chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

E-Plattform für Erwachsenenbildung in Europa

 
 

News

Wie Bildungsaufstieg gelingt: Wenn der Apfel weit vom Stamm fällt

17/07/2018
Sprache: DE
Document available also in: LV

Bildungszugang und -aufstieg

 

„Du schaffst es nicht" – „Das hat doch keinen Wert bei ihm" – so klingt es, wenn Journalist Marco Maurer von seiner Schulzeit erzählt. Er stammt aus einer Arbeiterfamilie, hat nach vielen Misserfolgen auf dem zweiten Bildungsweg ein Studium absolviert und seine Erfahrungen 2015 als Buch veröffentlicht. „Mein Aufstieg war möglich, aber er war zu schwer", schreibt er rückblickend.

 

Maurers Geschichte ist typisch für Kinder aus Nicht-Akademikerfamilien, denn Bildung wird hierzulande noch immer stark vererbt. Laut der OECD-Studie „Bildung auf einen Blick 2017" erreichen in Österreich nur 21% der 25- bis 34-Jährigen einen höheren Bildungsabschluss als ihre Eltern – in Deutschland sind es sogar noch weniger.

 

Welche Mechanismen und Rahmenbedingungen dahinterstehen, wenn ein Bildungsaufstieg doch gelingt, dieser Frage widmet sich die aktuelle Ausgabe Nr. 34 des Magazin erwachsenenbildung.at (Meb) in 17 Beiträgen. Das 170 Seiten umfassende Online-Magazin ist jetzt kostenlos unter https://erwachsenenbildung.at/magazin erhältlich.

 

Können, Wollen und Dürfen als Bedingungen für den Aufstieg

Sozialforscher Thomas Spiegler untersucht in seinem Beitrag, warum AufsteigerInnen einen Bildungsaufstieg trotz schlechter Startbedingungen schaffen und so die „Hürden ihrer Herkunftsabhängigkeit" überwinden. Drei Aufstiegsbedingungen hat er identifiziert, nämlich Können, Wollen und Dürfen. „Gelingt es, alle Aufstiegsbedingungen herzustellen, findet ein Bildungsaufstieg statt. Wird eine Bedingung dauerhaft nicht erfüllt, bleibt der Bildungsaufstieg aus", weist Spiegler darauf hin, dass Bildungsaufstieg gerade in der Dimension des „Dürfens" eng mit dem Zugang zu Bildung verknüpft ist.

 

Die Rolle der Erwachsenenbildung bei Aufstiegsprozessen

Erwachsenenbildung spielt vor allem da eine Rolle für Aufstiegsprozesse, wo sie das Nachholen von Bildungsabschlüssen ermöglicht. Bildungssoziologe Wolfgang Fronek präsentiert in seinem Beitrag die Ergebnisse einer Evaluierung der Berufsreifeprüfung (Berufsmatura) in Wien. Das Programm verlangt von den Teilnehmenden ausgeprägtes Durchhaltevermögen, gutes Zeitmanagement und ein hohes Maß an Selbstorganisation. Wer diese Voraussetzungen mitbringt, profitiert jedoch, wie Fronek herausstreicht. „Die Auswertung aus 2016 zeigt, dass das Programm deutlich zu einer Erhöhung der sozialen Durchlässigkeit und zur positiven Bildungsmobilität beiträgt."

 

Bildung kann auch schädlich sein

Dass Bildung auch negative Seiten haben kann, streicht Bildungswissenschafterin Daniela Holzer in ihrem Beitrag hervor – und das, obwohl Bildung gegenwärtig „Inbegriff von Befreiungs- und Nutzenversprechen" zu sein scheint. Das Problem: „(Erwachsenen-)Bildung wirkt dadurch alternativlos". Dabei habe Bildung nicht nur Vorteile, sie könne sogar schädlich sein. Finanzielle Engpässe, Verzicht auf soziale Bedürfnisse oder steigender Konkurrenzdruck sind nur einige Symptome der negativen Seiten von Bildung, so Holzer. Sie plädiert dafür, den kritischen Blick auf Bildung nicht zu verlieren, um so zu neuen Erkenntnissen zu gelangen.

 

Fachmedium und aktuelle Online-Information

Magazin erwachsenenbildung.at (Meb) das Fachmedium für Forschung, Praxis und Diskurs der österreichischen Erwachsenenbildung. Es wird vom Bundesministerium für Bildung, Wissenschaft und Forschung gemeinsam mit dem Bundesinstitut für Erwachsenenbildung dreimal jährlich herausgegeben. Für die Redaktion verantwortlich ist CONEDU – Verein für Bildungsforschung und -medien. Die eingereichten Artikel werden dem Review eines Fachbeirates unterzogen, der mit ExpertInnen aus Wissenschaft, Praxis und Medien besetzt ist.

 

Das aktuelle Magazin erscheint parallel zur kostenlos unter https://erwachsenenbildung.at/magazin erhältlichen Online-Ausgabe auch im BoD-Verlag und ist so als Druckausgabe zum Selbstkostenpreis von EUR 14,99 oder als preiswertes E-Book erhältlich.


Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

1 - 10 von 84 anzeigen
  • Bild des Benutzers MARIKA BUSOTE-UZULINA
    Katrai nākamai paaudzei vajadzētu būt izglītotākai par iepriekšējo. Strādājot vidē, kur ir nabadzība, bezdarbs. Vērojot audzēkņus daļa pa tiešām aiziet mācīties, bet ir audzēkņi, kuri skolā mācās ļoti labi, bet ar vidusskolu viss beidzas. Man liekas ka svarīgi ir pievērst uzmanību raksturam. Vēl šobrīd studijas ir ļoti dārgas, dzīvošana, ēšana un materiāli.
  • Bild des Benutzers Aija Kokoreviča
    Agrāk bieži sabiedrībā izskanēja frāzes, ka kāda izglītības līmenis ir zems, neatbilstošs darba prasībām, nepietiekamas zināšanas, tu neesi atbilstošs mūsu līmenim, mācies, lai kaut ko sasniegtu, bez augstākās izglītības tu neesi nekas, utt. Ļoti bieži ārējie apstākļi piespiež mūs iegūt augstāko izglītību. Arī rakstā tiek minēts, ka augstākā izglītības līmeņa sasniegšanai ir nepieciešams varēt, gribēt un drīkstēt. Tātad katram pašam būtu jābūt izvēlei vai es varu, vai es gribu un vai es drīkstu. Tagad augstākā izglītība bieži vien neko vairs nemaina. Ir ļoti plašs darba tirgus, kurš nepieprasa augstāko izglītību, bet zināšanas attiecīgajā jomā. Nereti vecāki uzspiež pēc vidusskolas doties augstskolas gaitās , neņemot vērā vidusskolēna vēlmes un intereses. Bieži tiek noniecinātas skolēna intereses “tas nevienam nebūs vajadzīgs”, “tev neizdosies” un tieši šis ir liels iemesls tam, ka bieži studijas tiek iesāktas un pamestas, jo nav intereses, nav gribēšana un līdz ar to varēšana veiksmīgi pabeigt izglītības programmu. Manuprāt, ļoti svarīgi ir neuzspiest augstāko izglītību, lai pati augstākā izglītība nezaudētu savu kvalitāti, kā šobrīd sāk notikt Latvijā. Rodas iespaids, ka tas vairs nav nekas īpašs, prestižs vai nesasniedzams. Lai pabeigtu izglītības programmu, arī rakstā tiek minēts, ka izglītojamajiem jāpiemīt izturībai un pašorganizācijai, kā arī jāprot plānot savs laiks. Ne visi ir radīti augstākajai izglītībai un ne visiem tā ir vajadzīga. 
  • Bild des Benutzers Ieva Kolosko
    Šajā rakstā es pilnībā piekrītu Marko Maurero viedoklim, „Mana izaugsme bija iespējama, bet tā bija ļoti grūta”. Uzskatu, ka studenti, skolēni, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm ir daudz, daudz grūtāk dzīvē izsisties (iegūt labu izglītību, labu darbu), jo paralēli mācībām (studijām) ir jādomā par sadzīviskām lietām- kā nomaksāt rēķinus, kā nopirkt pārtiku, lai paēstu utt..., kā apvienot studijas ar darbu, jo tas ir ļoti grūti!
    Tie studenti, kas nāk no turīgākām ģimenēm, viņiem šis studiju ceļš ir vieglāks, jo visu savu laiku var veltīt mācībām.
  • Bild des Benutzers Dace Jermaka-Kāknēna
    Ne jau tikai vecāki nosaka vai jaunietis/te iegūs augstāko izglītību.to nosaka apkārtējā, sociālā vide - citi radinieki (brālēni, māsīcas utt), draugi, paziņas. Ja valda uzskats, ka augstākās izglītības iegūšana ir lieka naudas un laika izšķiešana, tad cilvēkam to pārvarēt ir grūti, vēl jo vairāk tāpēc, ka jauniešiem bieži nav finansiālās bāzes, lai pašiem finansētu augstskolas studijas , un ja vecāki nepiekrīt palīdzēt, tad studēšana tiek atlikta līdz vēlākam laikam, kas bieži neiestājas vispār. Var jau pieminēt, ka eksistē budžeta vietas, taču jāatceras, ka arī tad papildus ir nepieciešamas finanses- dzīvošanai, ēšanai utt. Pilna laika studentam ir diezgan grūti apvienot mācības ar darbu (bet protams tas ir iespējams, taču var ciest vai nu mācības vai darbs).
    Protams, augstskolas grāds pats par sevi neko daudz nedod, ja vēlāk netiek iegūtās zināšanas izmantotas ikdienā - tas par to izglītības kaitīgumu - resursi tiek izlietoti, zināšanas pēc 4-5 gadiem tiek aizmirstas. 
  • Bild des Benutzers Anda Kalniņa
    Domāju, ka nav korekti salīdzināt situāciju Latvijā un Rietumeiropā, ja runā par vecāku un bērnu iegūto izglītības līmeni. Rietumeiropā vēsturiski ir izveidojies, ka augstākā izglītība ir prestiži, dārgi un ne visi to var atļauties, bet tas ir garants par  augstāk apmaksātu un prestižāku darbu. Savukārt, ja paskatāmies Latvijas situāciju, tad padomju gados augstākā izglītība bija salīdzinoši nelielai daļai strādājošo. Populārāk bija iegūt vidējo profesionālo vai tikai profesionālo izglītību. Domāju, ka Latvijā šobrīd bērni noteikt pārspēj savus vecākus augstāka izglītības līmeņa iegūšanā. Augstskolas ir kļuvušas pieejamākas un to skaits krietni palielinājies. Arī darba tirgus pieprasa speciālistus ar augstāko izglītību. Latvijā dažkārt darba sludinājumos tiek prasīta augtākā izglītība profesijās, kur bez tās varētu iztikt, bet darba devējiem sķiet, ja cilvēks ir pacenties iegūt augstāko izglītību, tad viņš būs profesionālāks, uzticamāks utml. Piekrītu raksta autoram, ka vecāki lielā mērā ir savu bērnu izglītītošanās virzītāji un koordinētāji. Vecāku vēlme ir, lai bērnam būtu pēc iespējas labāka izglītība un labākas darba iespējas. 
  • Bild des Benutzers Alona Zmitrovica
    Ļoti interesants temats. No vienas puses ir diezgan daudz piemērus kad no ģimenes ar zemu sociālo statusu bērni aiziet uz prestižu universitāti un veiksmīgi tur mācas, bet tomēr jāpiemīt ka tā nav vienmēr. Pētījumi izglītības jomā kur ir salīdzināti savstarpēji dati par eksāmena rezultātiem un sociālo ekonomiskiem faktoriem ģimenē pierāda ka bērniem, kam vecāki iesaistās izglītības procesā vai saņem lielāko atalgojumu ir vairāki sasniegumi eksāmenos nekā bērniem no ģimenēm ar mazākiem ienākumiem. Pat kad pētnieki salīdzina alternatīvas izglītības pieejas un tradicionālas pieejas kritiķi nosāka pētījuma limitu ar sociālekonomiskiem faktoriem. Tomass Špīglers apraksta veiksmīgo cilvēku ka gribējušo, manuprāt tas ir ļoti svarīgi lai aiziet līdz galam būt pašmotivetam. Motivācija un stipra griba ir cilvēka būtiskie “paradumi” kuri ir audzēti bērnībā, tāpēc ir ļoti svarīgi koncentrēties uz paša mazāka bērna izglītībai lai vismaz viņam būtu iespēja labākai nākotnei.  
  • Bild des Benutzers Anastasija Kuzmina
    Marko Maurera viedoklim  nepiekrītu, jo, lai iegūtu augstāko izglītību, ne vienmēr vecākiem ir tādai jābūt. Viss ir atkarīgs no varēšanas, gribēšanas un uzdrīkstēšanās.Vecāku atbalsts ir ļoti svarīgs katram bērnam, pat ja viņiem nav izglītības, tas nenozīmē ka arī bērnam ir jaizvēlas tadu variantu.Piekrītu Tomasa Špīglera domai, ka augstāka izglītības līmeņa sasniegšanai nepieciešams varēt, gribēt un drīkstēt, jeb drīzāk uzdrīkstēties. Mani vecāki, lai arī nav ieguvuši augstāko izglītību, nekad nav teikuši, ka izglītība nav nepieciešama, ka es to nevarēšu vai tamlīdzīgi. Mani vecāki, gluži pretēji, bija virzītājspēks, kas motivēja darīt vairāk, un studijas augstskolā pēc vidusskolas absolvēšanas, man jau likās pašsaprotama lieta. 
  • Bild des Benutzers Krista Batraka
    Pašreiz skolēnu iespējas saņemt atbalstu šajā jomā ir ievērojami pieaugušas. Skolēnu un karjeras konsultantu sadarbības pieredze skolās un psiholoģijas un pedagoģijas semināri ir paplašinājuši karjeras atbalsta iespējas. Taču projekta partneru valstīs veiktie pētījumi parāda, ka vairākums jauniešu, izvēloties izglītības iestādi vai profesiju, tomēr lūdz vecākiem padomu, jo uzskata vecākus par labākajiem karjeras konsultantiem. Tas nav pārsteigums, jo ģimene ir pirmā sociālā grupa, ar kuru cilvēks saskaras un paliek cieši saistīts visu mūžu. Vecāki arī ir pirmie, kas nodrošina visas bērna vajadzības, pirmie, kas iepazīstina viņu ar ārējo pasauli un veidiem, kā tajā dzīvot. Ja bērns nesaņem atbalstu no vecākie, tad attiecīgi, kā jau tika minēts iepriekšējos komentāros - bērns atrod savu uzticības personu, piemēram, skolotājs. 
  • Bild des Benutzers Anda Koka
    Varēt - finansiāli, gribēt - pašam sajust dzinuli, drīkstēt - tikt uzņemtam studijās. Šāda ir sistēma Latvijā. Un arī, diemžēl, šādā secībā tas ir pakārtots! Es skatos no divām pusēm - a) jā, vecuma grupai no  25-34 gadiem vajadzētu attīstīt zināšanas studējot, ko arī daudzi dara, jo salīdzinu ar bērnu dzimstību vienaudžu vidū! Lielākā daļa studē un neplāno ģimenes pieaugumus līdz studijas nav nofinišētas. b) finansiālā puse. Draugs, ja neesi izcilnieks, tad budžets nebūs. Bankas cilpu ne visi vēlas, tāpēc no tālākizglītības attur tieši nauda. Viens krāj, viens sajūt naudas garšu un vēlas dzīvot krāšņi, trešais vienkārši nevar atļauties. c) uzņemšana. Nav vietu. Konkurence. Sēdi un gaidi. 
    Mans ierosinājums - vairāk budžeta vietu. Tādējādi paplašināsies iespējas gribētājiem, arī maksāt spējīgajiem. 
    Un negribu piekrist par cilvēka izcelsmes vidi, jo tur ir daudz faktori kā var un nevar būt, bet gribu teikt, ka vecāku ticība bērnos spēj attīstīt bērna cīņasparu un motivāciju kāpt augstāk par saviem vecākiem, ja vien valsts dotu vairāk pakāpienus pa kuriem kāpt!
  • Bild des Benutzers Anna Lasmane
    Es uzskatu, ka vecāku izglītības līmenis ir ļoti nozīmīgs, jo vecāki ir tie, no kuriem berni ņem piemeru. Būtu grūti argumentēt kāpec bērnam būtu jaturpina mācibas pec vidusskolas, ja vecākam nav augstākā izglītība. Ideālā variantā vecāki mācās kopā ar bērnu, jo sākot jau no sakumskolas bērns pamazām apgūst mācību kultūru un svarīgo prasmi mācīties. Ja vecāks izrāda interesi par bērna skolas gaitām, atbalsta un ar savu piemēru iedrošina, tad rezultāts neizpaliks.