chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Elektronická platforma pro vzdělávání dospělých v Evropě

 
 

Zdroj

Profesionālās izglītības kompetences centru attīstība Latvijā

Jazyk: LV

Zveřejnil(a) Ilze Ivanova

Raksts aplūko pārmaiņas profesionālajā izglītībā Latvijā. Pētījuma mērķis bija analizēt teorētiskās nostādnes un Latvijas pieredzi profesionālās izglītības strukturālo reformu veikšanā, izmantojot Profesionālās Izglītības Kompetences Centru (PIKC) veidošanu. Kā pētījuma metode tika izmantota dokumentu analīze, bet pētījuma bāze bija 12 dokumenti. Pētījumam tika izvirzīti šādi uzdevumi:
a) noskaidrot PIKC:
•    izveidošanas iemeslus;
•    izveidošanas pamatnostādnes un kritērijus;
•    izmaiņas kritērijos laika griezumā;
•    izveides rezultātus;
b) sniegt rekomendācijas turpmākai profesionālās izglītības attīstībai.
Atslēgas vārdi: profesionālā izglītība, strukturālās izmaiņas, kompetences centri.

 

Autor/ři zdroje: 
Kaspars Kiris
Datum zveřejnění:
Středa, 20 Prosinec, 2017
Jazyk dokumentu
Typ zdroje: 
Případová studie
Země:
Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Zobrazuje se 1 - 2 ze 2
  • Obrázek uživatele Sandra Lapina
    Šādu centru izveide rada pozitīvu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, pirmkārt attīstot ražošanu, otrkārt pārklasificējoties darbaspēkam. Jautājums rada šo centru izveides blīvums reģionos, cik tādu vajag vienā pilsētā vai novadā, otrkārt finansējuma piesaiste. PIKC izveidei nepieciešams telpas, kuras atbilst mūsdienu prasībām, nepieciešami izejmateriāli, aprīkojums un arī prasmīgs pedagogs. Piekrītu autoram, ka šādu centru izveide atkarīga no valsts budžeta, otrkārt nesakārtotība starp dublējošām programmām un kontroles iespēju trūkuma.
    Pilnvērtīga PIKC centru attīstība atkarīga no tālredzīgas un izprotamas valsts politikas, kas noteiktu, ko, kurā reģionā nepieciešams izveidot vai pārveidot atbilstoši darba tirgus tendencēm un vajadzībām.
  • Obrázek uživatele Baiba Rutka
    Kā norāda darba autors, tad profesionālās izglītības iestādes pārsvarā ir tiešā ministriju pakļautībā un īpašumā. Ir nepieciešamas reformas, lai profesionālās izglītības iestādes optimizētu atbilstoši pēc vietas izvietojuma, darba tirgus, nepieciešamiem speciālistiem, kas trūkst noteiktajā dzīvesvietā vai rast risinājumus tā veicināšanai. Lai ieviestu Profesionālās izglītības kompetences  centrus (PIKC), tika izvirzīti kritēriji, ka iestādei kura vēlas īstenot PIKC drīkst būt ne mazāk kā 10 dažādu veidu akreditētu profesionālās izglītības programmas, un ne mazāk kā piecās atšķirīgās vidējās izglītības programmu grupās, kuru iegūst ne mazāk kā 700 audzēkņi Latvijas pilsētās, un Rīgā - ne mazāk kā 500 audzēkņi (MK,2011). Kas bija pretrunā ar PICK pamatnostādnēm un iestrādnēm.Rezultātā skola, kas bija PICK vienā jomā, automātiski kļuva arī par PICK vēl citām vismaz četrām jomās. Tika mainīti punkti, bet tas tāpat neuzlaboja PICK stutusu iegūšanu.
    Pēc autora atbalstu izteiktos priekšlikumus, ka ir jāizstrādā jauni noteikumi, kas paredzētu vienu kompetences centra statusu vienā tautsaimniecības nozarē vienai mācību iestādei. Tā rezultātā PICK tiktu apvienotas ar savas nozares skolām, vai nozares skolas tiktu apvienotas kā skolas ar specializāciju. Dati un iegūtā informācija ir par 2009.,2010.gadu. Uzskatu, ka ir svarīgi, lai Latvijā būtu PICK un ka tās pakļautībā atrastos skolas, kas veicinātu un uzlabotu profesionālo izglītību un tās rādītājus arī Eiropas līmenī.