chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Internetplatform for voksenuddannelsesområdet i Europa

 
 

Blog

Ikke-formel uddannelse på arbejdspladsen – får voksne den rette hjælp?

29/08/2017
by Kristoffer HANS...
Sprog: DA
Document available also in: EN HU FR DE IT PL ES LT LV CS HR

/da/file/non-formal-workplace-learningNon-formal workplace learning

Non-formal workplace learning

Størstedelen er den uddannelse, der finder sted på arbejdspladsen, er ikke formel. EPALEs tematiske koordinator Andrew McCoshan ser nærmere på, hvad vi ved og ikke ved, og de problemer, der opstår med hensyn til kvalitet.

 

Uddannelse på arbejdspladsen er kommet på dagsordenen i de seneste år, især som følge af fremme og udvikling af lærlingeuddannelser på europæisk plan. Men størstedelen af uddannelse på arbejdspladsen er i højere grad ikke-formel end formel, og dette er en af grundene til, at vi ved meget lidt om det.

Hvad er ikke-formel uddannelse?

Ikke-formel uddannelse betyder, ifølge EU-definitioner, uddannelse, der finder sted i forbindelse med planlagte aktiviteter (hvad angår læringsmål, læringstid), og hvor der er en form for læringsstøtte (f.eks. lærer/elev-forhold). Det kan omfatte programmer, der giver arbejdskompetencer, læsefærdigheder og grundlæggende uddannelse for personer, der har forladt skolen tidligt. Meget almindelige eksempler på ikke-formel uddannelse omfatter uddannelse på arbejdspladsen, hvormed virksomheder opdaterer og forbedrer deres medarbejderes færdigheder, såsom IKT-færdigheder, struktureret online uddannelse (f.eks. ved at gøre brug af åbne uddannelsesressourcer) og kurser, der arrangeres af civilsamfundsorganisationer for deres medlemmer, deres målgruppe eller den brede offentlighed.

I modsætning hertil betyder formel uddannelse den type uddannelse, der finder sted i et organiseret og struktureret miljø, der er specielt udviklet til uddannelse. Denne type fører ofte til tildeling af en kvalifikation, typisk i form af et certifikat eller et diplom. Det omfatter erhvervsmæssig grunduddannelse og videregående uddannelse.

En uundværlig opgave

Ikke-formel uddannelse på arbejdspladsen er en vigtig kilde til uddannelse for voksne. EU-statistik viser, at ca. en tredjedel af personer i beskæftigelse har typisk deltaget i arbejdsgiverbetalt, arbejdsrelateret ikke-formel uddannelse i løbet af en periode på 12 måneder, og at ca. 71 % af det samlede antal timer, som voksne har brugt på ikke-formel uddannelse og uddannelse, er jobrelateret og betalt af arbejdsgiveren, selvom der er store forskelle landene imellem. 

Der er ingen tvivl om, at ikke-formel uddannelse på arbejdspladsen udfører en uundværlig opgave ved at give både arbejdsgivere og medarbejdere de færdigheder, som de direkte har brug for i forbindelse med det pågældende job. Det faktum, at en så stor del af voksnes uddannelse er betalt af arbejdsgivere, viser, at arbejdsgivere udfører en vigtig opgave for personer, der måske ellers ikke ville have adgang til uddannelse på grund af de relaterede omkostninger.

 

Men der er stadig mangler

Statistikken afslører følgende to problemområder:

  1. Der er en kønsforskel: 77 % af det samlede antal timer, som voksne mænd i EU’s 28 medlemslande brugte på ikke-formel uddannelse, var arbejdsrelateret og betalt af arbejdsgiveren, i sammenligning med 65 % blandt kvinder. I nogle lande var forskellen endnu mere markant, f.eks. i Italien og Tjekkiet, hvor andelen af mænd var henholdsvis 19,0 og 17,1 procentpoint højere end for kvinder i 2011. Årsagerne til forskellen er uklare. De kan være relateret til generelle tendenser for uddannelse og/eller andre processer på arbejdspladsen, såsom forskellig behandling af mænd og kvinder i forbindelse med løn og arbejdsforhold.
  2. Der er forskelle relateret til uddannelsesniveau: Personer med et højere uddannelsesniveau er mere tilbøjelige til at få deres ikke-formelle uddannelse betalt af arbejdsgivere – ca. 71 % af personer med enten videregående eller gymnasial uddannelse i sammenligning med 65,5 % af personer med 7.-9. klasse som højeste uddannelsesniveau. Forskellen er især stor i nogle lande, f.eks. henholdsvis 75 % og 51 % i Polen, 68 % og 49 % i Cypern, og i andre er der lignende tal, eller forholdet er omvendt, f.eks. 85 % og 95 % i Bulgarien, 66 % og 66 % i Spanien, 56 % og 58 % i Italien, 77 % og 64 % i Portgal. Igen er årsagerne til disse forskelle uklare.

 

Og nogle vigtige aspekter vedrørende kvalitet kræver yderligere undersøgelse

Det er helt afgørende for succes inden for fremme af ikke-formel uddannelse på arbejdspladsen, at virksomhederne har en god forståelse for deres uddannelsesbehov. Men som en nylig Cedefop-rapportdesværre viste, mangler arbejdsgivere ofte viden om “de områder, hvor de burde investere med hensyn til deres personale, og strategier til investering i uddannelse på arbejdspladsen".

Hvad med selve udførelsen? En stor del af den ikke-formelle uddannelse på arbejdspladsen udføres typisk af virksomhederne selv eller eksterne udbydere. En stor del af den ikke-formelle uddannelse på arbejdspladsen udføres typisk af virksomhederne selv eller eksterne udbydere. Det er typisk kun de større virksomheder med human ressource-strategier og -personale samt veludviklede kvalitetssystemer, der selv kan stå for uddannelsen. Vi ved ikke meget om disse private uddannelsesmarkeder og deres styrker og svagheder. Men i sådanne uregulerede markeder er der sandsynligvis varierende kvalitet, og man kan spørge sig selv, hvor nemt det er for virksomheder at finde uddannelse i en god kvalitet, der opfylder deres behov.

 

En mulighed for voksenundervisere

Vi har brug for mere research for at finde ud af, om voksne får den nødvendige kvalitet i deres ikke-formelle uddannelse på arbejdspladsen. Men på plussiden gør denne type uddannelse det muligt at udvikle de behov, som både arbejdsgivere og medarbejdere har brug for, og for mange voksne er det den eneste mulighed, de har for at deltage i uddannelse.

Samtidig mangler der svar på vigtige spørgsmål om, hvordan mulighederne for uddannelse er fordelt på arbejdspladsen mellem mænd og kvinder og mellem personer med forskelligt uddannelsesniveau. Derudover vil mange arbejdsgivere, især fra små og mellemstore virksomheder, typisk værdsætte støtte i at identificere deres uddannelsesbehov og stille uddannelsesudbydere af en høj kvalitet til rådighed.

Det tyder på, at mange voksenundervisere og udbydere fra den offentlige sektor takket være deres færdigheder og ekspertise har meget at byde på. I nogle lande som for eksempel Storbritannien er udviklingen og afholdelsen af korte kurser for medarbejdere allerede en vigtig del af udbydere af voksenuddannelses arbejde.


Andrew McCoshan har arbejdet inden for uddannelsesområdet i over 30 år. I over 15 år har han gennemført studier og evalueringer for EU, og forinden var han konsulent i Storbritannien. Andrew er i øjeblikket en uafhængig forsker og konsulent, en ECVET-ekspert for Storbritannien og Senior Research Associate for Educational Disadvantage Centre på Dublin City University i Irland.

 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Jelena Kuzminas billede
    Uzskatu,ka darbinieku apmācība darbavietā ir ļoti noderīga. Jo tajā pašā laikā mēs varam ka paplāšināt  zināšanas savā profesionālajā jomā, ta arī mācīties no kolēgiem, piemēram, kuriem ir lielāka darba vai dzīves pieredze. Jo darba procesā ne katram no mums ir laiks apstāties un uzklausīt "gudra " cilvēka, kurš strādā blakus.
  • Madara Kosolapovas billede
    Neformālās izglītības nozīme mūsdienās strauji pieaug, jo tā ļauj salīdzinoši vienkārši iegūt papildus zināšanas, prasmes un attīstīt redzesloku. 
    Rakstā tiek pieminēts fakts, ka salīdzinoši vairāk vīriešu apgūst ar darbu saistītu noformālo izglītību, turklāt tādu, ko apmaksā darba devējs. Sievietēm šīs stundu skaits ir attiecīgi zemāks no visa kopā apgūto stundu skaitu. Jautājums - vai tiek analizēts vispārējais stundu skaits, kas tiek veltīts neformālajai izglītībai? Jo tieši sievietes bieži vien izvēlās apgūt papildus prasmes uz zināšanas, kas varbūt nav saistītas ar tiešo darba sfēru, ber sieviete izrādā interesi par šo tēmu hobija līmenī vai pat kā iespējamo nākotnes karjeru. Šobrīd nav nekas neparasts, ja darba mūžā tiek nomainītas pat vairākas jomas, kurās cilvēks attīsta savu karjeru. Bieži vien tieši neformālā izglītība var radīt šādu vēlmi un interesi izpētīt citas jomas piedāvātās iespējas. No darba devēja puzes neformālās izglītības mācības ir lieliskas veids kā apmierināt savu darbinieku v;elmi apgūt ko jaunu un sevi attīstīt, kā arī ar šādu iespēju neformāli mācīties var parādīt to, ka darbinieks tiek novērtēts un viņā ir vērt ieguldīt. No šī izriet arī rakstā pieminētai fakts, ka neformālās mācības tiek nodrošinātas darbiniekie ar augstāku izglītību. Šādi cilvēki jau ir pierādījuši, ka izglītība ir vērtība un neformālās apmācības tiks novērtētas un darba devējs atpakaļ saņems vērtīgu ieguldījumu sava uzņēmuma/iestāde auģsupejai. 
  • Ilze Veinbergas billede
    Mūsdienās lielākoties visas jomas saskaras ar strauju attīstību un izmaiņām, tāpēc katram uzņēmumam ir aktuāli nodrošināt iespēju darbiniekiem paplašināt savas zināšanas, lai izvairītos no stagnācijas un profesionalās kompetences trūkuma salīdzinājumā ar konkurentu uzņēmumiem.
    Šobrīd vairākas kompānijas piekopj praksi viedot kursus jaunajiem vai topošjaiem darbiniekie jomās, kas saistītas ar veicamajamiem pienākumiem. Tas paātrina jauno darbinieku iepazīšanās periodu ar darba struktūru un pielietojamajām metodēm.
  • Violeta Ponomarjovas billede

    Neformālā izglītība ir ieguvums gan darbiniekam, gan darba devējam, proti tai jābūt orientētai uz darbinieka esošo vai jauno zināšanu un prasmju papildināšanu. Uzskatu, ka jebkurā darba jomā darba vadītājam ir jāorganizē un jāsekmē savus organizācijas darbiniekus pilnveidot savas zināšanas un prasmes, ka arī celt savu kvalifikāciju vai pārkvalificēties. Ir ļoti lietderīgi organizēt neformālo izglītību pašā organizācijā, kur apmācību vada kolēģi, tādējādi tas sekmē saliedētību un sadarbību kolektīvā, ka arī tie darbinieki, kuri vada apmācību iegūst labu pieredzi, izmēģinot sevi citā no profesijas jomā (skolotājs), ka arī nostiprina un papildina savas zināšanas, gatavojoties vadīt apmācību. Arī ir lietderīgi organizēt neformālo izglītību ārpus iestādes, tādējādi darbinieki iepazīsies ar citiem speciālistiem savā jomā. Neformālā izglītība arī būs lietderīga ja abas puses (skolotājs un skolēni) būs motivēti un ieinteresēti šajā procesā.

  • Kristīne Stulbergas billede
    Neformālā izglītība noteikti palīdzētu darbiniekiem papildināt zināšanas un praktiskās iemaņas, pie tam tas ir ļoti vērtīgi, ja šī izglītošanās tiek organizēta iestādē uz vietas, lai kolektīvam nav jādodas ārpus iestādes. Tā ir arī savā ziņā savstarpējā sadarbība kolektīva vidē un saliedētība. Protams ir nepieciešams izglītoties arī ārpus iiestādes, satikt citus speciālistus un kolēģus! Galvenais, lai neformālās izglītības programma ir piemērota un izmeklēta un nepieciešama visiem darbiniekiem. Par to būtu jābūt pārliecinātam arī vadītājam, lai visiem darbiniekiem šīs neformālās programmas būtu noderīgas.
  • Sabīne Petrusevičas billede
    Nav jau vairs noslēpums, ka mūsdienu cilvēks savas dzīves laikā var mainīt līdz pat 2-3 profesijām. Bet nepieciešamība pēc izglītības darba vietā ir ieguvums gan darbiniekam, gan darba devējam. Tādējādi darba devējs iegūst kvalificētākus profesionāļus, bet darba ņēmējs rod sajūtu, ka viņš var būt vairāk novērtēts, viņam ir iespējas augt. 
    Nezinu, kāda ir Latvijas statistika, bet, pašai strādkuājot, paralēli studijām, varu novērot, ka darba devējs bieži vien nemaz nevēlas veidot apmācības, jo uzņēmumā pārsvarā strādā studenti, vidusskolas skolēni, kuru vidū novērojama bieža rotēšana gan interešu maiņas, gan zemās algas, gan necilvēciskās attieksmes dēļ. 
    Katrā ziņā, pilnveidojoties dažādos kursos, uzņēmumā ieguvēji ir visi, jautājums tikai, cik ieinteresēti tam ir darba devēji un darba ņēmēji. 
  • Elīna Pļaveniece Kuļšas billede

    Savā darba vietā arī bieži rīkoju mācības saviem darbiniekiem, kā arī Vecāku skoliņas, audzekņu vecākiem, kuras laikā piesaistu atbilstošās nozares specialistus, lai vecākus lekcijas laikā, informētu viņus par sev interesējošajiem jautājumiem, kā arī pēc tās veicinatu diskusijas, tādā veidā, viņi mēģina atrisināt bērnu audzināšanas jautājumus. Ļoti lietderīgas ir šādas lekcijas vecākiem.

    Kas attiecas uz darbinieku apmācību darba vietā, tas ir ļoti noderīgi, ja apmācības nepieciešamas visam kolektīvam, lai gan jāsaka,ka mūsu gadījumā bieds ir laiks, jo šādām apmācībām maksimums ir laiks 1,5h, kamēr ir pusdienlaiks, jo pārējais laiks jāvelta bērniem. Tādēļ gūti spriest par kvalitāti, jo tik īsā laikā, ir grūti iedot plašu informācijas apjomu, bet pašmācība jau ir katra paša atbildība.

    Bet uzņēmumi, kuri var atļauties rīkot vienas dienas apmācības vai seminārus, noteikti ir progresīvi un noderigi.

  • Solvita Siliņas billede

    Izvēloties apgūt jaunas kompetences ar neformālās izglītības palīdzību, neapšaubāmi, tā ir iespēja ne tikai apgūt ko jaunu, bet arī daudzpusīgi attīstīt un pilnveidot personību. Tādēļ atbalsts, augsti kvalitatīvu neformālās izglītības piedāvājumu atrašanā, darba devējiem patiešām būtu nepieciešams, jo bieži kursu satura piedāvājums un realitātē sniegtais tikai daļēji atbilst gaidītajam rezultātam. 

  • Dace Puriņas billede

    Aspekts, kas man šķiet interesants neformālās izglītības darbavietā kontekstā ir mācīšanās no kolēģiem (peer-learning), kas šajā rakstā ir nedaudz pieminēts lielo uzņēmumu kontekstā kā to salīdzinošā privilēģija. Minēto pieeju noteikti var izmantot ne vien lielie uzņēmumi, bet arī mazāki privātā sektora spēlētāji, kā arī noteikti valsts pārvaldes sektors.  Latvijā iespējas un pozitīvos rezultātus, ko var sniegt mācīšanās no kolēģiem, manuprāt, netiek pilnībā novērtēta un vēl mazāk mērķtiecīgi izmantota. 

  • Jolanta Tāraudes billede

    Neformālās izglītības programmas ir tik dažādas un noderīgas. Uzskatu, ka neformālā izglītība darba vietā var ne tikai sniegt labumu katram darbiniekam individuāli kvalifikācijas celšanas ziņā, bet arī uzlabot un nostiprināt sadarbības prasmes un attiecības kolektīva starpā, kas arī ir nozīmīgs faktors darbavietās.