chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Електронна платформа за учене на възрастни в Европа

 
 

Блог

Starpkultūru izglītība pieaugušo izglītībā

16/05/2018
от Aldis Lazda
Език: LV
Document available also in: EN EL FI DE SL ET HU ES FR IT PL RO NL

/bg/file/intercultural-learningIntercultural learning

Intercultural learning

 

Deivids Malouzs dalās pārdomās, kā palielināt starpkultūru zināšanu apguves efektivitāti, tādējādi palīdzot ieceļotājiem labāk integrēties uzņēmējvalstīs un vietējā sabiedrībā un izprast kultūru atšķirības.

 

Būtiski vērtēt kritiski

Maija EPALE klausāmajā materiālā piedāvājam diskusiju par starpkultūru aspektiem pieaugušo izglītībā Eiropas migrācijas procesu kontekstā. Daudzskaitlīgajiem pieaugušajiem, kas Eiropā ierodas no ārvalstīm, ir svarīgi izprast uzņēmējvalstu kultūru. Starpkultūru konfliktus bieži izraisa nezināšana vai dezinformācija un šādiem nepatīkamiem gadījumiem var būt graujoša ietekme uz iebraucēju pārliecinātību par sevi un sekojošo spēju iekļauties vietējā sabiedrībā. Protams, kultūrām ir robežas, kas var tikt izmantotas, lai atšķirtu grupai piederīgos no nepiederīgajiem. Problēmas rodas, kad cilvēks, kas uzaudzis vienā kultūrā, nonāk saskarē ar pilnīgi citu kultūru. Tas var novest pie neuzticēšanās, bailēm un ksenofobijas. Uzņēmējvalsts kultūrai piederošie var uzskatīt iebraucēju kultūru par svešu un nevēlēties sadarboties un atbalstīt imigrantus. Sliktākajā gadījumā tas var izsaukt negatīvu pretreakciju un nevēlēšanos pieņemt iebraukušos no citām kultūrām tikai tādēļ vien, ka viņi ir citādi.  Šajā kontekstā pieaugušo izglītības speciālistiem ir jāstrādā ar mērķi visos savos studentos attīstīt spēju kritiski izvērtēt situācijas, kas sniegtu pieaugušajiem spēju un gatavību apšaubīt dominējošo sociālekonomisko kultūru, saprast ksenofobijas cēloņus un tos noraidīt.

 

Virspusējā un iekšējā kultūra

Kāda ir pieaugušo izglītības loma šajā kontekstā? Vispirms jānoskaidro, ko mēs saprotam ar vārdu “kultūra”. Anglijas izglītības iestādēs ir populāri demonstrēt visiem redzamos stendos dažādās kultūras, ko pārstāv izglītojamie. Parasti stendos tiek rādīti attēli un teksts par pieciem katras kultūras aspektiem: pārtiku, modi, slaveniem cilvēkiem, festivāliem un karogiem. Bet ko gan šie pieci aspekti mums pasaka par kultūru, ko pārstāv šis cilvēks vai kopiena? Ko gan angļu fish and chips (zivis un frī kartupeļi) vai Deivids Bekhems pasaka par Anglijas kultūru?

Par šiem pieciem aspektiem var domāt kā par virspusējiem kultūras aspektiem – tiem, kas ir redzami, sataustāmi un dzirdami. Šī virspusējā kultūra var būt pretstatā iekšējai kultūrai, kas saistīta ar uzskatiem un vērtībām, kā arī domāšanas veidu. Atšķirībā no virspusējās kultūras iekšējā kultūra bieži vien ir neapzināta – mēs neapzināmies, ka mūsu uzskatus nosaka kultūra. Turklāt kultūra bieži vien ir subjektīva, kur daži elementi ir kopēji ar citiem mūsu kopienā, bet citi ir veidojušies, reaģējot uz mūsu vietējo, personīgo pieredzi. Mums svarīgākais uzdevums šeit ir saprast, ka virspusējā kultūra tiek apgūta tieši un skaidri, turklāt tā bieži mainās, iekšējo kultūru apgūst netieši, lielā mērā caur pieredzi un to ir ļoti grūti mainīt. Šī dziļākā kultūras forma ietver reliģijas ietekmi, sociālās normas un to maiņu atkarībā no konteksta, dažādu attieksmi pret jauniem un veciem ļaudīm, kā arī kopēju izpratni par vēsturi, pat ja tā ir radusies no nekvalitatīvas informācijas. Šie kultūras elementi ir pamatā mūsu ikdienas uzvedībai un daudziem ar sabiedrību saistītajiem lēmumiem, ko mēs pieņemam.

Ja mēs, kas izglītojam pieaugušos iebraucējus, izlemjam mācīt uzņēmējvalsts kultūru, cenšoties veicināt starpkultūru izpratnes apguvi, mums tas jādara caur mūsu kultūras vērtībām, nevis caur simboliem. Tā vietā, lai apspriestu, kas notiek konkrētā nacionālo svētku dienā, mums jāpārrunā sabiedrības normas un kā tās ietekmē mijiedarbību, ko iebraucēji ikdienā pieredz. Šādas izskaidrošanas trūkums var radīt šķēršļus tālākai integrācijai un labsajūtai.

 

Nestāstiet - parādiet

Tāpat jāatceras, ka parādīšana darbojas daudz labāk nekā nekā izskaidrošana. Kā uzņēmējvalsts kultūras pārstāvjiem mums pašiem ir jāiemācās no malas paskatīties uz savu kultūru, lai spētu skaidri saskatīt pieņēmumus, kas ir pamatā daudzām situācijām un mijiedarbībai, kurā ikdienā iebraucējiem nākas iesaistīties. EPALE klausāmajā materiālā mans kolēģis Markuss Palmens izteica ļoti labu domu, ka arī klases un nodarbības, kurās mācāmies, ļoti labi parāda, kā mēs uztveram izglītību. Iebraucējiem, kas raduši pie formālas izglītības sistēmas, mācību apļu vai radošuma elementu ietveršana izglītības procesā vai arī mazāk hierarhiska situācija klasē, kur tiek izmantota koleģiāla mācīšanās un vērtēšana, var būt šokējoša. Mūsu pieņēmumi par izglītību var atšķirties no tiem, kas raksturīgi citām kultūrām, un šādas atšķirības var būt sastopamas arī citās ikdienas dzīves jomās.

 

Integrācija ir divvirzienu ceļš

Ir svarīgi, lai mēs, apspriežot starpkultūru jautājumu apguvi, neattiecinām to tikai uz iebraucējiem, kas apgūst mūsu kultūru. Integrācija nenozīmē tikai sniegt iebraucējiem instrumentus, lai viņi gūtu panākumus un spētu iekļauties jaunajā sabiedrībā, tā ietver arī šķēršļu likvidēšanu, kas traucē iebraucēju iekļaušanos. Dažkārt integrācija nozīmē labi zināmo asimilāciju, iebraucējiem atmetot lielāko daļu savas kultūras un apgūstot uzņēmējvalsts valodu, kultūru un praksi. Citos gadījumos integrāciju uztver kā divvirzienu procesu, kurā iebraucēju un uzņēmējvalsts kopienas savstarpēji pielāgojas. Ja mēs uztveram integrāciju kā divvirzienu ielu, tad pieaugušo izglītībai var būt svarīga loma, atbalstot visu kopienu piederīgos savas iekšējās, slēptās kultūras apguvē, kā arī izglītojot viņus par iespējamajiem saspīlējumiem starp šo un citām attiecīgajā sabiedrībā pārstāvētajām kultūrām. Starpkultūru jautājumu apguvi ļoti labi var veicināt sociālā mijiedarbībā ar uzņēmējvalsts kopienas pārstāvjiem, kuras laikā iekšējās kultūras elementi tiek padarīti redzami un tos apspriež.

Lai pieaugušo izglītība veicinātu kultūrāli bagātas, kultūru izprotošas, bet harmoniskas sabiedrības attīstību, mums jācenšas iesaistīt uzņēmējvalsts sabiedrības pārstāvjus iebraucēju izglītības programmās, jāīsteno daudzkulturāla pieeja, uzsverot un tādējādi novērtējot gan iebraucēju kultūru, gan arī uzņēmējvalsts kultūru.


Deividam Malouzam ir 30 gadu pieredze pieaugušo izglītībā kā skolotājam, skolotāju izglītotājam, vadītājam un pētniekam. Iepriekš viņš bija Nacionālā Pieaugušo lasītprasmes un rēķināšanas prasmes izpētes un attīstības institūta zinātniskais direktors UCL Universitātes Izglītības institūtā Londonā. Šobrīd Deivids Malouzs kā dzīves prasmju tematiskais koordinators EPALE kopienā pārstāv Eiropas Pamatprasmju tīklu.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Показване на 1 - 10 от 13
  • снимка на Filomena Montella

    I totally agree with the above. As a history teacher in evening classes, I base my lessons on sources and on the comparison of different cultures for a truly inclusive approach. Even with the teaching of Italian literature I propose a comparison of the texts from a thematic and formal point of view. The cultural comparison is richness and enrichment for the host community and for the guests who voluntarily choose to stay with it or not.
  • снимка на Guenther Dichatschek MSc
    Im "Netzwerk gegen Gewalt" sind Anregungen zur Interkulturalität in der Erwachsenenbildung enthalten. Voraussetzung scheint ein Wissen von interkultureller Kompetenz und Politischer Bildung zu sein. Nach den bisherige Erfahrungen ist die Zahl der Teilnehmenden gering. Allerdings bei den notwendigen Sprachschulungen ist große Bedarf vorhanden.

    "Allgemeine Erwachsenenbildung" kämpft mit wenig Interesse, wenngleich die Notwendigkeit interkultureller und politischer Bildung vorhanden ist. Ebenso notwendig ist die Aus- und Fortbildung Lehrender in der Erwachsenenbildung.

    IT-Hinweise
    www.netzwerkgegengewalt.org > Index: Erwachsenenbildung, Interkulturelle Kompetenz, Lernkulturen in der Erwachsenenbildung, Vorberufliche Bildung in Österreich, Politische Bildung, Diakonisches Lernen und Lehren

    Dr. Günther Dichatschek MSc  -  stv. Leiter des Evangelischen Bildungswerks in Tirol, Kursleiter/Lehrender an den Volkshochschulen des Landes Salzburg in Zell/See, Mittersill, Saalfelden und Stadt Salzburg, Lehrbeauftragter im Fachbereich Geschichte/Universität Salzburg/Lehramt/Didaktik der Politischen Bildung  - Absolvent der Universitätslehrgänge Politische Bildung/Universität Salzburg-Klagenfurt(2008) und Interkulturelle Kompetenz/Universität Salzburg(2012), der Weiterbildungsakademie Österreich(2010), des Internen Lehrgangs für Hochschuldidaktik/Universität Salzburg(2016), des Fernstudiums Erwachsenenbildung/Evangelische Arbeitsstelle Fernstudium-Comenius Institut Münster(2018) 
     





  • снимка на Karina Tambovska
    Raksts skar mūsdienu ļoti aktuālo tēmu, jo migrācija turpina savu aktīvo darbību. Cilvēks var adoptēties gandrīz jebkurā kultūrā, jo cilvēkam ir jāizdzīvo. Biežāk cilvēks pats atrod to zelta griezumu starp savu kultūru un citas vides kultūru un tas ir tā ”pieredze” – saprast, pieņemt, secināt, veidot attieksmi utt. Retāk cilvēks gatavs pārņemt citu kultūru, ja pat dzīvo citā kultūras vidē visu savu mūžu. Manuprāt, jāzina valoda, bez tas nav iespējams pilnīgi saprast kultūru, jo saprašana vairākkārt realizējas socializācijā. Kā minēts rakstā – parādīšana darbojas daudz labāk nekā izskaidrošana – cilvēkam ne tikai jāzina teorija, bet jāpārbauda to praksē, kā jebkurā lietā. Protams, tas ir svarīgi un lietderīgi izskaidrot un parādīt cilvēkiem (iebraucējiem) kāda ir uzņēmējvalsts iekšējā kultūra, dzīvojošo cilvēku uzskati un vērtībās, domāšanas veids, tāda veidā pazeminās starpkultūru konfliktu skaits un paaugstinās spēja iebraucējiem iekļauties vietējā sabiedrībā.
  • снимка на David Mallows
    I've asked Google to translate it for those of us who don't speak Latvian: 
    The article touches upon today's very topical issue, as migration continues its active work. A person can be adopted in almost any culture as a person must survive. More often, a person finds himself a golden cut between his culture and other cultures of the environment and this is his "experience" - to understand, accept, conclude, form an attitude, etc. Unlikely, a person is prepared to take on another culture, even if he lives in another cultural environment for his entire life. In my opinion, it is necessary to know the language, without it it is impossible to fully understand the culture, because understanding is realised in socialisation many times. As mentioned in the article, displaying works much better than explaining - people need not only know the theory but have to test it in practice, as in any case. Of course, it is important and useful to explain and demonstrate to people (inmates) the host culture, the attitudes and values ​​of the people living in it, the way of thinking, thus reducing the number of intercultural conflicts and increasing the ability of immigrants to enter the local community.
  • снимка на Ināra Juškāne
    Raksts skar ļoti nozīmīgu un modernajā sabiedrībā ļoti aktuālu integrācijas jautājumu caur kultūru izpratni. Ikdienā strādājot un skaidrojot jauniešiem dažādu kultūras izpausmju formu jautājumus, šajā rakstā atradu arī sev noderīgas atziņas, kā cilvēks no malas vispirms redz citas tautas kultūru, ar ko tā vispirms to asociē. Šeit atradu skaidrojumu tam virspusējam jeb ārējam kultūras redzējumam un iekšējam. Un tieši šis otrais tik tiešām ir tas dziļākais redzējums, ko visgrūtāk uzreiz ieraudzīt un saprast - uzskatus, vērtības un domāšanas veids. To var atklāt tikai esot informētam ne tikai kaut kur sēžot lekcijās, auditorijās, bet gan iepazīstot konkrētās tautas kultūru tieši praksē - vērojot un domājot līdzi tam, ko tu redzi. Viena no labākajām atziņām, ko šajā rakstā atklāju, ka kultūras elementi ir pamatā mūsu uzvedībai un sabiedrības lēmumiem. Bet tā arī ir. To dziļāko katras tautas kultūras būtību tik tiešām nevar atklāt tikai zinot konkrētās tautas simbolus, bet gan iepazīstot kultūras vērtības, ko var atklāt tikai līdzvērojot, kā tauta uzvedas ikdienā caur sociālajām normām, un tad, kā tā kopj savas tradīcijas, kas veido tās vērtības.      
  • снимка на David Mallows
    Normal 0 false false false EN-GB X-NONE X-NONE

    I've asked Google to translate it for those of us who don't speak Latvian:

    The article touches upon a very important and very modern society of issues of integration through cultural awareness. By working and explaining to young people the issues of various forms of cultural expressions, in this article I also found some useful lessons that one sees from the edge first of all with the other cultures of the people with which it is first associated with it. Here I found an explanation for this superficial or external view of culture and the inner one. And precisely this second is really the deepest vision that is most difficult to see and understand at once - views, values ​​and way of thinking. It can only be discovered by being informed, not only while sitting in lectures, in classrooms, but rather by learning the specific culture of a particular nation in practice - by observing and thinking about what you see. One of the best ideas in this article is that cultural elements are at the core of our behavior and community decisions. But that's it. Indeed, the depth of the essence of each of these folk cultures can not be revealed only by knowing the symbols of a particular nation, but by learning cultural values ​​that can be discovered only by matching, how people behave in daily life through social norms, and then, as it treats its traditions that make up its values.

  • снимка на Andrew McCoshan
    Hi David, very though-provoking.  2 thoughts in particular:

    (i) It must take great (cultural) sensitivity to explore underlying values as you suggest 

    (ii) I wonder what experiences EPALE users have of getting host communities involved? Sounds like quite a challenge!  

    Andrew
  • снимка на Gina Ebner
    Hi Andrew,
    I came across this fascinating article: https://www.zeit.de/zeit-magazin/leben/2017-02/sex-education-refugees-ge... This is certainly a key topic for cultural and intercultural learning! And a good example how we need to combine knowledge and social norms
    Gina
  • снимка на Graciela Sbertoli
    I think the Scandinavian countries have a bit of experience on this. I will try to get somebody working in that field to comment this here.
  • снимка на David Mallows
    (i) Yes, it does. But I think that for teachers working with migrants (and migrants in those teachers' classes) exploring cultural values (including, or perhaps especially, our own) is interesting and valuable (even if it is hard). 
    (ii) Good question. I would certainly be interested to hear from EPALE users about that.