Varu piekrist raksta autora izteiktajam apgalvojumam, ka mācīšanās darbavietā paaugstina konkurētspēju un produktivitāti, tāpēc tā ir izdevīga kā darba ņēmējiem, tā darba devējiem. Daudzos uzņēmumos tiek organizēgtas darbinieku apmācības izvērtējot viņu līdzšinējo sniegumu un piedāvājot profesionāli pilnveidot konkrētas iemaņas. Darba devējs izvērtējot sev pieejamos resursus un organizācijas mērķus var noteikt konkrētas attīstāmās prasmes, piemēram kopīgas mācības, IT nodaļai par programmēšanu vai klientu apkalpošanas speciālistiem par klientu servisu vai visiem darbiniekiem par darba drošību (šis gan ir cits gadījums, jo šīs mācības nosaka normatīvie akti). Mācīšanās darbavietā ir abpusējs ieguvums, jo darba devējs zina ka darbinieks apgūs konkrētu mācību kursu, kas būs atbilstošs viņa veicamjiem uzdevumiem, bet darba ņēmējam pašam nebūs papildus jāmeklē kursi u.c. Es šīs mācības pievienotu pie tiem darbinieka labumiem, kas uzlabo arī darbinieka motivāciju un lojalitāti uzņēmumam, jo tas parasti tiek uzskatīts kā labs un draudzīgs žests no darba devēja puses. Lieliska pieredze ir bijusi arī ar mācību prakšu nodrošināšanu studentiem - izpildot izglītības iestādes noteiktos prakses uzdevumus students iegūst arī praktisku darba pieredzi un saprot vai izvēlētā profesija viņu interesētu arī nākotnē, savukārt darba devējs jau šajā posmā var izvērtēt vai būtu iespējama arī tālāka profesionālā sadarbība. Zinošš un motivēts darbinieks vienmēr būs liels ieguvums arī uzņēmumam, tādejādi paaugstinot konkurētspēju un produktivitāti. 

Ideja par mācīšanos darbā un darot ir tiešām svarīga. Jau pēdējā laikā, strādājot profesionālajā izglītībā, esmu pamanījis, ka skolēniem daudz vairāk patīk, ka viņi strādā praktiski, kā arī, strādājot praktiski, viņi gūst – viņiem svarīgās prasmes. Līdzīgi arī ir skolotājiem, jo formālie kursi, kas nepieciešami ir pilnīgi nederīgi (lielākā daļa). Vairums skolotāju vēlas tikai “atrakstīties” no šādiem kursiem, nevis tiešām iegūt kādu labumu, bet tas arī ir saprotami, jo, strādājot vairākas slodzes, skolotājam nepaliek pietiekoši laiks, lai spētu sevi attīstīt. Tādēļ arī mācīšanās darbā ir nozīmīga. Arī es, nostrādājot vien tikai pirmo mācību gadu, skolā apguvu ļoti daudz lietas, kuras prakses laikā nemaz nebiju pamanījis un turpinot darbu izglītībā, katrs mācību semestris nes jaunas atziņas un idejas.

Mācīšanāš darba vieta ne tikai uzlabo darbinieka darbspējas konkrētajā darba vietā, bet arī palīdz darbiniekam tikt galā ar vienu no bīstamākajām mūsdienu profesionālajām saslimšanām- emocionālo izdegšanu. Cilvēks pilnveidojot savas darba prasmes izjūt gandarījumu un piepildījumu, par gada laikā apgūto. Man liekas, ka ir dabiski velēties progresu savā attīstība. Tas savukārt norāda uz visas sabiedrības kopumā attīstību.

Mācīšanāš darba vieta ne tikai uzlabo darbinieka darbspējas konkrētajā darba vietā, bet arī palīdz darbiniekam tikt galā ar vienu no bīstamākajām mūsdienu profesionālajām saslimšanām- emocionālo izdegšanu. Cilvēks pilnveidojot savas darba prasmes izjūt gandarījumu un piepildījumu, par gada laikā apgūto. Man liekas, ka ir dabiski velēties progresu savā attīstība. Tas savukārt norāda uz visas sabiedrības kopumā attīstību.

Pilnībā piekrītu, ka cilvēks vairāk iemācās darot, nekā teoriju apgūstot.

Ir jādod iespēja gan studentiem, kas praksē iet, gan profesiju pārstāvjiem mācīties darot.