chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Електронна платформа за учене на възрастни в Европа

 
 

Блог

Erwachsenenbildung und soziale Ungleichheit: Relevante Fragestellungen bei der Strategieentwicklung für „Upskilling Pathways“

08/03/2018
от EPALE Österreich
Език: DE
Document available also in: EN FI FR LV ET EL IT PL ES HU HR

/de/file/inequalities-and-adult-learningInequalities and adult learning

Inequalities and adult learning

 

Autor des englischen Originaltextes: Simon Broek, Übersetzung: EPALE Österreich

 

Die Erwachsenenbildung gilt weithin als ein Instrument zur Förderung sozialer Inklusion. EPALE-Themenkoordinator Simon Broek kommt jedoch zu einem ganz anderen Schluss: Nicht richtig umgesetzt, könne die Erwachsenenbildung die soziale Ungleichheit sogar verstärken.

 

Seit einigen Jahrzehnten wird die Erwachsenenbildung in vielen Strategiepapieren (auf europäischer Ebene) als zweite Chance anerkannt, um Kompetenzlücken zu schließen und Chancengleichheit und mehr Gerechtigkeit zwischen unterschiedlichen Gruppierungen von Erwachsenen zu schaffen. Zudem ergab eine Untersuchung der Initiative „Upskilling Pathways“ folgende Ergebnisse:

Nahezu 70 Millionen Europäerinnen und Europäer verfügen über unzureichende Grundkenntnisse im Lesen, Schreiben und Rechnen und haben Schwierigkeiten im alltäglichen Umgang mit digitalen Instrumenten. Sie sind damit einem höheren Risiko von Arbeitslosigkeit, Armut und gesellschaftlicher Isolation ausgesetzt.

„Upskilling Pathways“ verfolgt das Ziel, Erwachsene dabei zu unterstützen, die nötigen Grundlagen für Lese-, Schreib- und Rechenfähigkeiten und digitale Kenntnisse und/oder zusätzliche Kompetenzen zu erwerben, um einen weiterführenden Bildungsabschluss auf Sekundarstufe oder einen vergleichbaren Abschluss erreichen zu können (Stufe 3 oder 4 des Europäischen Qualifikationsrahmens (European Qualifications Framework, EQF), je nach nationalen Gegebenheiten).

 

Verstärkt die Erwachsenenbildung die soziale Ungleichheit?

Allerdings gibt es auch eine ganz andere Sichtweise auf die Rolle der Erwachsenenbildung und deren Folgen für die Chancengleichheit: Demnach werde die soziale Ungleichheit durch die Erwachsenenbildung sogar verstärkt. Dieser Aspekt soll hier genauer untersucht werden.

Viele Studien belegen, dass der erreichte Bildungsgrad einen Einfluss darauf hat, inwieweit Erwachsene an Schulungsaktivitäten teilnehmen. Für Personen, die mindestens eine Ausbildung auf Sekundarstufe absolviert haben, besteht eine drei Mal höhere Wahrscheinlichkeit, Erwachsenenbildungsangebote wahrzunehmen. Die Soziologie spricht vom Matthäus-Effekt als Akkumulationsprinzip des Erfolgs. Demnach ruft eine Erfolgschance immer neue Erfolge hervor, während das Ausbleiben einer solchen Chance zur dauerhaften Erfolglosigkeit führt.

 

Automatisierung am Arbeitsplatz

Im Rahmen einer OECD-Studie wurde analysiert, inwieweit eine Bedrohung von Arbeitsplätzen durch Automatisierungslösungen besteht – mit folgendem Ergebnis:

  • 15 % aller Arbeitsplätze sind ersetzbar durch Computer und Maschinen.
  • 30 % aller Arbeitsplätze sind potenziell durch eine vollständige Automatisierung bedroht.

Dieses Ergebnis erscheint alarmierend, ist jedoch wenig überraschend – schließlich musste sich die erwerbstätige Bevölkerung schon immer an neue Entwicklungen anpassen, und das wird auch in Zukunft so sein.

Für eine solche Anpassung müssen Erwerbstätige die richtigen Kompetenzen mitbringen – und genau hier liegt das Problem der zunehmenden Chancenungleichheit, die auf die Erwachsenenbildung zurückzuführen ist.

Die OECD-Analyse (erstellt auf der Basis von PIAAC) zeigt, dass die Automatisierung eher zu einer Polarisierung im Arbeitsmarkt führt als zu einer Massenarbeitslosigkeit. Für diejenigen, die nicht über die Fähigkeiten und Kompetenzen für höher qualifizierte Tätigkeiten verfügen, sind die Chancen geringer, ihre berufliche Karriere voranzubringen und ihren Lebensstandard zu verbessern.

Es ist allgemein bekannt, dass gering qualifizierte Erwachsene weniger Schulungsangebote wahrnehmen als Personengruppen, die eine höhere Qualifikation vorweisen können. Zudem bieten kleine und mittelständische Unternehmen weniger Weiterbildungsmaßnahmen an als größere Unternehmen. Angesichts dessen bedeuten Bildungsmöglichkeiten für Geringqualifizierte daher eher eine Verstärkung der sozialen Ungleichheit als deren Lösung. Dies ist auch darauf zurückzuführen, dass auf Arbeitgeberseite Investitionen in bereits qualifizierte Mitarbeiterinnen und Mitarbeiter weniger Kosten verursachen als neues Personal von Grund auf auszubilden.

 

Upskilling Pathways

Wie lässt sich sicherstellen, dass neue Strategien zu einem Teil der Lösung werden statt neue Probleme zu schaffen? Auf diese Frage müssen nationale Entscheidungsträger und Interessenvertreter im Bereich der Erwachsenenbildung bei der Entwicklung ihrer Strategien für „Upskilling Pathways“ eine Antwort finden. Relevant sind auch weitere Fragestellungen, wie:

  • Inwieweit haben alle Erwachsene einen Zugang zur Erwachsenenbildung? Welche Hürden bestehen für die Lernenden beim Einstieg in Bildungsangebote?
  • Wie können diejenigen, bei denen Bildungsbedarf besteht, mit Lernangeboten erreicht werden? Welche Unterstützungsmöglichkeiten bestehen für benachteiligte Lernende?
  • Wie effektiv sind die Maßnahmen, um die Personengruppen zu erreichen, bei denen der Bildungsbedarf am größten ist?
  • Inwieweit sind die Bildungsangebote auf die Bedürfnisse derer zugeschnitten, die sie am dringendsten benötigen?

Abschließend sei angemerkt, dass „Upskilling Pathways“ das Ziel verfolgt, allen Erwachsenen die Möglichkeit zur Verbesserung ihrer Kompetenzen und Qualifikation zu bieten. Dafür müssen jedoch Strategien im Hinblick auf Personengruppen entwickelt werden, die mit Bildungsinitiativen schwieriger erreicht werden können und nicht einfach in entsprechende Angebote integriert werden können – ein kostspieliger Prozess mit ungewissem Ausgang. Wir müssen daher unsere bestehenden Strategien auf den Prüfstand stellen und dürfen uns nicht nur mit der Realisierung einfach gesteckter Ziele zufrieden geben. Vielmehr müssen wir weitere Anstrengungen unternehmen und Systeme etablieren, in denen die Erwachsenenbildung eine echte Lösung für soziale Ungleichheit darstellt.


Simon Broek war an mehreren europäischen Forschungsprojekten zu Bildung, Arbeitsmarktfragen und dem Versicherungswesen beteiligt. Er hat die Europäische Kommission, das Europäische Parlament und europäische Agenturen zu Fragen im Bereich Bildungspolitik, lebenslanges Lernen und Arbeitsmarkt beraten und ist geschäftsführender Gesellschafter im Ockham Institute of Policy Support.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Показване на 1 - 10 от 15
  • снимка на Ilze Biteniece
    Uzskatu, ka nevienlīdzība cilvēku starpā vienmēr būs, un tas nav atkarīgs no tā vai cilvēkam ir atbilstoša izglītība. Jo izglītība nav tas kritērijs, kas raksturo cilvēka vienlīdzību. Ikvienam cilvēkam ir savs viedoklis, savi paradumi un uzskati, pēc kuriem viņš arī dzīvo. Manuprāt, mūsdienās ir daļa cilvēku, kas tikai spēj kritizēt un nosodīt citus, bet paši neko nevēlas apgūt un mainīt, tikai sūdzas par to cik viss ir slikti.
    Tas, kāds ir izglītības līmenis un arī prasmes cilvēkam ir atkarīgs no viņa paša. Cik viņš ir apņēmīgs un vai viņš vispār vēlas uzzināt un tiekties pēc jaunām zināšanām un prasmēm. Domāju, ka fakts, ka vairāki arodi tiks automatizēti nākotnē nemainīs to, ka daļa pieaugušie nav ar atbilstošu izglītību un prasmēm, jo, ja nav vēlmes izzināt un mācīties, tad arī iespēju apgūt izglītību viņi neizmantos. Kas gribēs, tas apgūs un mācīsies!
    Ir darbadevēji, kas ir ieinteresēti, lai viņu darbinieks apgūst prasmes, tāpēc nodrošina tiem izglītības iespējas, taču arī pašam darbiniekam ir jāizrāda vēlme un iniciatīva apgūt!

  • снимка на Inese Ulmane
    Šādos brīžos daudz atkarīgs no darba devēja un apkārtējiem cilvēkiem, no kuriem atkarīgas ikdienas gaitas. Nevienlīdzība vienmēr ir pastāvējusi un pastāvēs. Katram cilvēkam ir savas ambīcijas, vajadzības un vēlmes , cīņas gars vai vienkārši viņš "peld pa dzīves straumi".
    Svarīgs ir atbalsts no darba devēja puses, lai mazinātu šo sabiedrības plaisu. Ja darba devējs ir gatavs piedāvāt iespēju un atbalstu mazkvalificēta personāla zināšanu pilneidei un, iespējas, karjeras izaugsmes iespējas, tad arī, ne viesiem, bet vismaz daļai radīsies ne tikai iespēja, bet arī vēlme pašpilnveidošanai un ticība sevī.
  • снимка на Anželika Titova

    Manuprāt, nevienlīdzība cilvēku starpā vienmēr pastāvēs un pieaugušo izglītība nav tas vienīgais iemesls kā dēļ. Visi cilvēki jau pēc savas būtības nav vienādi, katram ir savi dzīves uzskati, pieradumi, viedokļi... Tāpēc izglītības līmenis un prasmju kopums ir atkarīgs tikai no cilvēka motivācijas kaut ko papildus uzzināt, apgūt un virzīties tālāk. Tie cilvēki, kuri papildus nemācas parasti iekšapzinā ir apmierināti ar savas dzīves situāciju, jo viņi tikai lamā un vaino visus apkārt, ka viņi ir tādi, kādi ir, bet paši, lai kaut ko mainītu, neko nedara. Es domāju, ka nav nekādas jēgas biedēt viņus ar to, ka vairāki amati tiks automatizēti nākotnē. Šādiem cilvēkiem ir jāpazaudē viss, lai iesāktu kaut ko darītu un virzītos uz priekšu. Es uzskatu, ka pieaugušo izglītība ir laba lieta. Tai, protams, ir jābūt pieejamai katram, bet nav naivi jādomā, ka visi šo iespēju izmantos – tā nebūs. Laba iespēja vienmēr sasniegs savu mērķauditoriju!

  • снимка на Andželika Nellija Buņkovska
    Lai gan pastāv nevienlīdzība darba tirgū neizglītotības dēļ, tomēr ir jāņem vērā aspekts, ka mūsdienā izglītība ir pieejam praktiski visiem, visi kas mācās ļoti labi saņem stipendijas, un mācās no valsts līdzekļiem, ir studenti, kas savieno mācības un darbu, lai iegūtu izglitību, kas palīdzēs turpmākajā dzīvē, un samazinās viņu nevienlīdzību starp pārējiem darba tirgū. Vienmēr var atrast iemeslus, lai nemācītos vai attaisojumus, kādēl tad nevar iegūt izglītību, bet visu var sasniegt ar gribas spēku. Pat bezdarbniekiem tiek piedāvāki neskaitāmi kursi visdažādākajās nozarēs, un pat cietumā ir iespēja iegūt izglītību. Mūsdienās nemācēt rakstīt un lasīt ir tiešām jāprot, jo tas ir vajadzīgs ikdienā, un bez tā nevar iztikt. Tāpēc, manuprāt, ir lieki ieguldīt papildus līdzekļus tajā, kas nav vajadzīgs, par šo naudu var piešķirt labāk stipendijas, lai to būtu vairāk, un lai sktudenti būtu motivētāki mācīties.
  • снимка на Elīna Kairiša
    Es piekrītu autora teiktajam par lielākas nevienlīdzības veidošanos risku. Es neteiktu, ka šis apgalvojums ir viennozīmīgi patiesība un nevar būt citādāk, taču risks noteikti pastāv. Cilvēkiem, kuriem ir zema izglītības, ir zemāka motivācija kaut ko mainīt, jo tas prasa piepūli - mācīties, apgūt, doties uz kursiem, laiks un varbūt pat kādi naudas līdzekļi. Ir tāds izteiciens "āķis lūpā". Gribas domāt, ka tiem, kuriem ir iegūta izglītība, vismaz pārsvaram noteikti, ir šis "āķis lūpā" un viņi saredz jēgu / nozīmi vēl citu prasmju iegūšanai, mācībām, izglītībai un kursiem. Visticamāk sabiedrības daļai, kurai ir šis zemais izglītības līmenis ir par sevi nepārliecinātība, ka spēs kaut ko sasniegt, neredz, ka prasmju apgūšana var uzlabot matisko un finansiālo dzīvi. 
  • снимка на Jānis Kairišs
    Piekrītu Saimona Broeka viedoklim, ka, ja pieaugušo izglītību neīsteno pareizi, tā var veicināt nevienlīdzību. Latvijai šī raksta jautājums ir aktuāls. Latvijas sabiedrība noveco, jo jaunie un talantīgie ir devušies dzīvot ārzemes. Tiek domāts, kā izglītot sabiedrību kopumā, kā veicināt pieaugušo izglītību, lai paaugstinātu zināšanu līmeni un veicinātu lielāku konkurenci uz darba vietām. Kamēr tiek šāda politika virzīta, ir jāatceras šajā rakstā uzdotie jautājumi - vai tiešām tiek aizsniegta pareizā mērķauditorija ar piedāvātajiem kursiem, vai maz tiek iedrošināti tie, kuriem patiesi ir nepieciešami papildus kursi un kādas atbalsta sistēmas ir pieejamas cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem? Ja netiek atbildēts uz šiem jautājumiem, var sanākt tā, ka šie procesi tieši veicina nevienlīdzību, jo nemācās tie, kuriem vajag, bet tie, kuri varētu bez tiem iztikt. Ir skumji noskatīties, ka daļai sabiedrības izglītības līmenis ir zems un tas turpina kristies, jo viņiem neinteresē papildus izglītība. Viņus interesē ātra peļņa bez lielu zināšanu iesaistīšanas. Tikmēr izglītotā sabiedrības daļa aizceļo uz valstīm, kur viņus novērtē un ir izveidoti atbilstoši apstākļi, kur viņi var pielietot savas zināšanas. Latvijā šis jautājums ir arī sarežģījies dēļ vēstures, jo Latvijā daļa pieaugušo nerunā latviski un angliski, tāpēc šeit papildus izglītoties un celt savu profesionālu kvalifikāciju ir sarežģīti. Šis būtu virziens, kurā vajadzētu lūkoties Latvijas politikas virzītājiem. Kā arī jāpievērš uzmanība tiem, kas strādā mazkvalificētu darbu, jo šīs darba vietas ar laiku tiks automatizētas un cilvēkiem vairs nevajadzēs to darīt. Viņu vietā to sāks darīt dators. Šie ir cilvēku, kurus jāaicina uz kursiem, lai viņi spētu atrast jaunas darba vietas un nepaliktu bezdarbniekos.
  • снимка на harry carlos
    Sveiki, esmu Dr Harry Carlos, privātais aizdevuma aizdevējs, sniedzu aizdevumu tiem, kuriem ir nepieciešams aizdevums, un tie, kuri vēlas uzsākt jaunu uzņēmējdarbību. Es izsniedzu personas aizdevumus, biznesa aizdevumus, studentu aizdevumus, uzņēmuma aizdevumus un visu veidu aizdevumi, ar interesējošo likmi 2% kontaktu šodien pie: harryloanfirm56@gmail.com
  • снимка на Guna Brenda Pogule
    Tas ir fakts, ka gandrīz visu "melno darbu" (ielu slaucīšana, darbi zemnieku saimniecībās, celtniecībā u. c.) ir vai būs iespējams aizstāt ar tehniku vai to krietni atvieglot, tomēr realitātē Latvijā ne zemniekiem, ne pilsētu pašvaldībām ir gana daudz līdzekļu, lai šīs tehnikas iegādātos. Tātad joprojām ļoti nepieciešams ir darbaspēks, kam tik ļoti svarīga nav izglītība ar īpašām prasmēm, bet gan vēlme strādāt (nesaku, ka izglītība nav nepieciešama - ir, lai cilvēks būtu inteliģents un pilnvērtīgi dzīvotu). Ja būs vēlme strādāt, tad arī - apgūt prasmes. Diemžēl tāpat kā zemniekiem nav līdzekļu tehnikai, tā arī nav līdzekļu, lai nodrošinātu atbilstošu atalgojumu pašreizējai dzīvei un cenām Latvijā. Tā tiek grauta vēlme strādāt. Kā var veidoties uzņēmība un vēlme strādāt un tāpat arī mācīties, ja atalgojums pat nespēs nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi? Lai pieaugušais atkal uzņemtos mācīties, kaut vai pašas pamatprasmes, kuras nepieciešamas darbā laukos, ir jābūt apziņai, ka viņa darbu novērtēs pienācīgi. Viens no mācīšanās iemesliem ir, lai būtu darbs. Ja nav vēlmes strādāt, diez vai būs vēlme mācīties. 



  • снимка на Marin JOHNSON
    Kas täiskasvanuharidus on pigem ebavõrdsuse süvendaja või leevendaja? Nii nagu Riinagi viitab oma kommentaaris ei lasu kogu "süü" siiski täiskasvanuharidusel ning oluline on vaadelda haridussüsteemi tervikuna. Millised on meie võimalused olnud alustades alusharidusest.  Täna nähakse poliitikakujundajate poolt, et imevahend ebavõrdsuse leevendamiseks ja kaasamiseks hariduses on just nimelt täiskasvanuhariduses. Kindlasti täiskasvanutele loodud õppimisvõimalused saavad osalt leevendada tekkinud puudujääke, kuid siiski kas see on piisav? 
  • снимка на Gaļina Capa
    Ir lietas, kas tiek darītas nepareizi un neizvērtējot pašas problēmas cēloni, tāpēc ir svarīgi uzzināt jau to pašu, pašu problēmas cēloni, lai zinātu, kādus vērtīgus un vajadzīgus pasākumus rīkot, lai šī problēma pamazām tiktu iznīcināta vai mazināta. Daļēji varētu piekrist tam, ka mazkvalificēti pieaugušie retāk piedalās apmācībās nekā augsti kvalificētie, jo, viņam ir radušies kaut kādi aizspriedumi vai bailes no citu viedokļa, bet tam visam vajadzētu būt atkarīgam no paša cilvēka motivācijas un vēlmes uzlabot savu dzīvi, pilnveidoties, attīstīties, mācīties un mācīties. Kāda nozīme, ko par to domās citi, tu pats vari ietekmēt savas dzīves kvalitāti kaut ko darot, nevis tikai runāt, ka viss ir slikti, nav darba, nav nekādu iespēju. Pietiks runāt, ir jādara kaut kas, lai uzlabotos tas viss, jāmeklē un jāseko līdzi jaunumiem, jo ir iespējas, ir dažādas programmas, tas viss tiek piedāvāts, vajag tikai to izmantot!