chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Internetplatform for voksenuddannelsesområdet i Europa

 
 

Nyhedsoversigt

9. Baltijas valstu pieaugušo izglītotāju vasaras skolā pievēršas tēmai "Emocijas mācību procesā: palīdz vai traucē?"

10/07/2019
Sprog: LV

2019. gada jūlijā Aizkraukles interešu izglītības centra darbinieki piedalījās tradicionālajā, - nu jau 9. Baltijas valstu pieaugušo izglītotāju vasaras skolā, kas šogad norisinājās Pasvālē, Lietuvā.

Vasaras skolas laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar Lietuvas Pieaugušo izglītības asociācijas jauno prezidenti Ingu Jagelavičiūti un izmaiņām valdē. Bijusī Asociācijas vadītāja Vilija Lukošūnienė tagad ir valdes locekle un kopā ar savu kolēģi Arūni Taunieti uzņēmās šī gada vasaras skolas organizācijas procesu.

/nl/file/baltijas-vasaras-skola-2019jpg-0baltijas-vasaras-skola-2019.jpg

Foto: pasvalys.lt.

 

3 emocionāli piesātinātas dienas tika veltītas kopīgai tēmai "Emocijas mācību procesā: palīdz vai traucē?". 36 Baltijas valstu dalībnieki dalījās pieredzē un metodēs, nodrošinot dažādas ar emocijām saistītas meistarklases darbā ar pieaugušajiem.

Lietuvas kolēģi dalībniekus iepazīstināja ar Lietuvas Pieaugušo izglītības asociācijas dalību jaunā Erasmus+ projektā "Mācīšanās motivācijas uzlabošana". Grupu darbā notika dalīšanās pieredzē, kā pieaugušo motivāciju ietekmē pārāk daudz vai pārāk maz pozitīvo un negatīvo emociju. Pieredzes un viedokļi šajā jautājumā bija dažādi un to ietekmēja pieaugušo mācīšanās mērķgrupas, mācīšanās mērķis un paredzamais rezultāts.

Igauņu kolēģi savukārt prezentēja metodi, kurā, izmantojot mūziku, pieaugušais pauž savas šeit un tagad emocijas zīmējumu veidā. No gatavajiem zīmējumiem tiek veidota "izstāde", kurā pārējiem dalībniekiem bija jācenšas nolasīt zīmējumos attēlotās emocijas un uzrakstīt darba autoram savu novēlējumu saistībā ar darbu. Uzdevums par vērtību noteikšanu, sākot no katra individuālajām vērtībām un "izaudzējot" tās līdz vienas lielas grupas kopējai 5 vērtību izlasei nebija viegls. Domas un viedokļi dalījās, jo kā refleksijā par par šo uzdevumu izteicās paši dalībnieki, izpratne par konkrēto vērtību, tās definīcija un tās paplašinātās variācijas par konkrēto vērtību ir tik pat atšķirīgas kā katrs no mums.

Latviešu kolēģi bija sagatavojuši trīs dažādus uzdevumus, no kuriem laikietilpīgākais bija pīšanas meistarklase no niedrēm. Pīšanas procesā procesā tika piefiksēti vairāki mācīšanās posmi, kuros katrs no dalībniekiem piedzīvoja dažādas emocijas: interesi, apjukumu, frustrāciju, kritiskumu, muļķību, relaksāciju, pretestību, prieku, pārsteigumu u.c. Grupu darbā katrā no šiem mācīšanās posmiem bija jāsniedz idejas androgoga rīcībai, pamanot šīs emocijas izglītotājos.

Vasaras skolas laikā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pieaugušo izglītotāji tikās arī ar Pasvalio rajona pašvaldības vadītāju Gintautas Gegužinskas domes sēžu zālē, kur bija jūtams vietējais patriotisms, jo gan sēžu zāle, gan pašvaldības koridori bija dekorēti ar vietējās mākslas skolas skolēnu zīmēšanas, gleznošanas, papīra plastikas un lielformāta keramikas darbiem. Tikšanās laikā vasaras skolas dalībnieki iepazinās ar Pasvāles pašvaldības darbu, lielākajiem projektiem un sadraudzībām. Interesanti ir tas, ka Baltijas valstīs pieaugušo izglītības sistēmas tomēr darbojas diezgan atšķirīgi.

Pēc ekskursijas pa Pasvāli, noslēgumā interesanta bija vietējā iedzīvotāja Sgitas izstrādāta kulinārā mantojuma neformālās izglītības programmas "Pa alus ceļu" piedzīvošana. Tā bija emocijām bagāta un piesātināta ar patiesu un sirsnīgu lokālpatriotisma devu, savas dzimtas tradīciju apzināšanu, turpināšanu un lološanu. Sākot ar dzimtas vēsturi 4 paaudzēs un muzeju, kas izveidots dzimtas alus darīšanas prasmju un kulinārā mantojuma popularizēšanai. Beidzot ar bagātīgu kulinārijas šedevru garšošanu, alus degustāciju, un kārtīgu muzicēšanu kopā un atsevišķi.

Refleksija par vasaras skolas norisi notika Pasvāles kultūras centra un pašvaldības pagalmā, kur, zīmējot ar krītiņiem uz zemes, katrs izpauda savas emocijas par piedzīvoto šajās trīs dienās.

10. vasaras skola tiks organizēta Latvijā.

 

Avots un vairāk foto: interesuizglitiba.lv.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Jana Gargurnes billede
    Noderīgi un pat vajadzīgi!
    Ļoti ieinteresēja šis raksts un doma par Baltijas valstu vienotību emocijās! Kaimiņu būšana un emociju parādīšana ir ļoti svarīga lieta pedagoģijā. Ņemot vērā, ka Latvijā ir pietiekoši daudz mazākumtautību skolas, emocionālā vide ir dažāda. Ja pedagogs māk savas emocijas izprast un vadīt priekšmetu, kurā ir iespējams tautu ''rīvēšanās'', tad šim pedagogam ir jāpaspiež roka. Ir cilvēki, kuri savas emocijas izliek uz āru, neapdomājot sekas. Un tas nav nosodāmi, jo neesam jau visi roboti, ka varam izslēgt/ieslēgt podziņu, bet, strādājot pedagoģijā jebkurā amatā, ir jāmāk strādāt arī ar savām emocijām. Mēs tādā veidā parādām sev priekšā esošajiem bērniem (jebkādam vecumam), kad mēs esam vāji un kad stipri. Es pat domāju, ka būtu ļoti vērtīgi, ja pedagogiem tiktu izstrādāts projekts, kurā tiktu palīdzēts strādāt ar savām emocijām. Ja pedagogs mācēs izprast sevi, tad arī skolēnam mācēs iemācīt savas emocijas izprast, īpaši, ja darbs ir ar skolēnu, kuram ir sociālās problēmas.
  • MARIKA BUSOTE-UZULINAs billede
    Cilvēka emocijas ir ļoti svarīgas mācību procesā, kā mēs varētu bez emocijām uztvert mūziku, literatūru, mākslu un matemātikā kosmosu. Šobrīd bieži var dzirdēt ka trūkst emocionālās inteliģences. Kas tad ir emocionālā inteliģence?  Spēja adekvāti sajust, uztvert, saprast, izpaust, kontrolēt emocijas, ka arī spēja līdzsvarot emocionālo prātu. Šobrīd skolās uzsvars tiek likt uz kompetenci un prasmēm. Apgūstot dažādas prasmes, svarīgi saprast savas emocijas (jau no bērnības) un prast tās pēc vajadzības izmainīt. Tās varētu palīdzēt bērna ieceres turpmākajā dzīvē. Spēja izjust emociju dziļumu un daudzveidību, prasme tās analizēt, vadīt un kontrolēt. Prasme spriest par savām un citu emocijām. Lai varētu attīstīt skolēnu emocionālo kompetenci, viņiem ir jābūt attīstītai jūtu dzīvei, savukārt, lai tas notiktu, blakus ir jābūt pieaugušajam, kas izprot, atbalsta, palīdz vadīt un regulēt bērnu emocijas. Emocijas palīdz ja vecāki jau no mazotnes darbojās ar bērnu.
  • Karīna Pasternakas billede
    Manuprāt, emocijas palīdz veiksmīgāk apgūt jaunas zināšanas un prasmes, jo aktīvā mācīšanās procesā, kur pieaugušais izjūt dažādas emocijas darot pats, kā arī mācot citiem, tiek apgūtas ilgtspējīgas zināšanas un prasmes. 
    Ilgtspējīgās zināšanas un prasmes cilvēkam būs iespējams izmantot arī pēc zināšanu pārbaudes izglītības iestādē, kad lielākā daļa no pasīvā mācību procesā iegūtajām zināšanām būs aizmirstas, jo smadzenēs netika izveidoti pietiekoši daudz savienojumu, lai zināšanas tiktu saglabātas. 
    Rakstā minētais latviešu grupas uzdevums parāda cik daudz emociju cilvēks var izjust viena uzdevuma veikšanas laikā (interese, apjukums, frustrācija, kritiskums, relaksācija, pretestība, prieks, pārsteigums u.c. ). Lai emocijas netraucētu mācīšanās un mācīšanas procesu, gan pedagogam, gan studentiem ir nepieciešamas paškontroles un pašanalīzes prasmes, kas ļaus izprast un kontrolēt piedzīvotās emocijas.
    Manuprāt, emocijām, kā arī paškontroles un pašanalīzes prasmju attīstīšanai ir jābūt daļai no mācību procesa, lai stimulē personības pilnveidošanos.