chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Ηλεκτρονική Πλατφόρμα για την Εκπαίδευση Ενηλίκων στην Ευρώπη

 
 

Ιστολόγιο

Pieaugušo izglītība un nevienlīdzība: Kādus jautājumus uzdot, veidojot Prasmju pilnveides ceļus?

13/03/2018
από Ilze Seipule
Γλώσσα: LV
Document available also in: EN FI DE FR ET EL IT PL ES HU HR

/pl/file/inequalities-and-adult-learningInequalities and adult learning

Inequalities and adult learning

Pieaugušo izglītība tiek plaši uzskatīta par sociālās iekļaušanas instrumentu, bet EPALE tematiskais koordinators Saimons Broeks piedāvā citu viedokli: Ja pieaugušo izglītību neīsteno pareizi, tā var veicināt nevienlīdzību.

Pēdējos gadu desmitos daudzos (Eiropas līmeņa) politikas dokumentos pieaugušo mācīšanās tiek uzskatīta par jaunu iespēju iegūt trūkstošās prasmes, likvidēt nevienlīdzību un piešķirt pietrūkušās iespējas dažādām pieaugušo grupām. Tāpat, Prasmju pilnveides ceļu iniciatīvā ir zināms, ka aptuveni 70 miljoni eiropiešu ikdienā sastopas ar grūtībām izmantot pamata lasīšanas un rakstīšanas, rēķināšanas, digitālo rīku lietošanas pamatprasmes.  Šo prasmju trūkums viņus pakļauj augstākam bezdarba, nabadzības un sociālās izstumtības riskam.

Prasmju pilnveidošanas ceļu iniciatīvas mērķis ir palīdzēt pieaugušajiem iegūt minimālās lasītprasmes, rēķināšanas un digitālās prasmes, virzoties uz vidējās izglītības ieguvi vai kādu tai pielīdzināmu līmeni (3. vai 4. Eiropas Kvalifikāciju ietvarā (EKI)), atkarībā no valsts specifikas.

 

Vai pieaugušo izglītība palielina nevienlīdzību?

Tomēr pastāv cits skatījums uz pieaugušo izglītības lomu saistībā ar nevienlīdzību, t.i. tā  vērā ņemami palielina dažāda veida nevienlīdzību. Papētīsim šo apgalvojumu tuvāk.  

Daudzos pētījumos ir konstatēts, ka izglītības sasniegumu līmenim ir ietekme uz pieaugušo līdzdalību mācību kursos. Cilvēki, kam ir vismaz vidējā izglītība, trīs reizes ticamāk iesaistīsies pieaugušo izglītībā. To sauc par Mateja uzkrāto iespēju efektu: tie, kam jau ir iespējas, iegūst vēl vairāk iespēju, kamēr tie, kam tādu nav, nonāk strupceļā.

 

Darbavietu automatizācija

OECD veica pētījumu par profesiju veidiem, kas ir pakļauti darbavietu automatizācijas riskam:

  • 15% darbu varētu veikt datori un iekārtas
  • 30% darbu ir pakļauti nozīmīgam pilnas automatizācijas riskam.

Tas šķiet satraucoši, bet nav nekas neparasts – darba darītāji vienmēr ir spējuši pielāgoties un turpinās pielāgoties.

Lai spētu pielāgoties, darbiniekiem ir nepieciešams pareizo prasmju kopums un šeit ir situācija. kurā pieaugušo izglītība palielina nevienlīdzību.  

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par pieaugušo prasmēm (PIAAC) liecina, ka automatizācija var radīt lielāku polarizāciju darba tirgū nekā masveida bezdarbs. Tiem, kuriem trūkst prasmju un kompetenču, lai iegūtu augstāka līmeņa darbu, būs mazāk iespēju virzīties uz priekšu savā karjerā un dzīvē.

Mēs zinām, ka mazkvalificēti pieaugušie retāk piedalās apmācībās nekā augsti kvalificētie. Turklāt, mazie un vidējie uzņēmumi saviem darbiniekiem retāk piedāvā apmācības iespējas nekā lielākie uzņēmumi. Tādējādi, apmācību iespējas mazkvalificētiem darbiniekiem drīzāk palielina polarizāciju nekā risina šo problēmu. Turklāt darba devējiem ir izdevīgāk ieguldīt jau apmācītos cilvēkos nekā mācīt kādu no nulles.

 

Prasmju pilnveides ceļi

Kā mēs nodrošinām, ka jauna nozares politika ir daļa no risinājuma, nevis problēmas? Uz šo jautājumu ir jāatbild nozares politikas veidotājiem un tiem, kas iesaistīti pieaugušo izglītībā, strādājot pie konkrētās Prasmju pilnveides ceļu interpretācijas. Tomēr ir arī citi jautājumi, par ko jādomā, piemēram:

  • Cik pieejama ir pieaugušo izglītība visiem pieaugušajiem? Kādi šķēršļi pieaugušajiem traucē uzsākt jaunu mācību ceļu?
  • Kā mēs iedrošinām mācīties tos, kam tas visvairāk nepieciešams? Kādas atbalsta sistēmas ir pieejamas cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem?
  • Cik efektīva ir nozares politika, lai sasniegtu iedzīvotājus ar vislielāko nepieciešamību mācīties?
  • Cik lielā mērā mācīšanās ir pielāgota to cilvēku vajadzībām, kam tas ir visvairāk nepieciešams?

No iepriekš minētā mēs varam secināt, ka Prasmju pilnveides ceļu iniciatīvas mērķis ir sniegt visiem pieaugušajiem iespējas pilnveidot savas prasmes, tomēr tas nozīmē, ka nozares politikai ir jāuzrunā un jāiesaista grūti sasniedzamā mērķauditorija, kas ir dārgs process ar neskaidriem rezultātiem. Tāpēc ir nepārtraukti jāuzmana nozares politika, lai tajā netiktu plūkti vien zemu rodamie augļi, bet mēs tiektos arī mazliet augstāk, lai izveidotu sistēmu, kur pieaugušo izglītība patiešām ir risinājums pastāvošajai nevienlīdzībai.


 Saimons Broeks (Simon Broek) ir strādājis vairākos Eiropas pētniecības projektos par izglītību, darba tirgus jautājumiem un apdrošināšanas nozari. Viņš ir bijis padomdevējs Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā un Eiropas aģentūrās jautājumos, kas saistīti ar izglītības politiku, mūžizglītību un darba tirgu, kā arī vadošais partneris Okhamas Politikas atbalsta institūtā.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Εμφάνιση 1 - 10 από 15
  • Εικόνα Ilze Biteniece
    Uzskatu, ka nevienlīdzība cilvēku starpā vienmēr būs, un tas nav atkarīgs no tā vai cilvēkam ir atbilstoša izglītība. Jo izglītība nav tas kritērijs, kas raksturo cilvēka vienlīdzību. Ikvienam cilvēkam ir savs viedoklis, savi paradumi un uzskati, pēc kuriem viņš arī dzīvo. Manuprāt, mūsdienās ir daļa cilvēku, kas tikai spēj kritizēt un nosodīt citus, bet paši neko nevēlas apgūt un mainīt, tikai sūdzas par to cik viss ir slikti.
    Tas, kāds ir izglītības līmenis un arī prasmes cilvēkam ir atkarīgs no viņa paša. Cik viņš ir apņēmīgs un vai viņš vispār vēlas uzzināt un tiekties pēc jaunām zināšanām un prasmēm. Domāju, ka fakts, ka vairāki arodi tiks automatizēti nākotnē nemainīs to, ka daļa pieaugušie nav ar atbilstošu izglītību un prasmēm, jo, ja nav vēlmes izzināt un mācīties, tad arī iespēju apgūt izglītību viņi neizmantos. Kas gribēs, tas apgūs un mācīsies!
    Ir darbadevēji, kas ir ieinteresēti, lai viņu darbinieks apgūst prasmes, tāpēc nodrošina tiem izglītības iespējas, taču arī pašam darbiniekam ir jāizrāda vēlme un iniciatīva apgūt!

  • Εικόνα Inese Ulmane
    Šādos brīžos daudz atkarīgs no darba devēja un apkārtējiem cilvēkiem, no kuriem atkarīgas ikdienas gaitas. Nevienlīdzība vienmēr ir pastāvējusi un pastāvēs. Katram cilvēkam ir savas ambīcijas, vajadzības un vēlmes , cīņas gars vai vienkārši viņš "peld pa dzīves straumi".
    Svarīgs ir atbalsts no darba devēja puses, lai mazinātu šo sabiedrības plaisu. Ja darba devējs ir gatavs piedāvāt iespēju un atbalstu mazkvalificēta personāla zināšanu pilneidei un, iespējas, karjeras izaugsmes iespējas, tad arī, ne viesiem, bet vismaz daļai radīsies ne tikai iespēja, bet arī vēlme pašpilnveidošanai un ticība sevī.
  • Εικόνα Anželika Titova

    Manuprāt, nevienlīdzība cilvēku starpā vienmēr pastāvēs un pieaugušo izglītība nav tas vienīgais iemesls kā dēļ. Visi cilvēki jau pēc savas būtības nav vienādi, katram ir savi dzīves uzskati, pieradumi, viedokļi... Tāpēc izglītības līmenis un prasmju kopums ir atkarīgs tikai no cilvēka motivācijas kaut ko papildus uzzināt, apgūt un virzīties tālāk. Tie cilvēki, kuri papildus nemācas parasti iekšapzinā ir apmierināti ar savas dzīves situāciju, jo viņi tikai lamā un vaino visus apkārt, ka viņi ir tādi, kādi ir, bet paši, lai kaut ko mainītu, neko nedara. Es domāju, ka nav nekādas jēgas biedēt viņus ar to, ka vairāki amati tiks automatizēti nākotnē. Šādiem cilvēkiem ir jāpazaudē viss, lai iesāktu kaut ko darītu un virzītos uz priekšu. Es uzskatu, ka pieaugušo izglītība ir laba lieta. Tai, protams, ir jābūt pieejamai katram, bet nav naivi jādomā, ka visi šo iespēju izmantos – tā nebūs. Laba iespēja vienmēr sasniegs savu mērķauditoriju!

  • Εικόνα Andželika Nellija Buņkovska
    Lai gan pastāv nevienlīdzība darba tirgū neizglītotības dēļ, tomēr ir jāņem vērā aspekts, ka mūsdienā izglītība ir pieejam praktiski visiem, visi kas mācās ļoti labi saņem stipendijas, un mācās no valsts līdzekļiem, ir studenti, kas savieno mācības un darbu, lai iegūtu izglitību, kas palīdzēs turpmākajā dzīvē, un samazinās viņu nevienlīdzību starp pārējiem darba tirgū. Vienmēr var atrast iemeslus, lai nemācītos vai attaisojumus, kādēl tad nevar iegūt izglītību, bet visu var sasniegt ar gribas spēku. Pat bezdarbniekiem tiek piedāvāki neskaitāmi kursi visdažādākajās nozarēs, un pat cietumā ir iespēja iegūt izglītību. Mūsdienās nemācēt rakstīt un lasīt ir tiešām jāprot, jo tas ir vajadzīgs ikdienā, un bez tā nevar iztikt. Tāpēc, manuprāt, ir lieki ieguldīt papildus līdzekļus tajā, kas nav vajadzīgs, par šo naudu var piešķirt labāk stipendijas, lai to būtu vairāk, un lai sktudenti būtu motivētāki mācīties.
  • Εικόνα Elīna Kairiša
    Es piekrītu autora teiktajam par lielākas nevienlīdzības veidošanos risku. Es neteiktu, ka šis apgalvojums ir viennozīmīgi patiesība un nevar būt citādāk, taču risks noteikti pastāv. Cilvēkiem, kuriem ir zema izglītības, ir zemāka motivācija kaut ko mainīt, jo tas prasa piepūli - mācīties, apgūt, doties uz kursiem, laiks un varbūt pat kādi naudas līdzekļi. Ir tāds izteiciens "āķis lūpā". Gribas domāt, ka tiem, kuriem ir iegūta izglītība, vismaz pārsvaram noteikti, ir šis "āķis lūpā" un viņi saredz jēgu / nozīmi vēl citu prasmju iegūšanai, mācībām, izglītībai un kursiem. Visticamāk sabiedrības daļai, kurai ir šis zemais izglītības līmenis ir par sevi nepārliecinātība, ka spēs kaut ko sasniegt, neredz, ka prasmju apgūšana var uzlabot matisko un finansiālo dzīvi. 
  • Εικόνα Jānis Kairišs
    Piekrītu Saimona Broeka viedoklim, ka, ja pieaugušo izglītību neīsteno pareizi, tā var veicināt nevienlīdzību. Latvijai šī raksta jautājums ir aktuāls. Latvijas sabiedrība noveco, jo jaunie un talantīgie ir devušies dzīvot ārzemes. Tiek domāts, kā izglītot sabiedrību kopumā, kā veicināt pieaugušo izglītību, lai paaugstinātu zināšanu līmeni un veicinātu lielāku konkurenci uz darba vietām. Kamēr tiek šāda politika virzīta, ir jāatceras šajā rakstā uzdotie jautājumi - vai tiešām tiek aizsniegta pareizā mērķauditorija ar piedāvātajiem kursiem, vai maz tiek iedrošināti tie, kuriem patiesi ir nepieciešami papildus kursi un kādas atbalsta sistēmas ir pieejamas cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem? Ja netiek atbildēts uz šiem jautājumiem, var sanākt tā, ka šie procesi tieši veicina nevienlīdzību, jo nemācās tie, kuriem vajag, bet tie, kuri varētu bez tiem iztikt. Ir skumji noskatīties, ka daļai sabiedrības izglītības līmenis ir zems un tas turpina kristies, jo viņiem neinteresē papildus izglītība. Viņus interesē ātra peļņa bez lielu zināšanu iesaistīšanas. Tikmēr izglītotā sabiedrības daļa aizceļo uz valstīm, kur viņus novērtē un ir izveidoti atbilstoši apstākļi, kur viņi var pielietot savas zināšanas. Latvijā šis jautājums ir arī sarežģījies dēļ vēstures, jo Latvijā daļa pieaugušo nerunā latviski un angliski, tāpēc šeit papildus izglītoties un celt savu profesionālu kvalifikāciju ir sarežģīti. Šis būtu virziens, kurā vajadzētu lūkoties Latvijas politikas virzītājiem. Kā arī jāpievērš uzmanība tiem, kas strādā mazkvalificētu darbu, jo šīs darba vietas ar laiku tiks automatizētas un cilvēkiem vairs nevajadzēs to darīt. Viņu vietā to sāks darīt dators. Šie ir cilvēku, kurus jāaicina uz kursiem, lai viņi spētu atrast jaunas darba vietas un nepaliktu bezdarbniekos.
  • Εικόνα harry carlos
    Sveiki, esmu Dr Harry Carlos, privātais aizdevuma aizdevējs, sniedzu aizdevumu tiem, kuriem ir nepieciešams aizdevums, un tie, kuri vēlas uzsākt jaunu uzņēmējdarbību. Es izsniedzu personas aizdevumus, biznesa aizdevumus, studentu aizdevumus, uzņēmuma aizdevumus un visu veidu aizdevumi, ar interesējošo likmi 2% kontaktu šodien pie: harryloanfirm56@gmail.com
  • Εικόνα Guna Brenda Pogule
    Tas ir fakts, ka gandrīz visu "melno darbu" (ielu slaucīšana, darbi zemnieku saimniecībās, celtniecībā u. c.) ir vai būs iespējams aizstāt ar tehniku vai to krietni atvieglot, tomēr realitātē Latvijā ne zemniekiem, ne pilsētu pašvaldībām ir gana daudz līdzekļu, lai šīs tehnikas iegādātos. Tātad joprojām ļoti nepieciešams ir darbaspēks, kam tik ļoti svarīga nav izglītība ar īpašām prasmēm, bet gan vēlme strādāt (nesaku, ka izglītība nav nepieciešama - ir, lai cilvēks būtu inteliģents un pilnvērtīgi dzīvotu). Ja būs vēlme strādāt, tad arī - apgūt prasmes. Diemžēl tāpat kā zemniekiem nav līdzekļu tehnikai, tā arī nav līdzekļu, lai nodrošinātu atbilstošu atalgojumu pašreizējai dzīvei un cenām Latvijā. Tā tiek grauta vēlme strādāt. Kā var veidoties uzņēmība un vēlme strādāt un tāpat arī mācīties, ja atalgojums pat nespēs nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi? Lai pieaugušais atkal uzņemtos mācīties, kaut vai pašas pamatprasmes, kuras nepieciešamas darbā laukos, ir jābūt apziņai, ka viņa darbu novērtēs pienācīgi. Viens no mācīšanās iemesliem ir, lai būtu darbs. Ja nav vēlmes strādāt, diez vai būs vēlme mācīties. 



  • Εικόνα Marin JOHNSON
    Kas täiskasvanuharidus on pigem ebavõrdsuse süvendaja või leevendaja? Nii nagu Riinagi viitab oma kommentaaris ei lasu kogu "süü" siiski täiskasvanuharidusel ning oluline on vaadelda haridussüsteemi tervikuna. Millised on meie võimalused olnud alustades alusharidusest.  Täna nähakse poliitikakujundajate poolt, et imevahend ebavõrdsuse leevendamiseks ja kaasamiseks hariduses on just nimelt täiskasvanuhariduses. Kindlasti täiskasvanutele loodud õppimisvõimalused saavad osalt leevendada tekkinud puudujääke, kuid siiski kas see on piisav? 
  • Εικόνα Gaļina Capa
    Ir lietas, kas tiek darītas nepareizi un neizvērtējot pašas problēmas cēloni, tāpēc ir svarīgi uzzināt jau to pašu, pašu problēmas cēloni, lai zinātu, kādus vērtīgus un vajadzīgus pasākumus rīkot, lai šī problēma pamazām tiktu iznīcināta vai mazināta. Daļēji varētu piekrist tam, ka mazkvalificēti pieaugušie retāk piedalās apmācībās nekā augsti kvalificētie, jo, viņam ir radušies kaut kādi aizspriedumi vai bailes no citu viedokļa, bet tam visam vajadzētu būt atkarīgam no paša cilvēka motivācijas un vēlmes uzlabot savu dzīvi, pilnveidoties, attīstīties, mācīties un mācīties. Kāda nozīme, ko par to domās citi, tu pats vari ietekmēt savas dzīves kvalitāti kaut ko darot, nevis tikai runāt, ka viss ir slikti, nav darba, nav nekādu iespēju. Pietiks runāt, ir jādara kaut kas, lai uzlabotos tas viss, jāmeklē un jāseko līdzi jaunumiem, jo ir iespējas, ir dažādas programmas, tas viss tiek piedāvāts, vajag tikai to izmantot!