chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Електронна платформа за учене на възрастни в Европа

Отдел с новини

Pieredze apgūstot "mīkstās prasmes"

18/12/2019
Език: LV

Daugavpils 3.vidusskolas sociālāpedagoģe Solvita Lazdāne Erasmus+ programmas projekta Nr. 2019-1-LV01-KA101-060192 “Kompetences: no teorijas līdz praksei” ietvaros no 03.11.2019. līdz 10.11.2019.devās uz kursiem “Soft Skills and Emotional Intelligence for teachers and education staff”, Boloņā (Itālijā) apgūt “mīkstās prasmes”, pilnveidotu emocionālo inteliģence un publisko runu.

Šobrīd sabiedrībā plaši tiek debatēts par kompetencēs balstīta vispārējās izglītības satura ieviešanu, kas ļautu integrēt un apvienot mācību priekšmetus, par to, ka mācību procesā nepieciešams lielāks uzsvars uz prasmēm un kompetencēm.

Latvijā tikai nesen esam sākuši runāt par “mīkstajām prasmēm”. Mīkstās prasmes (soft skills) ir zināšanas, kuras nav iekļautas kāda konkrēta mācību priekšmeta programmā, jo ir pārāk specifiskas un apgūstamās tieši konkrētā situācijā. Piemēram: efektīvas komunikācijas, sadarbības, kreativitātes, elastīguma, patstāvības, problēmu risināšanas prasmes, plānošanas un organizēšanas prasme, stresa noturības prasme, informācijas atrašanas un pārvadīšanas prasme, citu ietekmēšanas un līderības prasme.

Tās ir lietas, kas neiekļaujas nevienā mācību priekšmetā un tanī pat laikā iekļaujas visos. Kompetencēs balstītas izglītības atslēga ir skolēna zināšanu un prasmju pilnveide. Tas nozīmē, ka absolvents rezultātā būs ne tikai zinošs, bet arī radošs, atbildīgs, komunikablāks, spēs labāk iekļauties komandā, plānot savu laiku u.tml. Viņš būs tendēts izdarīt vairāk, nekā no viņa prasa gan konkrēts uzdevums skolā, gan nākotnē darba devējs, un tieši šādus darbiniekus augstu novērtē darba tirgū.

Kādas tad aktivitātes tika piedāvātas kursos “mīksto prasmju” attīstīšanai?

Arī man kopā ar grupas dalībniekiem bija iespēja iejusties studenta lomā un veikt dažus praktiskos vingrinājumus sadarbības, komunikācijas un problēmu risināšanas prasmju attīstīšanai, pilnveidot prasmes, kas saistītas ar sociālo atbildību, līdera prasmes, attīstīt spēju strukturēti un argumentēti paust savu viedokli, publiskās runas prezentācijas veidošana, tika veikti dažādi pašnovērtējuma testi par visām “mīkstajām prasmēm”, piedāvātas vairākas komplicētas metodes objektīvākai “mīksto prasmju” attīstības līmeņa mērīšanai, praktiskie uzdevumi, video treniņi, vērtēšanas apraksti u.c., ko droši varēs izmantot ikdienas darbā ar skolēniem un skolotājiem.

Vēl aizvien esmu pārdomās par “mīkstajām prasmēm”, to nozīmi ikdienas pedagoga darbā un mūsu attieksmi pret tām. Ne velti talantīgi skolotāji atšķiras ne tikai ar zināšanu dziļumu, bet arī ar spēju izskaidrot un nodot priekšmeta zināšanas, tas ir, ar efektīvāku komunikāciju, sadarbību, kreativitāti, līderību un daudzām citām “mīkstajām prasmēm”. 

Paldies programmai Erasmus+ par unikālo iespēju attīstīties, pilnveidoties un iet pasaules laika ritmam līdzi!

Lai mums visiem kopā izdodas attīstīt savas “mīkstās prasmes”!

Daugavpils 3.vidusskolas Erasmus+ programmas projektu Nr. 2019-1-LV01-KA101-060192 “Kompetences: no teorijas līdz praksei” līdzfinansē Eiropas Savienība. Vairāk par Erasmus+ programmu var uzzināt Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā www.viaa.gov.lv sadaļā Erasmus+.

 

Solvita Lazdāne,
sociālā pedagoģe

 

Avots: izglitliba.daugavpils.lv.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Показване на 1 - 9 от 9
  • снимка на Laila Kahanova
    Nebiju neko dzirdējusi par "mīkstajām prasmēm", tāpēc šis raksts piesaistīja manu uzmanību. Iepazīstoties ar saturu, sapratu par kādām nozīmīgām prasmēm iet runa. Uzskatu, ka "mīkstās prasmes" ir nepieciešamas ikvienam cilvēkam, kurš vēlas sevi realizēt  darba tirgū, sabiedrībā, attiecībās utt. Uzskatu, ka šo prasmju apguvei varētu atvēlēt vairāk laika un resursu, tādā veidā veidojot pārliecinātus, drošus un komunikablus cilvēkus. Ipaši mums- latviešiem, tas ir vajadzīgs. Mēs spējam ļoti daudz, bet nemākam par to paziņot pasaulei, "mīksto prasmju" trūkuma dēļ.
  • снимка на Santa Apše
    Pedagogam noteikti ir svarīgi šāda veida prasmes attīstīt un pilnveidot savā profesionālajā darbībā. Jāsaka gan arī, ka šīs prasmes ir svarīgas ne tikai cilvēka profesionālajā darbībā. Elastīgums, problēmu risināšanas prasmes, par kurām tik daudz tiek runāts kompetenču pieejas sakarā, līderības prasmes un efektīvas, komunikācijas prasmes ir ļoti nepieciešamas mūsdienu sabiedrībā. Es nedomāju, ka šīs ir jaunas un nezināmas prasmes, drīzāk par tām šobrīd skaļāk sāk diskutēt un runāt. Pozitīva, uz diskusiju un atbalstu balstīta komunikācija katram darbiniekam sniedz iespēju justies labi darba vietā, kas nav mazsvarīgi. Uzskatu, ka kursi, kuri aktualizē komunikācijas prasmju attīstīšanu ir ļoti nepieciešami jebkuram iestādes vadītājam. Bieži vien neprotot uzklausīt, sadzirdēt vai atbalstīt darbinieku, mēs viņu zaudējam. Bieži vien par to pat neaizdomājamies, jo šķietami ar komunikāciju viss ir kārtībā, tomēr, manuprāt, ir vērts ar šāda veida kursu palīdzību mēģināt uz sevi, saviem darbiniekiem paskatīties un malas un izvērtēt - kāds ir "mīksto prasmju" līmenis izglītības iestādē vai kādā uzņēmumā. 
  • снимка на Karīna Gajevska
    Sabiedrībā plaši diskutē par kompetencēs balstīta vispārējās izglītības satura ieviešanu, bet izglītības iestādes, skolotāji jau dažādos veidos mēģina integrēt priekšmetus, piemeklē jaunas metodes, pilnveido savu attieksmi, paplašina redzes loku un pilnveido savas zināšanas... Mācību procesam nepieciešams lielāks uzsvars uz prasmēm un kompetencēm, lai cilvēks sava mūža gaitās spētu pielāgoties, pilnveidoties, brīvi komunicēt, būt sociāli atbildīgs, patstāvīgs, spētu strukturēti un argumentēti paust savu viedokli. Tieši šobrīd runājam ne viss par zināšanām, bet īstām prasmēm. Jēdziens "mīkstās prasmes" gan neiederas latviešu valodā; iespējams, tam visam varētu būt nosaukums dzīves prasmes (dzīves kompetences). Neesmu klasiskais filologs, bet soft skills būtu jāmēģina tulkot kā savādāk, lai tas skanējums un vārdu salikums "neizkristu" no latviskā konteksta. Atbalstāmi ir tas, ka cilvēka prasmes, kuras netiek mācītas nevienā no skolas priekšmetiem, bet iekļaujas katrā un ir nepieciešamas uz katra dzīves soļa, tiek aktualizētas šodienas izglītībā, šodienas sabiedrībā. 
  • снимка на Alise Matuka
    Uzskatu, ka jau līdz šim brīdim pedagogi ir strādājuši ar "mīkstajām prasmēm", taču iespējams tam nav bijusi pievērta pastiprināta uzmanība. Būtu interesanti uzzināt un apgūt šajā projektā veiktos praktiskos vingrinājumus šo prasmju attīstīšanai, jo labprāt pielietotu tos savā darbā. Jāatzīst, ka šīs prasmes ir vērtīgas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem un iespējams, ka šis būtu jāiekļauj ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo pedagoģijā.
  • снимка на Dace Moroza
    Ļoti aktuāli un noderīgi kursi, beidzot tiek domāts arī par citām svarīgām zināšanām, kas ir nepieciešamas mūsdienu skolēniem un arī pieaugušajiem. Jaunā kompetenču izglītība, kas balstīta uz skolēnu zināšanu un prasmju pilnveidi, veidos skolēnos vairāk patstāvības un paralēli attīstīs tā saucamās "mīkstās prasmes". 
  • снимка на Arita Berga
    Pozitīvi un ļoti apsveicami ir tas, ka šādi kursi tiek piedāvāti. Man tas ir jaunums. Arī es vēlētos šādus kursus apmeklēt. Efektīvas komunikācijas, sadarbības, kreativitātes, elastīguma, patstāvības, problēmu risināšanas prasmes, plānošanas un organizēšanas prasme, stresa noturības prasme, informācijas atrašanas un pārvadīšanas prasme, citu ietekmēšanas un līderības prasme - šīs visas ir dzīvei nepieciešamās prasmes, kuras kādam ir dotas no dabas, bet kāds tās var apgūt (domāju, ne visi). Jebkurā gadījumā šīs ir veicināmas prasmes. 
    Protams šīs prasmes sasaucas ar kompetenču pieeju skolās, kas ir jaunā mācību saturā balstīta vispārējā izglītība. Šīs prasmes tiek pieprasītas arī no darba devējiem, uzņēmējiem.
  • снимка на Inita Nagņibeda
    Normal 0 false false false LV X-NONE X-NONE

     “Mīksto prasmju” attīstīšana- dzīves nepieciešamība. Godīgi sakot, pirmo reizi lasu šādu apzīmējumu prasmēm, bez kurām nav iedomājams, manuprāt, tieši pedagogs, kuram ik dienu jāsadarbojas, jāplāno un jāorganizē, jābūt elastīgam un kreatīvam, jārisina problēmas, ir jābūt ar augstu stresa noturību, prasmīgi jāorientējas nepārtrauktajā informācijas plūsmā. Šādi pedagogi visbiežāk ir arī līderi sabiedrībā un ir augsti cienīti gan skolēnu, gan vecāku, gan kolēģu vidū. “Mīkstās prasmes”- interesants apzīmējums prasmēm, kas šodien kļūst jau par kvalitātes rādītāju ikvienam darbiniekam jebkurā sfērā. Tās pilnveidot acīmredzot nosaka pati dzīve, jo ikdienas steigā un digitalizācijas pārņemtajā pasaulē ļoti bieži pazaudējam pašu galveno- sarunāties, sadarboties, kļūstot par “maziem robotiņiem”, kur visu priekšā pasaka podziņa, kura vienkārši jānospiež. Līdz ar “mīkstajām prasmēm” arī argumentācijas māksla, uzstāšanās un publiskās runas prasmes ir kompetences, kuras jāattīsta, jāpilnveido ne tikai skolā, bet visu dzīvi. Cerams, ka Latvijā arī tiks piedāvāti šādi kursi, metodes un treniņi “mīksto prasmju” attīstīšanai. Kaut gan līdzīgi kursi, protams, pie mums jau ir, tikai definēti tie ir citādāk.

  • снимка на Julija Detlevkina
    Personīgajā karjerā ne mazāk svarīgas par konkrētajā profesijā nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, cilvēkam ir vispārējās iemaņas un prasmes. Manuprāt, katram cilvēkam ir būtiski sekot līdzi savai profesionālajai izaugsmei un sekmēt tādu prasmju attīstību kā laika plānošanas prasmes, komunikācijas prasmes, spēja risināt dažādas problēmsituācijas, kā arī prasme darboties komandā.Tas ir aktuāli mūsdienās. Bet kā iemācīt mīkstas prasmes? Būtu laba ideja apmeklēt kursi, jo, piemēram, sākot strādāt par direktora vietnieci ir grūti iemācīt līderības prasmes. Jā, es vēl aizvien esmu pārdomās par mīkstajām prasmēm, to nozīmi un manu attieksmi pret tām. Pasaules dzīves ritmam paātrinoties tās spēlē arvien lielāku lomu. Ja kādreiz pilnīgi pietika, vienkārši prast labi darīt savu darbu, tad tagad ar to vien laikam ir par maz.
  • снимка на Anda Kušķe
    Jāsaka,ka grūti ir pārliecināt pedagogus par to,ka ne tikai zināšanas ir nepieciešamas,bet šobrīd aktuālās ir prasmes,kas noderēs,lai pēc tam varētu šīs zināšanas prast pielietot dažādas netradicionālas situācijās. Šķiet,ka baidās vai nav pārliecības,ka trenējot skolēniem šīs prasmes, izdosies arī  apgūt standartā paredzēto. Vieglāk noteikti būtu darbojoties pedagogiem kopā.  Ceru,ka jaunā kompetencē balstītā izglītība to mainīs! Noteikti būtu nepieciešams runāt par mīkstajam prasmēm skaļāk!