European Commission logo
Ein Konto erstellen
News
Neuigkeiten

Izvēlēties palikt

8

Latvijā 2019.gada 2.ceturksnī 17,6%* bezdarbnieku bija cilvēki, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību vai zemāku izglītību.  Priekšlaicīgi mācības pārtraukušie bieži kļūst par mazaizsargāto grupu pārstāvjiem, jo zemo prasmju un zināšanu dēļ nespēj pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Lai risinātu šo problēmu, Latvijā jau trešo gadu tiek īstenots ES fondu projekts “PuMPuRS”[1], kura ietvaros speciālisti agrīni diagnosticē priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus un īsteno integrējošus pasākumus jauniešu noturēšanai skolas vidē. Šajā rakstā Agnese Zarāne, EPALE Nacionālā atbalsta dienesta eksperte, apraksta projekta “PuMPuRS” aktivitātes, kas palīdz mazaizsargātajām sabiedrības grupām un kalpo par platformu izaugsmei gan iesaistītajiem jauniešiem, gan to pedagogiem un atbalsta personālam.

 

“PuMPuRS”

Ir dažādi iemesli, kuru dēļ skolēni var priekšlaicīgi pārtraukt mācības:  motivācijas trūkums, sarežģījumi ģimenē, mācību un uzvedības traucējumi, veselības problēmas, atkarības, vecāku nepietiekama iesaiste u.c. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem aptuveni 13% no visiem jauniešiem, kas pēc pamatizglītības posma turpina mācības vidējās vispārējās izglītības iestādēs vai profesionālajā izglītībā, mācības nepabeidz.** Eiropas Savienības dati liecina, ka izglītības sistēmā atgriežas ļoti maza daļa šādu cilvēku, kādēļ ir nopietni jādomā par „otrās iespējas” došanu viņiem.***

Projekta “PuMPuRS” speciālistu darba mērķis ir mazināt to bērnu un jauniešu skaitu, kuri pārtrauc mācības, nepabeidzot skolu. Projektā tiek iesaistīti izglītojamie vispārējās izglītības iestādēs (no 5. līdz 12. klasei) un iestādēs, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas (no 1. līdz 4. kursam).

Lai laikus identificētu bērnus, kas varētu priekšlaicīgi pārtraukt mācības, un sniegtu tiem nepieciešamo atbalstu, projektā īsteno sadarbību ar pašvaldībām, skolām, pedagogiem un skolēnu vecākiem. Katram projektā iesaistītajam skolēnam semestra sākumā tiek izveidots individuālā atbalsta plāns, kurā izvērtē mācību pārtraukšanas riskus un paredz nepieciešamās darbības šo risku mazināšanai.

Izglītojamie var saņemt dažādu speciālistu konsultācijas (pedagogs, psihologs, sociālais pedagogs, surdotulks, ergoterapeits u.c.), kompensāciju par sabiedriskā transporta biļetēm, naktsmītnēm, ēdināšanu, individuālajiem mācību līdzekļiem, savukārt pedagogi gūst iespēju un resursus individuālam darbam ar skolēniem. Skolotājiem tā ir iespēja profesionāli pilnveidoties un stiprināt prasmes darbam ar jauniešiem. Tiek īstenoti arī citi pasākumi, tai skaitā veicināta izglītojamo iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos. Projektā var iesaistīties gan pilsētu un novadu pašvaldības, gan valsts profesionālās izglītības iestādes.

Speciālisti cer, ka tādējādi skolās tiks izstrādāts ilgtspējīgs un visaptverošs mehānisms, veidojot atbalstošu un iekļaujošu skolas vidi ikvienam skolēnam ne tikai projekta laikā, bet arī vēlāk. Lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, tiek izstrādātas vadlīnijas un ieteikumi, kā arī pasākumu plāni risku mazināšanai individuālā, skolu un pašvaldību līmenī.

 

Pilnveides iespējas un aktivitātes

Projekts piedāvā daudzveidīgas aktivitātes skolotāju profesionālai pilnveidei darbā ar problemātiskiem skolēniem un audzēkņiem. Uzsākot projektu jaunā skolā, tiek rīkots informatīvais seminārs par projekta virzieniem un iespējām, tāpat skolotājiem tiek piedāvātas supervīzijas.  Izglītības iestādēs notiek arī darbnīcas, lai veicinātu pedagogu izpratni par diferencētu, individualizētu un personalizētu pieeju izglītībā, bet šajā septembrī tiek uzsāktas arī trīs profesionālās kompetences pilnveides programmas.  

Projekta mājaslapā pedagogiem ir pieejami metodiskie materiāli sadarbības veicināšanai ar vecākiem, rekomendācijas uzvedībai un sadarbībai klasē, konsultāciju sniegšanai, konfliktu risināšanai un komunikācijas stiprināšanai.  

Viena no galvenajām prasmēm, kam ir jāpiemīt speciālistam, ir spējai veidot uzticības pilnas attiecības ar bērnu. “Tā ir viena no kliedzošākajām vajadzībām. Bieži vien saruna un uzticības pilnas attiecības ir noteicošais, lai bērns pieņemtu lēmumu turpināt mācības,” skaidro projekta vecākā eksperte Kristīne Jozauska. Visas konsultācijas ar bērniem notiek individuāli un pēc viņa vajadzību izvērtēšanas. Sarunas un uzticības pilnu attiecību veidošana būtu labi instrumenti arī darbā ar pieaugušajiem, kas ir apmaldījušies savā dzīves ceļā.

Šobrīd ir sagatavotas arī pašvaldību darbnīcas, kas plānotas kā alternatīva apmācības sistēma un profesionālās kompetences attīstības bāze pašvaldību komandām par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas pasākumu īstenošanu pašvaldībās.  Sadarbībā ar nodibinājumu “Baltijas Reģionālais fonds” jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem tiek izstrādāta profesionālās kompetences pilnveides programma “Darbs jaunatnes jomā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešiem”.

Kristīne Jozauska ir novērojusi, ka pašvaldības un profesionālās izglītības iestādes saskata savu jauniešu problēmas un labprāt iesaistās projekta aktivitātēs.  Projekta sadarbības partneri atzīst, ka individuālā pieeja ir bērniem ļoti palīdzoša. “Daudzās skolās pirmo reizi pēc ilgiem laikiem bērniem nav vasaras darbi, jo atbalsts tiek regulāri nodrošināts visa mācību gada laikā – bērns ir varējis nokārtot visas saistības mācību semestra ietvaros”.  Skolēnam, kurš nākotnē būs ieguvis vismaz vidējo izglītību, pieaugušā vecumā ir lielākas iespējas atrast vietu darba tirgū un turpināt mācības.

Kopējais pieejamais finansējums projekta īstenošanai ir 37,5 milj. euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums 31,9 milj.euro un valsts budžeta līdzfinansējums 5,6 milj. euro. Projekts tiks īstenots līdz 2022.gada 31.decembrim. Jācer, ka ieviestie mehānismi bērnu noturēšanai skolās būs tik labi iesakņojušies, ka izglītības iestāžu un pašvaldību darbinieki varēs veiksmīgi strādāt ar bērniem un jauniešiem arī pēc tam, kad Eiropas naudas maciņš šai aktivitātei būs iztukšots.  

 

*Kopējais bezdarbnieku skaits 2019.gada 2.ceturksnī – 61,5 tūkstoši, no kuriem 10,8 tūkstoši – cilvēki ar pamatizglītību vai zemāku izglītību. Dati ņemti no Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes

** Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini, balstoties uz izglītības karjeras struktūru 2016./2017.mācību gadā. EM apskats par mazkvalificētā (pamata un zemāka, kā arī vispārēja vidējā izglītība) darbaspēka situāciju Latvijā, pieejams: https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/dsp/Mazkvalifice…

***Skaitļi un fakti: augstskolu beidzēji darbu atrod ātrāk. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skaitli-un-fakti-augstskolu-b…

 

Agnese Zarāne,EPALE Nacionālā atbalsta dienesta eksperte

 

[1] Izglītības kvalitātes valsts dienests īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai", lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības un nepabeidz skolu

Login (1)
Schlagwörter
Tie, kas mācās
Šķēršļi mācībām
Sociālā iekļaušana

Kommentar

Paldies par sniegto informāciju saistībā ar ES fonda projektu "PuMPuRS", uzzināju daudz vairāk informācijas par šī projekta piedāvātajam aktivitātēm un iespējām. Piekrītu arī Jūsu sniegtajiem cēloņiem, kas veicina skolēnu aiziešanu no mācību iestādēm, taču vēlējos papildus piebilst, ka liela loma šajā procesā ir vecāku līdzdalībai, jo arī tās trūkuma gadījumā, skolēnam var rasties problēmas arī turpmāk izvēlētajā attīstības ceļā.
Login (0)

Arī biedrībā "Latvijas Mazpulki" tiek īstenots ES fondu projekts “PuMPuRS”. Projekta “PuMPuRS” aktivitātes, kas palīdz mazaizsargātajām sabiedrības grupām un kalpo par platformu izaugsmei gan iesaistītajiem jauniešiem, gan to pedagogiem un atbalsta personālam. Pojekta ietvaros plānots veicināt jauniešu izpratni par dabu un tās likumsakarībām rudenī un ziemā, iepazīt svētku svinēšanas galvenos nosacījumus un tradīcijas, izzināt veselīga dzīvesveida noslēpumus, iepazīt profesijas novadā, apmeklēt kultūras pasākumus, veikt kādu labo darbu novadam, kā arī iemēģināt roku radot ko jaunu radošajās aktivitātēs, tādā veidā veicinot vienaudžu sadarbību un iniciatīvu arī ikdienā.
Login (0)

Priecājos par to, ka tiek domāts par visām iedzīvotāju grupām. Šādi pasākumi visnotaļ ir ļoti nepieciešami un svarīgi. Gribēju piebilst, ka manuprāt, liels skaits skolēnu pamet mācības tāpēc, jo neredz jēgu tās turpināt. Bieži vien tas ir saistīts arī ar to, ka skolēns vienkārši nav ticis skaidrībā ar to, ko dzīvē darīt tālāk, kas rezultātā izpaužas kā nepareizu lēmumu pieņemšana, vecāku pārlieku lielā iesaiste, cik nav redzēti gadījumi, kad vecāki bērnu atbalsta, gan finansiāli, gan emocionāli, bet tikai gadījumā, ja bērns mācās tur, kur vecāki to sūta. Esmu redzējusi šādus gadījumus augstskolā. Tāpēc būtu svarīgi jau pamatskolā  vairāk runāt par karjeras izaugsmes iespējām, motivēt skolēnus sekot savai sirdsbalsij, atrast savu nišu, piedāvājot plašas interešu izglītības iespējas, dodoties uz dažādām darba vietām. Iekāpt studentu/ darbinieku kurpēs. Es pat ieteiktu mācību programmā iekļaut mācību priekšmetu- "KARJERA", kas ļautu katram atrast savu dzīves ceļu, un sapni, kuru realizēt. 
Login (0)

Piekrītu Jūsu komentāram. Vēl tik piebilstu, ka vecāki bērnus var dažādi ietekmēt vai neietekmēt vispār. Viens ir tas, ka atbalstīs tikai tad, ja bērns ies viņu izvēlētu ceļu un šo veidu uzspiež bērnam, kā vienīgo pareizo, bet tik pat bīstami ir tad, ja vecāki neiesaistās nemaz. Te, manuprāt, rodas tā situācija, ka bērns "mētājās" un nezina, kuru virzienu dzīvē izvelēties. 
Ideja par atsevišķu mācību priekšmetu "karjera" ir tikai apsveicama, tas varētu būt pāris gadus pirms pamatskolas un/ vai vidusskolas beigšanas, lai bērnam/ jaunietim ir pietiekoši ilgs laiks izmēģināt vairākus variantus. "Studentam pa pēdam" vai "Ēnu diena" ir apsveicamas akcijas, tomēr tik īsā periodā nav iespējams visiem, kas piedalās atrast savu aicinājumu dzīvē.
Login (0)

Es pirms kāda laika lasīju ārzemju pētījumu par šāda veida aktivitāti, ja tā varētu teikt, un nodomāju, ka būtu lieliski, ja kas tāds tiktu uzsākts arī pie mums un izrādās, ka ir. Domāju, ka ir ļoti svarīgi rast veidus, kā motivēt jauniešus mācīties un nepamest mācības. Man pašai ir pazīstami cilvēki, kas nav pabeiguši vidusskolu vai uzsākuši mācības kāda profesionālajā skolā tikai tāpēc, ka nav bijis atbalsta no ģimenes vai skolā nav bijuši labi apstākļi, kas motivētu tur palikt. Un, diemžēl, šiem cilvēkiem ir ļoti grūti šobrīd atrast darbu, atrast legālu darbu. Kā arī saņemties uzsākt mācības pieaugušā vecumā ir grūti saņemieties, jo vienkārši ir kauns atzīt, ka neesi spējis iegūt pamatizglītību.. Domāju, ka būtu svarīgi arī atbalstīt un motivēt cilvēkus pabeigt šīs mācības, lai arī viņiem būtu labākas iespējas darba tirgū.
Login (0)

Kāpēc skolēni pamet mācības? Šis ir visai aktuāls jautājums. Manuprāt, ar katru gadu ar vien vairāk jauniešu pamet skolu un metas ātrāk iekšā darba tirgū. Lielākā daļa izlemj doties uz ārzemēm un pelnīt, jo prioritāte šķiet pelnīt, nevis iegūt izglītību. Galvenie iemesli varētu būt motivācija trūkums, kas vairāk ir paša ziņā un iespējams arī finansiālais aspekts, jo diemžēl ne visiem ir iespēja studēt un saņemt studiju kredītu. Es uzskatu, ka izglītība ir nepieciešama, bet varu saprast arī tos jauniešus, kas tomēr nolemj doties uz ārzemēm pelnīt. Katram ir savas prioritātes. Viens no veidiem kā šo varētu vērst par labu ir sastrādāties ģimenei un pedogogiem un mēģināt kopīgi motivēt jaunieti. 
Login (0)

Strādājot nevalstiskajā organizācijā, es sastapos ar vairākiem jauniešiem, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību un nemācās. Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros PuMPuRS palīdz pēc iespējas ātrāk atpazīt riskus, kas var piespiest bērnu pamest mācības: motivācijas trūkums, parastā negribēšanās, nabadzība, varbūt, garlaicīgas mācības? Mana praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad jaunietis pamet mācības un ir meklē darbu, lai palīdzētu savai ģimenei materiāli. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai PuMPuRS palīdzētu tieši tādiem jauniešiem.
Login (0)

Skolēniem ir motivācijas trūkums mācīties, jo man šķiet, ka nav pietiekoši pieejama informācija, ko es darīšu, ja man būs izglītība. Ja ģimenē nav piemērs, ka vecāki strādā un runā par sasniedzamajiem mērķiem, skolēns neizprot vajadzību censties. Bet varbūt viņš slikti jūtas lielā klasē un viņam nepieciešamas individuālas apmācības (mājmācība, tālmācība), ne visiem ir piemērota skolas vide.
Login (0)

Skolās ir novērots motivācijas trūkums mācīties, kam par iemeslu ir saspīlētās attiecības gan ar skolotājiem, gan skolēniem. Pārtraukt mācīties skolēns izvēlas kāda iemesla pēc ....Ir jauki, ja ir šāds projekts, bet vai tāds ir arī lauku skolās? Vai tur nav priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski?
Login (0)

Agrāk vai vēlāk ikviens saprot, ka izglītības nozīme nemazinās un bez tās nav iespējams konkurēt darba tirgū. Šāds projekts ir apsveicama iniciatīva, lai samazinātu to skolēnu skaitu, kas mācības ir pametuši. Bieži vien skolēns vēlas saņemt uzmanību un atbalstu, kādu pamudinājumu, lai varētu atrast sevī motivāciju skolu pabeigt. Protams, piekrītu, ka katrai skolai jau būtu jāapzina iespējamie "grūtību" skolēni, lai laikus varētu risināt problēmu, vien bieži pietrūkst pedagogu apņēmības un spēka, lai ar to cīnītos. Šāds projekts saved kopā pareizos pedagogus un īstenojot vienotu atbalsta sistēmu ir iespēja skolēniem palīdzēt. Manuprāt, īpaši svarīga ir individuālā pieeja šiem skolēniem, jo motivācijas trūkums ir visgrūtāk pārvaramā problēma. Tomēr ticu, ka ar atbilstošu atbalsta sistēmu, skolēna interešu noskaidrošanu ir iespējams panākt ļoti labus rezultātus. 
Login (0)

Latvijā ir pietiekami daudz iedzīvotāju, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību un nemācās, tāpēc Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros PuMPuRS palīdz pēc iespējas ātrāk atpazīt riskus, kas var piespiest bērnu pamest mācības. Projekta PuMPuRS meklē veidus, kā palīdzēt šajās situācijās. Ar projekta atbalstu var sniegt ne tikai atbalstu materiāla apguvei, bet arī emocionālam un psiholoģisku, jo panākumiem ir svarīgs skolēna emocionālais noskaņojums – viņam jātic saviem spēkiem, jāiegūst pārliecība. Var teikt, ka pēc PuMPuRS ir individuālas nodarbības, kas līdzinās privātstundām. Tomēr ir svarīga atšķirība – nodarbības mācību iestādes sienās notiek bez maksas. Skola pašlaik ir ļoti ieinteresēta skolēnu skaitā, un, lai bērni labi justos izglītības vidē, tāpēc par jebkuru skolēnu ir vērts cīnīties.
Login (0)

Piekrītu, ka Latvijā tā ir liela problēma, ka jaunieši priekšlaicīgi pārtrauc mācības, īpaši vidusskolas posmā. Īpaši nepatīkami tas ir, ja mācības tiek pārtrauktas 12. klases vidū. Jaunietim, kuram tikko palikuši 18 gadi, šķiet ka viņš pats var izlemt par savu turpmāko izglītošanos, īpaši, ja gadījušās skolā kādas domstarpības ar skolotājiem. Lietderīgi būtu, ja projekta ietvaros, jauniešiem savlaicīgi tiktu izskaidrotas tālākās sekas. Iespējams, ka šīm būtu jābūt kā obligātajām lekcijām visās skolās, nevis tikai tajās pašvaldībās, kuras to vēlas un izsaka vēlmi iesaistīties projektā. 
Login (0)

Koks ar diviem galiem. No vienas puses labi, ir kas atbalsta, motivē utt., bet, cik daudz resursu, laika, enerģijas tiek iztērēts? Būtu interesanti pēc tam izvērtēt, cik reāli jauniešiem palīdzēja un viņi palika mācīties. Izglītība ir nepieciešama jebkurā laikā. Protams, stiprākie arī paliek un mācās. 
Login (0)

Projektam redzu vairākus riska momentus: *speciālistu pieejamība - mazpilsētās dažkārt vajadzīgo speciālistu nav,tāpēc visu nogrūž uz sociālo pedagogu un psihologu, kuriem jau ar ikdienas pienākumiem gana. ; *speciālistu profesionalitāte - cik ļoti precīzi tiek identificētas problēmas un doti risinājumi, dažkārt  jau uzliek šiem jauniešiem zīmogu "tādi ir viņa  vecāki,no šitā ar nekas nebūs" un netiek sniegta profesionāla palīdzība. *iesaistītās jaunieša  vēlme darīt- nav intereses, vecumposma īpatnības arī dara savu, prioritātes citas - draugi,mīlestība utt., neizpratnē par notiekošo,jo nekad nav saņēmis palīdzību,nezina,kas tas ir; * sadarbībā ar jaunieša ģimeni - vecāki darbā no rīta līdz vakaram,nav laika pievērsties bērnam,  izsaucot uz skolu visām piekrīt,visu apņemas,bet tiklīdz pa durvīm ārā, tad solījumu pilda īslaicīgi,vai nepilda vispār. 
Login (0)

Kāpēc skolēni pamet mācības? Motivācijas trūkums, parastā negribēšanās, nabadzība, varbūt, garlaicīgas mācības? Pēc statistikas katrs desmitais skolēns līdz atestātam netiek. Eksperti uzskata, un es viņiem piekrītu, ka liela daļa no atbildības par to ir jāuzņemas vecākiem, kuri ignorē sava bērna problēmas skolā. Mēs, skolotāji, neko nevaram darīt. Mēs tikai ar labestību varam mēģināt iestāstīt, ka kaut kad, vai kaut kur izglītība vajadzēs. Manuprāt, ir svarīgi, un mums, skolotājiem, jāizdara visu, lai vecākiem nebūtu vienalga; ar speciālista palīdzību, vai ar projekta palīdzību, skolotājiem jāpieiet uz tādu vietu, kur būs sapratne, kāpēc ir negatīva attieksme pret mācībām. Gan skolēnam, gan vecākiem vajadzīga pozitīva attieksme no skolotājiem un, mēģināt motivēt mācīties tālāk.
Login (0)

Doma jau nav slikta!
Lai varētu par šo projektu spriest vairāk, ir jāiziet tam cauri. Izlasot rakstu, gribas teikt, ļoti jauki, pozitīvi un atbalstoši, bet, strādājot savā izglītības iestādē, zinu, ka šim projektam ilgs mūžs nebūtu. Kāpēc? Ir daudz faktoru, kas liedz pilnvērtīgi un ar labu rezultātu īstenot šo projektu, kā, piemēram, pedagogu trūkums; vecāku/skolēnu attieksme (tērēt savu laiku); esošo pedagogu laika trūkums; mūsdienu jaunatnes citādā domāšana uc. Protams, daudzi teiks, nemēģināsi/nezināsi! Piekrītu! Bet, ir skolas, kurās ir spēcīga sadarbība klases audzinātājam ar atbalsta komandu (sociālais pedagogs un psihologs), kā arī ar direktora vietnieku audzināšanas darbā. Ja šī sadarbība ir abpusēja un izstrādāti pareizie dokumenti, pareizā pieeja, tad visas skolēnu problēmas tiek pamanītas laicīgi un veikti vajadzīgie rīcības procesi.
Ir ļoti patīkami zināt, ka tiek domāts par visiem skolēniem, bet, kāpēc netiek domāts par pedagogu atbalsta programmām? Kā zināms - priecīgs skolotājs, zinošāki skolēni. Ņemot vērā šī brīža attieksmi pret pedagogiem no sabiedrības, būtu jāizstrādā projekti, kuri atbalstītu pedagogu, lai viņš vēlētos palīdzēt vēl vairāk skolēnam turpināt mācības.
Login (0)

Manuprāt, tas, ka tiek tik nopietni domāts par tiem, kuri ir priekšlaicīgi pārtraukuši mācības, liecina par valsti, kuri rūp savi iedzīvotāji. Saskatīt problēmas un meklēt risinājumus, lai atrastu iespēju laikus novērst potenciālo bezdarbnieku rindu stāvētājus. Protams, man nav bijusi saskarsme ar to, kā šis projekts reāli darbojas, un , cik daudz ir paveicis, bet tā mēŗkis un "labie nodomi" mani uzrunā, jo zinu, ka šī noteikti ir visu laiku problēma, kura aktuāla ir bijusi vienmēr.
Login (0)

Viens no iemesliem, kas var mudināt skolēnu neturpināt mācības, vai iegūt tikai pamatizglītību ir daļēji saistīts ar jaunības maksimālismu, ka rezultāts nepieciešams tieši te un tagad, līdz ar to iegūtās zināšanas nebūs noderīgas uzreiz - šodien vai rīt. Rezultātā, ja ir skolēnam problēmas ar materiālo nodrošinājumu - bieži vien tiek izvēlēts mazkvalificēts darbs - visbiežāk celtniecībā - kā rezultātā mācības mācību iestādē netiek pabeigtas. Varbūt šajā projektā var piesaistīt arī uzņēmējus - kuri, ja ir šāds darbnieks, varētu viņu stimulēt atgriezties "skolas solā", pretī saņemot atlaides nodarbinot šo cilvēku. 
Login (0)

Par šādu projektu dzirdu pirmo reizi, bet mani tas ieinteresēja, jo tā ir apsveicama ideja. Vienmēr esmu domājusi, ka ir svarīgi bērnam pēc pamatizglītības apgūt vidējo izglītību, jo tas veido bērnā savādāku domāšanu un dod bērnam tālāk nosparust mērķus savā dzīvē. Protams ir izņēmumi dzīves apsvēruma dēļ, bet šis ir labs atbalsts un grūdiens, lai bērns noturētos pie mācībām un izprastu, cik tas dzīvē ir nozīmīgi.
Login (0)

Ļoti priecājos par šo jauno programmu, kura darbojas arī izglītības iestādē, kurā strādāju es. Manuprāt, tā ir ne tikai kā atbalsts tiem skolēniem, kuri mācības pamet, bet arī palīdz skolēniem jēgpilni novērtēt savu mācību darbu un saprast, kas viņiem sagādā vislielākās grūtības un pie kā vajadzētu vairāk pastrādāt. Skolēni paši izsver un saprot, ko vēlas un kas viņiem ir nepieciešams, pēc tam arī ir atbildīgi par savu izvēli un turpmākajām mācībām. Es šo uztveru arī gandrīz kā padziļināto kursu, kādā konkrētā mācību priekšmetā. 
Login (0)

Paldies, bet šeit piekrītu A. Langem! Manuprāt, lielisks veids kā ieinteresēt bērnus tālākā mācību procesā ir vistiešakā veidā atkarīga no projekta koordinatora! Un uzskatu, ka projekts vairāk jāattīsta grupā no 8.-12.klasei, jo tomēr tas ir laiks, kad audzēkņos ir visvairāk dumpinieciskuma un spēka pretoties pieaugušo un pedagogu ierosinājumiem uzlabot ikdienu. Piemērs: mana pieredze vidusskolā, arī pirms tās 9.klasi beidzot, ar visslavenāko teikumu - “Vidusskola nav obligāta!” Šis teikums darbojās kā atkāpšanas plāns dziļi zemapziņā. Emociju izvirdumā jaunieši spēs izdomāt jebko un arī šādu izvēli - priekšlaicīgi pamest mācības - var sagaidīt. Nerunāju par nelabvēlīgiem apstākļiem pusaudzim, bet tieši pedagogu attieksmi vidusskolas gados, kad dusmu brīžos, kas gadījās arī pedagogiem, šis leģendārais teikums paspruka. Šo vajadzētu pilnībā izslēgt no prātiem un tikai motivēt caur sarunu procedūrām. 
Paldies, es ticu, ka projektam būs pozitīvi rezultāti, jo ieklausīšanās jaunākā paaudzē digitālā laikmeta skavās ir pats efektīvākais veids kā nodrošināt veiksmīgu un labklājīgu nākotni bērnam!
Login (0)

Ir lieliski, ka ir šāda programma, un jācer, ka arī projekta mērķauditorija vēlas pieņemt šo palīdzību. Uzskatu, ka bez vidusskolas, par pamatizglītības iegūšanu nemaz nerunājot, ir teju neiespējami atrast labi apmaksātu darbu (oficiālu jau nu noteikti), jo no darba devēja viedokļa skatoties, ja cilvēks nespēj paveikt pat šo minimumu, iegūt pamata izglītību, tad kādas spējas un pienākuma apziņu viņš varēs demonstrēt darba vietā?
Login (0)

Projekts "Pumpurs" izveidots, kā jēgpilns atbalsts skolēniem ar dažādiem riskiem priekšlaicīgi pamest izglītības iestādi. Šī projekta veiksme atkarīga no projekta koordinatora, kurš spēj pārliecināt par šī projekta lietderīgumu un ideju, un skolēna motivāciju apmeklēt papildus nodarbības. Parasti šīs nodarbības tiek organizētas pēc mācību stundām un skolēnam nav intereses uzkavēties, tāpēc tas veidojas, kā papildus slogs skolotājam, kura uzdevums ir regulāri atgādināt un pārliecināt, projektā iesaistītos jauniešus, par nepieciešamību uzkavēties un piedalīties aktivitātēs. Un projektā liela loma ir vecāku izglītošanai, jo tikai vecāks par palīdzēt stiprināt un pilnveidot izpratni par nepieciešamību būt šajā projektā, uzlabot savas zināšanas un prasmes, lai priekšlaicīgi nepamestu izglītības iestādi.
Login (0)

Es uzskatu, ka projekta efektivitātes atslēga ir sadarbība. Respektīvi, skolotāja prasmes sadarbībai ar vecākiem un skolēniem. Skolotājam ir jābūt autoritātei, lai skolēnam būtu vēlme apmeklēt šīs konsultācijas un viņš tam visam redzētu jēgu un pēc tam rezultātu. Ja skolēns patiešām apmeklē visas paredzētās konsultācijas un aktīvi tajās iesaistās, tām ir arī rezultāts. Tāpat,uzskatu, ka ir ļoti vērtīgi, ka skolēniem, kas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm ir iespēja saņemt finansējumu apģērbam, transportam vai drēbēm, kas ļauj šim bērnam sajusties novērtētam. Jebkurš cilvēks kurš saņem savā ikdienā kaut kāda veida palīdzību vai atbalstu, jūtas daudz novērtētāks un spēj sevī atrast turpmāku motivāciju, tāpat arī ir ar skolēniem, tāpēc es uzskatu, ka mūsdienās šis projekts ir ļoti vērtīgs un veiksmīgs.
Login (0)

Projekts ir lielisks atbalsts "īpašajiem" skolēniem, kam ir mācīšanās traucējumi vai grūtības, kas liedz pilnā klasē apgūt mācību saturu. Projekts sniedz iespēju nodrošināt individuālu atbalstu izglītojamam. Nereti skolu pamet tieši tie jaunieši, kuriem ir vājas prasmes mācīties. Tādēļ individuālā pieeja ir tik būtiska. Konsultīvais atbalsts vairāk noder asociāliem jauniešiem, kuriem ir nepieciešama uzticības persona, kas motivē, atbalsta un sniedz drošības sajūtu. Tālāk no galvaspilsētas būtisks ir arī materiālais atbalsts, ko sniedz projekts bērniem. Skaudri, bet realitātē tiešām ir jaunieši, kam nav līdzekļu apģērbam, ceļa izdevumiem, ēdienam. Ja nav apmierinātas fiziskās vajadzības, tad kāda mācīšanās var notikt.
Šis projekts Latvijā ir ļoti nepieciešams. Otrkārt, liels skaits ir tādu bērnu, kas mācības pamet priekšlaicīgi tādēļ, ka vecāki dodas uz ārzemēm strādāt un bērnus paņem līdzi.
Login (0)

Varu piekrist gan šī projekta atbalstītājiem, gan tiem, kas neredz šo darbu ar jauniešiem kā produktīvu. To varu teikt ņemot vērā savu un kolēģu pieredzi. Visbiežāk šie skolēni reti atnāk uz paredzētajām nodarbībām, nav ieinteresēti un nāk, jo reizēm tikai kāds teica, ka jānāk. Tāpēc šiem skolēniem projekts Pumpurs nav vērtīgs. Tomēr ir arī daļa skolēnu, kam šis projekts tiešām ir palīdzējis un uzlabojis gan sekmes, gan sadarbību ar apkārtējiem. Uzskatu, ka atlase un izvēle, kā tiek izraudzīti un paturēti skolēni Pumpurā ir jāpilnveido, jo ne visi iesaistītie to izmanto, skolotājiem tik un tā par to ir jāraksta dažādi papīri, bet reāla ieguvuma nav.
Login (0)

Neesmu novērojis, ka PuMPurs, reāli sniegtu kādus būtiskus uzlabojumus skolēnu palikšanai vai mācību procesa stiprināšanai. Jā, tas atvieglo mazturīgo audzēkņu ikdienas dzīvi, bet tiešā veidā neietekmē pašu mācību procesu, bez tam ļoti lielas "klapatas" uzliek pedagogiem ar visu birokrātisko procesu tikt galā, no kura bieži vien reāli nekādas jēgas nav par attiecīgo atalgojumu. Diemžēl nevaru sniegt pozitīvas atsauksmes par projektu.
Login (0)

Piekrītu, ka sarunas un uzticības pilnas attiecības var motivēt un iedrošināt skolēnu nepadoties un turpināt izglītoties, jo īpaši, ja šāda veida atbalstu skolēns nesaņem ģimenē. Individuālais darbs sniedz pedagogam iespēju tuvināties skolēnam, palīdz iegūt skolēna uzticību, ko pedagogs var lietderīgi izmantot, noskaidrojot skolēna mācīšanās problēmu cēloņus un piedāvājot iespējamos risinājumus, lai skolēns mācības priekšlaicīgi nepārtrauktu. 
Login (0)

Radās pārdomas,vai pēc šī projekta bērni spēs patstāvīgi strādāt,mācīties? Kā mēs zinām,darbojoties individuāli kopā ar pedagogu,atbalsta personālu,nav ļoti grūti gūt redzamus rezultātus,pie nosacījuma,ja bērns atnāk uz konsultāciju. Daudz lielāki pūliņi nepieciešami,lai šos sasniegumus noturētu pašam patstāvīgi. Bet,lai noturētu,bērnam,vispirms,jau būtu jāsaprot,jāliek saprast,ka skola,mācības ir viņa interesē. Tā ir atslēga,kas palīdzēs viņiem dzīvot labāku dzīvi.
Login (0)

Paldies, ļoti interesants un informatīvs raksts! Nevar nepiekrist, ka mūsdienās izglītības iestādēs nākas saskarties ar bērniem, kuriem ir motivācijas trūkums, atšķirīgs darba temps un informācijas uztvere, uzvedības problēmas, saskarsmes grūtības, kā arī citi iemesli, kas būtiski ietekmē viņu spēju pilnvērtīgi mācīties. Uzskatu, ka ar projekta "PuMPuRS" palīdzību iespējams veikt ļoti pozitīvas izmaiņas, ņemot vērā, ka uzsvars tiek likts uz individuālās pieejas izmantošanu. Bieži vien tiek runāts par to, ka izglītojamie ir slinki, negrib mācīties un apmeklēt konkrētas mācību stundas, taču retos gadījumos uzmanība tiek pievērsta iemesliem, kas varētu ietekmēt skolēnu motivāciju un uzvedību. Ļoti būtiski strādāt komandā, lai sekmētu individuālo atbalsta plānu izstrādi, kurā tiktu izvērtēti visi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riski un noteiktas konkrētās darbības, ar kuru palīdzību šie riski tiks mazināti. Jācer, ka arī pēc projekta īstenošanas izglītības iestādēs strādājošie pedagogi un atbalsta komandas speciālisti izmantos papildus individuālo atbalstu un strādās ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskiem, lai sekmētu visu audzēkņu iekļaušanos skolas vidē un mācīšanos atbilstoši katra individuālajām spējām.
Login (0)

Users have already commented on this article

Loggen Sie sich ein oder registrieren Sie sich, um zu kommentieren.

Werden Sie Mitglied unserer Community

Sie möchten einen Artikel schreiben?

Zögern Sie nicht!

Klicken Sie unten auf den Link und beginnen Sie mit einem neuen Artikel!

Neuen Beitrag hinzufügen

Neueste Diskussionen

Fähigkeiten für ein demokratisches Leben aufbauen. Die Rolle der Erwachsenenbildung und -erziehung

Starten Sie die Diskussion, wie die Fähigkeiten des 21. Jahrhunderts aktivere Bürger hervorbringen können!

Zusätzlich

Online Diskussion Umschulung & Höherqualifizierung: Förderung der generationenübergreifenden Zusammenarbeit

Nehmen Sie an dieser Online-Diskussion teil, in der wir untersuchen werden, warum und wie wir in den verschiedenen Sektoren oder Altersgruppen eine Umschulung und Höherqualifizierung anstreben müssen.

Zusätzlich
Alle Diskussionen ansehen

Nächste Veranstaltungen

Europäische Kommission

Folgen Sie der EU-Kommission

Release 3.2.2