chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Internetplatform for voksenuddannelsesområdet i Europa

 
 

Nyhedsoversigt

Neformālās izglītības aktivitātes papildina formālo izglītību

16/09/2016
Sprog: LV

/da/file/gulbenepetijumsradosavide2016jpg-0gulbene_petijums_radosa_vide2016.jpg

Gulbene Pētījums radošā vide

Pirms iesoļošanas finiša taisnē vasaras nogalē sanāksmē visus punktus uz “i” par padarītajiem un vēl darāmajiem darbiem centās salikt starptautiskā projekta “Looking [at] Learning” Gulbenes novada komanda. Sīkāk par to - Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciālistes Guntas Krevicas materiālā.

Tā kā projekts ir vērsts uz mūsdienīgas un veiksmīgas mācīšanās vides veidošanu skolēnu mācību procesā, šajā laikā daudz eksperimentēts ar neformālās izglītības metožu integrēšanu formālajā izglītībā. Šo metožu kopumu pedagogi varēs izmantot gan strādājot ar skolas vecuma jauniešiem, gan pieaugušajiem.

Gulbenes 2.vidusskolas skolotājas Vita Medniece un Zita Grinberga, Beļavas pagasta K.Valdemāra pamatskolas skolotāja Jana Solovjova un Rankas pagasta jauniešu iniciatīvu centra “B.u.M.s.” vadītāja Jana Kalniņa dalījās pieredzē par novēroto dažādu metožu izmēģināšanā.

Projekta ietvaros tapa neformālās izglītības piedāvājums novada iestādēm “Citādas 40 minūtes”, kura ietvaros skolēniem ir iespēja interaktīvi gūs ieskatu dažādās tēmās, piemēram, personības attīstība, komunikācija un komandas saliedēšana, nevalstiskās organizācijas Gulbenes novadā, vietējais un Eiropas brīvprātīgais darbs u.c.

“Devos uz vairākām novada skolām, kas vēlējās dažādot savu ikdienu un izmēģināt šo piedāvājumu. Ātri vien secināju, ka 40 minūtes ir par īsu, lai skolēns pagūtu atraisīties un pilnvērtīgi nodoties aktivitātei, jo bieži vien šādos piedzīvojumos viņš nekad nav piedalījies. Jaunieši krietnu brīdi nesaprot, kas notiek, ko no viņiem sagaida, bet tikai uz nodarbības beigām sāk atraisīties. Svarīgi ir jauniešiem pašiem izvēlēties nodarbības tematu. Ja viņi izvēlas to, kas viņiem pašiem ir saistošs, nevis to, ko pedagogs liek, tad ir pavisam cita attieksme. “Citādas 40 minūtes” ir labas, ja vien ir turpinājums. Kaut reizi mēnesī vajadzētu tikties, lai izietu visu tēmu ciklu,” pārdomās dalās Jana Kalniņa.

Skolotāja Jana Solovjova vairāk pievērsās darbam ar skolēnu domi.

“Vispirms, manuprāt, ir jārada  savstarpējā uzticēšanās, jāņem vērā skolēna viedoklis, lai viņš jūtas līdzvērtīgs un mazinātos “tu esi skolēns, es – skolotāja” barjera. Bieži mainījām nodarbību vidi, gājām ārā no klases, no skolas. Skolēni paši organizēja dažādus pasākums, un šobrīd aktīvi iesaistās savas telpas iekārtošanā. Ļauju uzņemties atbildību – izdomāt, kā labāk, racionālāk iekārtot telpu ar pieejamajiem finanšu resursiem. Tā taču būs viņu telpa! To, ka skolēni ir atraisījušies un uzticas, pierāda viņu iniciatīva – kāds skolēns izdomā piezvanīt man un padalīties ar idejām, savukārt kāds cits brīvprātīgi vasarā atnāk uz skolu, lai piestrādātu pie pasākumu plāna,” atklāj Jana Solovjova.

Savukārt Gulbenes 2.vidusskolas skolotājas savā darbā izmantoja vairākas neformālās izglītības metodes.

“Mēs ļoti daudz eksperimentējām. Mācību stundas vadījām ne tikai klašu telpās, bet arī ārpus tām. Ja nodarbības notika klasē, tad centāmies to pielāgot situācijai, lai būtu dažādība. Interesants skolēniem bija sēņu čempionāts, kad viņi tiešām brauca uz mežu, lasīja sēnes, rīkoja viktorīnu un sarunās ar mežziņiem atklāja vēl nezināmas lietas par mežu. Šī bija lieliska iespēja apgūt dabaszinības reālā vidē. Kopā ar kolēģi Zitu esam apkopojušas mūsu izmantotās metodes tā, lai tās būtu brīvi pieejamas arī citiem mūsu skolas pedagogiem. Uzskatu, ka ir iespējams formālajā izglītībā ieviest neformālās izglītības metodes. Mūsdienu cilvēkiem ir nepieciešamas mūsdienīgas aktivitātes. Jārada interese iesaistīties mācību procesā. Bet ir jābūt arī uzmanīgam, jo kas der vienai mācību grupai, var nederēt citai. Bieži vien nodarbībām traucēja laika ierobežojums. To arī skolēni bija norādījuši savās anketās,” novērojumus stāsta Vita Medniece.

Līdz šim projekta ietvaros notikušas starptautiska un vietēja mēroga sanāksmes un apmācības, iepazīta “Escape room” metodoloģija, veikti eksperimenti ar dažādām metodēm, kuru rezultāti pēcāk apkopoti dienasgrāmatās.

Līdz 2017.gada februārim, kad projekts noslēgsies, skolās un jauniešu centrā vēl ir jāpagūst eksperimentālā veidā ieviest “Escape room” metodoloģiju un jāveic novērojumi, kas noderēs pētījuma par radošu mācību vidi veikšanai. Plānots, ka projekta rezultātu izplatīšanas pasākums varētu notikt nākamā gada februāra nogalē Gulbenē. Tajā piedalītos visas projektā iesaistītās puses - biedrība “Humana People to People in Latvia”, Gulbenes novada dome un partneri no Nīderlandes un Spānijas.

/da/file/lookinglerasmuspng-0lookingl_erasmus.png

“Looking [at] Learning”

Projekts "Looking [at] Learning", Nr.2014-2-LV02-KA205-000575, tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Gunta Krevica, Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Anda Kokas billede
    Skolotāja Jana Solovjova vairāk pievērsās darbam ar skolēnu domi <-- Šis domu gājiens man patika vislabāk! Jo doma, ka vajag būt ar vienaudzi vienā domu līmenī - ir pats labākais veids kā iekarot uzticību no jauniešiem! Un nav jau pamata domāt, ka kāds ir labāks vai viedāks, jo dažreiz jaunieši spēj iemācīt daudz vairāk lietas nekā kāds vecāks kolēģis! :) 
    ir forši, ka ar šādu eksperimentu palīdzību nonākam pie būtiskiem un galvenais - v e i k s m ī g i e m -rezultātiem! Uzskatu, ka raksts ir ļoti pamācošs un palīdz šādus tādus trikus izmantot savā darba ikdienā! 
  • Maija Elvīra Šmukstes billede
    Skolēniem ļoti patīk gūt zināšanas neformālā vidē un iesaistoties procesā. Ja skolotājs spēj būt aktīvs un šādi panākt produktīvāku mācīšanos, tas ir apsveicami un tiešām brīnišķīgi. Prieks, ka skolēniem ir dota izvēle un iespēja izglītoties ne tikai skolas solā, bet arī papildus un aktīvi darbojoties. Novērtēju skolotāju uzdrīkstēšanos un paldies par dalīšanos ar ideju! Radošs un aktīvs mācību process ir tas, kas ir nepieciešams mūsdienu skolēnam, lai viņam būtu interesanti un viņš ar prieku apgūtu tēmas.
  • keita straumes billede
    Eksperimenti
    Ļoti patīk ideja par eksperimentēšanu un kā jauna izgudrošanu, jo bērniem patīk radošas stundas, kurā gūst ne tikai zināšanas, bet arī pozitīvus iespaidus un atmiņas. Piekrītu arī skolotājiem, kuri apgalvo, ka dažas tēmas nevar iemācīt ar spēļu vai kāda cita veida "izklaidi". Manuprāt, rezultāts augs, ja bērniem būs priecīgi un interesanti, arī lasot no grāmatas un rakstot burtnīcā, galvenais ir kā zināšanas tiek pasniegtas!
  • Amanda Cines billede
    Piekrītu Keitas komentāram, jo skolotāja pienākums ir ieinteresēt skolēnus apgūt zināšanas un prasmes. Un to var panākt ar dažādām metodēm, jo katrs skolēns ir atšķirīgs savā uztverē. Nav vajadzīgs pārvērst visas mācību stundas kā izklaides, jo ir tiešām tēmas, kuras nav iespējams apgūt tikai izklaidējoties, taču, ieinteresējot skolēnus iesaistīties mācību procesā un pašiem piedalīties tā veidošanā, var panākt brīnišķīgus rezultātus, kas priecēs gan skolotāju, gan skolēnu.
  • Madara Oses billede
    Ko gan mēs nedarīsim, lai mācību procesu padarītu interesantāku. Lieliski piemēri kā neformālo izglītību var un pat vajadzētu ieviest mācību stundās. 
    Galvenais ir palikt radošiem - piedāvāt skolēniem vēl un vēl dažādas metodēs kā apgūt konkrēto tēmu.
  • Marina Nozdracevas billede
    Mani ļoti ienteresē ideja, ka parastās skolas stundās ir iespējams un nepieciešams ieviest nestandarta uzdevumus studentiem. Tādējādi attīstot studentu domāšanu, uzvedību nestandarta situācijās, kas diemžēl netiek mācītas skolās. 
    Tāpat, manuprāt, ļoti svarīga ir ideja, ka studentam jāpiešķir izvēle, balsstiesības par mācību tēmas izvēli. Protams, skolotājam ir tiesības mācīt bērnus pēc mācību programmas. Taču, ņemot vērā studentu intereses, ir arī nepieciešams, lai nodarbību efektivitāte  un novērtējuma līmenis būtu augstāks. 
    Uzturoties tikai skolas četrās sienās, skolēni var maz mācīties, nesaskaroties ar ārpasauli, kurā viņi dzīvo. Galu galā, skola sagatavo studentus dzīvei. Tāpēc interaktīvo nodarbību vadīšana ārpus skolas ir tikpat svarīga kā bērnu pasaules skatījums, saprotot, par ko viņi runā, un ko viņi mācās, kad viņi redz reālu dzīves piemēru priekšā. E
    s uzskatu, ka projekts „Citādas 40 minūtes” jāievieš Latvijas skolās, lai ne tikai būtu vieglāk, interesantākam iegūt zināšanas, bet arī, ka skolotāji pilnveido savas profesionālās prasmes, saprotot, ka skola un mācība ir studenti un skolotāji , un tas ir komandas darbs. Jo vairāk viņi mijiedarbojas un klausās viens otru, jo produktīvāks būs gan skolotāju, gan studentu darbs.
  • Madara Vilčinskas billede
    Manuprāt, neformālā izglītība dod iespēju skolēniem apgūt jaunas zināšanas caur aktivitātēm. Rakstā tika pieminēts tas, ka ne visām grupām der vienas un tās pašas metodes, tāpēc pedagogam ir jāizvērtē, kas strādā un noteiktu klašu grupu un kas ne. Mani priecē tas, ka ir tik radoši pedagogi, kas nebaidās eksperimentēt un padara mācīšanās procesu interesantu un spēj ieinteresēt skolēnus. 
  • Nikola Treimanes billede
    Neformālās izglītības mērķis ir saistīts ar to lai varētu uzlabot vai apgūt jaunas zināšanas. Tā arī dod iespēju piedalīties daudz plašākās aktivitātes nekā formālajā izglītībā. Neformālā izglītība var būt kā labs formālās izglītības papildinājums. Raksts ir ļoti interesants, jo tas noteikti ļoti noder visiem kuriem ir interese vai kuri strādā izglītības jomā. Es domāju, ka neformāla izglītība dod ļoti labu iespēju kā var papildināt formālo izglītību. Neformāla izglītība ir īpaša ar to, ka tā varētu palīdzēt vairāk izglītības procesā, jo tā ir balstīta uz interesēm. Arī ir svarīgi tas, ka rakstā ir pieminēts par savstarpējo uzticēšanos. Manuprāt, tas arī dod pozitīvo noskaņu iekš klases. Ir ļoti svarīgi eksperimentēt mācību procesā, jo tikai tad var saprast kādas metodes vislabāk darbojas ar dažādiem skolēniem. Skolēniem apnīk pildīt uzdevumus ierastā veidā, tāpēc arī neformālā izglītības aktivitāšu papildināšana ir labs veids kā skolēni var kļūt vairāk ieinteresēti. 
  • Anastasija Jekarāševas billede
    Paldies par interesantu rakstu!
    Man ļoti patīk ši ideja, izmantot kādass neformālās metodes izglītībā, jo tādā veida tiks zaudēta šī monotona materiāla pasniegšana, kas savukārt traucē tā efektīvai apgūšanas. Aizraujošā mācīšanās tas ir tas, kas ir vajadzīgs mūsdienu bērniem un pusaudziem, kam ļoti bieži nav ne mazas motivācijas macīties.
  • Jānis Rage-Raģiss billede

    Šobrīd Valsts izglītības satura centrs realizē projektu: Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai. Šis ir Eiropas Sociālā fonda projekts ar 32 005 188 EUR finansējumu. Īstenošanas laiks: 01.01.2017. – 31.12.2020.  Projekta gaitā paralēli dažādām aktivitātēm plaši tiek izmantotas arī neformālās izglītības metodes. Piemēram, vispārizglītojošo skolu bērni organizēti apmeklē interešu izglītības centrus, brauc mācību ekskursijās utt.

    Projekta mērķis : Nodrošināt Latvijas izglītības pakalpojumu daudzveidību, kas balstīti uz individuālās mācību pieejas attīstību un ieviešanu vispārējās izglītības iestādēs, tādējādi uzlabojot izglītojamo kompetences un mācību sasniegumus.

    Šis projekts ir tieši tāds, kas papildina formālo izglītību.