konkurētspēju darba tirgū. Mūsdienās ir ļoti daudz iespēju bez maksas vai par salīdzinoši zemām izmaksām iegūt jaunas zināšanas, prasmes un kompetenci sevis izvēlētajā vai pilnīgi jaunā jomā.

  • Dace Brinka's picture
    Rakstā skaidri uzsvērta nozīme apmācībai, kas notiek darba vietā un kas saistīta ar darbā veicamajiem uzdevumiem. Bet, manuprāt, nozīmīga ir ne tikai formālā apmācība, bet pieredzes apmaiņa, ko nodrošina mentoru pieejamība darba vietā. Mentors, cilvēks ar pieredzi darba veikšanā un prasmēm motivēt, apmācīt jauno darbinieku, spēj nodrošināt tik ļoti nepiesiešamo pieredzes apmaiņu un palīdzību, kas nepieciešama ikvienam darbiniekam, kurš iekļaujas jaunā darba vietā vai izpilda citus darba pienākumus. 
  • Rihards Parandjuks's picture
    Uzskatu, ka mūžizglītības loma sabiedrības kopējā attīstība ir ārkārtīgi nozīmīga. Svarīgi ir saprast, ka tautai kopumā un katram indivīdam atsevišķi, ir nepieciešams patstāvīgi attīstīties un pilnveidoties. Šis process sevī iekļauj ne tikai jaunu kursu apmeklēšanu vai papildus zināšanu apguvi, bet gan pilnveidošanos kā personībai kopumā. Protams, arī valstiskā līmenī ir jāveicina visi nepieciešamie faktori, lai cilvēkiem, kas vēlas integrēties aizvien jaunās darbības sfērās, to būtu pēc iespējas vienkāršāk un efektīvāk izdarīt.