Премини към основното съдържание
Blog
Blog

Pieaugušajiem tiek plānotas mācības attālināti

Ārkārtas situācija ir ieviesusi korekcijas arī pieaugušo izglītībā. Projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” ir pieņemts lēmums izsludināt  “Attālināto mācību kārtu”. Šajā kārtā visi izglītības piedāvājumi tiks īstenoti attālināti.  Tā ir iespēja nodarbinātajiem izmantot dīkstāves laiku produktīvi un mācīties, ievērojot drošības apsvērumus.

Ārkārtas situācija ir ieviesusi korekcijas arī pieaugušo izglītībā. Projektā  “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” ir pieņemts lēmums izsludināt  “Attālināto mācību kārtu”.  Šajā kārtā visi izglītības piedāvājumi tiks īstenoti attālināti.  Tā ir iespēja nodarbinātajiem izmantot dīkstāves laiku produktīvi un mācīties, ievērojot drošības apsvērumus.

Pieaugušo izglītības pārvaldības padomes (PIPP) sēdē, kurai vajadzēja notikt 26.martā, tika veikta elektroniskā balsošana par projekta 5.kārtas mācību vajadzību saskaņošanu. Vajadzības tika saskaņotas, taču to izsludināšana pagaidām ir atlikta. VIAA plāno tuvāko dienu laikā vienlaicīgi izsludināt izglītības iestādēm pieteikšanos uz 5.kārtas un attālināto mācību kārtas izglītības piedāvājuma īstenošanu. Attālināto mācību kārtas izglītības vajadzības tika elektroniski saskaņotas PIPP 12.maija sēdē. Uz to Nodarbinātības padome bija pieteikusi izglītības vajadzības 11 nozarēs:

  • būvniecība,
  • drukas un mediju tehnoloģijas,
  • elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas,
  • enerģētika,
  • kokrūpniecība,
  • ķīmiskā rūpniecība,
  • lauksaimniecība,
  • mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektors,
  • metālapstrāde, mašīnbūve un mašīnzinības,
  • pārtikas rūpniecība,
  • transports un loģistika.

Katrā nozarē ir iespēja pieteikt 3 programmu veidus: profesionālās pilnveides izglītības programmas, modulāro profesionālo izglītības programmu moduļus un augstākās izglītības iestādes studiju moduļus. Tāpat kā 5.kārtā arī attālinātajās mācībās nebūs iespēja pieteikt un izmantot neformālās izglītības programmas. VIAA projekta speciālisti to skaidro ar nepieciešamību pēc  uzlabojumiem neformālās izglītības programmu kvalitātes nodrošināšanas un pārraudzības sistēmā. Sakārtojot neformālās izglītības kvalitātes jautājumus, nodarbinātajiem atkal būs iespēja iesaistīties neformālās izglītības programmās.

Jaunais programmu veids attālināto mācību kārtā ir augstākās izglītības iestādes studiju modulis. 13.maijā attālinātā sanāksmē tikās Kurzemes plānošanas reģiona pieaugušo izglītotāji, lai pārrunātu attālinātās mācību kārtas izaicinājumus. Viens no jautājumiem bija – kas tad ir šie studiju moduļi. Augstskolu piedāvājumā ir mācības kursu klausītāju statusā. Tā ir iespēja apgūt kādu no interesējošām studiju programmas daļām, nekļūstot par studentu.  Attālinātās mācību kārtas ietvaros šī iespēja tiks piedāvāta nodarbinātajiem. Latvijas Universitātes Studiju departamenta direktore Agnese Līgotne skaidroja, ka studiju programmas ir iespēja sadalīt moduļos un tos savukārt var dalīt studiju kursos. Studiju kursus augstskolas parasti plāno 2 – 4 kredītpunktu apjomā, kur 1 kredītpunktam atbilst 10 kontaktstundas. Prasības studiju moduļu izveidei ir noteiktas Augstskolu likuma 56.panta 2.punktā.Studiju moduļiem un studiju kursiem tiek veidoti apraksti, nosakot mērķus un sasniedzamos rezultātus. Neskaidrību vieš tas, ka pieteikt var arī studiju kursu daļas, kurām sasniedzamie rezultāti netiek noteikti. Tas varētu izraisīt grūtības ar mācību rezultātu atzīšanu.

Abas reģionālās augstskolas, Liepājas Universitāte un Ventspils Augstskola plāno veidot piedāvājumu IT jomā. Tas sakrīt arī ar  kurzemnieku izglītības vajadzībām, par kurām ziņoja pašvaldību koordinatori. Datorprasmes un tehnoloģiju apguve ir tas, ko pieaugušie gatavi mācīties, lai nezaudētu darbu. Savu izglītības piedāvājumu ir jau apsvērušas arī Kurzemes profesionālās izglītības iestādes. Jaunu programmu “kuģu pavārs”, uz kuru jau ir liels pieprasījums, gatavojas piedāvāt Liepājas Valsts tehnikums. Tehnikuma Mūžizglītības nodaļas vadītāja Aigija Kraukle raizējas, ka attālināto mācību process ir sācies pēkšņi un nesagatavoti. Mācības ir plānots uzsākt jūlijā. Tas ir atvaļinājumu laiks pedagogiem, un viņus būs grūti iesaistīt mācību īstenošanā. Arī potenciālie mācību dalībnieki lauku novados būs aizņemti dārza darbos, un atsaucība mācībām nebūs liela. Mācībām klātienē lauku cilvēks var saņemties, bet meklēt datoru viņam negribēsies. Bažas par vasaras laika risku pauda visi sanāksmes dalībnieki.

Mulsinošs ir arī priekšstatu trūkums par to, kā noritēs attālinātās mācības. Ventspils Tehnikuma direktore Kristīne Vāgnere Davidova dalījās tehnikuma pieredzē. Tur attālinātajām mācībām ir plānotas nodarbības, kurām audzēkņiem ir jāpieslēdzas noteiktā laikā. Pārējās nodarbības viņi var apgūt sev ērtā laikā.   Šobrīd jau attālināti notiek mācības bezdarbniekiem NVA administrētajās programmās. Attālināto mācību kārtas īpatnība ir tas, ka nodarbinātajiem un bezdarbniekiem būs iespēja pieteikties uz vienām un tām pašām programmām, kas atvieglos grupu komplektēšanu.

Attālināto mācību patiesās priekšrocības un grūtības atklāsies, tās īstenojot praksē. Šīs kārtas ieviešanai paredzēts dinamisks grafiks. Izglītības iestādēm ir jāiesniedz savi piedāvājumi  līdz 22.maijam. Pēc to izvērtēšanas un publicēšanas pieaugušie varēs pieteikties attālinātajām mācībām līdz 26.jūnijam. Mācību uzsākšana ir plānota jūlijā un augustā. Turpināsim arī turpmāk uzturēt saziņu starp Kurzemes pieaugušo izglītotājiem un informēt kurzemniekus par mācību iespējām.

 

Informāciju sagatavoja Ingrīda Muraškovska, Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte

 

Avots: https://www.kurzemesregions.lv/pieaugusajiem-tiek-planotas-macibas-attalinati/

Login (2)
Таг

Users have already commented on this article

Влезте през профила си или се регистрирайте за да може да коментирате.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Най-актуалните дискусии

Ролята на обучението на възрастни за подпомагане на кариерното развитие

Причини за ниското участие в УЦЖ на хората в трудоспособна възраст в България?