chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

E-Plattform für Erwachsenenbildung in Europa

 
 

Blog

Gleichstellung und Einbeziehung in die Grundbildung von Erwachsenen

29/03/2018
von David Mallows
Sprache: DE
Document available also in: EN PL LV MT EL FR IT ES SL RO HU HR

/en/file/basic-skills-adult-educatorsBasic Skills adult educators

Basic Skills adult educators

 

David Mallows, thematischer Koordinator bei EPALE, denkt darüber nach, wie Pädagogen die Erwachsenenbildung integrativer gestalten können.

 

Überwindung der Kluft durch die Vermittlung von Grundkompetenzen für Erwachsene

Gleichstellung und Inklusion sind grundlegende Themen für alle Beteiligten des European Basic Skills Network. Viele von uns engagieren sich in diesem Bereich, indem sie sich für eine gerechtere, gleichberechtigtere Gesellschaft einsetzen und glauben, dass der Erwerb von Grundkompetenzen bei Erwachsenen eine wichtige Rolle bei der Bekämpfung von Ungleichheit und sozialer Ausgrenzung spielt. Forschungsergebnisse aus britischen Kohortenstudien haben unter anderem gezeigt, dass zwischen schlechten Grundkompetenzen und sozioökonomischer Benachteiligung ein enger Zusammenhang besteht:

Diejenigen mit dem niedrigsten Alphabetisierungsgrad hatten ein relativ benachteiligtes Familienleben in ihrer Kindheit, sowohl in wirtschaftlicher Hinsicht als auch im Hinblick auf das Bildungsniveau und die Bildungsunterstützung durch die Eltern. Von den Familien mit den niedrigsten Alphabetisierungsgraden haben viele bereits diese Formen der Benachteiligung erfahren.

Obwohl wir alle wissen, dass Korrelation keine Ursache ist, kann man davon ausgehen, dass die Unterstützung von Erwachsenen bei der Verbesserung ihrer Grundkompetenzen (um sich weiterzubilden oder sich an Veränderungen am Arbeitsplatz oder zu Hause anzupassen) zur Verringerung der Kluft zwischen den sozioökonomischen Gruppen beitragen wird, insbesondere wenn die Teilnehmer dadurch auch ein stärkeres soziales und kulturelles Bewusstsein entwickeln.

 

Praktiker können zur Outreach-Politik wertvolle Beiträge leisten

Um sicherzustellen, dass jeder Erwachsene Chancengleichheit beim Zugang zu angemessenem und persönlich wertvollem Lernen erhält, brauchen wir vor allem politisches Engagement. Dieses Engagement zu fördern und Stakeholder in nachhaltige, langfristige Partnerschaften einzubinden, ist die Aufgabe des EBSN und seiner Mitglieder.

Allerdings sind Erwachsenenbildner häufig nicht in der Lage, sich mit der Politik auseinanderzusetzen, die die Organisation der von ihnen angebotenen Erwachsenenbildungskurse regelt, und diese zu ändern. Sie arbeiten im Rahmen eines Systems, über das sie nur begrenzte Kontrolle haben, und ihre Stimme wird in Diskussionen nicht oft genug gehört.

Lehrer können Einblicke in die am schwersten zu erreichenden Lerngruppen geben – sie identifizieren und natürlich beim Einstieg in das Lernen unterstützen. Indem sie den Lernenden aufmerksam zuhören und ihre Bedürfnisse verstehen, können sie die Verantwortlichen darauf hinweisen, wo die Lernenden benachteiligt sind, und sich für Veränderungen einsetzen. Die Aussagen der Lernenden können uns helfen, Lernbarrieren wie Kinderbetreuung oder schlechte Verkehrsverbindungen zu verstehen und sicherzustellen, dass sich Lernmöglichkeiten effektiv an diejenigen richten werden, die sie am meisten brauchen. Lehrer und andere in der Erwachsenenbildung tätige Personen sind am ehesten in der Lage, festzustellen, wo die Probleme liegen.

 

Veränderung beginnt im Klassenzimmer

Maßgeschneiderter Ansatz

Aber Lehrer haben nun einmal in ihrem eigenen Klassenzimmer (oder was auch immer die Lernumgebung ist) den größten Einfluss auf Veränderung. Hier können die Lehrkräfte viel dafür tun, dass alle ihre Lernenden Zugang zum Lehrplan erhalten und eine faire Chance auf Erfolg haben. Dies sind einfache Dinge wie die Einführung klarer Verhaltensregeln, die von den Lernenden selbst aufgestellt werden, und dann das Ansprechen negativer oder diskriminierender Einstellungen, die geäußert werden. In ihrer Planung sollten die Lehrer die Vielfalt des Klassenzimmers berücksichtigen – vielleicht indem sie Möglichkeiten der Zusammenarbeit in verschiedenen Gruppen aufzeigen und vor allem sicherstellen, dass die unterschiedlichen Lebenserfahrungen der Lernenden bei der Gestaltung des Lehrplans und der Aktivität der Gruppe berücksichtigt werden. Dieser individuelle, maßgeschneiderte Ansatz bei der Gestaltung von Lernangeboten ist grundlegend für die Schaffung eines integrativen Unterrichts.

Unterrichtsmaterialien und Bewertung

Auch die verwendeten Unterrichtsmaterialien sind von großer Bedeutung: Auf einer einfachen Ebene sollten Unterrichtsmaterialien keine bestimmten Gruppen diskriminieren oder kulturelle Stereotypen darstellen - die Lernenden sollten sich selbst und ihre Mitlernenden in den Materialien, die im Unterricht verwendet werden, wiederfinden. Dies ist bei kommerziell hergestellten Materialien, die auf einen sehr breiten Markt ausgerichtet sind, oft nicht der Fall.

Natürlich sind Gleichheit und Integration nicht nur eine Frage der kulturellen Identität. Die Lehrer sollten sicherstellen, dass sie eine Vielzahl von Lehrmethoden anwenden, um zu gewährleisten, dass die verschiedenen Arten des Lernens berücksichtigt werden. Sie sollten auch eine Reihe von Bewertungsmethoden verwenden, um den Lernenden die Möglichkeit zu geben, zu zeigen, was sie gelernt haben. Schultypische Beurteilungen können für Erwachsene mit negativen Vorerfahrungen in der Schule beängstigend sein. Außerdem sollten die Lehrer prüfen, ob traditionelle Beurteilungen in Form von Essays oder schriftlichen Tests wirklich der gerechteste  Weg sind, um die Fortschritte der Lernenden zu messen und zu verstehen. Vor allem sollten die Lehrer sicherstellen, dass alle das Gefühl haben, dass ihre Beiträge geschätzt werden. Dazu müssen Lehrer proaktiv sein und für eine integrative und unterstützende Lernumgebung sorgen.

Ich bin sicher, dass Gleichberechtigung und Integration für viele von Ihnen, die diesen Artikel lesen, grundlegende Themen sind, und ich bin ebenso sicher, dass viele von Ihnen meine Überzeugung teilen, dass die Grundkompetenzen von Erwachsenen eine wichtige Rolle bei der Bekämpfung von Ungleichheit und sozialer Ausgrenzung spielen müssen. Wir sollten uns daran erinnern, dass wir nicht nur mehr und bessere Grundkompetenzen für Erwachsene brauchen, um eine integrativere Gesellschaft zu schaffen, sondern dass wir eine Grundbildung für Erwachsene brauchen, die so integrativ wie möglich ist, um eine solche Gesellschaft zu erreichen.

 

Wir möchten Sie einladen, an der Live-Diskussion von EPALE teilzunehmen, bei der es darum geht, wie eine optimale Einbindung in die Erwachsenenbildung bei der Bereitstellung und auf politischer Ebene sichergestellt werden kann. Die Diskussion wird auf Englisch geführt und findet am 22. März 2018 auf dieser Seite statt. Moderiert wird sie von Simon Broek, thematischer Koordinator bei EPALE.

Wir freuen uns auf Ihre Teilnahme!


David Mallows besitzt 30 Jahre Erfahrung als Lehrer, Ausbilder, Manager und Forscher der Erwachsenenbildung. Er war früher Direktor der Forschungsabteilung am nationalen Forschungs- und Entwicklungszentrum für Erwachsenenbildung am UCL-Bildungsinstitut London und vertritt zurzeit als thematischer Koordinator für Lebenskompetenzen das European Basic Skills Network auf der EPALE-Plattform.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

1 - 9 von 9 anzeigen
  • Bild des Benutzers Revita Zariņa
    Pēc raksta rodas daudz pārdomu. Piekrītu autoram, ka cilvēka prasmju līmenis bieži saistīts ar cilvēka sociālekonomisko stāvokli. Man rodas jautājums, kā mudināt šos cilvēkus apmeklēt mācības! Esmu saskārusies ar situācijām, kur cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja izglītoties, bet viņi tam neredz nekādu jēgu, viņi to negrib. Šādās ģimenēs, kurās aug bērni šādu attieksmi pret izglītību manto arī bērni. Bieži šiem bērniem izglītības iestādē ir grūti iemācīt daudzas lietas, jo viņiem jau ir izveidojusies attieksme, kura mantota no viņu vecākiem!
  • Bild des Benutzers Alfrēds Mežulis
    Man šķiet, ka tas ir smalks un apjomīgs process — ir jādomā nevis kā mudināt indivīdu mācīties, bet gan kā pamudināt visu atbilstošo sabiedrības daļu novērtēt izglītības nozīmi un aktualitāti. Šķiet, ja sabiedrība domās par mācībām kā par prioritāti, tad arī dažiem no vecākiem mantotie uzskati lēnām, bet pamatīgi mainīsies, un tad būs jādomā nevis par to, kā piedabūt mācīties, bet gan par to, ko un kā labāk mācīt.
  • Bild des Benutzers Lelde Nakurte-Ruņģevica
    Piekrītu raksta autoram, ka viņa prasmju līmenis bieži arī nosaka kāds ir cilvēka sociālekonomiskais stāvoklis. Diemžēl, cik esmu novērojusi, cilvēki, kuriem ir zems sociālekonomiskais stāvoklis īsti nevēlas savu dzīvi mainīt, jo viņam ir labi tāpat. Ko viņam mainīt? Pabalsti viņam tiek piešķirti un viss ir labi. Bēdīgākais, ka šajās ģimenēs aug bērni un viņi redz kāda ir vecāku attieksme pret izglītību un darbu. Svarīgi ir, lai jaunā paaudze nekļūst par tādiem pašiem kā viņu vecāki. Bērniem ir svarīgi iemācīt izglītības un darba nozīmīgumu. Ir svarīgi, lai viņi saprastu, ka gan pamatprasmes, gan jebkuras citas prasmes, kuras dzīves laikā viņš iegūs, nāks tikai viņam par labu un nodrošinās labākus dzīves apstākļus nākotnē.
  • Bild des Benutzers Jānis Kairišs
    Piekrītu raksta autora par to, ka ir svarīgs šādu apmācību saturs un veids, kā tas tiek novadīts un izvērtēts. Nereti gadās kursi, pēc kuru apguves no izglītojamiem var dzirdēt tādas atsauksmes, kā, piemēram, apmācības nebija sasaistītas ar reālas dzīves situācijām, pasniedzēji nebija ieinteresēti mūs apmācīt, bet dara to "ķeksīša pēc". Pēc šādu kursu apmeklējuma var rasties negatīvas asociācijas ar apmācību programmām. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi pasniedzējam izveidot mūsdienīgus un uz reālas dzīves situācijām balstītus kursus, kuros ikviens var brīvi izteikt savu viedokli vai pieredzi, lai grupā veidotos viedokļu apmaiņa, kā arī padomāt par to, lai zināšanu pārbaude nenotiktu vienveidīgi, bet gan ar dažādām metodēm, jo katrs esam atšķirīgi un katram ir sava tuvākā metode, kā mācīties, gan arī kā pārbaudīt zināšanas. Vissliktāk ir tad, kad pasniedzējs neuzklausa citu viedokli, ja tas nesakrīt ar pasniedzēja, līdz ar to zūd vēlēšanās izteikties - nejūties novērtēts un saklausīts. Izglītoti cilvēki rada izglītotus cilvēkus. Ja indivīdam nav svarīga izglītība, kāpēc gan tā būtu svarīga bērnam? Izglītojamies un izglītojam apkārtējos!
  • Bild des Benutzers Elīna Kairiša
    Labdien, 
    Pēc šī raksta izlasīšanas rodas pārdomas par sabiedrības izglītības līmeni un kādēļ bērni mūsdienās aizvien mazāk un mazāk vēlas mācīties un uzzināt jaunu. Protams, ka nevar turpmāk rakstīto pieņemt kā 100% patiesību, taču šķiet, ka tas varētu likt aizdomāties. 
    Vecāki un viņu bērni ir cieši saistīti, vismaz veselīgā ģimenē tā vajadzētu būt. Ja vecākam nav pārāk liela izpratne par izglītības iegūšanu, prasmju racionālu un jēgpilnu pielietošanu, tad arī viņu bērniem tas nešķiet tik svarīgi. Esmu matemātikas skolotāja bērniem 6.klasē un esmu piedzīvojusi gadījumu, kad skolēns apgalvo, ka nav vajadzīgs aprēķināt, cik kvadrātcentimetru ir nepieciešams aplīmēt ar tapetēm (konkrētajā uzdevumā) tikai tādēļ, ka viņa mamma tā nedara. Skolēna ģimenē vecāki aiziet uz veikalu, nopērk nepieciešamo daudzumu uz sajūtām, ja paliek pāri noliek pagrabā vai kādā "stūrī" un par lieki iztērēto naudu nesatraucas. Šis varbūt ir tāds primitīvs piemērs, taču, manuprāt, ļoti spilgts, jo parāda ciešo saistību starp bērna viedokli un viņa vecāku viedokli. Skolēnam zūd motivācija mācīties, jo vecāks neprot dzīvē pielietot laukuma aprēķināšanas būtību. Ar šī piemēra palīdzību vēlējos akcentēt, cik būtiski ir vecākiem izprast pamatskolas sniegtās prasmes (pamatprasmes), lai viņu bērniem arī būtu vēlme izprast šīs lietas. 
    Pati esmu pārliecināta, ka mūžizglītība ir vienīgais variants attīstīties, pilnveidoties un nedegradēties. Pieaugušajiem būtu nepieciešama arī darba, sabiedrības vide, kura liecina, ka nepieciešams sevi pilnveidot, iegūt jaunu pieredzi, apskatīt jaunas metodas un iepazīties ar cita veida praksi jeb kādā jomā. 
  • Bild des Benutzers Rolands Marcinkevics
    Ideja laba, tomēr jāņem vērā, ka pieaugušajiem jau šobrīd ir dažādas iespējas pilnveidot savas prasmes pieaugušo tālākapmācībā. Protams šo iespēju izmanto galvenokārt tie pieaugušie, kuri jau ir izglītoti un vēlas sevi pilnveidot, viņus papildus pamudināt nav nepieciešams. Esmu sastapies ar cilvēkiem, kuriem tiek piedāvāts apgūt šādu pamatapmācību, ko apmaksā darba devējs, piedāvājot pēc apmācībām stabilu darbu, tomēr pieaugušais atsakās, jo vieglāk dzīvot sevi arī turpmāk nepiepūlot.
    Daudz svarīgāk šobrīd būtu iesaistīt tieši skolēnus savu prasmju apzināšanā un dzīves izveidošanā, lai neveidotos vēl viena paaudze, kas šo nevienlīdzību vēl vairāk palielina. Un tikai tad, kad visi bērni un jaunieši būs iesaistīti, izglītosies un sapratīs izglītības nozīmi, var sākt apmācīt pieaugušos. Savādāk tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām - mēs apmācām pieaugušos, kuri līdz šim nav apguvuši pamatprasmes, bet brīdī, kad tas ir izdarīts, ir izaugusi jauna paaudze, ar kuru jāsāk apmācība no sākuma...
  • Bild des Benutzers Guna Brenda Pogule
    Pilnībā piekrītu Rolandam par salīdzinājumu ar vējdzirnavām un sekojošo paskaidrojumu. Vissvarīgāk ir pievērsties jaunajai paaudzei, lai tā veidotos ar īstajām dzīves vērtībām un nodotu tās saviem bērniem. Jāatzīst, ka arī skolotājs visvairāk savu audzēkni var ietekmēt kā bērnu un jaunieša gados, jo tieši tajā vecumā viss vēl ir priekšā un personība tikai veidojas. 
    Vai pasniedzējs/skolotājs spēj ietekmēt jau pieaugušu cilvēku? Mani māc šaubas. Ja vien šis cilvēks ir tiešām motivēts izmainīt savu dzīvi vai pasniedzējs pamanās pateikt/parādīt kaut ko, kas otram liek aizdomāties. Vai tas notiek gana bieži, nezinu.
    Neesmu arī pārliecināta, vai ir iespējams piesaistīt tieši tos cilvēkus, kuru sociālais stāvoklis ir zemāks un kuriem būtu nepieciešama pamatprasmju izglītība. Ideja tiešām ir laba, bet realizēt to ir grūti.
  • Bild des Benutzers Etelberto Costa
    Hello. To enter the discussion from Portugal maybe i pick up this first point: 

    Change starts in the classroom! Maybe not (of course if only considering School environment we can agree).

    Family and the society is the critical point. There persists a far distance of inclusion of adults coming for instance from the VET courses or the NEET's more! 

    For nex week discussions: what is meaning for "classroom".! Adults learn more and better trough informal learning (EU papers emphasize that) and specially when joining networks and social media contexts.
    Only to put in question and not to forgot for next week discussions. The digital divide is the critical point for exclusion and inequality for the next years...not in the future, but nowadays happening.     

  • Bild des Benutzers Elena Trepule
    All adults despite their background need to feel that their experience is valued and may be a source of learning. We, adults, tend to see our own experience as the core of our identity. So if a teacher is neglecting my experience I feel he is neglecting the very me indeed. Inspiring teachers may help learners to see their experience as something of value...